Projekta ID
24-TA-1490Atzinuma sniedzējs
Latvijas Ornitoloģijas biedrība
Atzinums iesniegts
04.10.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma projekts
Iebildums
Rīkojumā jāiekļauj jauns punkts, kas paredz, ka galvenā cirte netiek plānota Eiropas Savienības nozīmes meža biotopos, un jāizslēdz šo biotopu platības no pieļaujamā ciršanas apjoma aprēķina. Pašreizējā redakcijā rīkojumā nav ņemts vērā Meža likuma mērķis veicināt meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu.
Ir nepamatots ZM apgalvojums, ka ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem nav ar normatīvajiem aktiem noteikts aizsardzības statuss. Atgādinām, ka šādu statusu nosaka t.s. Biotopu direktīva, kurā noteikts arī mērķis – šo biotopu labvēlīgs aizsardzības stāvoklis, un šī prasība pārnesta arī Sugu un biotopu aizsardzības likumā. Šo biotopu iznīcināšana ir tiešā pretrunā minētajam mērķim, jo biotopu platība samazinās.
Vēlreiz uzsveram, ka rīkojums attiecas uz valsts mežiem. Tātad nevietā ir atruna, ka ES nozīmes biotopu aizsardzība ir meža īpašnieka brīva griba. Iestājoties ES, Latvija ir uzņēmusies atbilstošas saistības, tostarp nodrošināt Biotopu direktīvas I pielikumā uzskaitīto biotopu labvēlīgu aizsardzības stāvokli.
Ir nepamatots ZM apgalvojums, ka ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem nav ar normatīvajiem aktiem noteikts aizsardzības statuss. Atgādinām, ka šādu statusu nosaka t.s. Biotopu direktīva, kurā noteikts arī mērķis – šo biotopu labvēlīgs aizsardzības stāvoklis, un šī prasība pārnesta arī Sugu un biotopu aizsardzības likumā. Šo biotopu iznīcināšana ir tiešā pretrunā minētajam mērķim, jo biotopu platība samazinās.
Vēlreiz uzsveram, ka rīkojums attiecas uz valsts mežiem. Tātad nevietā ir atruna, ka ES nozīmes biotopu aizsardzība ir meža īpašnieka brīva griba. Iestājoties ES, Latvija ir uzņēmusies atbilstošas saistības, tostarp nodrošināt Biotopu direktīvas I pielikumā uzskaitīto biotopu labvēlīgu aizsardzības stāvokli.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Latvijas Ornitoloģijas biedrības iepriekš izteiktie iebildumi nav ņemti vērā (lai gan izziņā norādīts citādi), un tos joprojām uzturam.
Anotācijā joprojām tiek sniegta tendencioza un sagrozīta informācija par rīkojuma ietekmi uz CO2 bilanci. Anotācijā minētais “CO2 piesaistes potenciāls” tiek panākts, palielinot CO2 emisijas, t.i., izcērtot mežus, kuros jau ir liels CO2 uzkrājums un turpinās piesaiste, tāpēc, kā redzams Latvijas SEG inventarizācijās, pieaugot mežizstrādes apjomam, CO2 piesaiste mežā arvien samazinās.
Ir nepamatots ZM apgalvojums, ka ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem nav ar normatīvajiem aktiem noteikts aizsardzības statuss. Atgādinām, ka šādu statusu nosaka t.s. Biotopu direktīva, kurā noteikts arī mērķis – šo biotopu labvēlīgs aizsardzības stāvoklis, kas pārnests Sugu un biotopu aizsardzības likumā. Šo biotopu iznīcināšana ir tiešā pretrunā minētajam mērķim, jo biotopu platība samazinās.
Vēlreiz uzsveram, ka rīkojums attiecas uz valsts mežiem. Tātad nevietā ir atruna, ka ES nozīmes biotopu aizsardzība ir meža īpašnieka brīva griba. Iestājoties ES, Latvija ir uzņēmusies atbilstošas saistības, tostarp nodrošināt Biotopu direktīvas 1. pielikumā uzskaitīto biotopu labvēlīgu aizsardzības stāvokli.
Ir pilnīgi nepamatots apgalvojums, ka rīkojums neietekmēs Latvijas iespējas nodrošināt ES nozīmes biotopu labvēlīgu aizsardzības stāvokli. Lai gan ES nozīmes biotopu izslēgšana no aprēķina pati par sevi nenodrošina biotopu aizsardzību (un tāpēc sk. LOB iebildumu pie rīkojuma projekta), taču šo biotopu neizslēgšana no aprēķina palielina to iznīcināšanas risku. Maksimāli pieļaujamā ciršanas apjoma aprēķins ir balstīts uz konkrētām platībām. Neizslēdzot no tām ES nozīmes biotopus, ir tikai divas iespējas – vai nu šie biotopi tiks izcirsti, vai ciršanas intensitāte ārpus biotopiem nebūs ilgtspējīga (jo faktiski mežizstrādei pieejamās platības ir mazākas nekā iekļauts aprēķinā).
Anotācijā iekļautajā tabulā redzams, ka maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms 2026.–2030. gadā AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekotajos mežos ir ievērojami lielāks nekā mežu platība, kas minētajā periodā sasniegs ciršanas vecumu. Tātad, pat neņemot vērā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nepieciešamību, ciršanai pieejamo mežu platība samazināsies, kas liecina par problēmām izmantotajā aprēķinā pat tikai no koksnes plūsmas viedokļa. Ņemot vērā, ka bioloģiskajai daudzveidībai būtiskākie ir vecākie meži, tas liecina arī par būtiskiem riskiem bioloģiskajai daudzveidībai AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekotajos mežos.
Anotācijā joprojām tiek sniegta tendencioza un sagrozīta informācija par rīkojuma ietekmi uz CO2 bilanci. Anotācijā minētais “CO2 piesaistes potenciāls” tiek panākts, palielinot CO2 emisijas, t.i., izcērtot mežus, kuros jau ir liels CO2 uzkrājums un turpinās piesaiste, tāpēc, kā redzams Latvijas SEG inventarizācijās, pieaugot mežizstrādes apjomam, CO2 piesaiste mežā arvien samazinās.
Ir nepamatots ZM apgalvojums, ka ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem nav ar normatīvajiem aktiem noteikts aizsardzības statuss. Atgādinām, ka šādu statusu nosaka t.s. Biotopu direktīva, kurā noteikts arī mērķis – šo biotopu labvēlīgs aizsardzības stāvoklis, kas pārnests Sugu un biotopu aizsardzības likumā. Šo biotopu iznīcināšana ir tiešā pretrunā minētajam mērķim, jo biotopu platība samazinās.
Vēlreiz uzsveram, ka rīkojums attiecas uz valsts mežiem. Tātad nevietā ir atruna, ka ES nozīmes biotopu aizsardzība ir meža īpašnieka brīva griba. Iestājoties ES, Latvija ir uzņēmusies atbilstošas saistības, tostarp nodrošināt Biotopu direktīvas 1. pielikumā uzskaitīto biotopu labvēlīgu aizsardzības stāvokli.
Ir pilnīgi nepamatots apgalvojums, ka rīkojums neietekmēs Latvijas iespējas nodrošināt ES nozīmes biotopu labvēlīgu aizsardzības stāvokli. Lai gan ES nozīmes biotopu izslēgšana no aprēķina pati par sevi nenodrošina biotopu aizsardzību (un tāpēc sk. LOB iebildumu pie rīkojuma projekta), taču šo biotopu neizslēgšana no aprēķina palielina to iznīcināšanas risku. Maksimāli pieļaujamā ciršanas apjoma aprēķins ir balstīts uz konkrētām platībām. Neizslēdzot no tām ES nozīmes biotopus, ir tikai divas iespējas – vai nu šie biotopi tiks izcirsti, vai ciršanas intensitāte ārpus biotopiem nebūs ilgtspējīga (jo faktiski mežizstrādei pieejamās platības ir mazākas nekā iekļauts aprēķinā).
Anotācijā iekļautajā tabulā redzams, ka maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms 2026.–2030. gadā AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekotajos mežos ir ievērojami lielāks nekā mežu platība, kas minētajā periodā sasniegs ciršanas vecumu. Tātad, pat neņemot vērā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nepieciešamību, ciršanai pieejamo mežu platība samazināsies, kas liecina par problēmām izmantotajā aprēķinā pat tikai no koksnes plūsmas viedokļa. Ņemot vērā, ka bioloģiskajai daudzveidībai būtiskākie ir vecākie meži, tas liecina arī par būtiskiem riskiem bioloģiskajai daudzveidībai AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekotajos mežos.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Iebildums
Arī šajā punktā joprojām atspoguļota sagrozīta informācija. No Latvijas SEG inventarizācijām zināms, ka mežizstrāde ir galvenais iemesls oglekļa piesaistes samazinājumam mežā. Turklāt gan Latvijā, gan citās valstīs veikti pētījumi pierāda, ka meži turpina piesaistīt oglekli vēl ilgi pēc galvenās cirtes vecuma pārsniegšanas. Līdz ar to, pilnīgi pretēji anotācijā apgalvotajam, mežizstrādes samazinājums palielinātu oglekļa piesaisti mežā, nevis to samazinātu. Tajā pašā laikā, ņemot vērā to, ka rīkojumā paredzētais ciršanas apjoma samazinājums balstās uz mežizstrādei pieejamu mežu platības samazinājumu, bez papildu analīzes nevar novērtēt, vai šis samazinājums dos pozitīvu ietekmi uz oglekļa bilanci vai vienkārši atspoguļo oglekļa bagātu mežu platību sarukumu.
Piedāvātā redakcija
-