Atzinums

Lūdzu pamatot un skaidrot, kāpēc atbalsta pretendentam ir nepieciešama tieši augstākā vai vidējā profesionālā lauksaimniecības izglītība, apgūstot lauksaimniecības priekšmetus vismaz 320 stundu apjomā.
Šāds nosacījums, t.i., apgūt lauksaimniecības priekšmetus vismaz 320 stundu apjomā izslēdz vairākas augstākās vai vidējās profesionālā lauksaimniecības izglītības programmas. Praksē var būt situācijas, ka atbalsta pretendentam ir jau iegūta augstākā vai vidējā profesionālā lauksaimniecības izglītība vai ir uzsāktas mācības augstākās vai vidējās profesionālās lauksaimniecības programmā, bet tās neatbilst nosacījumam, ka jāapgūst lauksaimniecības priekšmetus vismaz 320 stundu apjomā. Šajos gadījumos atbalsta pretendentam būtu jāmaina studiju programma vai jāiegūst papildus lauksaimniecības izglītība.
Papildus norādām, ka nosacījums, ka atbalsta pretendentam ir izglītību jāiegūst 36 mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu nav samērīgs pret nosacījumu, ka pretendentam ir jāapgūst lauksaimniecības priekšmeti vismaz 320 stundu apjomā. Piemēram, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē profesionālā bakalaura studiju programmas "Lauksaimniecība", kvalifikācija AGRONOMS ar specializāciju LAUKKOPĪBĀ, ilgst 4. gadus studējot klātienē un 5. gadus sadējot neklātienē. Attiecīgi 36 mēnešu termiņš nav samērīgs pret iespējamo studiju programmu ilgumu.
Visbeidzot lūdzam izvērtēt noteikumu projektā minētās izglītības iegūšanas termiņu, ņemto vērā, ka mācību process var kādu apstākļu dēļ aizkavēties. Izglītības neiegūšanas 36 mēnešu laikā sekas atbalsta ieguvējam būs saņemtā atbalsta pilnīga vai daļēja atmaksa.

 

-

Lūdzu izvērsti pamatot un skaidrot, kāpēc tikai piena lopkopības saimniecības tiek izslēgta no potenciālo atbalsta saņēmēju loka. Izsakām bažas, ka šāds regulējums pirmšķietami varētu būt diskriminējos attiecībā pret piena lopkopības saimniecībām.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 91. pantu visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Kā atzinusi Satversmes tiesa (lietā Nr. 2003–04–02), ierobežojumiem ir jābūt ar leģitīmu mērķi un samērīgiem. Atšķirīga attieksme ir pieļaujama to pamatojot ar leģitīma mērķa sasniegšanu (lietā Nr.  2005-08-01). Attiecīgi lūdzam izvērtēt šāda regulējuma atbilstību tiesiskās vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principa prasībām un veikt atbilstošus precizējumus noteikumu projektā vai tā anotācijā sniegt izvērstu pamatojumu šāda ierobežojuma nepieciešamībai.
 

-

Lūdzu skaidrot kritērija zemes novērtējums vērtēšanas metodiku un šāda kritērija nepieciešamību, mērķi.
 

-

Lūdzu izvērsti pamatot un skaidrot, kāpēc saimniecības nozarēm, kurām tiek attīstīta darījumdarbības plāna ietvaros ir noteikti būtiski atšķirīgi punktu skaiti kritērijā. Piemēram, augļkopībai, dārzeņkopībai piešķirtais punktu skaits ir 30, lopkopībai (izņemot piena lopkopību) piešķirtais punktu skaits ir 20, bet pārējās lauksaimniecības nozarēm tikai 10.
 

-