Atzinums

Latvijas Dabas fonds ir iepazinies ar Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto Rīcības plāna Latvijas lauksaimniecības izaugsmei 2026.–2036. gadam uzmetumu (turpmāk – Plāns) un iebilst pret tā tālāku virzību. Šāds dokuments lauksaimniecības stratēģiskai attīstībai un vienotai virzībai ir vēlams, tomēr esošā redakcijā saskatām būtiski negatīvas potenciālās ietekmes un pretrunas, kā arī nepieciešamus papildinājumus, lai Plāns atbilstu tā mērķim, tajā paustajām tēzēm un labai pārvaldības un zinātniskajai praksei, kā arī būtu saskaņā ar Latvijas saistībām un plāniem.

Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējuma" 4. pantu šādam stratēģiskam plānošanas dokumentam ir jāveic stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, taču Plāns nesatur šī novērtējuma veikšanai nepieciešamo informāciju, ne arī atsauces uz jebkādu ietekmes uz vidi novērtējumu.

-

Būtisks trūkums šī Plāna tapšanā ir nepilnvērtīga ieinteresēto pušu un sabiedrības interešu pārstāvju iesaiste, taču sadarbības un dialoga būtiskums Plānā ir uzsvērts vairākkārt. Izsakām nožēlu, ka 2024. gadā nozares vadošā iestāde nav uzskatījusi par vajadzīgu iesaistīt vides un dabas NVO kā sabiedrības pārstāvjus, it īpaši ņemot vērā, kāds uzsvars uz vidi un tās regulējuma un atbalsta pārmaiņām ir ietverts šajā plānā. NVO klātbūtne būtu ļāvusi jau laicīgi pārrunāt un novērst pretrunas un nepilnības, kuras konstatējam, iepazīstoties ar ZM sagatavoto plānu. Aicinām ZM tālākajā un stratēģiski nozīmīgu dokumentu izstrādē rīkot pilnvērtīgas sarunas ar dokumenta tvērumā iesaistītajām pusēm.

-

Plāna titullapā ir norādīts, ka Plāns paredzēts reizē nozares ilgtermiņa perspektīvai līdz 2050. gadam, taču nav minēti klimatneitralitātes mērķi, kas attiecas uz lauksaimniecības nozari un pasākumi, kā nozare sniegs ieguldījumu klimatneitralitātes sasniegšanā.

-

Vārds “ilgtspēja” (sākot ar 4. lpp.) un dažādi tā atvasinājumi un saistīti koncepti Plānā ir minēti 42 reizes. Pats jēdziens Plānā nav definēts, tāpēc nav skaidrs, kā ZM izprot ilgtspējas jēdzienu. Ir vairāki šī jēdziena nekorekti lietojumi tekstā, kas norāda ne vien uz vienotas nozīmes trūkumu, bet rada arī pretrunas un idejisku nesaderību. Piemēram, 14. un 15. lappusē vārda “ilgtspējas” vietā tikpat labi varētu būt lietota “ekonomiskā izaugsme”, nemainot teiktā uzsvaru, bet mulsinot lasītāju. Arī apgalvojums “ekoloģiskais ir ekonomiski pamatots” (9. lpp.) ir savā būtībā nepareizs: šāds traktējums neatbilst ne klasiskajai, ne zinātniski pamatotākajai ilgtspējas izpratnei. Līdz ar to – nav nosakāms (un vērtējams), vai plānotie risinājumi ir atbilstoši Plānā vārdiski paustajam. Pirmkārt, lūdzam pievienot ilgtspējas jēdziena skaidrojumu, atbilstoši vispārpieņemtajām un zinātnē lietotajām definīcijām. Otrkārt, rosinām lietot “stiprās ilgtspējas” modeli, kas ir zinātnē apstiprināts un atzīts kā esošajai situācijai atbilstošs jēdziens. Treškārt, aicinām novērst šī jēdziena nonivelēšanu, Plānā aizvietojot neadekvātu ilgtspējas jēdziena lietojumu ar piemērotāku jēdzienu/aspektu (piemēram, “ekonomiskā atdeve”, “ekonomiskā attīstība” u.t.t.). Reālas ilgtspējas trūkumu demonstrē Plānā paustais: “Atbalsts tiks mērķēts uz ražojošām saimniecībām ar lielu publiskā finansējuma atdevi, veicinot saimniecību konkurētspēju, produktivitāti un pievienoto vērtību”. Minētais liecina par šauri ekonomisku īstermiņa skatījumu, kam ar ilgtspēju nav nekāda sakara. Aicinām salīdzināt Plāna traktējumu ar citu nozaru politikā pausto, piemēram, Meža likuma 1. pantā teikto par ilgtspējas daudzo funkciju un kritēriju tvērumu.

-

Skaidrojumu un konkrētības trūkst arī citiem terminiem (sākot ar 4. lpp.), kas neļauj pilnvērtīgi vērtēt Plānā piedāvātos risinājumus. Piemēram, “augsnes kvalitāte”, kam kā sinonīms Plānā pielīdzināts arī termins “augsnes auglība”, varētu būt atbalstāms mērķis, taču šī rādītāja raksturošanai izmantota “vidēja izlaide uz hektāru EUR”, kur Latvijas rādītājs salīdzināts ar Eiropas vidējo izlaidi. Nepieciešams arī precizēt, kā tiks nodrošināts, ka neadekvāti augsti izlaides rādītāji (EUR/ha) netiek prasīti tajos gadījumos, kad faktiskā (un/vai potenciālā) augsnes kvalitāte to nespēj nodrošināt vai kad uzlabojumi nav nepieciešami (piemēram, 20. lpp. minētā ielabošana nav nepieciešama visām augsnēm).

Plānā minēti trīs augsnes ķīmiskie rādītāji (fosfors, kālijs, augsnes skābums; 20. lpp), taču nav konkrētu norāžu ne uz to, kāda rīcība paredzēta šo rādītāju sakarā, ne kādām metodēm vispār tiek plānots augsnes auglību panākt. Jāprecizē, kāds apjoms KLP finansējuma plānots šādam atbalstāmam un vajadzīgam augsnes monitoringam. Atbilstošāk būtu lietot “augsnes veselība” un paredzēt konkrētus rādītājus, kas to raksturo, piemēram, organiskās viela saglabāšana un palielināšana augsnē. Latvija ir viena no valstīm, kas atbalstīja Francijas virzīto iniciatīvu “4 per 1000”, kas vērsta uz organiskās vielas palielināšanu augsnēs (https://4p1000.org/wp-content/uploads/updated_partners_members.pdf). Aicinām iekļaut plānā šo un citas atbalstītās stratēģijas un esošās sadarbības.

Aicinām paredzēt pamatprincipu, ka saimniecību izvēlētie ražošanas modeļi ir piemēroti to apsaimniekotajām augsnēm un novērš augšņu degradāciju.
Risinājumu sadaļa (25. lpp) jāpapildina ar nosacījumu, ka minimālo ieņēmumu slieksnis uz hektāru nosakāms, balstoties uz objektīviem augsnes veselības kritērijiem, lai no atbalsta saņēmēju loka neizslēgtu tās saimniecības, kuras saimnieko un ražo lauksaimniecības produktus īpaši sarežģītos apstākļos, piemēram, ES nozīmes aizsargājamos zālāju biotopos.

-

Plānā nepieciešams pamatot izvēlētos indikatorus un precizēt to pielietojumu. Arī indikatoru salīdzinājumi, kas Plānā lietoti, lai izdarītu secinājumus, ir nekorekti. Salīdzinot Latvijas datus ar citām ES valstīm, piemēram, ieņēmumus no hektāra nevar salīdzināt ar valstīm, kurās dominē aramzemes vai siltumnīcu augkopība. Arī attiecībā uz ilggadīgajiem zālājiem (19., 20 lpp.) – minētā “neproduktivitāte” pozitīvi varētu norādīt uz augstāku dzīvnieku labklājību Latvijas ganībās. Lielā daļā ES valstu lopkopība ir balstīta uz intensīvi apsaimniekotiem sētajiem zālājiem, kur liellopu blīvums ir lielāks. Ilggadīgie zālāji ietver arī ES nozīmes zālāju biotopus ar lielu bioloģisko daudzveidību, kur apsaimniekošanas intensitāte nebūtu jāpalielina. Ne visos zālājos nepieciešams palielināt produktivitāti. Tā vietā uzmanība jāpievērš ilggadīgajiem zālājiem, kas netiek no apsaimniekoti no lopkopju puses, un jāmeklē risinājumi, lai šīs platības iekļautos apsaimniekošanā.

-

Lūdzam sniegt konkrētu rīcību plānu, sniedzot arī konkrētus rādītājus, kādā veidā īstenosies minētais (8. lpp ): “plānam atbilstoša lauksaimniecība saglabā ainavas un bioloģisko lauksaimniecību un sekmē ilgtspējīgu resursu izmantošanu”. Kā tiek apgalvots: “Lauksaimniecībai ir liela nozīme kopējā Latvijas izaugsmē, jo nozare veicina reģionālo attīstību, uzlabojot infrastruktūru, saglabājot ainavas un bioloģisko daudzveidību, kā arī sekmējot ilgtspējīgu resursu izmantošanu,” taču nozari raksturo ļoti dažādas, nepielīdzināmas saimniekošanas prakses, un noteikti minētais apgalvojums nevar tikt lietots kā aksioma. Līdzšinējā pieredze un ZM analīze (piemēram, KLP SP 2023-2027 SVID analīze) liecina par pretējo – proti, par nelabvēlīgiem procesiem, piemēram, attiecībā uz ainavas saglabāšanu: “[..]tendences norāda uz pēdējos gados vērojamu lauksaimniecības intensifikāciju, kas neizbēgami ietekmē arī lauku ainavu. Ainavas elementu (koku puduru, atsevišķu viensētu, laukmaļu) izzušana ir saistāma ar lauku masivizāciju, meliorācijas sistēmu atjaunošanu, īpašuma struktūras maiņu – konsolidāciju” (https://www.zm.gov.lv/lv/media/5493/download?attachment).

-

Risku vērtējumā (10. lpp.) nav minēti daudzi no būtiski riski. Risku uzskaitījumā nav pietiekami izvērtēti arī klimata un vides degradācijas un vides piesārņojuma, kā arī ekosistēmu pakalpojumu un ekosistēmu funkcionalitātes samazināšanās. Šie ir būtiski riski, kam ir pierādīta ietekme uz lauksaimniecību dzīvotspēju, saimnieku veselību, kā arī uz lauksaimniecības produktivitāti un ražas izlaidi.

Nozarēs, kuras var saražot nepieciešamo valsts pašpatēriņam, jāmazina importa dominance (27., 37. lpp.). Risku uzskaitījumā netiek izskatīta iespēja lauksaimniecības sistēmas maiņai, samazinot tās atkarību no ievestajiem resursiem. Atkarība no ievestajiem resursiem ir jāskata gan valsts, gan nozares kontekstā, gan arī saimniecības līmenī. Aicinām paredzēt plānā pakāpenisku ievesto un lietoto sintētisko minerālmēslu un pesticīdu apjoma samazināšanu.

-

Saskatām, ka vairākas no ZM konstatētajām iesaistīto pušu vajadzībām (8. lpp.) nav tālāk risinātas Plānā. Teikts (12. lpp.), ka Plāna mērķis ir “[identificēt] būtiskākās lauksaimniecības nozares vajadzības un noteikt risināmās problēmas, kā arī noteikt rīcības virzienus un sasniedzamos mērķus nozares ilgtspējīgai attīstībai”. Pat, ja plāna mērķis nav identificēt konkrētus pasākumus, tomēr iezīmēt rīcību virzienus skaidri un pamatoti ir nepieciešams, it īpaši jau iepriekš minētās jēdzieniskās neskaidrības dēļ. Tomēr Plānā ietverot rīcību virzienu sasaiste ar raksturotajām vajadzībām un mērķiem ir tikai daļēja. Vairākas no vajadzībām tālākā Plānā netiek skatītas vispār, piemēram, vietējo produktu izsekojamība, lauku vides sakoptība un veselīga, tīra dzīves vide saglabāta dabas kapitāla vērtība.

Plānam ir jānodrošina, ka nevis vides mērķos valsts paļaujas uz to automātisku sasniegšanu, palielinoties produktivitātei (šāda sakarība ir pretrunā ar ZM iepriekš izdoto informāciju), bet gan ka tieši izvēlētie pasākumi un sniegtais atbalsts nodrošinās vides un klimata mērķu sasniegšanu. Ja izvēlētās intervences to nenodrošina (un/vai tas nekādā veidā netiek mērīts ar atbilstošiem indikatoriem), tad tās nav vērtējamas kā “ilgtspējīgas”.

Arī tiek minēts, ka nozaru stratēģijas varētu atbalstīt ilgtermiņa mērķu sasniegšanu, taču vairākās no tām (piemēram, aitkopība, putnkopība) vispār netiek skatīti vides jautājumi. Kā minimums stratēģijām jāatspoguļo ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi un/vai Zaļā kursa izvirzītajie pamatmērķi. Procedūrai, kā vides un klimata mērķi tiek atspoguļoti stratēģijās, bija jābūt iekļautiem ZM izstrādātajās stratēģiju sagatavošanas vadlīnijās. Ja tas tā nav, tad atsauce uz “ES tiesību aktiem un politikas dokumentiem” ir dzēšama kā nepatiess apgalvojums. Ja nozaru stratēģijās vides un klimata mērķi nav iekļauti, tad nav pamata ZM izstrādāto rīcības plānu saukt kā ilgtspējīgu.
 

-

Neatbalstām šādu stratēģisko virzību un formulējumu: “[ES atbalsta piešķiršana] būs saistīta ar saimniecību un uzņēmumu finanšu sniegumu” un “saimniecību attīstībai jābalstās uz ekonomisko dzīvotspēju”. Šie apgalvojumi nekādi nesaistās uz iepriekš Plānā minēto augsnes kvalitāti, ilgtspēju (lai vai kādā griezumā skatītu) vai iepriekš definētajām vajadzībām. Apgalvojumi apliecina, ka galvenais Plāna mērķis nav tā ievadā un noslēgumā minētais, bet gan tikai un vienīgi ekonomiskā attīstība. Atkārtoti norādām, ka konkrēto ekonomiskās produktivitātes rādītāju izvēle nav Plānā pamatota (piemēram, attiecībā uz saimniecību grupējuma sliekšņiem). Turklāt, kas ir vēl būtiskāk, ekonomiskās produktivitātes griezums, kurā tiek skatītas Plāna intervences, neatspoguļo pilnās izmaksas un ekonomisko līdzsvaru.

Nav skaidrs, kāpēc tiek skatīti tieši ieņēmumi, nevis peļņa: saimniecībām ar maziem ieņēmumiem, bet arī mazām izmaksām varētu būt proporcionāli līdzīga vai pat lielāka peļņa, salīdzinot ar liela apjoma ražojošām saimniecībām. Kā iespējamais rādītājs būtu jāizmanto nevis ieņēmumu (apgrozījuma) palielinājums, bet gan ienākumu (peļņas) optimizācija, kas neizslēgtu tādus gadījumus, kad saimniecības apgrozījums var samazināties, taču, pateicoties izmaksu samazinājumam, palielinātos saimniecības peļņa. Nav skatīti saimniecību izdevumi un nepieciešamie resursi: piemēram, industriālas lopkopības ieņēmumi pret hektāru būtu raksturojami kā lielāki, salīdzinot ar ganību lopkopību, taču netiek skatīta zemes platība, kas nepieciešama lopbarības iegūšanai, kā arī tiek ignorēti izdevumi un lielākas investīciju izmaksas, kā arī iespējamās parādsaistības. Arī netiešās izmaksas/ieguvumi nav skatīti: zaudēto vai nodrošināto ekosistēmu pakalpojumu vērtība, sociālās izmaksas, veselības izmaksas u.c. Ir minēts mērķis “palielināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru finansiālo pienesumu valsts ekonomikai” (17. lpp.), taču nodokļu aprēķinā nav iekļauts PVN. Saistībā ar KLP SP 2023-2027 ZM pirms vairākiem gadiem prezentēja kopējo nodokļu pienesumu no lauksaimniecības, ieskaitot PVN, kas uzrādīja negatīvu nodokļu saldo vērtību. Lūdzam sniegt datus pilnvērtīgi.

Jāizvērtē arī atbalsta atdeve: Plānā tiek pieņemta tieša saikne starp sniegto atbalstu un ieņēmumiem, taču nemaz netiek skatīts, vai atbalstam ir tieša saistība ar ieņēmumiem, netiek skaidrots, kā saņemtais aibalsts izmantots ieņēmumu palielināšanā (kas tad norādītu par tiešu atbalsta atdevi), kā arī nav vērtēts, vai un kāda ir ietekme vēsturiskajam atbalstam. Vērtējot atšķirības atbalsta atdevē ir jāņem vērā atšķirīgie saimniecību apstākļi.

Punktā 4.3.1. (44. lpp) lasāms “Aktīvā lauksaimnieka kritēriju pastiprināšana, KLP ienākumu atbalstu sasaistot ar reālajiem ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības, nosakot minimālo ieņēmumu slieksni uz hektāru.” Ja kritēriji tiek pastiprināti, tad ir svarīgi, ka tie tiek noteikti iespējami. Līdz 2022. gadam, lai saņemtu atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai zālāju platībām ES nozīmes zālāju biotopiem, tika piemērots tāds ieņēmumu slieksnis, par kuru ZM, aprēķinot BDUZ atbalsta likmes apmēru, bija atzinusi kā nesasniedzamu.
 

-

Kategoriski iebilstam pret veidu, kādā grupētas un nosauktas saimniecības, kā arī interpretāciju par to mērķiem un nevienādu datu atspoguļojumu. “Izaugsmes saimniecību” grupā būs arī saimniecības, kas paralēli ražošanai veic vides un ainavas saglabāšanas funkciju. To mērķis var nebūt tiekšanās uz lielāku ražošanu. Līdz ar to pieņemt, ka tikai viena kategorija ir “vides saimniecības” ir nepatiesi. Trešā kategorija drīzāk varētu būt pašpatēriņa saimniecības. Otrkārt, nepieciešams skaidrojums par konkurētspēju: kāpēc otrās grupas saimniecības netiek uzskatītas par konkurētspējīgām? Treškārt, trešo grupu raksturojošie rādītāji (ilggadīgo zālāju, kultūraugu proporcija no LIZ) tiek uzrādīti tikai šai grupai, un nekas nav minēts par sadalījumu citās grupās. Vēl arī svarīgi ir novērst stigmatizēšanu, kas attiecas uz trešo izdalīto grupu: vienā vietā Plānā tiek raksturots, ka 3. grupas saimniecībās dominē pensijas vecuma saimnieki, bet citur teikts, ka lauksaimniecība šīm saimniecībām nav primārā nodarbošanās. Izriet, ka “būšana pensijas vecumā” tiek uzskatīta par primāru nodarbošanos un ka šo saimniecību darbības mērķis nav pietiekams. Tomēr realitātē šie ir cilvēki, kas uztur sevi un lauku ainavu.

-

Kategoriski neatbalstām piedāvāto risinājumu (25., 45. lpp.) “KLP ienākumu atbalsts nākotnē tiek paredzēts un ir novirzāms tikai saimniecībām, kas sniedz ieguldījumu pārtikas nodrošinājumā, tādēļ atbalsts (finansējums) vides saimniecībām par ieguldījumu vides mērķu sasniegšanā un zemes un ainavas uzturēšanā piešķirams no NRP plāna finansējuma, kas nav paredzēts KLP, vai valsts politikas iniciatīvām”. Saimniecības, kuras sniedz nozīmīgu ieguldījumu vides mērķu sasniegšanā, nedrīkst tikt novērtētas tikai pēc “nepietiekamas ražošanas” kritērija (pat, ja, labojot iepriekš minētos neadekvāti novērtētos indikatorus un pieņēmumus, tas tā varētu izrādīties). Plānam ir jāpiedāvā jēgpilns prasību kopums par “ieguldījumu vides mērķu sasniegšanā un zemes un ainavas uzturēšanā” attiecībā uz “ražojošajām saimniecībām”, un tas nedrīkst būt vājāks kā šobrīd spēkā esošā nosacījumu sistēma.

Saskatām, ka formulējums “…atbalsts nākotnē tiek paredzēts [..] tikai saimniecībām, kas sniedz ieguldījumu pārtikas nodrošinājumā…” ir pretrunīgs un nepārdomāts. Arī maza izmēra saimniecības bez lielas peļņas un straujas ražošanas attīstības nodrošina pārtiku! Vienlaikus pēc šāda principa saprotams, ka nākotnē atbalsts netiks sniegts saimniecībām, kas ražo lopbarību vai nodarbojas ar lopkopību vai augkopību citu – nepārtikas – vajadzību nodrošināšanai (tehniskās eļļas, biodegvielas, ādas, tekstilšķiedras, vaislas dzīvnieki u.t.t.).

-

Aicinām ZM izvērtēt un arī paskaidrot, kāds administratīvais slogs un papildizmaksas potenciāli rasdīsies valsts iestādēm no vienas un jo īpaši saimniekiem no otras puses, īstenojot virkni iecerēto izmaiņu, lai arī cik tās nebūtu noderīgas saimnieciskās darbības plānošanai un uzraudzībai (piemēram, divkāršā ieraksta grāmatvedība). Tāpat nav skaidrs, kā gada pārskata datus iecerēts izmantot “ilgtspējas izvērtēšanai” (skat., iebildumu par terminoloģiju).
 

-