Atzinums

Aicinām vārdus "šādu grozījumu" aizstāt ar vārdiem "šādus grozījumus"

Izdarīt Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 14. nr.; 2007, 15. nr.; 2008, 5. nr.; 2009, 3., 6., 15., 21. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 38., 101. nr.; 2011, 80. nr.; 2013, 193. nr.; 2014, 17. nr.; 2015, 29. nr.; 2019, 123. nr.; 2021, 129A. nr.) šādus grozījumus:

Līdz šim zemesgrāmatā īpašuma tiesību maiņu visbiežāk nav reģistrējuša personas, ar kurām līgumi slēgti papīra formā un zemesgrāmatai paredzētais līguma eksemplārs izsniegts pircējam līdz ar nostiprinājuma lūgumu. Ņemot vērā minēto, publiskai personai būtu paredzamas tiesības nostiprinājuma lūgumam pievienot līguma atvasinājumu (no līguma eksemplāra, kas atrodas publiskas personas lietvedībā) elektroniskā formā. Pretējā gadījumā minētā norma nestrādās.
Visu privatizācijas līgumu izpilde nebūs noslēgusies līdz 2026.gada 31.jūlijam, attiecīgi panta otrajā daļā noteikt termiņu īpašuma tiesību maiņas reģistrācijai nav loģiski. Aicinām noteikt vai stipri garākus termiņus vai paredzēt kādu nosacījumu iestāšanos.

-

Šī panta pirmā daļa nosaka, ka privatizācija uzskatāma par pabeigtu ar brīdi, kad privatizācijas subjekts, kurš ieguvis privatizējamo objektu vai zemesgabalu, ir izpildījis visas maksājuma saistības, kas tam bija jāpilda saskaņā ar objekta privatizācijas noteikumiem vai privatizācijas projektu un pirkuma līgumu.
Lūdzam skaidrot, vai ar to brīdi, kad privatizācijas subjekts ir izpildījis visas maksājuma saistības, ir uzskatāms, ka ar to brīdi izbeidzas arī citas saistības, kā, piemēram, pienākums (jau pēc pilnas samaksas par īpašumu veikšanas un īpašuma reģistrēšanas uz pircēja vārda) noteiktā termiņā konkrētajā nekustamajā īpašumā nodrošināt vienģimenes, divģimeņu dzīvojamo māju apbūvi saskaņā ar privatizācijas noteikumiem.

-

Pretruna ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 43.panta otro daļu, 81.panta otro daļu un 86.panta otro daļu. Turklāt netiek ņemtas vērā citas terminētās saistības (sk. komentāru pie anotācijas).
Viena mēneša laikā pēc maksājumu saistību izpildes lēmumu par privatizācijas pabeigšanu nav iespējams pieņemt (sk. komentāru pie anotācijas). Nepieciešams vismaz divu mēnešu termiņš.

-

Noteiktais termiņš var skart to personu tiesības, kam līgumos paredzēta nomaksa – pienākums veikt samaksu piecu gadu laikā, proporcionāli veicot maksājumus (tostarp sertifikātu maksājumus) ik ceturksni un līgumu maksājumu saistību izpilde paredzēta pēc 2026.gada 31.decembra (sk. komentāru pie anotācijas). Lūdzam precizēt.
 

-

Šādā veidā netiek atrisināta pretruna ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 43.panta otro daļu, 81.panta otro daļu un 86.panta otro daļu. Formulējums nav korekts un pieļauj interpretācijas iespējas, jo nav pateikts, ka minētās likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” normas netiek piemērotas.
Lūdzam precizēt.

-

Problēmas aprakstā minētais ignorē pašvaldības un izslēdz attiecināmību uz zemesgabaliem.
Anotācijā iekļauts apgalvojums, ka privatizējamo valsts īpašuma objektu pircēji īpašuma tiesības uz privatizējamo objektu ir ieguvuši ar pirkuma līguma noslēgšanas brīdi. Šādam apgalvojumam nav nekāda tiesiska pamata. Īpašuma tiesības pircējs iegūst tikai pēc to nostiprināšanas zemesgrāmatā.
Savukārt maksājumu saistības ar līguma noslēgšanu tikai sākas. Atbilstoši Pabeigšanas likuma 13.panta pirmajai daļai maksimālais termiņš norēķiniem par valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, kā arī apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu ir pieci gadi no pirkuma līguma noslēgšanas dienas. Minētais attiecas arī uz sertifikātu maksājumiem, kuru veicama proporcionālās daļās līdz ar kārtējo maksājumu veikšanu.
Lūdzam precizēt.

-

Par risinājuma apraksta 3.punktu: Tiesiskā regulējuma grozījumi nodrošina iespēju dzīvojamo māju, objektu, zemes privatizācijas procesus pabeigt līdz 31.12.2026., savukārt nomaksas pirkuma līgumu gadījumā personas var sertifikātus kā maksāšanas līdzekli izmantot uzreiz un nav saprātīga pamata tos maksāt pa daļām (nomaksas pirkuma līgumos kā maksāšanas līdzeklis praksē tiek izmantota nauda). Pēc privatizācijas procesa beigām privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana tiek izbeigta un tajos esošie sertifikātu atlikumi, ja tādi ir palikuši, tiek anulēti.

Piedāvātie grozījumi padara neiespējamu risinājumu situācijās, kad līgums noslēgts, piemēram, 2022.gadā un pircējs ir izvēlējies veikt samaksu piecu gadu laikā, proporcionāli veicot maksājumus (tostarp sertifikātu maksājumus) ik ceturksni (konkrēts nomaksas pirkuma līgums Rīgas valstspilsētas pašvaldībā). Tātad līguma beigu termiņš – 2027.gads.
Nav risinājuma arī tiem atsevišķajiem gadījumiem, kad privatizācijas procesa ietvaros dažādu tiesisku apstākļu dēļ līgums vēl nav noslēgts, un pirmpirkuma tiesīgā persona kā samaksas veidu var izvēlēties nomaksu.  Nav arī saprātīga izskaidrojuma, kāpēc pirmpirkuma tiesīgajai personai nomaksa varētu tikt liegta attiecībā uz sertifikātu maksājumiem.

Lūdzam precizēt.

-

Par risinājuma apraksta 1)punktu:
Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”:
43.panta otro daļu privatizācija uzskatāma par pabeigtu ar brīdi, kad privatizācijas subjekts, kurš ieguvis privatizējamo objektu, ir nokārtojis visas saistības, kas tam bija jāpilda saskaņā ar objekta privatizācijas projektu un pirkuma līgumu, un pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu par objekta privatizācijas pabeigšanu;
81.panta otro daļu privatizācija uzskatāma par pabeigtu ar brīdi, kad subjekts, kas ieguvis privatizējamo neapbūvēto zemesgabalu, ir nokārtojis visas saistības, kādas tam bija jāpilda saskaņā ar zemesgabala privatizācijas noteikumiem un pirkuma līgumu. Valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas valde vai pašvaldība pieņem lēmumu par zemesgabala privatizācijas pabeigšanu;
86.panta otro daļu privatizācija uzskatāma par pabeigtu ar brīdi, kad subjekts, kas ieguvis privatizējamo zemesgabalu, ir nokārtojis visas saistības, kādas tam bija jāpilda saskaņā ar zemesgabala privatizācijas noteikumiem un pirkuma līgumu attiecībā uz privatizēto zemesgabalu un valsts vai pašvaldības īpašuma objektu kā lietu kopību. Valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas valde vai pašvaldība pieņem lēmumu par zemesgabala privatizācijas pabeigšanu.
Rīgas valstspilsētas pašvaldība līgumos paredz, ka nostiprinājuma lūgumi īpašuma tiesību maiņas reģistrācijai tiek izsniegti tikai pēc visu līguma saistību izpildes. Ar līguma saistībām tiek saprastas ne vien maksājumu saistības, bet arī citi terminēti pienākumi. Piemēram, pienākums noteiktā termiņā par pircēja līdzekļiem nojaukt ēku, kas atrodas ielu sarkano līniju teritorijā. Noteikums, ka pircējs īpašuma tiesības iegūst tikai pēc visu līguma saistību izpildes, kā arī noteikums, kas cita starpā paredz pašvaldībai šo ne-maksājuma saistību neizpildes gadījumā izbeigt līgumu, līdz šim ir sevi pierādījuši kā efektīvi instrumenti, kas veicina visu saistību izpildi.
Nosakot, ka līgums atzīstams par izpildītu tad, kad izpildītas visas maksājumu saistības, pircējs pēc būtības tiek atbrīvots no citu saistību izpildes un pašvaldībai tiek atņemti tie ietekmēšanas instrumenti, kas līdz šim ir sevi pozitīvi pierādījuši kā pircēja līgumu saistību izpildes motivētāji.
Atbilstoši Pašvaldību likuma 28.panta pirmajai daļai domes kārtējo sēdi sasauc atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi mēnesī, nosakot sēdes darba kārtību, norises laiku un vietu. Rīgas valstspilsētas pašvaldībā parasti domes sēdes tiek sasauktas reizi mēnesī.
Pašvaldību likuma 36.pants reglamentē, kas ir tiesīgs iesniegt izskatīšanai domes sēdē izskatāmu lēmuma projektu. Jautājumus par privatizācijas pabeigšanu iesniedz Rīgas valstspilsētas pašvaldībā Pilsētas īpašuma komiteja.
Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 5.panta otro daļu pašvaldības īpašuma objekta privatizāciju veic pašvaldības īpašuma privatizācijas komisija (turpmāk – privatizācijas komisija), kas izveidota un darbojas saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām”.
Tādējādi, lai pašvaldības dome pieņemtu lēmumu par privatizācijas pabeigšanu, pašvaldībai jāveic šādas secīgas darbības:
pēc maksājuma saņemšanas jāidentificē, vai konkrētais maksājums ir veikts privatizācijas procesa ietvaros un vai tas ir atzīstams par pēdējo maksājumu. Lai to konstatētu, veicams nekavējošs procentu pārrēķins, kā arī pārbaudāms, vai nav bijis maksājumu kavējums un nav maksājami nokavējuma procenti vai līgumsods;
ja maksājuma saistības izpildītas, informācija par šo faktu nododama par privatizāciju atbildīgajai struktūrvienībai, kas sagatavo jautājumu par privatizācijas pabeigšanu un virza to izskatīšanai privatizācijas komisijā;
pēc privatizācijas komisijas lēmuma pieņemšanas kompetentā pašvaldības struktūrvienība gatavo pašvaldības lēmuma projektu par privatizācijas pabeigšanu un iesniedz to izskatīšanai domes komitejā;
ja domes komiteja lēmuma projektu akceptē, tā iesniedz to izskatīšanai domes sēdē.
Maz ticamas ir situācijas, ka pēdējais maksājums tiktu saņemts uzreiz pēc notikušās pašvaldības domes sēdes. Tādējādi kompetentās struktūrvienības rīcībā nebūs pietiekami daudz laika jautājuma sagatavošanai un virzībai līdz nākamajai domes sēdei. Lēmuma par privatizācijas pabeigšanu pieņemšana vismaz tik lielā pašvaldībā, kāda ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība, viena mēneša laikā nav īstenojama.
Lūdzam precizēt.

-