Atzinums

Grozījums paredz, ka publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu varēs ierosināt apbūves tiesīgais, ja lēmumā par neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu šādas tiesības paredzētas un neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības izsoles noteikumos paredzēta kārtība, kad apbūves tiesīgais var ierosināt apbūvei nodotā zemesgabala atsavināšanu.
Grozījums attieksies uz ikvienu gadījumu, ja lēmumā par neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu šādas tiesības paredzētas un neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības izsoles noteikumos paredzēta kārtība, kad apbūves tiesīgais var ierosināt apbūvei nodotā zemesgabala atsavināšanu. Pie šādiem apstākļiem apbūves tiesīgajam faktiski tiek noteiktas tiesības iegūt publiskas personas zemesgabalu.
Likumprojekta anotācijā nav norādīts pamatojums, kāpēc ikvienā šādā gadījumā apbūves tiesīgajam ir jāparedz tiesības uz publiskas personas zemesgabala atsavināšanu. Likumprojekta anotācijā vien ir norāde uz informatīvajā ziņojumā “Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā” (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2024.gada 2.aprīļa sēdē, prot. Nr. 14 35. §) minēto pašvaldību viedokli attiecībā uz apbūves tiesību nozīmi īres māju būvniecībā.
Vēršam uzmanību, ka publiskas personas zemesgabals šādos gadījumos būs atsavināms par nosacīto cenu (Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 37. panta pirmās daļas 4. punkts), nerīkojot izsoli. Tādejādi persona, kas izsolē iegūs apbūves tiesības iegūs arī tiesības uz zemesgabala atsavināšanu. Turklāt grozījums neierobežo apbūves tiesīgajam tiesības iesniegt atsavināšanas ierosinājumu pat nākamajā dienā pēc apbūves tiesību līguma noslēgšanas, kā arī neīstenojot apbūves tiesības, ja tas atbilst lēmumam un izsoles noteikumiem, un vēlāk pārdot zemesgabalu par tirgus cenu citai personai. Ievērojot minēto, lūdzam pārskatīt minēto tiesību normu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu pamatojumu.
 
 

-