Atzinums

Gaso uztur spēkā iepriekš savos atzinumos pausto nostāju par nesamērīgu personu datu regulāru apstrādi energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmas uzturēšanai. Ievērojot iepriekšējos atzinumos atspoguļotu argumentāciju, Gaso joprojām uzskata par nesamērīgu un personu datu apstrādi regulējošiem normatīviem aktiem neatbilstošu noteikumu projektā atrunātu procedūru, kas paredz visu Latvijas iedzīvotāju datu regulāru (ikmēneša) apstrādi, lai nodrošinātu valsts atbalstu energoapgādes izmaksu segšanai ierobežotai Latvijas iedzīvotāju grupai, ierobežotajā laika periodā, turklāt apstākļos, kuri iespējams nekad neiestāsies. Gaso skatījumā noteikumu projektā paredzētā datu apstrāde būtu pieļaujama tikai valsts atbalsta aktivizācijas gadījumā, attiecīgi pēc noteikumu projekta 6., 7., 8., 9., 10. un/vai 11.punktā noteikto apstākļu iestāšanās brīža.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka noteikumu projekta 87.3.apakšpunktā paredzētais regulējums nedarbosies, jo atbilstoši normatīvajam regulējumam gāzapgādes jomā nepastāv dabasgāzes apakšlietotāji. Gāzapgādes jomā komunikācija un datu apmaiņa notiek tikai ar personu, kura ir noslēgusi dabasgāzes tirdzniecības līgumu vai ar gazificēta objekta īpašnieku pēdējās garantētās piegādes ietvaros. Tas pats ir attiecināms arī uz gadījumiem, ja daudzdzīvokļu mājas apkurei (un /vai ūdens uzsildīšanai) tiek izmantots viens dabasgāzes apkures katls. Atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumu Nr.78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 135.punktam gazificētajos objektos, kuros dabasgāzi lieto vairāki dzīvojamās ēkas vai dzīvokļa īrnieki vai īpašnieki un kuros dabasgāzes patēriņu uzskaita viens dabasgāzes komercuzskaites mēraparāts, par saņemto dabasgāzi un sistēmas pakalpojumu norēķinās atbildīgā persona, kuru nosaka šā gazificētā objekta īpašnieks. Tas nozīmē, ka dabasgāzes pieslēgums daudzdzīvokļu mājā, kura iedzīvotāju kopums dabasgāzi izmanto apkurei, siltumu saražojot vienā dabasgāzes apkures katlā, neatkarīgi no apkurināmo dzīvokļu skaita, ir viens gazificētais objekts. Noteikumu projekta 87.3.apakšpunktā pieminētajā gadījumā, rēķinu par patērēto dabasgāzi un sistēma pakalpojumiem tirgotājs piestāda atbildīgajai personai, nevis katra dzīvokļa enerģijas lietotājam. Ne dabasgāzes tirgotājs, ne sadales sistēmas operators nevar piestādīt rēķinu par dabasgāzes patērēšanu katra dzīvokļa enerģijas lietotājam, jo dabasgāzes piegādes pakalpojums tiem nemaz netika sniegts. Daudzdzīvokļu mājai, kuras apkurei tiek izmantots viens dabasgāzes apkures katls, uz dzīvokļiem tiek padota nevis dabasgāze, bet siltumenerģija, kas ir ārpus dabasgāzes tirgotāja vai sadales sistēmas operatora kompetences. Ievērojot minēto noteikumu projekta 87.3.apakšpunktā atrunātas situācijas atrisināšanai nav nekāda pamata piesaistīt dabasgāzes tirgotāju vai sadales sistēmas operatoru.

-

Gaso atbalsta noteikumu projekta 32.punktā veikto precizējumu, kura rezultātā uz valsts atbalstu energoapgādes atbalstam varēs pretendēt tikai tāds dabasgāzes pēdējās garantētās piegādes saņēmējs, kurš šo statusu ieguvis sakarā ar dabasgāzes tirgotāja saimnieciskās darbības pārtraukšanu.
Papildus Gaso ierosina precizēt minēto regulējumu nosakot, ka valsts atbalsta piešķiršana iepriekš minētajām dabasgāzes pēdējās garantētās piegādes saņēmējam ir dabasgāzes tirgotāja (pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējam) pienākums, nevis tiesība.
Šāda tiesību normas precizēšanas nepieciešamība ir saistīta ar to, ka valsts atbalsta piešķiršana tomēr ir saistītā ar valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, līdz ar to šī procesa administrēšana nevar būt pilnībā nodota dabasgāzes tirgotājam, kas ir privāto tiesību subjekts. Turklāt, šobrīd noteikumu projektā netiek atrunāti kritēriji, pēc kuriem vadoties pēdējās garantētās piegādes sniedzējs realizēs savu tiesību un piešķirs dabasgāzes lietotājam valsts atbalstu energoapgādes izmaksu segšanai. Šādos apstākļos var veidoties nevienlīdzīga attieksme pret lietotājiem, kas saņem dabasgāzes pēdējās garantētās piegādes ietvaros.
 

32. Pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējs piemēro lietotājam šo noteikumu 25.punktā minēto maksājuma samazinājumu, ja lietotājam ir spēkā esošs dabasgāzes tirdzniecības līgums ar dabasgāzes tirgotāju, kurš pārtraucis sniegt dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu.
 

Pārpratumu novēršanas nolūkos, atkārtoti lūdzam noteikumu projekta 82.3.apakšpunktā aizstāt vārdus “mērījumu punktu identificējošais enerģijas identifikācijas kods” ar vārdiem “objekta tirgus numurs”. Šāds precizējums ir nepieciešams, jo termins “mērījumu punktu identificējošais enerģijas identifikācijas kods” gāzapgādes jomā netiek lietots. Turklāt šāds precizējums nodrošinās noteikumu projektā izmantotas terminoloģijas konsekvenci, vienādojot to ar elektroenerģijas apgādes jomu (skat. noteikumu projekta 81.3.apakšpunktu).
 

-