Atzinums

Vēršam uzmanību, ka Administratīvā procesa likuma 85. panta otrā daļa paredz, ka adresātam labvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt, ja ir vismaz viens no šādiem apstākļiem:
1) tiesību norma paredz administratīvā akta atcelšanu vai administratīvais akts ietver tā atcelšanas atrunu;
2) administratīvais akts izdots ar kādu citu nosacījumu un šis nosacījums nav vispār izpildīts, nav pienācīgi izpildīts vai nav laikus izpildīts;
3) mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī iestāde varētu šādu administratīvo aktu neizdot, un administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses.
Tādējādi administratīvajā aktā norādītā administratīvā akta atcelšanas atruna ir tikai viens no adresātam labvēlīga tiesiska administratīvā akta atcelšanas gadījumiem. Papildus vēršam uzmanību, ka atcelšanas atrunā norādīto apstākļu iestāšanās uzreiz nenozīmē, ka administratīvais akts ir atceļams. Paskaidrojam, ka no Administratīvā procesa likuma 85. panta otrās daļas izriet, ka iestādei ir rīcības brīvība adresātam labvēlīga tiesiska administratīvā akta atcelšanā. Rīcības brīvības gadījumā iestādei vienmēr jāapsver administratīvā akta atcelšanas nepieciešamība, piemērotība, vajadzība un atbilstība (sk. Administratīvā procesa likuma 66. pantu), ņemot vērā adresāta tiesisko paļāvību.

Tāpat norādām, ka, ja atcelšanas priekšnoteikumi atcelšanas atrunā nav paskaidroti, bet ietverta vispārējā norāde uz atcelšanas iespēju, tad jābūt pamatotai sabiedrības interesei, kuras dēļ administratīvais akts jāatceļ. Šai interesei jābūt izskaidrotai atcelšanas lēmuma pamatojumā. Savukārt, ja administratīvais akts atcelts, pamatojoties uz to, ka mainījušies lietas faktiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī iestāde varētu šādu administratīvo aktu neizdot, un administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses, tad jāņem vērā, ka sabiedrības interešu apdraudējumam un apstākļu maiņai, kas tiek izvērtēta administratīvā akta atcelšanas gadījumā, jābūt savstarpēji saistītai. Iestāde drīkst ņemt vērā tikai tās sabiedrības intereses, kuru aizstāvēšana ietilpst šīs iestādes uzdevumos. Šāds ierobežojums izriet no tā, ka administratīvā akta atcelšanas gadījumā iestādes pilnvaras nevar pārsniegt tās pilnvaras, kuras iestādei ir, izdodot administratīvo aktu (vairāk sk. Briede, J. (zin. red.). Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 842.-850. lpp).

Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt projekta anotācijas 1.3. sadaļas pēdējo rindkopu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka projekts neparedz kārtību, kādā komisijas loceklis, kurš konstatējis, ka tā dalība lēmuma pieņemšanā ir pretrunā ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" vai ētikas normām, nepiedalās turpmākā jautājuma izskatīšanā un lēmuma pieņemšanā. Proti, projekta 18. punkts vienīgi nosaka, ka komisijas loceklis par iespējamu interešu konfliktu nekavējoties rakstveidā informē komisijas priekšsēdētāju un komisijas sekretārs to fiksē komisijas sēdes protokolā.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta anotācijas 1.3. sadaļas 13. rindkopu.
 

-