Projekta ID
21-TA-1563Atzinuma sniedzējs
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
Atzinums iesniegts
28.11.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
Iebildums
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) savas kompetences ietvaros izvērtēja Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā 2022.gada 23.novembrī atkārtotai saskaņošanai pieteikto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (21-TA-1563) (turpmāk – Likumprojekts) un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) un izsaka šādus iebildumus un priekšlikumus:
1.Likumprojekta ievaddaļa
Izdarīt Enerģētikas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 20. nr.; 2000, 17. nr.; 2001, 12. nr.; 2005, 8., 13. nr.; 2008, 14. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 82., 106. nr.; 2011, 36., 161. nr.; 2012, 186. nr.; 2014, 60. nr.; 2016, 37., 52. nr.; 2018, 76. nr.; 2019, 212., 214., 240. nr.) šādus grozījumus:
Regulatora iebildums:
Regulators norāda, ka Likumprojekta ievaddaļā nav ietvertas visas norādes uz Enerģētikas likuma (turpmāk – Likums) grozījumu publikācijām laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
2.Likumprojekta 1.pants par vārdu “sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators” attiecīgajā locījumā aizstāšanu ar vārdiem “sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operators” attiecīgajā locījumā
Aizstāt visā likumā vārdus “sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operators” (attiecīgajā locījumā).
Regulatora iebildums:
Ievērojot, ka Likumprojekta 3.pantā paredzēts Likuma 1.panta 40.punktu izteikt jaunā redakcijā, aizstājot terminu “sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojums” ar terminu “sašķidrinātās dabasgāzes termināļa pakalpojums”, un nodrošinot visā Likumā konsekventu termina “sašķidrinātās dabasgāzes termināļa pakalpojums” lietošanu, Likumprojekta 1.pantu nepieciešams pildināt, norādot, ka visā likumā aizstāj vārdus “sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “sašķidrinātās dabasgāzes termināļa pakalpojums” (attiecīgā locījumā). No Likumprojekta jāizslēdz normas, kurās noteikta minēto vārdu aizstāšana (piemēram, Likumprojekta 3.pantā paredzētā Likuma 1.panta 44., 45. un 51.punktā, Likumprojekta 8.pantā paredzētajā Likuma 7.panta otrajā daļā un citās normās).
3.Likumprojekta 3.pants par Likuma 1.panta 2.punkta izteikšanu jaunā redakcijā
izteikt 1.panta 2.punktu šādā redakcijā:
“2) autonomais ražotājs – fiziska vai juridiska persona, kas nav energoapgādes komersants un kas ražo siltumenerģiju vai dzesēšanai nepieciešamo enerģiju nolūkā patērēt to paša vajadzībām un kas paša vajadzībām nepatērēto atlikušo siltumenerģiju vai dzesēšanai nepieciešamo enerģiju var pārdot centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoram;”
Regulatora iebildums:
Likumprojekta 3.pantā paredzētais Likuma 1.panta 2.punkts noteic, ka autonomais ražotājs ir fiziska vai juridiska persona, kas paša vajadzībām nepatērēto atlikušo siltumenerģiju vai dzesēšanai nepieciešamo enerģiju var pārdot centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoram.
Regulators norāda, ka atbilstoši Likumprojekta 3.pantā paredzētajam Likuma 1.panta 42.punktā noteiktajam siltumapgādē darbojas siltumapgādes sistēmas operators, nevis centralizētās siltumapgādes sistēmas operators, un siltumapgādes sistēmas operators sniedz siltumenerģijas pārvades un sadales pakalpojumu, nevis iepērk siltumenerģiju. Turklāt siltumapgādes sistēmas operators neveiks dzesēšanai nepieciešamās enerģijas pārvadīšanu. Atbilstoši Likuma 1.panta 16. un 49.punktā noteiktajam enerģijas iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu enerģijas lietotājiem veic tirgotājs.
Ievērojot minēto un to, ka siltumenerģijas tirgotājs atrodas vertikāli integrēta komersanta sastāvā, un paredzot, ka aukstumenerģijas tirgotājs atradīsies vertikāli integrēta komersanta sastāvā, kā arī saskaņojot normu ar Likumprojekta 14.pantā paredzēto Likuma 16.panta trešo daļu, Likumprojekta 3.pantā paredzētais Likuma 1.panta 2.punkts izsakāms šādā redakcijā:
“2) autonomais ražotājs – fiziska vai juridiska persona, kas nav energoapgādes komersants un kas ražo siltumenerģiju vai dzesēšanai nepieciešamo enerģiju nolūkā patērēt to paša vajadzībām, un kas paša vajadzībām nepatērēto atlikumsiltumu vai atlikumaukstumu var pārdot vertikāli integrētam komersantam;”.
4.Likumprojekta 3.pants par Likuma 4.1punkta izteikšanu jaunā redakcijā
papildināt 1.pantu ar 4.1punktu šādā redakcijā:
“41) biometāns – gāzveida kurināmais, kura sastāvā ir vismaz 90 procenti (masas procenti) no biomasas ražota metāna;”
Regulatora iebildums:
Regulators norāda, ka Likumprojekta 3.pantā paredzētā Likuma 1.panta 4.1punkta un spēkā esošā Likuma 1.panta 4.1punkta redakcijas ir vienādas. Līdz ar to minētā norma no Likumprojekta ir jāizslēdz.
5.Likumprojekta 3.pants par Likuma 1.panta papildināšanu ar 4.7punktu
papildināt 1.pantu ar 4.7punktu šādā redakcijā:
“47) centralizētā siltumapgādes sistēma – vienotā sistēmā savstarpēji savienotu siltumavotu, pārvades un sadales siltumtīklu un siltumenerģijas lietotāju siltumapgādes sistēmu, kas saskaņoti ražo, pārveido, pārvada, sadala un patērē siltumenerģiju tvaika vai karstā ūdens veidā no centrālās ražotnes vai vienotā sistēmā savstarpēji savienotām decentralizētajām ražotnēm pa tīklu uz ēkām vai vietām, telpu vai procesu siltumapgādei;”
Regulatora iebildums:
Nodrošinot normas skaidrību, atbilstību latviešu valodas gramatikas normām, kā arī saskaņotu terminu “centralizētā siltumapgādes sistēma” un “centralizētā dzesēšanas sistēma” skaidrojumus, Likumprojekta 3.pantā paredzētajā Likuma 1.panta 4.7punktā jāpapildina aiz vārdiem “siltumenerģijas lietotāju siltumapgādes sistēmu” ar vārdu “kopums” vai vārdi “vienotā sistēmā savstarpēji savienotu siltumavotu, pārvades un sadales siltumtīklu un siltumenerģijas lietotāju siltumapgādes sistēmu” jāizstāj ar vārdiem “vienotā sistēmā savstarpēji savienoti siltumavoti, pārvades un sadales siltumtīkli un siltumenerģijas lietotāju siltumapgādes sistēmas”.
6.Likumprojekta 3.pants par Likuma 1.panta papildināšanu ar 6.1 un 6.2punktu
papildināt 1.pantu ar 6.1 un 6.2punktu šādā redakcijā:
“61) efektīva centralizētā siltumapgāde – centralizētā siltumapgādes sistēma, kuras darbībā izmanto vienu no šādiem enerģijas veidiem:
a) vismaz 50 procenti atjaunojamās enerģijas,
b) 50 procenti atlikumsiltuma,
c) 75 procenti koģenerācijas vai triģenerācijas režīmā saražota siltuma, vai
d) šādu enerģijas un siltuma veidu kombināciju 50 procenti apmērā;
62) efektīva centralizētā dzesēšana – centralizētā dzesēšanas sistēma, kuras darbībā izmanto vienu no šādiem enerģijas veidiem:
a) vismaz 50 procenti atjaunojamās enerģijas,
b) 50 procenti atlikumaukstuma (aukstums, kas kā blakusprodukts nenovēršami radies rūpnieciskās iekārtās, elektrostacijās vai terciārajā sektorā izmantotajās iekārtās, kurās tiek vai tiks izmantots koģenerācijas process (arī ja koģenerācijas procesa izmantošana nav iespējama vai koģenerācijas iekārtu uzstādīšanas izmaksas pārsniedz koģenerācijas iekārtas izmantošanas ieguvumus), un kas zustu gaisā vai ūdenī bez pieejas centralizētas dzesēšanas sistēmai),
c) 75 procenti koģenerācijas vai triģenerācijas režīmā saražota siltuma, vai
d) šādu enerģijas un siltuma veidu kombināciju 50 procenti apmērā;”
Regulatora iebildums:
Regulators atkārtoti vērš uzmanību, ka Likumprojekta 3.pantā paredzētajā Likuma 1.panta 6.1 un 6.2 punktā noteiktie termini “efektīva centralizētā siltumapgāde” un “efektīva centralizētā dzesēšana” Likumprojektā netiek lietoti. Līdz ar to minētās normas atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumiem Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” būtu izslēdzamas no Likumprojekta. Izziņā skaidrots, ka minētās definīcijas ir ietvertas Likumprojektā, lai atbalsta instrumentu izstrādes procesā nerastos interpretācijas par efektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas lietojumu.
Bez tam Regulatora ieskatā, Likumprojekta 3.pantā paredzētajā Likuma 1.panta 6.2 punktā nav pamats noteikt saražotā siltuma īpatsvaru vai saražoto siltumu kā kritēriju, kas raksturo efektīvu centralizētās dzesēšanas sistēmu, jo siltumenerģija netiek izmantota dzesēšanā. Par atbilstošu kritēriju būtu uzskatāms saražotais aukstums (aukstumenerģija), ievērojot, ka koģenerācijas procesā aukstumenerģija netiek saražota.
Ņemot vērā minēto, prasības attiecībā uz efektīvu centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas darbību būtu nosakāmas Enerģētikas likuma IX nodaļā, papildinot Likumprojektu ar jaunām normām šādā redakcijā:
“49.1pants
Centralizēta siltumapgādes sistēma uzskatāma par efektīvu centralizētās siltumapgādes sistēmu, ja tās darbībā izmantoti vismaz 50 procenti atjaunojamās enerģijas, 50 procenti atlikumsiltuma,75 procenti koģenerācijas vai triģenerācijas režīmā saražota siltuma vai šādu enerģijas un siltuma veidu kombinācija 50 procentu apmērā.”
“49.2pants
Centralizēta dzesēšanas sistēma uzskatāma par efektīvu centralizētās dzesēšanas sistēmu, ja tās darbībā izmantoti vismaz 50 procenti atjaunojamās enerģijas, 50 procenti atlikumaukstuma (aukstums, kas kā blakusprodukts nenovēršami radies rūpnieciskās iekārtās, elektrostacijās vai terciārajā sektorā izmantotajās iekārtās, kurās tiek vai tiks izmantots koģenerācijas process (arī ja koģenerācijas procesa izmantošana nav iespējama vai koģenerācijas iekārtu uzstādīšanas izmaksas pārsniedz koģenerācijas iekārtas izmantošanas ieguvumus), un kas zustu gaisā vai ūdenī bez pieejas centralizētas dzesēšanas sistēmai), 75 procenti triģenerācijas režīmā saražota aukstuma vai šādu enerģijas un aukstuma veidu kombinācija 50 procentu apmērā.”.
7.Likumprojekta 3.pants par Likuma 1.panta 11.punkta izteikšanu jaunā redakcijā
izteikt 1.panta 11.punktu šādā redakcijā:
“11) enerģija – prece ar noteiktu vērtību – iegūtā elektroenerģija vai siltumenerģija, kā arī dabasgāze (tostarp sašķidrinātā dabasgāze) un citu veidu gāzveida kurināmais (tai skaitā biomasas), ciktāl attiecīgā gāzveida kurināmo var tehniski un droši ievadīt un transportēt Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmā, sadales sistēmā vai uzglabāt dabasgāzes krātuvēs;”
Regulatora iebildums:
Nodrošinot normas skaidrību, Regulatora ieskatā Likumprojekta 3.pantā paredzētajā Likuma 1.panta 11.punktā jāaizstāj vārdi “tai skaitā biomasas” ar vārdiem “tai skaitā no biomasas saražotais ”.
Likumprojekta 3.pantā paredzētais Likuma 1.panta 11.punkts noteic, ka Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmā un sadales sistēmā var transportēt vai var uzglabāt dabasgāzes krātuvēs ne tikai dabasgāzi, bet arī citu veidu gāzveida kurināmo (tai skaitā no biomasas saražoto), ja attiecīgo gāzveida kurināmo var tehniski un droši ievadīt gāzes apgādes sistēmā.
Regulators vērš uzmanību, ka gan Likuma, gan Likumprojekta (izņemot Likumprojekta 43. un 44.pantu) normas noteic, ka Latvijas dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā tiek transportēta, krātuvē uzglabāta, tirgota un patērēta tikai dabasgāze. Lai saskaņotu Likumprojekta 3.pantā paredzētajā Likuma 1.panta 11.punktā noteikto ar Likuma normām, kā ar, lai nebūtu visā Likuma tekstā aiz vārda “dabasgāze” attiecīgā locījumā jāpapildina ar vārdiem “un citu veidu gāzveida kurināmais (tai skaitā no biomasas saražotais)” attiecīgā locījumā, tādējādi būtiski mazinot Likuma uztveramību, Regulatora ieskatā, termina “enerģija” definīcijā ir jānosaka, ka turpmāk Likumā vārdu “dabasgāze un citu veidu gāzveida kurināmais (tai skaitā no biomasas saražotais)” vietā tiek lietots vārds “dabasgāze”.
Ņemot vērā minēto Likumprojekta 3.pantā paredzētais Likuma 1.panta 11.punkts ir izsakāms šādā redakcijā:
“11) enerģija – prece ar noteiktu vērtību – iegūtā elektroenerģija vai siltumenerģija, kā arī dabasgāze (tostarp sašķidrinātā dabasgāze) un citu veidu gāzveida kurināmais (tai skaitā no biomasas saražotais), ciktāl attiecīgā gāzveida kurināmo var tehniski un droši ievadīt un transportēt Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmā, sadales sistēmā vai uzglabāt dabasgāzes krātuvēs (turpmāk – dabasgāze);”.
Likumprojekta 3.pantā paredzētais Likuma 1.panta 11.punkts paplašina enerģijas veidus, paredzot, ka enerģija var būt ne tikai biometāns, bet arī citi gāzveida kurināmā veidi. Ievērojot minēto, Likumprojekts jāpapildina ar jaunu pantu, ar kuru Likuma 84.1panta pirmajā daļā aizstāj vārdus “biometāna ražotājiem” ar vārdiem “citu veidu gāzveida kurināmā (tai skaitā no biomasas) ražotājiem”, tādejādi nodrošinot regulējumu visu veidu gāzveida kurināmā ražotāju objektu pieslēgšanai dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmai. Bez tam Likumprojekts jāpapildina ar jaunu pantu, ar kuru Likuma 110.panta sestajā daļā aizstāj vārdu “Biometāna” ar vārdiem “Gāzveida kurināmā (tai skaitā no biomasas ražota)”, tādejādi nosakot, ka dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā ir atļauts ievadīt ne tikai biometānu, bet arī cita veida gāzveida kurināmo.
8.Likumprojekta 3.pants par Likuma 1.panta 12.punkta izteikšanu jaunā redakcijā
izteikt 1.panta 12.punktu šādā redakcijā:
“12) enerģijas galapatēriņš – energoresursi, ko enerģijas izmantošanas vajadzībām piegādā rūpniecības nozarei, transporta nozarei, mājsaimniecībām, pakalpojumu, arī publisko pakalpojumu, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarei, elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš enerģētikas nozarē elektroenerģijas, siltumenerģijas un transporta degvielu ražošanai, kā arī elektroenerģijas un siltumenerģijas zudumi sadales un pārvades laikā;”
Regulatora iebildums:
Regulators norāda, ka termins “enerģijas galapatēriņš” ir noteikts Energoefektivitātes likuma 1.panta 3.punktā, kā arī to skaidro Eiropas Savienības Statistikas birojs “Eurostat”. Ievērojot Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.2.apakšpunktā noteikto, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu, Likumprojekta 3.pantā paredzētais Likuma 1.panta 12.punkts ir izslēdzams.
Turklāt Regulators vērš uzmanību, ka gan Energoefektivitātes likuma, gan “Eurostat” termina “enerģijas galapatēriņš” skaidrojums noteic, ka tajā nav ietverta enerģijas piegāde pārveidošanas sektoram un pašai enerģētikas nozarei, atšķirībā no Likumprojektā ietvertā termina skaidrojuma.
9.Likumprojekta 3.pants par Likuma 1.panta 15.punkta izteikšanu jaunā redakcijā
izteikt 1.panta 15.punktu šādā redakcijā:
“15) enerģijas ražošana – energoapgādes veids, kas ietver energoresursu pārveidošanu lietošanai nepieciešamā enerģijā, kā arī dabasgāzes un citu veidu gāzveida kurināmo (tai skaitā biomasas) ieguvi;”
Regulatora iebildums:
Nodrošinot normas skaidrību, Regulatora ieskatā Likumprojekta 3.pantā paredzētajā Likuma 1.panta 15.punktā jāaizstāj vārdi “tai skaitā biomasas” ar vārdiem “tai skaitā no biomasas saražotais”.
10.Likumprojekta 3.pants par Likuma 1.panta papildināšanu ar 24.1punktu
papildināt 1.pantu ar 24.1punktu šādā redakcijā:
“241) kurināmā piegādātājs – komersants, kas:
a) realizē kurināmo enerģijas ražošanai un likumā “Par akcīzes nodokli” noteiktajos gadījumos maksā akcīzes nodokli par kurināmo,
b) realizē enerģijas ražošanai tādu kurināmo, kuram piemēro akcīzes nodokļa atvieglojumu vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa;”
Regulatora priekšlikums:
Ievērojot, ka Likumā tiek izmantots termins “pārdošana” un “pārdot”, Regulators rosina Likumprojekta 3.pantā paredzētajā Likuma 1.panta 24.1punktā aizstāt vārdu “realizē” ar vārdu “pārdod”.
11.Likumprojekta 3.pants par Likuma 1.panta 31.punkta izteikšanu jaunā redakcijā
izteikt 1.panta 31.punktu šādā redakcijā:
“31) palīgpakalpojumi – visi pakalpojumi (tostarp balansēšana, jaukšana un inerto gāzu ievadīšana), kas nepieciešami, lai piekļūtu pārvades un sadales tīkliem vai cauruļvadu sistēmai, dabasgāzes krātuvēm, sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem vai izmantotu tās, izņemot tādus objektus un iekārtas, kuras izmanto tikai pārvades sistēmu operatori;”
Regulatora priekšlikums:
Ievērojot, ka palīgpakalpojumi tiek izmantoti visa veida enerģijas apgādē, un nodrošinot vienotus terminu lietošanas principus Likumā, Regulators rosina Likumprojekta 3.pantā paredzētajā Likuma 1.panta 31.punktā aiz vārdiem “lai piekļūtu” papildināt ar vārdu “enerģijas”.
12.Likumprojekta 3.pants par Likuma 1.panta 35.punkta izteikšanu jaunā redakcijā
iztikt 1.panta 35.punktu šādā redakcijā:
“35) sadales sistēma – enerģijas sadales tīkls vai cauruļvadu sistēma ar visiem sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai no vai uz pārvades sistēmu, enerģijas ražošanas objektu vai sašķidrinātās dabasgāzes termināli līdz enerģijas lietotāja energoapgādes sistēmas piederības robežai;”
Regulatora iebildums:
Likumprojekta 3.pantā paredzētais Likuma 1.panta 35.punkts noteic, ka sadales sistēmu izmanto enerģijas transportēšanai uz pārvades sistēmu, enerģijas ražošanas objektu vai sašķidrinātās dabasgāzes termināli. Regulators norāda, ka sadales sistēma nodrošina enerģijas transportēšanu no pārvades sistēmas, sadales sistēmai pieslēgta enerģijas ražošanas objekta vai sašķidrinātās dabasgāzes termināļa līdz lietotāja energoapgādes sistēmas piederības robežai, kā arī no enerģijas ražošanas objekta vai sašķidrinātās dabasgāzes termināļa līdz pārvades sistēmai. Ievērojot minēto, Likumprojekta 3.pantā paredzētais Likuma 1.panta 35.punkts izsakāms šādā redakcijā:
“35) sadales sistēma – enerģijas sadales tīkls vai cauruļvadu sistēma ar visiem sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai no pārvades sistēmas, sadales sistēmai pieslēgta enerģijas ražošanas objekta vai sašķidrinātās dabasgāzes termināļa līdz lietotāja energoapgādes sistēmas piederības robežai vai no sadales sistēmai pieslēgta enerģijas ražošanas objekta vai sašķidrinātās dabasgāzes termināļa līdz pārvades sistēmai;”
13.Likumprojekta 3.pants par Likuma 1.panta papildināšanu ar 40.1punktu
papildināt 1.pantu ar 40.1punktu šādā redakcijā:
“401) sašķidrinātās dabasgāzes iekārtu kopuma pakalpojums – sašķidrinātās dabasgāzes saņemšana no termināļa, pagaidu uzglabāšana un pārvēršana gāzveida stāvoklī turpmākai transportēšanai sadales sistēmā;”
Regulatora iebildums:
Likumprojekta 3.pantā paredzētais Likuma 1.panta 40.1punkts noteic, ka sašķidrinātās dabasgāzes iekārtu kopuma pakalpojuma sniegšana ietver sašķidrinātās dabasgāzes pārvēršanu gāzveida stāvoklī turpmākai transportēšanai sadales sistēmā.
Regulators vērš uzmanību, ka minētā norma neatbilst Likumprojekta 3.pantā paredzētajā Likuma 1.panta 35.punktā noteiktajam. Minētais punkts noteic, ka sašķidrinātās dabasgāzes iekārtu kopums ir tehnoloģisko iekārtu kopums sašķidrinātās dabasgāzes saņemšanai, pagaidu uzglabāšanai, pārvēršanai gāzveida stāvoklī un turpmākai piegādei enerģijas lietotājiem, neievadot pārvades vai sadales sistēmā.
Novēršot pretrunas starp nomām, Likumprojekta 3.pantā paredzētais Likuma 1.panta 40.1punkts izsakāms šādā redakcijā:
“401) sašķidrinātās dabasgāzes iekārtu kopuma pakalpojums – sašķidrinātās dabasgāzes saņemšana no sašķidrinātās dabasgāzes termināļa, pagaidu uzglabāšana un piegāde enerģijas lietotājiem;”
14.Likumprojekta 3.pants par vārdu aizstāšanu Likuma 1.panta 47.punktā
aizstāt 47.punktā vārdus “dabasgāzes (tostarp biometāna)” ar vārdiem “dabasgāzes vai citu veidu gāzveida kurināmo (tai skaitā biomasas)”
Regulatora iebildums:
Ja tiek ņemts vērā Regulatora 5.iebildums par Likumprojekta 3.pantu par Likuma 1.panta 11.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, tad no Likumprojekta 3.panta izslēdzama norma, kas paredz aizstāt Likuma 1.panta 47.punktā vārdus “dabasgāzes (tostarp biometāna)” ar vārdiem “dabasgāzes vai citu veidu gāzveida kurināmo (tai skaitā biomasas)”.
15.Likumprojekta papildināšana ar jaunu pantu
Regulators iebildums
Likumprojekta 3.pantā paredzēts grozīt Likuma 1.panta 50.punktā noteikto terminu no “tirgus dalībnieks” uz “dabasgāzes tirgus dalībnieks”. Ņemot vērā minēto, Likumprojekts jāpapildina ar jaunu pantu, ar kuru visā Likumā aizstāj vārdus “tirgus dalībnieks” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “dabasgāzes tirgus dalībnieks” (attiecīgā locījumā). Likumprojektā noteikts, ka vārdi “tirgus dalībnieks” ar vārdiem ““dabasgāzes tirgus dalībnieks” tiek aizstāti tikai Likuma 106.pantā, bet tie ir lietoti arī citos Likuma pantos.
16.Likumprojekta 6.pants par Likuma 5.panta trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā
izteikt 5. panta trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Tirgus dalībnieki, veicot darbības dabasgāzes vairumtirdzniecībā, ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību prasības, tostarp aizliegumu darījumos ļaunprātīgi izmantot iekšējo informāciju, tirgus manipulāciju aizliegumu, kā arī pienākumu sniegt informāciju regulatoram un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai.”
Regulatora iebildums:
Likumprojekta 3.pantā paredzēts grozīt Likuma 1.panta 50.punktā noteikto terminu no “tirgus dalībnieks” uz “dabasgāzes tirgus dalībnieks”. Ievērojot minēto, jāpapildina Likumprojekta 6.pantā paredzētajā Likuma 5.panta trešajā daļā pirms vārdiem “Tirgus dalībnieki” ar vārdu “Dabasgāzes”.
17.Likumprojekta 7.pants
pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Sistēmas operatoram un siltumapgādes sistēmas operatoram tā licences darbības zonā un licencē noteiktajā termiņā ir pastāvīgas saistības nodrošināt sistēmas lietotājiem un pretendentiem pieeju enerģijas pārvades vai sadales sistēmām, kā arī sistēmas operatoram tā licences darbības zonā un licencē noteiktajā termiņā ir pastāvīgas saistības nodrošināt pieeju dabasgāzes krātuvei vai sašķidrinātās dabasgāzes terminālim. Šīs saistības sistēmas operators un siltumapgādes sistēmas operators pilda atbilstoši tehnisko noteikumu un drošības prasībām. Šīs daļas izpratnē ar drošību saprot enerģijas piegādes drošumu un tehnisko drošību.”;
aizstāt (12) daļā vārdus “sašķidrinātās dabasgāzes iekārtām” ar vārdiem “sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem”;
izslēgt (31) daļu.
Regulatora iebildums:
Regulators vērš uzmanību, ka Likumprojekta 7.pantā nav noteikts, kurā Likuma pantā veicami grozījumi. Tādēļ Likumprojekta 7.pantā jānorāda, ka tajā noteiktie grozījumi veicami Likuma 6.pantā.
18.Likumprojekta 8.pants
pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdus “sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojuma” ar vārdiem “sašķidrinātās dabasgāzes termināļa pakalpojuma”;
papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:
“Regulators elektroenerģijas ražotāju vai tirgotāju reģistrā reģistrē Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstī reģistrētu komersantu.”;
papildināt ar otro teikumu šādā redakcijā:
“Regulators dabasgāzes tirgotāju reģistrā reģistrē Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstī reģistrētu komersantu.”.
Regulatora iebildums:
Regulators vērš uzmanību, ka Likumprojekta 8.pantā nav noteikts, kurā Likuma pantā veicami grozījumu. Tādēļ Likumprojekta 8.pantā jānorāda, ka tajā noteiktie grozījumi veicami Likuma 7.pantā. Bez tam nepieciešams norādīt, ka ar otro teikumu (redakcijā “Regulators dabasgāzes tirgotāju reģistrā reģistrē Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstī reģistrētu komersantu.”) jāpapildina Likuma 7.panta piektā daļa.
19.Likumprojekta 12.pants par Likuma 12.panta 2.1 daļas izteikšanu jaunā redakcijā
izteikt 12. panta 2.1punktu šādā redakcijā:
“(21) Energoapgādē ir aizliegtas šķērssubsīdijas, tas ir, darbības, ko energoapgādes komersants veic, pārvietodams izmaksas vai citas saistības starp attiecīgā enerģijas veida ražošanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību, vai cita veida komercdarbību.”
Regulatora iebildums:
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Direktīvas 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (turpmāk – Direktīva 2009/73/EK) 41.panta 1.punkta f) apakšpunktam regulatīvai iestādei ir jānodrošina, ka netiek veikta pārvades, sadales, uzglabāšanas, sašķidrinātās dabasgāzes un piegādes darbību šķērssubsidēšana. Saskaņā ar Likumprojekta 3.pantā noteikto energoapgādē var sniegt sašķidrinātās dabasgāzes termināļa pakalpojumu un sašķidrinātās dabasgāzes iekārtu kopuma pakalpojumu.
Ņemot vērā minēto, Likumprojekta 12.pantā paredzētajā Likuma 12.panta 2.1daļā noteiktos energoapgādes pakalpojumu veidus, starp kuriem nav pieļaujamas šķērssubsīdijas, jāpapildina ar sašķidrinātās dabasgāzes termināļa pakalpojumu un sašķidrinātās dabasgāzes iekārtu kopuma pakalpojumu.
20.Likumprojekta 13.pants par Likuma 15.panta pirmās daļas papildināšanu ar vārdiem
papildināt pirmajā daļā aiz vārdiem “sadales sistēmas” ar vārdiem “siltumapgādes sistēmas” un aizstāt vārdus “sašķidrinātās dabasgāzes iekārtas” ar vārdiem “sašķidrinātās dabasgāzes terminālis”
Regulatora iebildums:
Lai nodrošinātu normas skaidrību un uztveramību, kā arī nodrošinātu Likumprojekta 3.pantā noteikto terminu lietošanu, Regulatora ieskatā Likumprojekta 15.pantā jāparedz, ka Likuma 15.panta pirmā daļa tiek izteikta šādā jaunā redakcijā:
“(1) Komersanti, kuru īpašumā vai valdījumā ir enerģijas pārvades, sadales objekti, dabasgāzes krātuves vai sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, izraugās attiecīgi pārvades sistēmas, sadales sistēmas, siltumapgādes sistēmas vai dabasgāzes uzglabāšanas operatorus vai sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operatoru. Dabasgāzes apgādes komersants var veidot apvienotu dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas sistēmas un sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operatoru.”
21.Likumprojekta 13.pants par Likuma 15.panta papildināšanu ar 5.1daļu
papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:
“(51) Līdz brīdim, kad tiek ieviesta fiziskā plūsma virzienā no sadales sistēmas uz pārvades sistēmu, pārvades sistēmas operators minētajā virzienā nodrošina virtuālu dabasgāzes plūsmu.”
Regulatora priekšlikums:
Nodrošinot normas skaidrību un to, ka tā ir attiecināma tikai uz dabasgāzes apgādi, Regulators rosina Likumprojekta 15.panta paredzētajā Likuma 15.panta 5.1daļā aizstāt vārdus “no sadales sistēmas uz pārvades sistēmu, pārvades sistēmas operators” ar vārdiem “no dabasgāzes sadales sistēmas uz dabasgāzes pārvades sistēmu, dabasgāzes pārvades sistēmas operators”.
22.Likumprojekta 15.pants par Likuma 17.2panta trešās daļas papildināšanu ar otro teikumu
papildināt 17.2 panta trešo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:
“Ministru kabinets nosaka energoresursu informācijas sistēmā nepieciešamās informācijas iesniegšanas kārtību un saturu.”
Regulatora iebildums:
Tā kā Likuma 17.2pants noteic energokopienu regulējumu, Regulatora ieskatā nav pamata minētajā pantā ietvert Ministru kabinetam ar energokopienu darbību nesaistītu pienākumu noteikt energoresursu informācijas sistēmā nepieciešamās informācijas iesniegšanas kārtību un saturu. Bez tam Regulators norāda, ka Likumprojekta 29.pantā paredzētajā Likuma 58.4panta 12.daļas 7.punktā ir noteikts Ministru kabineta pienākums noteikt kārtību, kādā informācija tiek sniegta energoresursu informācijas sistēmā.
Ievērojot minēto, Likumprojekta 15.pants ir izslēdzams.
23.Likumprojekta 20.pants par Likuma 42.2panta pirmās daļas papildināšanu ar vārdiem
42.2 pantā papildināt pirmo daļu aiz vārdiem “dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators” ar vārdiem “, sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operators”
Regulatora iebildums:
Tā kā saskaņā ar tiešās līnijas definīciju tā nesavieno sašķidrinātās dabasgāzes termināli ar nošķirtu lietotāju, tad ar Likumprojekta 20.pantu nav pamats noteikt, ka ne tikai dabasgāzes ražotājs, dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes lietotājs ir tiesīgs par saviem līdzekļiem ierīkot un izmantot tiešo līniju, bet to ir tiesīgs darīt arī sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operators. Līdz ar to Likumprojekta 20.panta norma par Likuma 42.2panta pirmās daļas papildināšanu ar vārdiem “dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators” ar vārdiem “, sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operators” būtu izslēdzama vai arī Likumprojektā jāparedz grozījumi Likuma 1.panta 47.punktā, nosakot, ka tiešā līnija sasaista nošķirtu sašķidrinātās dabasgāzes termināli ar nošķirtu lietotāju.
24.Likumprojekta 20.pants par Likuma 42.2panta trešās daļas izslēgšanu
42.2 pantā izslēgts trešo daļu
Regulatora iebildums:
Likuma 42.2panta trešā daļa noteic, ka atļauju tiešās līnijas ierīkošanai Regulators izsniedz vai atsakās izsniegt 30 dienu laikā pēc visu paša pieprasīto dokumentu saņemšanas. Regulators uzskata, ka atļaujas tiešās līnijas izsniegšanas procesam jābūt pārskatāmam un reglamentētam, tajā skaitā arī attiecībā uz atļaujas izsniegšanas termiņu, līdz ar to Likuma 42.2panta trešā daļa nav izslēdzama, bet izsakāma šādā redakcijā:
“(3) Regulators atļauju tiešās līnijas ierīkošanai izsniedz pēc visu regulatora noteikto dokumentu saņemšanas Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā.”
25.Likumprojekta 21.pants par Likuma 44.panta pirmās daļas papildināšanu ar 8.punktu
papildināt 44.panta pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:
“8) nodrošina iespējamo tiešo līniju ierīkošanu.”
Regulatora iebildums:
Ievērojot Likumprojekta 3.pantā paredzēto grozījumu Likuma 1.panta 47.punktā, tiešā līnija ir dabasgāzes vads, kas sasaista nošķirtu dabasgāzes vai citu veidu gāzveida kurināmo (tai skaitā biomasas) ražošanas objektu vai dabasgāzes krātuvi ar nošķirtu lietotāju. Likumprojekta 21.pantā paredzētais Likuma 44.panta pirmās daļas 8.punkts noteic, ka dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators un sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operators papildus šā likuma 15.pantā noteiktajam nodrošina iespējamo tiešo līniju ierīkošanu.
Tā kā saskaņā ar tiešās līnijas definīciju tā nesavieno sašķidrinātās dabasgāzes termināli ar nošķirtu lietotāju, tad Likumprojekta 21.pantā paredzētā Likuma 44.panta pirmās daļas 8.punktā noteiktais pienākums nebūtu attiecināms uz sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operatoru, vai arī Likumprojektā jāparedz grozījumi Likuma 1.panta 47.punktā, nosakot, ka tiešā līnija sasaista nošķirtu sašķidrinātās dabasgāzes termināli ar nošķirtu lietotāju.
Bez tam Likumprojekta 21.pantā jāparedz, ka Likuma 44.panta pirmajā daļā jāaizstāj vārdus “sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators” ar vārdiem “sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operators”, atbilstoši Likumprojekta 3.pantā noteiktajam.
26.Likumprojekta 21.pants par vārdu aizstāšanu Likuma 44.panta 1.2daļā
44.pantā aizstāt 1.2daļā vārdus “sašķidrinātās dabasgāzes iekārtām” ar vārdiem “sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem”
Regulatora iebildums:
Regulators norāda, ka Likuma 44.pantam nav 1.2daļas.
27.Likumprojekta 21.pants par Likuma 44.panta astotās daļas izteikšanu jaunā redakcijā
izteikt astoto daļu šādā redakcijā:
“(8) Piekļuve Inčukalna pazemes gāzes krātuvei tiek organizēta pārrunu procedūras veidā.”
Regulatora iebildums:
Eiropas Komisijas paskaidrojošajās piezīmēs saistībā ar Direktīvu 2009/73/EK par trešo personu piekļuvi uzglabāšanas objektiem noteikts, ka pārrunu procedūra trešo personu piekļuvei uzglabāšanas objektiem būtu piemērojama, ja ievēroti šādi trīs kritēriji:
1. efektīva konkurence starp uzglabāšanas objektiem tirgus zonā;
2. augsta ilgtermiņa krātuves jaudas rezervēšanas pakāpe (tirgū katru gadu tiek piedāvāts tikai salīdzinoši mazs jaudas apjoms);
3. zema krātuves lietotāju daudzveidības pakāpe.
Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudas rezervēšanā pamatā tiek izmantoti īstermiņa jaudas produkti, kā arī krātuves lietotāju skaits un daudzveidība gadu no gada pieaug. Tomēr Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir vienīgā krātuve Baltijas reģionā. Līdz ar to būtu uzskatāms, ka šobrīd reģionā nepastāv konkurences spiediens starp uzglabāšanas objektiem un citiem elastīguma pakalpojumiem, kas nodrošinātu tirgbalstītu, pakalpojuma cenu, produktu dažādību un produktu pieejamību. Attiecīgi Regulatora ieskatā sarunu procedūras piemērošanai piekļuvei Inčukalna pazemes gāzes krātuvei nav ievēroti visi trīs Eiropas Komisijas noteiktie kritēriji un konkurences starp uzglabāšanas objektiem neesamība rada iespēju uzglabāšanas sistēmas operatoram ļaunprātīgi izmantot savu monopola stāvokli.
Direktīvas 2009/73/EK 41.panta 1.punkta s) apakšpunkts noteic regulatīvās iestādes pienākumu pārraudzīt, vai pareizi piemēro kritērijus, kā noteikt uzglabāšanas objektu atbilstību Direktīvas 2009/73/EK 33.panta 3. vai 4.punktam (tas ir, vai par piekļuvi uzglabāšanas objektam notiek pārrunu procedūras veidā vai piekļuvi regulē). Minētā Direktīvas 2009/73/EK norma ir pārņemta ar Likuma 44.panta ceturto daļu, kura noteic, ka regulators nosaka un publicē kritērijus, saskaņā ar kuriem dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators nosaka, kāds piekļuves režīms – pārrunu procedūra vai regulēta procedūra – dabasgāzes krātuvei tiek piemērots. Regulators uzrauga minēto kritēriju pareizu piemērošanu.
Pamatojoties uz Likuma 44.panta ceturtās daļas deleģējumu, Regulators 2016.gada 1.septembra lēmumā Nr.1/17 “Noteikumi par kritērijiem, saskaņā ar kuriem dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators nosaka piekļuves režīmu dabasgāzes krātuvei” noteicis, ka uzglabāšanas sistēmas operators piekļuves režīmu dabasgāzes krātuvei nosaka līdz katra gada 1.aprīlim un, ja iepriekšējā kalendārā gadā kopējais dabasgāzes krātuvē uzglabātais dabasgāzes vai sašķidrinātās dabasgāzes apjoms normālkubikmetros bija mazāks vai vienāds ar 25% no Latvijas teritorijā uzglabātās dabasgāzes vidējā apjoma trīs iepriekšējos kalendārajos gados, nosakot piekļuvi dabasgāzes krātuvei, piemēro sarunu procedūru. Inčukalna pazemes gāzes krātuvē tiek uzglābti 100% no Latvijas teritorijā uzglabātās dabasgāzes vidējā apjoma trīs iepriekšējos kalendārajos gados.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Regulatora ieskatā, piekļuves veidu Inčukalna pazemes gāzes krātuvei nav pamats mainīt un ir nepieciešams saglabāt regulēto procedūru. Līdz ar to Likumprojekta 21.panta norma par Likuma 44.panta astotās daļas izteikšanu jaunā redakcijā ir izslēdzama.
Ja Regulatora iebildums netiek ņemts vērā, tomēr paredzot, ka piekļuve Inčukalna pazemes gāzes krātuvei tiek organizēta pārrunu procedūras veidā, ir jāveic grozījumi citos Likuma pantos.
Direktīvas 2009/73/EK 41.panta 1.punkta n) apakšpunkts noteic, ka gadījumā, ja par piekļuvi krātuvei notiek pārrunas, regulatīvo iestāžu pienākumos neiekļauj tarifu pārskatīšanu. Līdz ar to Likumprojekta 21.pantā paredzētajā Likuma 44.panta astotajā daļā jānosaka, ka gadījumā, ja piekļuve Inčukalna pazemes gāzes krātuvei tiek organizēta pārrunu procedūras veidā, Likuma 15.panta 1.1 daļā noteiktais nav attiecināms uz uzglabāšanas sistēmas operatoru, kā arī Likuma 15.panta septītajā daļā noteiktais nebūtu attiecināms uz uzglabāšanas sistēmas operatoru, kas darbojas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, jo Likuma 44.panta sestā daļa noteic, ka dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators labticīgi vienojas ar sistēmas lietotāju par piekļuvi dabasgāzes krātuvei un noslēdz attiecīgu līgumu, ja dabasgāzes krātuvei piemērotais piekļuves režīms ir pārrunu procedūra.
28.Likumprojekta 25.pants par Likuma 49.panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā
izteikt 49. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Ja siltumapgādes sistēmas operatora tehniski nodalītā centralizētā siltumapgādes sistēmā darbojas vairāki siltumenerģijas ražotāji, siltumapgādes sistēmas operators siltumenerģiju iepērk par vienošanās cenu saskaņā ar ekonomiskā pakāpeniskuma principa kritērijiem, izņemot apjomu, par kuru nepastāv konkurence un ko siltumapgādes sistēmas operators iepērk no siltumenerģijas ražotāja ar būtisku ietekmi par regulatora noteiktajiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis siltumenerģijas ražotājs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu vai tarifu augšējās robežas aprēķināšanas un noteikšanas metodiku, kā arī tarifu vai tarifu augšējās robežas piemērošanas kārtību, ja ir saņemta regulatora atļauja. Regulators nosaka kritērijus, pēc kuriem nosaka, kas ir siltumenerģijas ražotājs ar būtisku ietekmi.”
Regulatora iebildums:
Regulators norāda, ka atbilstoši Likumprojekta 3.pantā paredzētajam Likuma 1.panta 42.punktā noteiktajam siltumapgādes sistēmas operators sniedz siltumenerģijas pārvades un sadales pakalpojumu, nevis iepērk siltumenerģiju. Atbilstoši Likuma 1.panta 16. un 49.punktā noteiktajam enerģijas iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu enerģijas lietotājiem veic tirgotājs.
Ievērojot minēto un to, ka siltumenerģijas tirgotājs atrodas vertikāli integrēta komersanta sastāvā un ka Likumprojekta 14.pantā paredzētajā Likuma 16.panta trešajā daļā un Likumprojekta 24.pantā paredzētajā Likuma 48.panta trešajā daļā saistībā ar siltumenerģijas iepirkšanu tiek izmantots termins “vertikāli integrēts komersants”, Likumprojekta 25.pantā paredzētajā Likuma 49.panta pirmajā daļā vārdi “siltumapgādes sistēmas operators” (attiecīgā locījumā) jāaizstāj ar vārdiem “vertikāli integrēts komersants”. Turklāt minētais termins jāizmanto arī pārējās Likuma 49.panta daļās.
Turklāt nav saprotams, kas ir Likumprojekta 25.pantā paredzētajā Likuma 49.panta pirmajā daļā minētais siltumenerģijas apjoms, par kuru nepastāv konkurence, kā arī, nodrošinot normas skaidrību un uztveramību, būtu jāskaidro, kurš siltumenerģijas ražotājs, no kura siltumapgādes sistēmas operators iepērk siltumenerģiju, rada būtisku ietekmi. Regulatora ieskatā siltumenerģijas ražotājs, kurš rada būtisku ietekmi, ir siltumenerģijas ražotājs, kurš vertikāli integrētam komersantam (siltumenerģijas tirgotājam) iepriekšējā finanšu gadā tehniski nodalītā centralizētā siltumapgādes sistēmā pārdevis vairāk par 30% no siltumenerģijas lietotājiem piegādātās siltumenerģijas, ja vertikāli integrētam komersants tehniski nevar nodrošināt kopējo finanšu gadā siltumenerģijas lietotājiem piegādājamo siltumenerģijas daudzumu.
Ievērojot minēto, Regulatora ieskatā Likumprojekta 25.pantā jāparedz Likuma 49.panta izteikšanu šādā jaunā redakcijā:
“49.pants
(1) Ja vertikāli integrēta komersanta tehniski nodalītā centralizētā siltumapgādes sistēmā darbojas vairāki siltumenerģijas ražotāji, vertikāli integrētais komersants siltumenerģiju iepērk par vienošanās cenu saskaņā ar šā panta trešajā daļā noteiktajiem ekonomiskā pakāpeniskuma principa kritērijiem.
(2) Ja neatkarīgais siltumenerģijas ražotājs pārdod siltumenerģiju vertikāli integrētam komersantam, kura triju gadu vidējais lietotājiem piegādātās siltumenerģijas apjoms pārsniedz 2 000 000 megavatstundu gadā, tā pārdotās siltumenerģijas vienošanās cena nevar pārsniegt regulatora noteikto neatkarīgā siltumenerģijas ražotāja siltumenerģijas ražošanas pakalpojuma tarifu.
(3) Siltumenerģijas ražotājam, kas vertikāli integrētam komersantam, kas tehniski nevar nodrošināt kopējo finanšu gadā siltumenerģijas lietotājiem piegādājamo siltumenerģijas daudzumu, iepriekšējā finanšu gadā tehniski nodalītā centralizētā siltumapgādes sistēmā pārdevis vairāk par 30% no siltumenerģijas lietotājiem piegādātās siltumenerģijas, siltumenerģijas ražošanas tarifa augšējo robežu nosaka regulators saskaņā ar metodiku.
(3) Vertikāli integrētais komersants, slēdzot līgumus par siltumenerģijas iepirkšanu no ražotājiem vai arī atsakoties tos slēgt, vadās pēc šādiem ekonomiskā pakāpeniskuma principa kritērijiem:
1) piedāvātās siltumenerģijas cena un samaksas nosacījumi;
2) siltumenerģijas pārvades izmaksas;
3) siltumenerģijas ražošanas režīma atbilstība patēriņa režīmam;
4) piedāvātās siltumenerģijas atbilstība sistēmas operatora noteiktajiem tehniskajiem parametriem.”
Likuma 49.panta 1.1daļa noteic, ja neatkarīgais siltumenerģijas ražotājs pārdod siltumenerģiju siltumenerģijas apgādes sistēmas operatoram, kura triju gadu vidējais lietotājiem piegādātās siltumenerģijas apjoms pārsniedz 2 000 000 megavatstundu gadā, tā pārdotās siltumenerģijas vienošanās cena nevar pārsniegt regulatora noteikto neatkarīgā siltumenerģijas ražotāja siltumenerģijas ražošanas pakalpojuma tarifu. Regulatora ieskatā, lai nodrošinātu efektīvu siltumenerģijas tirgus darbību, Likuma 49.panta 1.1daļas regulējumam nav jābūt pastāvīgam, bet terminētam. Līdz ar to Likumprojekta 50.pantā paredzētos pārejas notikumus jāpapildina ar jaunu punktu, ar kuru nosaka Likuma 49.panta 1.1daļas (ja tiek ņemts vērā Regulatora priekšlikums - otrās daļas) darbības termiņu.
29.Likumprojekta 40.pants par Likuma 106.panta papildināšanu ar 2.2daļu
106.pantā papildināt ar 2.2 daļu šādā redakcijā:
“(22) Dabasgāzes sadales sistēmas lietotājiem, kas dabasgāzes sadales sistēmā ievada dabasgāzes apjomu, kas ir lielāks par 5% no tehniski nodalīta sadales sistēmas segmenta enerģijas patēriņa, tiek piemērota pārvades jaudas uzturēšanas maksa. Regulators nosaka dabasgāzes pārvades sistēmas operatora izstrādāto jaudas maksas noteikšanas kārtību.”
Regulatora iebildums:
Likumprojekta 40.pantā paredzētajā Likuma 106.panta 2.2daļā noteikta prasība dabasgāzes sadales sistēmas lietotājiem, kuri dabasgāzes sadales sistēmā ievada dabasgāzes apjomu, kas ir lielāks par 5% no tehniski nodalīta sadales sistēmas segmenta enerģijas patēriņa. Regulators norāda, ka minēto normu nepieciešams precizēt, ņemot vērā, ka norma noteic konkrētu enerģijas veidu, kurš tiek ievadīts sistēmā – dabasgāzi, attiecīgi patērēts arī tiks konkrētais enerģijas veids un ka enerģiju patērē lietotāji nevis nodalīts sadales sistēmas segments. Bez tam, precizējot normu, jāņem vērā, ka Likumprojekta 3.pantā paredzēts Likuma 1.pantu papildināt ar 5.1punktu, ar kuru tiek definēts termins “dabasgāzes pārvade”. Tādējādi Likumprojekta 40.pantā paredzētās Likuma 106.panta 2.2daļas pirmais teikums izsakāma šādā redakcijā:
“Dabasgāzes sadales sistēmas lietotājiem, kas dabasgāzes sadales sistēmā ievada dabasgāzes apjomu, kas ir lielāks par 5% no lietotāju dabasgāzes patēriņa tehniski nodalītā dabasgāzes sadales sistēmas segmentā, piemēro dabasgāzes pārvades jaudas uzturēšanas maksu.”
Nodrošinot normas skaidrību, Likumprojekta 40.pantā paredzētā Likuma 106.panta 2.2daļa jāpapildina ar skaidrojumu, kas ir tehniski nodalīts dabasgāzes sadales sistēmas segments.
Likumprojekta 40.pantā paredzētās Likuma 106.panta 2.2daļas otrais teikums noteic, ka Regulators nosaka dabasgāzes pārvades sistēmas operatora izstrādāto jaudas maksas noteikšanas kārtību. Ja sistēmas operators izstrādā (nosaka) maksas noteikšanas kārtību, tad Regulators to apstiprina, nevis atkārtoti nosaka. Turklāt minētās normas pirmajā daļā ir noteikts, ka dabasgāzes sadales sistēmas lietotajiem piemēro dabasgāzes pārvades jaudas uzturēšanas maksu, nevis jaudas maksu. Līdz ar to Likumprojekta 40.pantā paredzētās Likuma 106.panta 2.2daļas pēdējais teikums izsakāms šādā redakcijā:
“Regulators apstiprina dabasgāzes pārvades sistēmas operatora izstrādāto dabasgāzes pārvades jaudas uzturēšanas maksas noteikšanas kārtību.”
30.Likumprojekta 41.pants par grozījumiem 107.pantā
107. pantā:
izslēgt pirmās daļas 2. punktu un otro, trešo, ceturto un piekto daļu;
izslēgt sestajā daļā vārdus “un publiskais tirgotājs” un “publiskā tirgotāja”;
aizstāt septītajā daļā vārdus “kā arī sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojuma sniegšanas kārtību” ar vārdiem “kā arī pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma un sašķidrinātās dabasgāzes iekārtu kopuma valdītāja pakalpojuma sniegšanas kārtību”;
papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:
“(8) Dabasgāzes tirgotāji savos mājsaimniecību lietotājiem izteiktajos tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos iekļauj universālā pakalpojuma piedāvājumu. Tā nosacījumus un izteikšanas veidu nosaka Ministru kabinets.”
Regulatora iebildums:
Likumprojekta 41.pants ir izslēdzams, jo ar 2022.gada 14.jūlija Likuma grozījumiem, Likumprojekta 41.pantā noteiktās normas ir iekļautas likumā (Likuma 107.1pants).
31.Likumprojekta 43.pants par Likuma 112.panta papildināšanu ar 21.punktu
papildināt 112.pantu ar 21.punktu šādā redakcijā:
“21) nodrošināt ieejas punktu savstarpēji savienotā sistēmā plānošanu un attīstīšanu biometāna ievadīšanai un transportēšanai.”
Regulatora iebildums:
Likumprojekta 3.pantā paredzētais Likuma 1.panta 11.punkts noteic, ka Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmā, sadales sistēmā var transportēt vai uzglabāt dabasgāzes krātuvēs ne tikai dabasgāzi, bet arī citu veidu gāzveida kurināmo (tai skaitā no biomasas saražoto), ja attiecīgo gāzveida kurināmo var tehniski un droši ievadīt gāzes apgādes sistēmā. Ņemot vērā minēto, Regulatora ieskatā Likumprojekta 43.pantā paredzētajā Likuma 112.panta 21.punktā jānosaka vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākums nodrošināt ieejas punktu savstarpēji savienotā sistēmā plānošanu un attīstīšanu ne tikai no biomasas saražotā gāzveida kurināmā – biometāna –, ievadīšanai un transportēšanai, bet arī cita veida gāzveida kurināmā ievadīšanai un transportēšanai. Tādējādi Likumprojekta 43.pantā paredzētais Likuma 112.panta 21.punkts izsakāms šādā redakcijā:
“21) nodrošināt ieejas punktu savstarpēji savienotā sistēmā plānošanu un attīstīšanu gāzveida kurināmā, kas nav metāns (dabasgāze), ievadīšanai un transportēšanai.”
32.Likumprojekta 44.pants par Likuma 113.panta papildināšanu ar 16.punktu
papildināt 113.pantu ar 16.punktu šādā redakcijā:
“16) nodrošināt ieejas punktu savstarpēji savienotā sistēmā plānošanu un attīstīšanu biometāna ievadīšanai un transportēšanai.”
Regulatora iebildums:
Likumprojekta 3.pantā paredzētais Likuma 1.panta 11.punkts noteic, ka Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmā, sadales sistēmā var transportēt vai uzglabāt dabasgāzes krātuvēs ne tikai dabasgāzi, bet arī citu veidu gāzveida kurināmo (tai skaitā no biomasas saražoto), ja attiecīgo gāzveida kurināmo var tehniski un droši ievadīt gāzes apgādes sistēmā. Ņemot vērā minēto, Regulatora ieskatā, Likumprojekta 44.pantā paredzētajā Likuma 113.panta 16.punktā jānosaka vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākums nodrošināt ieejas punktu savstarpēji savienotā sistēmā plānošanu un attīstīšanu ne tikai no biomasas saražotā gāzveida kurināmā – biometāna –, ievadīšanai un transportēšanai, bet arī cita veida gāzveida kurināmā ievadīšanai un transportēšanai. Tādējādi Likumprojekta 44.pantā paredzētais Likuma 113.panta 16punkts izsakāms šādā redakcijā:
“16) nodrošināt ieejas punktu savstarpēji savienotā sistēmā plānošanu un attīstīšanu gāzveida kurināmā, kas nav metāns (dabasgāze), ievadīšanai un transportēšanai.”
33.Likumprojekta 47.pants par Likuma 117.panta papildināšanu ar astoto daļu
papildināt 117. pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:
“(8) Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes pārvades sistēmas operators sadarbībā ar vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā iesaistītajiem dabasgāzes pārvades sistēmas operatoriem vienojas par vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā ievadāmās un transportējamās dabasgāzes kvalitātes raksturlielumus.”
Regulatora iebildums:
Atbilstoši latviešu valodas gramatikas normām, Likumprojekta 47.pantā paredzētajā Likuma 117.panta astotajā daļā jāaizstāj vārds “raksturlielumus” ar vārdu “raksturlielumiem”.
Lai nodrošinātu, ka informācija par vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā ievadāmās un transportējamās dabasgāzes kvalitātes raksturlielumus ir pieejama visiem dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājiem, Regulatora ieskatā, Likumprojekta 47.pantā paredzētā Likuma 117.panta astotā daļa jāpapildina, nosakot vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora un dabasgāzes pārvades sistēmas operatora pienākumu publiskot minēto informāciju.
1.Likumprojekta ievaddaļa
Izdarīt Enerģētikas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 20. nr.; 2000, 17. nr.; 2001, 12. nr.; 2005, 8., 13. nr.; 2008, 14. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 82., 106. nr.; 2011, 36., 161. nr.; 2012, 186. nr.; 2014, 60. nr.; 2016, 37., 52. nr.; 2018, 76. nr.; 2019, 212., 214., 240. nr.) šādus grozījumus:
Regulatora iebildums:
Regulators norāda, ka Likumprojekta ievaddaļā nav ietvertas visas norādes uz Enerģētikas likuma (turpmāk – Likums) grozījumu publikācijām laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
2.Likumprojekta 1.pants par vārdu “sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators” attiecīgajā locījumā aizstāšanu ar vārdiem “sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operators” attiecīgajā locījumā
Aizstāt visā likumā vārdus “sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operators” (attiecīgajā locījumā).
Regulatora iebildums:
Ievērojot, ka Likumprojekta 3.pantā paredzēts Likuma 1.panta 40.punktu izteikt jaunā redakcijā, aizstājot terminu “sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojums” ar terminu “sašķidrinātās dabasgāzes termināļa pakalpojums”, un nodrošinot visā Likumā konsekventu termina “sašķidrinātās dabasgāzes termināļa pakalpojums” lietošanu, Likumprojekta 1.pantu nepieciešams pildināt, norādot, ka visā likumā aizstāj vārdus “sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “sašķidrinātās dabasgāzes termināļa pakalpojums” (attiecīgā locījumā). No Likumprojekta jāizslēdz normas, kurās noteikta minēto vārdu aizstāšana (piemēram, Likumprojekta 3.pantā paredzētā Likuma 1.panta 44., 45. un 51.punktā, Likumprojekta 8.pantā paredzētajā Likuma 7.panta otrajā daļā un citās normās).
3.Likumprojekta 3.pants par Likuma 1.panta 2.punkta izteikšanu jaunā redakcijā
izteikt 1.panta 2.punktu šādā redakcijā:
“2) autonomais ražotājs – fiziska vai juridiska persona, kas nav energoapgādes komersants un kas ražo siltumenerģiju vai dzesēšanai nepieciešamo enerģiju nolūkā patērēt to paša vajadzībām un kas paša vajadzībām nepatērēto atlikušo siltumenerģiju vai dzesēšanai nepieciešamo enerģiju var pārdot centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoram;”
Regulatora iebildums:
Likumprojekta 3.pantā paredzētais Likuma 1.panta 2.punkts noteic, ka autonomais ražotājs ir fiziska vai juridiska persona, kas paša vajadzībām nepatērēto atlikušo siltumenerģiju vai dzesēšanai nepieciešamo enerģiju var pārdot centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoram.
Regulators norāda, ka atbilstoši Likumprojekta 3.pantā paredzētajam Likuma 1.panta 42.punktā noteiktajam siltumapgādē darbojas siltumapgādes sistēmas operators, nevis centralizētās siltumapgādes sistēmas operators, un siltumapgādes sistēmas operators sniedz siltumenerģijas pārvades un sadales pakalpojumu, nevis iepērk siltumenerģiju. Turklāt siltumapgādes sistēmas operators neveiks dzesēšanai nepieciešamās enerģijas pārvadīšanu. Atbilstoši Likuma 1.panta 16. un 49.punktā noteiktajam enerģijas iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu enerģijas lietotājiem veic tirgotājs.
Ievērojot minēto un to, ka siltumenerģijas tirgotājs atrodas vertikāli integrēta komersanta sastāvā, un paredzot, ka aukstumenerģijas tirgotājs atradīsies vertikāli integrēta komersanta sastāvā, kā arī saskaņojot normu ar Likumprojekta 14.pantā paredzēto Likuma 16.panta trešo daļu, Likumprojekta 3.pantā paredzētais Likuma 1.panta 2.punkts izsakāms šādā redakcijā:
“2) autonomais ražotājs – fiziska vai juridiska persona, kas nav energoapgādes komersants un kas ražo siltumenerģiju vai dzesēšanai nepieciešamo enerģiju nolūkā patērēt to paša vajadzībām, un kas paša vajadzībām nepatērēto atlikumsiltumu vai atlikumaukstumu var pārdot vertikāli integrētam komersantam;”.
4.Likumprojekta 3.pants par Likuma 4.1punkta izteikšanu jaunā redakcijā
papildināt 1.pantu ar 4.1punktu šādā redakcijā:
“41) biometāns – gāzveida kurināmais, kura sastāvā ir vismaz 90 procenti (masas procenti) no biomasas ražota metāna;”
Regulatora iebildums:
Regulators norāda, ka Likumprojekta 3.pantā paredzētā Likuma 1.panta 4.1punkta un spēkā esošā Likuma 1.panta 4.1punkta redakcijas ir vienādas. Līdz ar to minētā norma no Likumprojekta ir jāizslēdz.
5.Likumprojekta 3.pants par Likuma 1.panta papildināšanu ar 4.7punktu
papildināt 1.pantu ar 4.7punktu šādā redakcijā:
“47) centralizētā siltumapgādes sistēma – vienotā sistēmā savstarpēji savienotu siltumavotu, pārvades un sadales siltumtīklu un siltumenerģijas lietotāju siltumapgādes sistēmu, kas saskaņoti ražo, pārveido, pārvada, sadala un patērē siltumenerģiju tvaika vai karstā ūdens veidā no centrālās ražotnes vai vienotā sistēmā savstarpēji savienotām decentralizētajām ražotnēm pa tīklu uz ēkām vai vietām, telpu vai procesu siltumapgādei;”
Regulatora iebildums:
Nodrošinot normas skaidrību, atbilstību latviešu valodas gramatikas normām, kā arī saskaņotu terminu “centralizētā siltumapgādes sistēma” un “centralizētā dzesēšanas sistēma” skaidrojumus, Likumprojekta 3.pantā paredzētajā Likuma 1.panta 4.7punktā jāpapildina aiz vārdiem “siltumenerģijas lietotāju siltumapgādes sistēmu” ar vārdu “kopums” vai vārdi “vienotā sistēmā savstarpēji savienotu siltumavotu, pārvades un sadales siltumtīklu un siltumenerģijas lietotāju siltumapgādes sistēmu” jāizstāj ar vārdiem “vienotā sistēmā savstarpēji savienoti siltumavoti, pārvades un sadales siltumtīkli un siltumenerģijas lietotāju siltumapgādes sistēmas”.
6.Likumprojekta 3.pants par Likuma 1.panta papildināšanu ar 6.1 un 6.2punktu
papildināt 1.pantu ar 6.1 un 6.2punktu šādā redakcijā:
“61) efektīva centralizētā siltumapgāde – centralizētā siltumapgādes sistēma, kuras darbībā izmanto vienu no šādiem enerģijas veidiem:
a) vismaz 50 procenti atjaunojamās enerģijas,
b) 50 procenti atlikumsiltuma,
c) 75 procenti koģenerācijas vai triģenerācijas režīmā saražota siltuma, vai
d) šādu enerģijas un siltuma veidu kombināciju 50 procenti apmērā;
62) efektīva centralizētā dzesēšana – centralizētā dzesēšanas sistēma, kuras darbībā izmanto vienu no šādiem enerģijas veidiem:
a) vismaz 50 procenti atjaunojamās enerģijas,
b) 50 procenti atlikumaukstuma (aukstums, kas kā blakusprodukts nenovēršami radies rūpnieciskās iekārtās, elektrostacijās vai terciārajā sektorā izmantotajās iekārtās, kurās tiek vai tiks izmantots koģenerācijas process (arī ja koģenerācijas procesa izmantošana nav iespējama vai koģenerācijas iekārtu uzstādīšanas izmaksas pārsniedz koģenerācijas iekārtas izmantošanas ieguvumus), un kas zustu gaisā vai ūdenī bez pieejas centralizētas dzesēšanas sistēmai),
c) 75 procenti koģenerācijas vai triģenerācijas režīmā saražota siltuma, vai
d) šādu enerģijas un siltuma veidu kombināciju 50 procenti apmērā;”
Regulatora iebildums:
Regulators atkārtoti vērš uzmanību, ka Likumprojekta 3.pantā paredzētajā Likuma 1.panta 6.1 un 6.2 punktā noteiktie termini “efektīva centralizētā siltumapgāde” un “efektīva centralizētā dzesēšana” Likumprojektā netiek lietoti. Līdz ar to minētās normas atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumiem Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” būtu izslēdzamas no Likumprojekta. Izziņā skaidrots, ka minētās definīcijas ir ietvertas Likumprojektā, lai atbalsta instrumentu izstrādes procesā nerastos interpretācijas par efektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas lietojumu.
Bez tam Regulatora ieskatā, Likumprojekta 3.pantā paredzētajā Likuma 1.panta 6.2 punktā nav pamats noteikt saražotā siltuma īpatsvaru vai saražoto siltumu kā kritēriju, kas raksturo efektīvu centralizētās dzesēšanas sistēmu, jo siltumenerģija netiek izmantota dzesēšanā. Par atbilstošu kritēriju būtu uzskatāms saražotais aukstums (aukstumenerģija), ievērojot, ka koģenerācijas procesā aukstumenerģija netiek saražota.
Ņemot vērā minēto, prasības attiecībā uz efektīvu centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas darbību būtu nosakāmas Enerģētikas likuma IX nodaļā, papildinot Likumprojektu ar jaunām normām šādā redakcijā:
“49.1pants
Centralizēta siltumapgādes sistēma uzskatāma par efektīvu centralizētās siltumapgādes sistēmu, ja tās darbībā izmantoti vismaz 50 procenti atjaunojamās enerģijas, 50 procenti atlikumsiltuma,75 procenti koģenerācijas vai triģenerācijas režīmā saražota siltuma vai šādu enerģijas un siltuma veidu kombinācija 50 procentu apmērā.”
“49.2pants
Centralizēta dzesēšanas sistēma uzskatāma par efektīvu centralizētās dzesēšanas sistēmu, ja tās darbībā izmantoti vismaz 50 procenti atjaunojamās enerģijas, 50 procenti atlikumaukstuma (aukstums, kas kā blakusprodukts nenovēršami radies rūpnieciskās iekārtās, elektrostacijās vai terciārajā sektorā izmantotajās iekārtās, kurās tiek vai tiks izmantots koģenerācijas process (arī ja koģenerācijas procesa izmantošana nav iespējama vai koģenerācijas iekārtu uzstādīšanas izmaksas pārsniedz koģenerācijas iekārtas izmantošanas ieguvumus), un kas zustu gaisā vai ūdenī bez pieejas centralizētas dzesēšanas sistēmai), 75 procenti triģenerācijas režīmā saražota aukstuma vai šādu enerģijas un aukstuma veidu kombinācija 50 procentu apmērā.”.
7.Likumprojekta 3.pants par Likuma 1.panta 11.punkta izteikšanu jaunā redakcijā
izteikt 1.panta 11.punktu šādā redakcijā:
“11) enerģija – prece ar noteiktu vērtību – iegūtā elektroenerģija vai siltumenerģija, kā arī dabasgāze (tostarp sašķidrinātā dabasgāze) un citu veidu gāzveida kurināmais (tai skaitā biomasas), ciktāl attiecīgā gāzveida kurināmo var tehniski un droši ievadīt un transportēt Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmā, sadales sistēmā vai uzglabāt dabasgāzes krātuvēs;”
Regulatora iebildums:
Nodrošinot normas skaidrību, Regulatora ieskatā Likumprojekta 3.pantā paredzētajā Likuma 1.panta 11.punktā jāaizstāj vārdi “tai skaitā biomasas” ar vārdiem “tai skaitā no biomasas saražotais ”.
Likumprojekta 3.pantā paredzētais Likuma 1.panta 11.punkts noteic, ka Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmā un sadales sistēmā var transportēt vai var uzglabāt dabasgāzes krātuvēs ne tikai dabasgāzi, bet arī citu veidu gāzveida kurināmo (tai skaitā no biomasas saražoto), ja attiecīgo gāzveida kurināmo var tehniski un droši ievadīt gāzes apgādes sistēmā.
Regulators vērš uzmanību, ka gan Likuma, gan Likumprojekta (izņemot Likumprojekta 43. un 44.pantu) normas noteic, ka Latvijas dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā tiek transportēta, krātuvē uzglabāta, tirgota un patērēta tikai dabasgāze. Lai saskaņotu Likumprojekta 3.pantā paredzētajā Likuma 1.panta 11.punktā noteikto ar Likuma normām, kā ar, lai nebūtu visā Likuma tekstā aiz vārda “dabasgāze” attiecīgā locījumā jāpapildina ar vārdiem “un citu veidu gāzveida kurināmais (tai skaitā no biomasas saražotais)” attiecīgā locījumā, tādējādi būtiski mazinot Likuma uztveramību, Regulatora ieskatā, termina “enerģija” definīcijā ir jānosaka, ka turpmāk Likumā vārdu “dabasgāze un citu veidu gāzveida kurināmais (tai skaitā no biomasas saražotais)” vietā tiek lietots vārds “dabasgāze”.
Ņemot vērā minēto Likumprojekta 3.pantā paredzētais Likuma 1.panta 11.punkts ir izsakāms šādā redakcijā:
“11) enerģija – prece ar noteiktu vērtību – iegūtā elektroenerģija vai siltumenerģija, kā arī dabasgāze (tostarp sašķidrinātā dabasgāze) un citu veidu gāzveida kurināmais (tai skaitā no biomasas saražotais), ciktāl attiecīgā gāzveida kurināmo var tehniski un droši ievadīt un transportēt Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmā, sadales sistēmā vai uzglabāt dabasgāzes krātuvēs (turpmāk – dabasgāze);”.
Likumprojekta 3.pantā paredzētais Likuma 1.panta 11.punkts paplašina enerģijas veidus, paredzot, ka enerģija var būt ne tikai biometāns, bet arī citi gāzveida kurināmā veidi. Ievērojot minēto, Likumprojekts jāpapildina ar jaunu pantu, ar kuru Likuma 84.1panta pirmajā daļā aizstāj vārdus “biometāna ražotājiem” ar vārdiem “citu veidu gāzveida kurināmā (tai skaitā no biomasas) ražotājiem”, tādejādi nodrošinot regulējumu visu veidu gāzveida kurināmā ražotāju objektu pieslēgšanai dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmai. Bez tam Likumprojekts jāpapildina ar jaunu pantu, ar kuru Likuma 110.panta sestajā daļā aizstāj vārdu “Biometāna” ar vārdiem “Gāzveida kurināmā (tai skaitā no biomasas ražota)”, tādejādi nosakot, ka dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā ir atļauts ievadīt ne tikai biometānu, bet arī cita veida gāzveida kurināmo.
8.Likumprojekta 3.pants par Likuma 1.panta 12.punkta izteikšanu jaunā redakcijā
izteikt 1.panta 12.punktu šādā redakcijā:
“12) enerģijas galapatēriņš – energoresursi, ko enerģijas izmantošanas vajadzībām piegādā rūpniecības nozarei, transporta nozarei, mājsaimniecībām, pakalpojumu, arī publisko pakalpojumu, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarei, elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš enerģētikas nozarē elektroenerģijas, siltumenerģijas un transporta degvielu ražošanai, kā arī elektroenerģijas un siltumenerģijas zudumi sadales un pārvades laikā;”
Regulatora iebildums:
Regulators norāda, ka termins “enerģijas galapatēriņš” ir noteikts Energoefektivitātes likuma 1.panta 3.punktā, kā arī to skaidro Eiropas Savienības Statistikas birojs “Eurostat”. Ievērojot Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.2.apakšpunktā noteikto, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu, Likumprojekta 3.pantā paredzētais Likuma 1.panta 12.punkts ir izslēdzams.
Turklāt Regulators vērš uzmanību, ka gan Energoefektivitātes likuma, gan “Eurostat” termina “enerģijas galapatēriņš” skaidrojums noteic, ka tajā nav ietverta enerģijas piegāde pārveidošanas sektoram un pašai enerģētikas nozarei, atšķirībā no Likumprojektā ietvertā termina skaidrojuma.
9.Likumprojekta 3.pants par Likuma 1.panta 15.punkta izteikšanu jaunā redakcijā
izteikt 1.panta 15.punktu šādā redakcijā:
“15) enerģijas ražošana – energoapgādes veids, kas ietver energoresursu pārveidošanu lietošanai nepieciešamā enerģijā, kā arī dabasgāzes un citu veidu gāzveida kurināmo (tai skaitā biomasas) ieguvi;”
Regulatora iebildums:
Nodrošinot normas skaidrību, Regulatora ieskatā Likumprojekta 3.pantā paredzētajā Likuma 1.panta 15.punktā jāaizstāj vārdi “tai skaitā biomasas” ar vārdiem “tai skaitā no biomasas saražotais”.
10.Likumprojekta 3.pants par Likuma 1.panta papildināšanu ar 24.1punktu
papildināt 1.pantu ar 24.1punktu šādā redakcijā:
“241) kurināmā piegādātājs – komersants, kas:
a) realizē kurināmo enerģijas ražošanai un likumā “Par akcīzes nodokli” noteiktajos gadījumos maksā akcīzes nodokli par kurināmo,
b) realizē enerģijas ražošanai tādu kurināmo, kuram piemēro akcīzes nodokļa atvieglojumu vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa;”
Regulatora priekšlikums:
Ievērojot, ka Likumā tiek izmantots termins “pārdošana” un “pārdot”, Regulators rosina Likumprojekta 3.pantā paredzētajā Likuma 1.panta 24.1punktā aizstāt vārdu “realizē” ar vārdu “pārdod”.
11.Likumprojekta 3.pants par Likuma 1.panta 31.punkta izteikšanu jaunā redakcijā
izteikt 1.panta 31.punktu šādā redakcijā:
“31) palīgpakalpojumi – visi pakalpojumi (tostarp balansēšana, jaukšana un inerto gāzu ievadīšana), kas nepieciešami, lai piekļūtu pārvades un sadales tīkliem vai cauruļvadu sistēmai, dabasgāzes krātuvēm, sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem vai izmantotu tās, izņemot tādus objektus un iekārtas, kuras izmanto tikai pārvades sistēmu operatori;”
Regulatora priekšlikums:
Ievērojot, ka palīgpakalpojumi tiek izmantoti visa veida enerģijas apgādē, un nodrošinot vienotus terminu lietošanas principus Likumā, Regulators rosina Likumprojekta 3.pantā paredzētajā Likuma 1.panta 31.punktā aiz vārdiem “lai piekļūtu” papildināt ar vārdu “enerģijas”.
12.Likumprojekta 3.pants par Likuma 1.panta 35.punkta izteikšanu jaunā redakcijā
iztikt 1.panta 35.punktu šādā redakcijā:
“35) sadales sistēma – enerģijas sadales tīkls vai cauruļvadu sistēma ar visiem sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai no vai uz pārvades sistēmu, enerģijas ražošanas objektu vai sašķidrinātās dabasgāzes termināli līdz enerģijas lietotāja energoapgādes sistēmas piederības robežai;”
Regulatora iebildums:
Likumprojekta 3.pantā paredzētais Likuma 1.panta 35.punkts noteic, ka sadales sistēmu izmanto enerģijas transportēšanai uz pārvades sistēmu, enerģijas ražošanas objektu vai sašķidrinātās dabasgāzes termināli. Regulators norāda, ka sadales sistēma nodrošina enerģijas transportēšanu no pārvades sistēmas, sadales sistēmai pieslēgta enerģijas ražošanas objekta vai sašķidrinātās dabasgāzes termināļa līdz lietotāja energoapgādes sistēmas piederības robežai, kā arī no enerģijas ražošanas objekta vai sašķidrinātās dabasgāzes termināļa līdz pārvades sistēmai. Ievērojot minēto, Likumprojekta 3.pantā paredzētais Likuma 1.panta 35.punkts izsakāms šādā redakcijā:
“35) sadales sistēma – enerģijas sadales tīkls vai cauruļvadu sistēma ar visiem sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai no pārvades sistēmas, sadales sistēmai pieslēgta enerģijas ražošanas objekta vai sašķidrinātās dabasgāzes termināļa līdz lietotāja energoapgādes sistēmas piederības robežai vai no sadales sistēmai pieslēgta enerģijas ražošanas objekta vai sašķidrinātās dabasgāzes termināļa līdz pārvades sistēmai;”
13.Likumprojekta 3.pants par Likuma 1.panta papildināšanu ar 40.1punktu
papildināt 1.pantu ar 40.1punktu šādā redakcijā:
“401) sašķidrinātās dabasgāzes iekārtu kopuma pakalpojums – sašķidrinātās dabasgāzes saņemšana no termināļa, pagaidu uzglabāšana un pārvēršana gāzveida stāvoklī turpmākai transportēšanai sadales sistēmā;”
Regulatora iebildums:
Likumprojekta 3.pantā paredzētais Likuma 1.panta 40.1punkts noteic, ka sašķidrinātās dabasgāzes iekārtu kopuma pakalpojuma sniegšana ietver sašķidrinātās dabasgāzes pārvēršanu gāzveida stāvoklī turpmākai transportēšanai sadales sistēmā.
Regulators vērš uzmanību, ka minētā norma neatbilst Likumprojekta 3.pantā paredzētajā Likuma 1.panta 35.punktā noteiktajam. Minētais punkts noteic, ka sašķidrinātās dabasgāzes iekārtu kopums ir tehnoloģisko iekārtu kopums sašķidrinātās dabasgāzes saņemšanai, pagaidu uzglabāšanai, pārvēršanai gāzveida stāvoklī un turpmākai piegādei enerģijas lietotājiem, neievadot pārvades vai sadales sistēmā.
Novēršot pretrunas starp nomām, Likumprojekta 3.pantā paredzētais Likuma 1.panta 40.1punkts izsakāms šādā redakcijā:
“401) sašķidrinātās dabasgāzes iekārtu kopuma pakalpojums – sašķidrinātās dabasgāzes saņemšana no sašķidrinātās dabasgāzes termināļa, pagaidu uzglabāšana un piegāde enerģijas lietotājiem;”
14.Likumprojekta 3.pants par vārdu aizstāšanu Likuma 1.panta 47.punktā
aizstāt 47.punktā vārdus “dabasgāzes (tostarp biometāna)” ar vārdiem “dabasgāzes vai citu veidu gāzveida kurināmo (tai skaitā biomasas)”
Regulatora iebildums:
Ja tiek ņemts vērā Regulatora 5.iebildums par Likumprojekta 3.pantu par Likuma 1.panta 11.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, tad no Likumprojekta 3.panta izslēdzama norma, kas paredz aizstāt Likuma 1.panta 47.punktā vārdus “dabasgāzes (tostarp biometāna)” ar vārdiem “dabasgāzes vai citu veidu gāzveida kurināmo (tai skaitā biomasas)”.
15.Likumprojekta papildināšana ar jaunu pantu
Regulators iebildums
Likumprojekta 3.pantā paredzēts grozīt Likuma 1.panta 50.punktā noteikto terminu no “tirgus dalībnieks” uz “dabasgāzes tirgus dalībnieks”. Ņemot vērā minēto, Likumprojekts jāpapildina ar jaunu pantu, ar kuru visā Likumā aizstāj vārdus “tirgus dalībnieks” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “dabasgāzes tirgus dalībnieks” (attiecīgā locījumā). Likumprojektā noteikts, ka vārdi “tirgus dalībnieks” ar vārdiem ““dabasgāzes tirgus dalībnieks” tiek aizstāti tikai Likuma 106.pantā, bet tie ir lietoti arī citos Likuma pantos.
16.Likumprojekta 6.pants par Likuma 5.panta trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā
izteikt 5. panta trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Tirgus dalībnieki, veicot darbības dabasgāzes vairumtirdzniecībā, ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību prasības, tostarp aizliegumu darījumos ļaunprātīgi izmantot iekšējo informāciju, tirgus manipulāciju aizliegumu, kā arī pienākumu sniegt informāciju regulatoram un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai.”
Regulatora iebildums:
Likumprojekta 3.pantā paredzēts grozīt Likuma 1.panta 50.punktā noteikto terminu no “tirgus dalībnieks” uz “dabasgāzes tirgus dalībnieks”. Ievērojot minēto, jāpapildina Likumprojekta 6.pantā paredzētajā Likuma 5.panta trešajā daļā pirms vārdiem “Tirgus dalībnieki” ar vārdu “Dabasgāzes”.
17.Likumprojekta 7.pants
pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Sistēmas operatoram un siltumapgādes sistēmas operatoram tā licences darbības zonā un licencē noteiktajā termiņā ir pastāvīgas saistības nodrošināt sistēmas lietotājiem un pretendentiem pieeju enerģijas pārvades vai sadales sistēmām, kā arī sistēmas operatoram tā licences darbības zonā un licencē noteiktajā termiņā ir pastāvīgas saistības nodrošināt pieeju dabasgāzes krātuvei vai sašķidrinātās dabasgāzes terminālim. Šīs saistības sistēmas operators un siltumapgādes sistēmas operators pilda atbilstoši tehnisko noteikumu un drošības prasībām. Šīs daļas izpratnē ar drošību saprot enerģijas piegādes drošumu un tehnisko drošību.”;
aizstāt (12) daļā vārdus “sašķidrinātās dabasgāzes iekārtām” ar vārdiem “sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem”;
izslēgt (31) daļu.
Regulatora iebildums:
Regulators vērš uzmanību, ka Likumprojekta 7.pantā nav noteikts, kurā Likuma pantā veicami grozījumi. Tādēļ Likumprojekta 7.pantā jānorāda, ka tajā noteiktie grozījumi veicami Likuma 6.pantā.
18.Likumprojekta 8.pants
pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdus “sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojuma” ar vārdiem “sašķidrinātās dabasgāzes termināļa pakalpojuma”;
papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:
“Regulators elektroenerģijas ražotāju vai tirgotāju reģistrā reģistrē Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstī reģistrētu komersantu.”;
papildināt ar otro teikumu šādā redakcijā:
“Regulators dabasgāzes tirgotāju reģistrā reģistrē Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstī reģistrētu komersantu.”.
Regulatora iebildums:
Regulators vērš uzmanību, ka Likumprojekta 8.pantā nav noteikts, kurā Likuma pantā veicami grozījumu. Tādēļ Likumprojekta 8.pantā jānorāda, ka tajā noteiktie grozījumi veicami Likuma 7.pantā. Bez tam nepieciešams norādīt, ka ar otro teikumu (redakcijā “Regulators dabasgāzes tirgotāju reģistrā reģistrē Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstī reģistrētu komersantu.”) jāpapildina Likuma 7.panta piektā daļa.
19.Likumprojekta 12.pants par Likuma 12.panta 2.1 daļas izteikšanu jaunā redakcijā
izteikt 12. panta 2.1punktu šādā redakcijā:
“(21) Energoapgādē ir aizliegtas šķērssubsīdijas, tas ir, darbības, ko energoapgādes komersants veic, pārvietodams izmaksas vai citas saistības starp attiecīgā enerģijas veida ražošanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību, vai cita veida komercdarbību.”
Regulatora iebildums:
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Direktīvas 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (turpmāk – Direktīva 2009/73/EK) 41.panta 1.punkta f) apakšpunktam regulatīvai iestādei ir jānodrošina, ka netiek veikta pārvades, sadales, uzglabāšanas, sašķidrinātās dabasgāzes un piegādes darbību šķērssubsidēšana. Saskaņā ar Likumprojekta 3.pantā noteikto energoapgādē var sniegt sašķidrinātās dabasgāzes termināļa pakalpojumu un sašķidrinātās dabasgāzes iekārtu kopuma pakalpojumu.
Ņemot vērā minēto, Likumprojekta 12.pantā paredzētajā Likuma 12.panta 2.1daļā noteiktos energoapgādes pakalpojumu veidus, starp kuriem nav pieļaujamas šķērssubsīdijas, jāpapildina ar sašķidrinātās dabasgāzes termināļa pakalpojumu un sašķidrinātās dabasgāzes iekārtu kopuma pakalpojumu.
20.Likumprojekta 13.pants par Likuma 15.panta pirmās daļas papildināšanu ar vārdiem
papildināt pirmajā daļā aiz vārdiem “sadales sistēmas” ar vārdiem “siltumapgādes sistēmas” un aizstāt vārdus “sašķidrinātās dabasgāzes iekārtas” ar vārdiem “sašķidrinātās dabasgāzes terminālis”
Regulatora iebildums:
Lai nodrošinātu normas skaidrību un uztveramību, kā arī nodrošinātu Likumprojekta 3.pantā noteikto terminu lietošanu, Regulatora ieskatā Likumprojekta 15.pantā jāparedz, ka Likuma 15.panta pirmā daļa tiek izteikta šādā jaunā redakcijā:
“(1) Komersanti, kuru īpašumā vai valdījumā ir enerģijas pārvades, sadales objekti, dabasgāzes krātuves vai sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, izraugās attiecīgi pārvades sistēmas, sadales sistēmas, siltumapgādes sistēmas vai dabasgāzes uzglabāšanas operatorus vai sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operatoru. Dabasgāzes apgādes komersants var veidot apvienotu dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas sistēmas un sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operatoru.”
21.Likumprojekta 13.pants par Likuma 15.panta papildināšanu ar 5.1daļu
papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:
“(51) Līdz brīdim, kad tiek ieviesta fiziskā plūsma virzienā no sadales sistēmas uz pārvades sistēmu, pārvades sistēmas operators minētajā virzienā nodrošina virtuālu dabasgāzes plūsmu.”
Regulatora priekšlikums:
Nodrošinot normas skaidrību un to, ka tā ir attiecināma tikai uz dabasgāzes apgādi, Regulators rosina Likumprojekta 15.panta paredzētajā Likuma 15.panta 5.1daļā aizstāt vārdus “no sadales sistēmas uz pārvades sistēmu, pārvades sistēmas operators” ar vārdiem “no dabasgāzes sadales sistēmas uz dabasgāzes pārvades sistēmu, dabasgāzes pārvades sistēmas operators”.
22.Likumprojekta 15.pants par Likuma 17.2panta trešās daļas papildināšanu ar otro teikumu
papildināt 17.2 panta trešo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:
“Ministru kabinets nosaka energoresursu informācijas sistēmā nepieciešamās informācijas iesniegšanas kārtību un saturu.”
Regulatora iebildums:
Tā kā Likuma 17.2pants noteic energokopienu regulējumu, Regulatora ieskatā nav pamata minētajā pantā ietvert Ministru kabinetam ar energokopienu darbību nesaistītu pienākumu noteikt energoresursu informācijas sistēmā nepieciešamās informācijas iesniegšanas kārtību un saturu. Bez tam Regulators norāda, ka Likumprojekta 29.pantā paredzētajā Likuma 58.4panta 12.daļas 7.punktā ir noteikts Ministru kabineta pienākums noteikt kārtību, kādā informācija tiek sniegta energoresursu informācijas sistēmā.
Ievērojot minēto, Likumprojekta 15.pants ir izslēdzams.
23.Likumprojekta 20.pants par Likuma 42.2panta pirmās daļas papildināšanu ar vārdiem
42.2 pantā papildināt pirmo daļu aiz vārdiem “dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators” ar vārdiem “, sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operators”
Regulatora iebildums:
Tā kā saskaņā ar tiešās līnijas definīciju tā nesavieno sašķidrinātās dabasgāzes termināli ar nošķirtu lietotāju, tad ar Likumprojekta 20.pantu nav pamats noteikt, ka ne tikai dabasgāzes ražotājs, dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes lietotājs ir tiesīgs par saviem līdzekļiem ierīkot un izmantot tiešo līniju, bet to ir tiesīgs darīt arī sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operators. Līdz ar to Likumprojekta 20.panta norma par Likuma 42.2panta pirmās daļas papildināšanu ar vārdiem “dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators” ar vārdiem “, sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operators” būtu izslēdzama vai arī Likumprojektā jāparedz grozījumi Likuma 1.panta 47.punktā, nosakot, ka tiešā līnija sasaista nošķirtu sašķidrinātās dabasgāzes termināli ar nošķirtu lietotāju.
24.Likumprojekta 20.pants par Likuma 42.2panta trešās daļas izslēgšanu
42.2 pantā izslēgts trešo daļu
Regulatora iebildums:
Likuma 42.2panta trešā daļa noteic, ka atļauju tiešās līnijas ierīkošanai Regulators izsniedz vai atsakās izsniegt 30 dienu laikā pēc visu paša pieprasīto dokumentu saņemšanas. Regulators uzskata, ka atļaujas tiešās līnijas izsniegšanas procesam jābūt pārskatāmam un reglamentētam, tajā skaitā arī attiecībā uz atļaujas izsniegšanas termiņu, līdz ar to Likuma 42.2panta trešā daļa nav izslēdzama, bet izsakāma šādā redakcijā:
“(3) Regulators atļauju tiešās līnijas ierīkošanai izsniedz pēc visu regulatora noteikto dokumentu saņemšanas Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā.”
25.Likumprojekta 21.pants par Likuma 44.panta pirmās daļas papildināšanu ar 8.punktu
papildināt 44.panta pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:
“8) nodrošina iespējamo tiešo līniju ierīkošanu.”
Regulatora iebildums:
Ievērojot Likumprojekta 3.pantā paredzēto grozījumu Likuma 1.panta 47.punktā, tiešā līnija ir dabasgāzes vads, kas sasaista nošķirtu dabasgāzes vai citu veidu gāzveida kurināmo (tai skaitā biomasas) ražošanas objektu vai dabasgāzes krātuvi ar nošķirtu lietotāju. Likumprojekta 21.pantā paredzētais Likuma 44.panta pirmās daļas 8.punkts noteic, ka dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators un sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operators papildus šā likuma 15.pantā noteiktajam nodrošina iespējamo tiešo līniju ierīkošanu.
Tā kā saskaņā ar tiešās līnijas definīciju tā nesavieno sašķidrinātās dabasgāzes termināli ar nošķirtu lietotāju, tad Likumprojekta 21.pantā paredzētā Likuma 44.panta pirmās daļas 8.punktā noteiktais pienākums nebūtu attiecināms uz sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operatoru, vai arī Likumprojektā jāparedz grozījumi Likuma 1.panta 47.punktā, nosakot, ka tiešā līnija sasaista nošķirtu sašķidrinātās dabasgāzes termināli ar nošķirtu lietotāju.
Bez tam Likumprojekta 21.pantā jāparedz, ka Likuma 44.panta pirmajā daļā jāaizstāj vārdus “sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators” ar vārdiem “sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operators”, atbilstoši Likumprojekta 3.pantā noteiktajam.
26.Likumprojekta 21.pants par vārdu aizstāšanu Likuma 44.panta 1.2daļā
44.pantā aizstāt 1.2daļā vārdus “sašķidrinātās dabasgāzes iekārtām” ar vārdiem “sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem”
Regulatora iebildums:
Regulators norāda, ka Likuma 44.pantam nav 1.2daļas.
27.Likumprojekta 21.pants par Likuma 44.panta astotās daļas izteikšanu jaunā redakcijā
izteikt astoto daļu šādā redakcijā:
“(8) Piekļuve Inčukalna pazemes gāzes krātuvei tiek organizēta pārrunu procedūras veidā.”
Regulatora iebildums:
Eiropas Komisijas paskaidrojošajās piezīmēs saistībā ar Direktīvu 2009/73/EK par trešo personu piekļuvi uzglabāšanas objektiem noteikts, ka pārrunu procedūra trešo personu piekļuvei uzglabāšanas objektiem būtu piemērojama, ja ievēroti šādi trīs kritēriji:
1. efektīva konkurence starp uzglabāšanas objektiem tirgus zonā;
2. augsta ilgtermiņa krātuves jaudas rezervēšanas pakāpe (tirgū katru gadu tiek piedāvāts tikai salīdzinoši mazs jaudas apjoms);
3. zema krātuves lietotāju daudzveidības pakāpe.
Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudas rezervēšanā pamatā tiek izmantoti īstermiņa jaudas produkti, kā arī krātuves lietotāju skaits un daudzveidība gadu no gada pieaug. Tomēr Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir vienīgā krātuve Baltijas reģionā. Līdz ar to būtu uzskatāms, ka šobrīd reģionā nepastāv konkurences spiediens starp uzglabāšanas objektiem un citiem elastīguma pakalpojumiem, kas nodrošinātu tirgbalstītu, pakalpojuma cenu, produktu dažādību un produktu pieejamību. Attiecīgi Regulatora ieskatā sarunu procedūras piemērošanai piekļuvei Inčukalna pazemes gāzes krātuvei nav ievēroti visi trīs Eiropas Komisijas noteiktie kritēriji un konkurences starp uzglabāšanas objektiem neesamība rada iespēju uzglabāšanas sistēmas operatoram ļaunprātīgi izmantot savu monopola stāvokli.
Direktīvas 2009/73/EK 41.panta 1.punkta s) apakšpunkts noteic regulatīvās iestādes pienākumu pārraudzīt, vai pareizi piemēro kritērijus, kā noteikt uzglabāšanas objektu atbilstību Direktīvas 2009/73/EK 33.panta 3. vai 4.punktam (tas ir, vai par piekļuvi uzglabāšanas objektam notiek pārrunu procedūras veidā vai piekļuvi regulē). Minētā Direktīvas 2009/73/EK norma ir pārņemta ar Likuma 44.panta ceturto daļu, kura noteic, ka regulators nosaka un publicē kritērijus, saskaņā ar kuriem dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators nosaka, kāds piekļuves režīms – pārrunu procedūra vai regulēta procedūra – dabasgāzes krātuvei tiek piemērots. Regulators uzrauga minēto kritēriju pareizu piemērošanu.
Pamatojoties uz Likuma 44.panta ceturtās daļas deleģējumu, Regulators 2016.gada 1.septembra lēmumā Nr.1/17 “Noteikumi par kritērijiem, saskaņā ar kuriem dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators nosaka piekļuves režīmu dabasgāzes krātuvei” noteicis, ka uzglabāšanas sistēmas operators piekļuves režīmu dabasgāzes krātuvei nosaka līdz katra gada 1.aprīlim un, ja iepriekšējā kalendārā gadā kopējais dabasgāzes krātuvē uzglabātais dabasgāzes vai sašķidrinātās dabasgāzes apjoms normālkubikmetros bija mazāks vai vienāds ar 25% no Latvijas teritorijā uzglabātās dabasgāzes vidējā apjoma trīs iepriekšējos kalendārajos gados, nosakot piekļuvi dabasgāzes krātuvei, piemēro sarunu procedūru. Inčukalna pazemes gāzes krātuvē tiek uzglābti 100% no Latvijas teritorijā uzglabātās dabasgāzes vidējā apjoma trīs iepriekšējos kalendārajos gados.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Regulatora ieskatā, piekļuves veidu Inčukalna pazemes gāzes krātuvei nav pamats mainīt un ir nepieciešams saglabāt regulēto procedūru. Līdz ar to Likumprojekta 21.panta norma par Likuma 44.panta astotās daļas izteikšanu jaunā redakcijā ir izslēdzama.
Ja Regulatora iebildums netiek ņemts vērā, tomēr paredzot, ka piekļuve Inčukalna pazemes gāzes krātuvei tiek organizēta pārrunu procedūras veidā, ir jāveic grozījumi citos Likuma pantos.
Direktīvas 2009/73/EK 41.panta 1.punkta n) apakšpunkts noteic, ka gadījumā, ja par piekļuvi krātuvei notiek pārrunas, regulatīvo iestāžu pienākumos neiekļauj tarifu pārskatīšanu. Līdz ar to Likumprojekta 21.pantā paredzētajā Likuma 44.panta astotajā daļā jānosaka, ka gadījumā, ja piekļuve Inčukalna pazemes gāzes krātuvei tiek organizēta pārrunu procedūras veidā, Likuma 15.panta 1.1 daļā noteiktais nav attiecināms uz uzglabāšanas sistēmas operatoru, kā arī Likuma 15.panta septītajā daļā noteiktais nebūtu attiecināms uz uzglabāšanas sistēmas operatoru, kas darbojas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, jo Likuma 44.panta sestā daļa noteic, ka dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators labticīgi vienojas ar sistēmas lietotāju par piekļuvi dabasgāzes krātuvei un noslēdz attiecīgu līgumu, ja dabasgāzes krātuvei piemērotais piekļuves režīms ir pārrunu procedūra.
28.Likumprojekta 25.pants par Likuma 49.panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā
izteikt 49. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Ja siltumapgādes sistēmas operatora tehniski nodalītā centralizētā siltumapgādes sistēmā darbojas vairāki siltumenerģijas ražotāji, siltumapgādes sistēmas operators siltumenerģiju iepērk par vienošanās cenu saskaņā ar ekonomiskā pakāpeniskuma principa kritērijiem, izņemot apjomu, par kuru nepastāv konkurence un ko siltumapgādes sistēmas operators iepērk no siltumenerģijas ražotāja ar būtisku ietekmi par regulatora noteiktajiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis siltumenerģijas ražotājs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu vai tarifu augšējās robežas aprēķināšanas un noteikšanas metodiku, kā arī tarifu vai tarifu augšējās robežas piemērošanas kārtību, ja ir saņemta regulatora atļauja. Regulators nosaka kritērijus, pēc kuriem nosaka, kas ir siltumenerģijas ražotājs ar būtisku ietekmi.”
Regulatora iebildums:
Regulators norāda, ka atbilstoši Likumprojekta 3.pantā paredzētajam Likuma 1.panta 42.punktā noteiktajam siltumapgādes sistēmas operators sniedz siltumenerģijas pārvades un sadales pakalpojumu, nevis iepērk siltumenerģiju. Atbilstoši Likuma 1.panta 16. un 49.punktā noteiktajam enerģijas iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu enerģijas lietotājiem veic tirgotājs.
Ievērojot minēto un to, ka siltumenerģijas tirgotājs atrodas vertikāli integrēta komersanta sastāvā un ka Likumprojekta 14.pantā paredzētajā Likuma 16.panta trešajā daļā un Likumprojekta 24.pantā paredzētajā Likuma 48.panta trešajā daļā saistībā ar siltumenerģijas iepirkšanu tiek izmantots termins “vertikāli integrēts komersants”, Likumprojekta 25.pantā paredzētajā Likuma 49.panta pirmajā daļā vārdi “siltumapgādes sistēmas operators” (attiecīgā locījumā) jāaizstāj ar vārdiem “vertikāli integrēts komersants”. Turklāt minētais termins jāizmanto arī pārējās Likuma 49.panta daļās.
Turklāt nav saprotams, kas ir Likumprojekta 25.pantā paredzētajā Likuma 49.panta pirmajā daļā minētais siltumenerģijas apjoms, par kuru nepastāv konkurence, kā arī, nodrošinot normas skaidrību un uztveramību, būtu jāskaidro, kurš siltumenerģijas ražotājs, no kura siltumapgādes sistēmas operators iepērk siltumenerģiju, rada būtisku ietekmi. Regulatora ieskatā siltumenerģijas ražotājs, kurš rada būtisku ietekmi, ir siltumenerģijas ražotājs, kurš vertikāli integrētam komersantam (siltumenerģijas tirgotājam) iepriekšējā finanšu gadā tehniski nodalītā centralizētā siltumapgādes sistēmā pārdevis vairāk par 30% no siltumenerģijas lietotājiem piegādātās siltumenerģijas, ja vertikāli integrētam komersants tehniski nevar nodrošināt kopējo finanšu gadā siltumenerģijas lietotājiem piegādājamo siltumenerģijas daudzumu.
Ievērojot minēto, Regulatora ieskatā Likumprojekta 25.pantā jāparedz Likuma 49.panta izteikšanu šādā jaunā redakcijā:
“49.pants
(1) Ja vertikāli integrēta komersanta tehniski nodalītā centralizētā siltumapgādes sistēmā darbojas vairāki siltumenerģijas ražotāji, vertikāli integrētais komersants siltumenerģiju iepērk par vienošanās cenu saskaņā ar šā panta trešajā daļā noteiktajiem ekonomiskā pakāpeniskuma principa kritērijiem.
(2) Ja neatkarīgais siltumenerģijas ražotājs pārdod siltumenerģiju vertikāli integrētam komersantam, kura triju gadu vidējais lietotājiem piegādātās siltumenerģijas apjoms pārsniedz 2 000 000 megavatstundu gadā, tā pārdotās siltumenerģijas vienošanās cena nevar pārsniegt regulatora noteikto neatkarīgā siltumenerģijas ražotāja siltumenerģijas ražošanas pakalpojuma tarifu.
(3) Siltumenerģijas ražotājam, kas vertikāli integrētam komersantam, kas tehniski nevar nodrošināt kopējo finanšu gadā siltumenerģijas lietotājiem piegādājamo siltumenerģijas daudzumu, iepriekšējā finanšu gadā tehniski nodalītā centralizētā siltumapgādes sistēmā pārdevis vairāk par 30% no siltumenerģijas lietotājiem piegādātās siltumenerģijas, siltumenerģijas ražošanas tarifa augšējo robežu nosaka regulators saskaņā ar metodiku.
(3) Vertikāli integrētais komersants, slēdzot līgumus par siltumenerģijas iepirkšanu no ražotājiem vai arī atsakoties tos slēgt, vadās pēc šādiem ekonomiskā pakāpeniskuma principa kritērijiem:
1) piedāvātās siltumenerģijas cena un samaksas nosacījumi;
2) siltumenerģijas pārvades izmaksas;
3) siltumenerģijas ražošanas režīma atbilstība patēriņa režīmam;
4) piedāvātās siltumenerģijas atbilstība sistēmas operatora noteiktajiem tehniskajiem parametriem.”
Likuma 49.panta 1.1daļa noteic, ja neatkarīgais siltumenerģijas ražotājs pārdod siltumenerģiju siltumenerģijas apgādes sistēmas operatoram, kura triju gadu vidējais lietotājiem piegādātās siltumenerģijas apjoms pārsniedz 2 000 000 megavatstundu gadā, tā pārdotās siltumenerģijas vienošanās cena nevar pārsniegt regulatora noteikto neatkarīgā siltumenerģijas ražotāja siltumenerģijas ražošanas pakalpojuma tarifu. Regulatora ieskatā, lai nodrošinātu efektīvu siltumenerģijas tirgus darbību, Likuma 49.panta 1.1daļas regulējumam nav jābūt pastāvīgam, bet terminētam. Līdz ar to Likumprojekta 50.pantā paredzētos pārejas notikumus jāpapildina ar jaunu punktu, ar kuru nosaka Likuma 49.panta 1.1daļas (ja tiek ņemts vērā Regulatora priekšlikums - otrās daļas) darbības termiņu.
29.Likumprojekta 40.pants par Likuma 106.panta papildināšanu ar 2.2daļu
106.pantā papildināt ar 2.2 daļu šādā redakcijā:
“(22) Dabasgāzes sadales sistēmas lietotājiem, kas dabasgāzes sadales sistēmā ievada dabasgāzes apjomu, kas ir lielāks par 5% no tehniski nodalīta sadales sistēmas segmenta enerģijas patēriņa, tiek piemērota pārvades jaudas uzturēšanas maksa. Regulators nosaka dabasgāzes pārvades sistēmas operatora izstrādāto jaudas maksas noteikšanas kārtību.”
Regulatora iebildums:
Likumprojekta 40.pantā paredzētajā Likuma 106.panta 2.2daļā noteikta prasība dabasgāzes sadales sistēmas lietotājiem, kuri dabasgāzes sadales sistēmā ievada dabasgāzes apjomu, kas ir lielāks par 5% no tehniski nodalīta sadales sistēmas segmenta enerģijas patēriņa. Regulators norāda, ka minēto normu nepieciešams precizēt, ņemot vērā, ka norma noteic konkrētu enerģijas veidu, kurš tiek ievadīts sistēmā – dabasgāzi, attiecīgi patērēts arī tiks konkrētais enerģijas veids un ka enerģiju patērē lietotāji nevis nodalīts sadales sistēmas segments. Bez tam, precizējot normu, jāņem vērā, ka Likumprojekta 3.pantā paredzēts Likuma 1.pantu papildināt ar 5.1punktu, ar kuru tiek definēts termins “dabasgāzes pārvade”. Tādējādi Likumprojekta 40.pantā paredzētās Likuma 106.panta 2.2daļas pirmais teikums izsakāma šādā redakcijā:
“Dabasgāzes sadales sistēmas lietotājiem, kas dabasgāzes sadales sistēmā ievada dabasgāzes apjomu, kas ir lielāks par 5% no lietotāju dabasgāzes patēriņa tehniski nodalītā dabasgāzes sadales sistēmas segmentā, piemēro dabasgāzes pārvades jaudas uzturēšanas maksu.”
Nodrošinot normas skaidrību, Likumprojekta 40.pantā paredzētā Likuma 106.panta 2.2daļa jāpapildina ar skaidrojumu, kas ir tehniski nodalīts dabasgāzes sadales sistēmas segments.
Likumprojekta 40.pantā paredzētās Likuma 106.panta 2.2daļas otrais teikums noteic, ka Regulators nosaka dabasgāzes pārvades sistēmas operatora izstrādāto jaudas maksas noteikšanas kārtību. Ja sistēmas operators izstrādā (nosaka) maksas noteikšanas kārtību, tad Regulators to apstiprina, nevis atkārtoti nosaka. Turklāt minētās normas pirmajā daļā ir noteikts, ka dabasgāzes sadales sistēmas lietotajiem piemēro dabasgāzes pārvades jaudas uzturēšanas maksu, nevis jaudas maksu. Līdz ar to Likumprojekta 40.pantā paredzētās Likuma 106.panta 2.2daļas pēdējais teikums izsakāms šādā redakcijā:
“Regulators apstiprina dabasgāzes pārvades sistēmas operatora izstrādāto dabasgāzes pārvades jaudas uzturēšanas maksas noteikšanas kārtību.”
30.Likumprojekta 41.pants par grozījumiem 107.pantā
107. pantā:
izslēgt pirmās daļas 2. punktu un otro, trešo, ceturto un piekto daļu;
izslēgt sestajā daļā vārdus “un publiskais tirgotājs” un “publiskā tirgotāja”;
aizstāt septītajā daļā vārdus “kā arī sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojuma sniegšanas kārtību” ar vārdiem “kā arī pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma un sašķidrinātās dabasgāzes iekārtu kopuma valdītāja pakalpojuma sniegšanas kārtību”;
papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:
“(8) Dabasgāzes tirgotāji savos mājsaimniecību lietotājiem izteiktajos tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos iekļauj universālā pakalpojuma piedāvājumu. Tā nosacījumus un izteikšanas veidu nosaka Ministru kabinets.”
Regulatora iebildums:
Likumprojekta 41.pants ir izslēdzams, jo ar 2022.gada 14.jūlija Likuma grozījumiem, Likumprojekta 41.pantā noteiktās normas ir iekļautas likumā (Likuma 107.1pants).
31.Likumprojekta 43.pants par Likuma 112.panta papildināšanu ar 21.punktu
papildināt 112.pantu ar 21.punktu šādā redakcijā:
“21) nodrošināt ieejas punktu savstarpēji savienotā sistēmā plānošanu un attīstīšanu biometāna ievadīšanai un transportēšanai.”
Regulatora iebildums:
Likumprojekta 3.pantā paredzētais Likuma 1.panta 11.punkts noteic, ka Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmā, sadales sistēmā var transportēt vai uzglabāt dabasgāzes krātuvēs ne tikai dabasgāzi, bet arī citu veidu gāzveida kurināmo (tai skaitā no biomasas saražoto), ja attiecīgo gāzveida kurināmo var tehniski un droši ievadīt gāzes apgādes sistēmā. Ņemot vērā minēto, Regulatora ieskatā Likumprojekta 43.pantā paredzētajā Likuma 112.panta 21.punktā jānosaka vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākums nodrošināt ieejas punktu savstarpēji savienotā sistēmā plānošanu un attīstīšanu ne tikai no biomasas saražotā gāzveida kurināmā – biometāna –, ievadīšanai un transportēšanai, bet arī cita veida gāzveida kurināmā ievadīšanai un transportēšanai. Tādējādi Likumprojekta 43.pantā paredzētais Likuma 112.panta 21.punkts izsakāms šādā redakcijā:
“21) nodrošināt ieejas punktu savstarpēji savienotā sistēmā plānošanu un attīstīšanu gāzveida kurināmā, kas nav metāns (dabasgāze), ievadīšanai un transportēšanai.”
32.Likumprojekta 44.pants par Likuma 113.panta papildināšanu ar 16.punktu
papildināt 113.pantu ar 16.punktu šādā redakcijā:
“16) nodrošināt ieejas punktu savstarpēji savienotā sistēmā plānošanu un attīstīšanu biometāna ievadīšanai un transportēšanai.”
Regulatora iebildums:
Likumprojekta 3.pantā paredzētais Likuma 1.panta 11.punkts noteic, ka Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmā, sadales sistēmā var transportēt vai uzglabāt dabasgāzes krātuvēs ne tikai dabasgāzi, bet arī citu veidu gāzveida kurināmo (tai skaitā no biomasas saražoto), ja attiecīgo gāzveida kurināmo var tehniski un droši ievadīt gāzes apgādes sistēmā. Ņemot vērā minēto, Regulatora ieskatā, Likumprojekta 44.pantā paredzētajā Likuma 113.panta 16.punktā jānosaka vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākums nodrošināt ieejas punktu savstarpēji savienotā sistēmā plānošanu un attīstīšanu ne tikai no biomasas saražotā gāzveida kurināmā – biometāna –, ievadīšanai un transportēšanai, bet arī cita veida gāzveida kurināmā ievadīšanai un transportēšanai. Tādējādi Likumprojekta 44.pantā paredzētais Likuma 113.panta 16punkts izsakāms šādā redakcijā:
“16) nodrošināt ieejas punktu savstarpēji savienotā sistēmā plānošanu un attīstīšanu gāzveida kurināmā, kas nav metāns (dabasgāze), ievadīšanai un transportēšanai.”
33.Likumprojekta 47.pants par Likuma 117.panta papildināšanu ar astoto daļu
papildināt 117. pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:
“(8) Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes pārvades sistēmas operators sadarbībā ar vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā iesaistītajiem dabasgāzes pārvades sistēmas operatoriem vienojas par vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā ievadāmās un transportējamās dabasgāzes kvalitātes raksturlielumus.”
Regulatora iebildums:
Atbilstoši latviešu valodas gramatikas normām, Likumprojekta 47.pantā paredzētajā Likuma 117.panta astotajā daļā jāaizstāj vārds “raksturlielumus” ar vārdu “raksturlielumiem”.
Lai nodrošinātu, ka informācija par vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā ievadāmās un transportējamās dabasgāzes kvalitātes raksturlielumus ir pieejama visiem dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājiem, Regulatora ieskatā, Likumprojekta 47.pantā paredzētā Likuma 117.panta astotā daļa jāpapildina, nosakot vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora un dabasgāzes pārvades sistēmas operatora pienākumu publiskot minēto informāciju.
Piedāvātā redakcija
-