Atzinums

Aicinām svītrot projektā noteikumu 5.1 punktu.
Noteikumu grozījumu anotācijā nav sniegts pamatojums par nepieciešamību izslēgt kērlingu no komandu sporta veidu tvēruma.
Noteikumi nosaka kritērijus, pēc kuriem valsts finansiāli nodrošina valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās. Kērlings šiem nosacījumiem atbilst šādu iemeslu dēļ:
Noteikumi attiecas uz nacionālo izlašu sagatavošanu un dalību turnīros. Kērlings Latvijā ir atzīts kā komandu sporta spēle. Latvijas Kērlinga asociācija (LKA) ir atzīta sporta federācija Latvijas Sporta federāciju padomē (LSFP), un tās statuss atbilst Sporta likumā noteiktajam.
Noteikumi paredz finansējumu dalībai Eiropas un pasaules čempionātu finālturnīros.
Kērlinga sporta veidā ir skaidri definēta Eiropas čempionātu struktūra (A, B un C divīzijas). Iekļūšana A divīzijā (Eiropas spēcīgāko komandu desmitniekā) ir uzskatāma par dalību finālturnīrā augstākajā līmenī.
Kērlinga izlases regulāri cīnās par kvalifikāciju Pasaules čempionātiem un Olimpiskajām spēlēm, kas ir tiešs noteikumu mērķis (valsts prestižas pārstāvniecības nodrošināšana).
Tā kā kērlings ir Olimpiskais sporta veids, tam ir prioritāra nozīme valsts sporta finansēšanas modelī. noteikumu mērķis ir atbalstīt tieši tos sporta veidus, kam ir masveidība, tradīcijas un augsti sasniegumi starptautiskā arēnā. Latvijas kērlinga izlases (sieviešu, vīriešu, ratiņkērlinga un jaukto pāru) pēdējos gados ir pierādījušas konkurētspēju, regulāri startējot Eiropas un pasaules elites līmenī.
Saskaņā ar Sporta likumu un saistītajiem Ministru kabineta noteikumiem, lai pretendētu uz finansējumu:
federācijai jābūt atzītai (LKA ir atzīta).
sporta veidam jābūt iekļautam attiecīgajā kategorijā (Kērlings ir komandu sporta spēle).
jāpiedalās oficiālajā starptautiskajā sacensību kalendārā (Pasaules Kērlinga federācijas rīkotie čempionāti).
Kērlings pēc savas būtības un noteikumiem ir klasisks komandu sporta veids (sporta spēle):
Klasiskajās disciplīnās komandu veido četri spēlētāji (vadošais, otrais, trešais un skips). Katram komandas spēlētājam ir specifiska loma, panākumi nav iespējami bez visu dalībnieku saskaņotas darbības.
Atšķirībā no individuālajiem sporta veidiem, kērlingā rezultātu ietekmē komandas kopdarbs: metiena izpildītājs, divi “berzētāji” (slaucītāji), kas koriģē akmens trajektoriju, un skips, kurš vada stratēģiju.
Spēle notiek starp divām komandām, kas tieši konkurē par punktu gūšanu mērķī (mājā). Tā ir taktiska cīņa, kas starptautiskajā praksē tiek klasificēta kā “sporta spēle”.
LOK nepiekrīt apgalvojumam, ka kopš noteikumu pieņemšanas (2009. gada 28. jūlijs) būtu mainījusies izpratne par to, kas uzskatāms par “komandu sporta spēlēm”, sašaurinot to tvērumu. Gluži pretēji - tas ir ticis paplašināts, piemēram, ar tekbolu, karodziņu futbolu, jauktajām stafetēm (vieglatlētika un peldēšana), padelu un citiem.
Ņemot vērā, ka
kērlinga sporta veids ir Olimpiskais sporta veids ar pastāvīgu vietu Ziemas Olimpisko spēļu programmā,
tas ir komandu sporta veids, kurā rezultātu sasniedz komanda, nevis viens individuāls sportists,
kērlings ir iekļauts noteikumu tvērumā, jo Latvijas kērlinga izlases startē Eiropas un pasaules čempionātu finālturnīros, pārstāvot Latvijas valsti oficiālās starptautiskās sacensībās,
aicinām neveikt grozījumus noteikumos un nepapildināt tos ar 5.1 punktu, kas paredz, ka kērlinga, 3x3 basketbola un pludmales volejbola valsts izlases netiek uzskatītas par komandu sporta spēļu valsts izlasēm un nevar pretendēt uz valsts finansējumu.

-

Aicinām atstāt noteikumu 5. punktu esošajā redakcijā - nesvītrot no tā kērlinga sporta veidu un regbija sporta veidu.
5. Lai nodrošinātu valsts izlases gatavošanos un piedalīšanos attiecīgajā gadā paredzētajās sacensībās, valsts finansējumu sadala, prioritāri paredzot finansējumu basketbola, futbola, handbola, hokeja, kērlinga, regbija un volejbola valsts izlasēm, ņemot vērā, ka pārējām valsts izlasēm finansējums ir ne mazāk kā 7 procenti no valsts finansējuma.

Jebkāda veida izmaiņas šādā regulējumā veicamas, nodrošinot iesaistīto pušu piesaisti un apspriešanu, un balstoties uz objektīviem kritērijiem (ja nepieciešams, šādu kritēriju sistēmu izstrādājot)

-

Aicinām svītrot projektā noteikumu 5.1 punktu. Noteikumu grozījumu anotācijā nav sniegts pamatojums par nepieciešamību izslēgt kērlingu no komandu sporta veidu tvēruma.
Noteikumi nosaka kritērijus, pēc kuriem valsts finansiāli nodrošina valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās. Kērlings šiem nosacījumiem atbilst šādu iemeslu dēļ:
Noteikumi attiecas uz nacionālo izlašu sagatavošanu un dalību turnīros. Kērlings Latvijā ir atzīts kā komandu sporta spēle. Latvijas Kērlinga asociācija (LKA) ir atzīta sporta federācija Latvijas Sporta federāciju padomē (LSFP), un tās statuss atbilst Sporta likumā noteiktajam.
Noteikumi paredz finansējumu dalībai Eiropas un pasaules čempionātu finālturnīros. Kērlinga sporta veidā ir skaidri definēta Eiropas čempionātu struktūra (A, B un C divīzijas). Iekļūšana A divīzijā (Eiropas spēcīgāko komandu desmitniekā) ir uzskatāma par dalību finālturnīrā augstākajā līmenī. Kērlinga izlases regulāri cīnās par kvalifikāciju Pasaules čempionātiem un Olimpiskajām spēlēm, kas ir tiešs noteikumu mērķis (valsts prestižas pārstāvniecības nodrošināšana).
Tā kā kērlings ir Olimpiskais sporta veids, tam ir prioritāra nozīme valsts sporta finansēšanas modelī. noteikumu mērķis ir atbalstīt tieši tos sporta veidus, kam ir masveidība, tradīcijas un augsti sasniegumi starptautiskā arēnā. Latvijas kērlinga izlases (sieviešu, vīriešu, ratiņkērlinga un jaukto pāru) pēdējos gados ir pierādījušas konkurētspēju, regulāri startējot Eiropas un pasaules elites līmenī.
Saskaņā ar Sporta likumu un saistītajiem Ministru kabineta noteikumiem, lai pretendētu uz finansējumu:
federācijai jābūt atzītai (LKA ir atzīta). sporta veidam jābūt iekļautam attiecīgajā kategorijā (Kērlings ir komandu sporta spēle).
jāpiedalās oficiālajā starptautiskajā sacensību kalendārā (Pasaules Kērlinga federācijas rīkotie čempionāti). Kērlings pēc savas būtības un noteikumiem ir klasisks komandu sporta veids (sporta spēle):
Klasiskajās disciplīnās komandu veido četri spēlētāji (vadošais, otrais, trešais un skips). Katram komandas spēlētājam ir specifiska loma, panākumi nav iespējami bez visu dalībnieku saskaņotas darbības.
Atšķirībā no individuālajiem sporta veidiem, kērlingā rezultātu ietekmē komandas kopdarbs: metiena izpildītājs, divi “berzētāji” (slaucītāji), kas koriģē akmens trajektoriju, un skips, kurš vada stratēģiju.
Spēle notiek starp divām komandām, kas tieši konkurē par punktu gūšanu mērķī (mājā). Tā ir taktiska cīņa, kas starptautiskajā praksē tiek klasificēta kā “sporta spēle”. LOK nepiekrīt apgalvojumam, ka kopš noteikumu pieņemšanas (2009. gada 28. jūlijs) būtu mainījusies izpratne par to, kas uzskatāms par “komandu sporta spēlēm”, sašaurinot to tvērumu. Gluži pretēji - tas ir ticis paplašināts, piemēram, ar tekbolu, karodziņu futbolu, jauktajām stafetēm (vieglatlētika un peldēšana), padelu un citiem.
Ņemot vērā, ka kērlinga sporta veids ir Olimpiskais sporta veids ar pastāvīgu vietu Ziemas Olimpisko spēļu programmā, tas ir komandu sporta veids, kurā rezultātu sasniedz komanda, nevis viens individuāls sportists, kērlings ir iekļauts noteikumu tvērumā, jo Latvijas kērlinga izlases startē Eiropas un pasaules čempionātu finālturnīros, pārstāvot Latvijas valsti oficiālās starptautiskās sacensībās,
aicinām neveikt grozījumus noteikumos un nepapildināt tos ar 5.1 punktu, kas paredz, ka kērlinga, 3x3 basketbola un pludmales volejbola valsts izlases netiek uzskatītas par komandu sporta spēļu valsts izlasēm un nevar pretendēt uz valsts finansējumu.

-