Atzinums

No plānotā regulējuma nav skaidrs, vai personai, kurai būs pienākums izveidot oficiālo elektronisko adresi, prasība par tās obligātu lietošanu saglabāsies arī pēc 65 gadiem. Lūdzam attiecīgi precizēt likumprojektu vai anotāciju.

-

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem iedzīvotāju skaits vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem, kuri jebkad ir izmantojuši internetu, turpina pieaugt, un 2024. gadā tas sasniedza 92,5% (Datu avots: Oficiālās statistikas portāls, tabula [DLM010]). Tomēr e-pasta lietotāju īpatsvars šajā vecuma grupā ir ievērojami zemāks – 71,1% (Datu avots: Oficiālās statistikas portāls, tabula [DLM020]).

Starp iemesliem, kādēļ šīs vecuma grupas pārstāvji neizmanto internetu personīgām vajadzībām (viedtālrunī vai datorā), ir “zināšanu trūkums par šādu ierīču un sistēmu eksistēšanu” (8,3%) un “prasmju un zināšanu trūkums par to lietošanu” (8%) (Datu avots: Oficiālās statistikas portāls, tabula [DLM110]).

Ņemot vērā šos datus, pastāv risks, ka, kaut arī neliela, tomēr daļa Latvijas iedzīvotāju dažādu iemeslu dēļ nevarēs izpildīt prasību par oficiālās elektroniskās adreses lietošanu un līdz ar to nebūs sasniedzama elektroniskajā vidē.

Lai gan iedzīvotājiem ir iespēja izmantot tehniskos līdzekļus pakalpojumu pieprasīšanai vai saņemšanai, piemēram, valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros, šī risinājuma izmantošana var būt apgrūtināta. Pirmkārt, piekļuve šiem centriem var būt sarežģīta, īpaši lauku reģionos. Otrkārt, jābūt pārdomātam apziņošanas mehānismam par to, ka ir saņemta ziņa oficiālajā elektroniskajā adresē un personai jādodas kādā no centriem, ja netiek izmantots internets vai viedierīces mājsaimniecībā. Lūdzam sniegt skaidrojumu un nepieciešamības gadījumā papildināt anotāciju par minēto personu apziņošanu, kā arī citiem iespējamiem nesasniedzamības riska mazināšanas pasākumiem.
 

-