Atzinums

Noteikumu projekta II nodaļa paredz pašvaldībai pienākumu pieņemt vecāka iesniegumus,  izvērtēt bērna labākās intereses, pieprasīt papildu informāciju un speciālistu atzinumus, organizēt dzīvesvietas apsekošanu, veikt atkārtotus izvērtējumus katru mācību gadu, uzraudzīt pieņemto lēmumu izpildi.
Minētais regulējums faktiski un pēc būtības rada jaunu valsts deleģētu uzdevumu pašvaldībām, kura izpildei nepieciešami papildu administratīvie un cilvēkresursi.
Atbilstoši Pašvaldību likuma 4. pantam valstij ir pienākums nodrošināt pietiekamus finanšu resursus deleģēto uzdevumu izpildei.
Nepieciešams papildināt anotāciju ar detalizētu fiskālās ietekmes izvērtējumu un paredzēt valsts budžeta finansējumu pašvaldībām projekta II nodaļā noteikto pienākumu izpildei.

-

Norādām, ka noteikumu projekta 7.1. un 7.2. apakšpunkta izpilde nepārprotami var radīt papildu finansiālo slogu pašvaldību budžetiem pakalpojumu apmaksai, kā arī prasīs būtisku starpinstitucionālo resursu un cilvēkresursu piesaisti (tostarp bāriņtiesu, sociālo dienestu vai policijas dalību dzīvesvietas pārbaudēs), kas noteikumos minētajā ierobežotajā termiņā un vispārējā speciālistu trūkuma apstākļos var praktiski apgrūtināt objektīvu lēmumu pieņemšanu.
No noteikumu projekta nav skaidrs, kā rīkoties gadījumos, kad speciālistu pieejamība konkrētajā pašvaldībā ir ierobežota vai speciālistu pieejamība nenodrošina atzinuma iesniegšanu viena mēneša laikā.
Aicinām papildināt noteikumu projekta 7.1. apakšpunktu vai anotāciju, paredzot rīcību gadījumos, kad objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams saņemt nepieciešamo speciālista atzinumu noteiktajā termiņā, tostarp speciālistu pieejamības dēļ.
Noteikumu projekta 7.2. apakšpunkts piešķir pašvaldības speciālistiem tiesības apmeklēt bērna deklarēto vai faktisko dzīvesvietu. Tomēr nav pietiekami skaidri noteikts šādas rīcības tiesiskais pamats, kā arī nav noteikta rīcība gadījumā, ja personas nepiekrīt dzīvesvietas apmeklējumam. Tādējādi pastāv Satversmes 96. pantā nostiprināto privātās dzīves aizsardzības tiesību ierobežojuma risks.
Aicinām precizēt dzīvesvietas apsekošanas kārtību, pilnvaras, dokumentēšanu un personas datu aizsardzības prasības.
 

-

Noteikumu projekts paredz pašvaldībai veikt ikgadēju izvērtēšanu, lēmumu pagarināšanu, pārkāpumu uzraudzību, atkārtotus izvērtējumus, datu apkopošanu un apstrādi.
Anotācijā nav kvalitatīvi novērtēta administratīvā sloga ietekme uz pašvaldībām, īpaši valstspilsētām.
Aicinām papildināt anotāciju ar administratīvā sloga un ietekmes uz pašvaldību resursiem izvērtējumu.

-

Noteikumu projekts paredz vecākam iesniegt iesniegumu. Dotajā gadījumā brīvas formas iesniegums var radīt augstu informaācijas interpretācijas risku un pastāv varbūtība, ka tajā iekļauta nepilnīga vai nepietiekama informācija bērna labāko interešu objektīvai izvērtēšanai.
Priekšlikums papildināt noteikumu 2. punktu ar uzskaitījumu, kāda informācija iesniegumā norādāma atbilstoši noteikumu 6. punkta apakšpunktiem, vai arī izstrādāt vienotu iesnieguma veidlapu.

-

1. Priekšlikums
Noteikumu projekta 6. punkts paredz, ka pašvaldībai 10 darbdienu laikā jāizvērtē, vai izglītības apguve ģimenē vai tālmācībā atbilst bērna labākajām interesēm, taču nav noteikti vienoti vērtēšanas kritēriji, izvērtējuma metodika, lēmumu pieņemšanas procedūras minimālais saturs. Aicinām noteikumos paredzēt vienotu izvērtēšanas metodiku un standartizētu izvērtējuma veidlapu.

2. Priekšlikums
Ņemot vērā, ka pašvaldības lēmuma pamatā ir jābūt profesionālam vērtējumam par bērna labākajām interesēm (veselības, psiholoģiskais vai pedagoģiskais aspekts), šo saturisko izvērtēšanu būtu jādeleģē speciālistiem - parasti pedagoģiski medicīniskajām komisijām (turpmāk - PMK). Tas nozīmētu nepieciešamību veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.709 ”Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām”, tajos skaidri definējot  jaunu funkciju — izvērtēt bērna individuālās vajadzības, sociālos un veselības apstākļus kontekstā ar izglītības iegūšanu ģimenē un/vai tālmācībā un sniegt par to oficiālu atzinumu.

-

Pašreizējā noteikumu projekta redakcija neatbilst faktiskajai situācijai un izglītības procesa organizācijai, jo pašvaldība nevar pati pirmā konstatēt, ka bērns neapgūst programmu vai vecāks nesadarbojas. Primāri šos pārkāpumus konstatē tieši izglītības iestāde (skola), kurā bērns ir uzņemts un kura seko līdzi bērna sekmēm un sadarbībai ar vecākiem. Tāpēc, lai nodrošinātu loģisku un efektīvu procesa norisi, tiesību aktā ir jānosaka, ka tieši izglītības iestāde fiksē pārkāpumus, saskaņo turpmāko rīcību un termiņus ar pašvaldību un pati operatīvi veic rakstisku vecāku brīdināšanu, tādējādi novēršot lieku administratīvo posmu un informācijas aizturi.
 

"12. Izglītības iestāde, mācību gada laikā konstatējot būtiskus pārkāpumus, ka bērns neapgūst izglītības programmu vai vecāks (persona, kas realizē aizgādību) nesadarbojas ar izglītības iestādi vai nepilda savus pienākumus bērna izglītības nodrošināšanā, saskaņojot ar pašvaldību, rakstiski brīdina vecāku (personu, kas realizē aizgādību) par konstatētajiem pārkāpumiem, nosakot termiņu līdz vienam mēnesim to novēršanai, izņemot tiešu un tūlītēju bērna apdraudējumu."