Atzinums

Latvijas Meža nozares arodbiedrība (turpmāk - LMNA) ir izskatījusi informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam” un kategoriski iebilst pret ziņojumā minēto, ka viens no valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem ir valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļas, kas ir ne mazāk kā 10%, atsavināšana publiskajā piedāvājumā līdz 2029. gadam, tajā skaitā attiecībā uz tām komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām atbilstoši normatīvajam regulējumam noteikts privatizācijas aizliegums.


LMNA iebilst pret AS “Latvijas valsts meži” daļu atsavināšanu un norāda, ka neviens no ES valsts mežu uzņēmumiem netiek kotēts biržā – ne Somijā, ne Zviedrijā, ne Igaunijā, ne Lietuvā. Šie uzņēmumi 100 % apmērā pieder valstij. Latvija ir vienīgā valsts, kur šobrīd tiek apsvērta iespēja no šī principa atteikties, turklāt bez skaidri formulēta sabiedrības ieguvuma vai detalizēta risku izvērtējuma. LVM privatizācija ne tikai apdraud Latvijas mežu kā sabiedrības kopīpašuma statusu, bet rada arī reālu apdraudējumu ilgtspējīgai pārvaldībai.
Latvijas zemes resurss nav tikai saimniecisks jautājums – tā ir valsts drošības daļa. LVM pārvalda milzīgas teritorijas, kuras, kļūstot daļēji privātas, var nonākt tādu investoru kontrolē, kuru intereses var nesakrist ar valsts ilgtermiņa mērķiem. Šādos apstākļos jebkāda kapitāldaļu nodošana biržai, īpaši laikā, kad drošības situācija Eiropā ir trausla, nav tikai ekonomisks risks – tas ir stratēģisks drauds.
Mežsaimniecība ir ilgtermiņa nozare. Meža cikls – no iestādīšanas līdz koksnes ieguvei – nereti ilgst līdz simts gadiem. Investīcijas ilgtspējībā nevar mērīt ceturkšņa peļņas rādītājos. Neviens privāts investors nestrādās sabiedrības interesēs – viņa mērķis ir peļņa. Savukārt LVM ir ne tikai komerciāli mērķi jeb peļņas gūšana, bet arī saglabāt un ilgtspējīgi apsaimniekot sabiedrībai piederošu vērtību. Tieši šī funkcija padara uzņēmumu par neaizvietojamu valsts instrumentu ilgtspējīgas politikas īstenošanā. Savukārt Finanšu ministrijas priekšlikumos nav sniegta atbilde, kā paredzētais finanšu atdeves kāpums tiks savienots ar LVM valstiski noteiktajiem uzdevumiem – piemēram, meža atjaunošanu, sabiedriskās labklājības uzlabošanu vai klimata mērķu sasniegšanu.
LVM privatizācija būtu pretrunā ar Eiropas Komisijas paustajām nostādnēm, tostarp Dabas atjaunošanas regulā, kas uzsver bioloģiskās daudzveidības un dabas resursu saglabāšanas nozīmi. Eiropas mežu apsaimniekošanas politika balstās uz to, ka valsts meži nav pakļaujami tirgus mehānismiem. Tie ir kopējs sabiedrības resurss.
LMNA kategoriski iebilst pret valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem, atsavinot publiskajā piedāvājumā valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļas, kas ir ne mazāk kā 10%, līdz 2029. gadam, tajā skaitā attiecībā uz tām komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām atbilstoši normatīvajam regulējumam noteikts privatizācijas aizliegums.

 

-