Atzinums

Saskaņā ar likumprojekta 4. panta ceturto daļu, solidaritātes iemaksas maksātājs ir Latvijā reģistrēta kredītiestāde, kura, nosakot solidaritātes iemaksas bāzi, ņem vērā arī tās filiāļu, kas izveidotas un darbojas citās valstīs, darbības rezultātus. Savukārt likumprojekta 1. panta otrās daļas 5. punkts nosaka, ka solidaritātes bāzes iemaksas aprēķina koeficientu aprēķina kā attiecību starp solidaritātes iemaksas maksātāja no nefinanšu sektora klientiem, kas ir Latvijas rezidenti, piesaistīto noguldījumu, šādiem klientiem izsniegto aizdevumu kopējo summu, un solidaritātes iemaksas maksātāja visiem no nefinanšu sektora klientiem piesaistīto noguldījumu un šiem klientiem izsniegto aizdevumu kopējo summu.

Ņemot vērā, ka solidaritātes bāzes iemaksas koeficienta aprēķinā ir iekļauti no Latvijas rezidentiem piesaistītie noguldījumi, kas izsniegti aizdevumos un pelna procentu ieņēmumus ārvalstīs (ne Latvijas rezidentiem), t.sk. Lietuvā, kur eksistē līdzīgs solidaritātes maksājums, veidojas situācija, kurā šie noguldījumi tiek iekļauti nodokļa aprēķina bāzē gan Latvijā, gan ārpus Latvijas.

Lai izvairītos no šādas situācijas, lūdzam skaidri noteikt, ka nodokļa iemaksas bāzē netiek ņemti vērā filiāļu, kas izveidotas un darbojas citās valstīs, darbības rezultāti.
 

-

Aicinām nepārprotami noteikt, ka ar solidaritātes iemaksu netiek aplikti ienākumi no jaunās kreditēšanas (new lending), jo pretējā gadījumā likums nemotivēs visas bankas izsniegt jaunus kredītus (kreditēt). Piemēram, jaunu finansējumu 50 un vairāk miljonu eiro apmērā neizsniegs neviena banka. Mazāknozīmīgām bankām tam nepietiek kapitāla, bet nozīmīgās bankas to nedarīs, lai mazinātu nodokļu izmaksas.

Procentu ienākumi no jauna finansētā kredītportfeļa (new lending) Asociācijas ieskatā ir noteikti izslēdzami no solidaritātes iemaksu aprēķina. Pievēršam uzmanību, ka šāda pieeja izmantota arī Lietuvas modelī, kas anotācijā norādīts, kā likumprojekta izstrādes avots.

Asociācijas ieskatā no solidaritātes iemaksu aprēķina izslēdzami arī tādi ienākumi no jaunās kreditēšanas (new lending), kas iegūti no operatīvā un finanšu līzinga juridiskām un fiziskām personām, jauniem patēriņa kredītiem fiziskām personām, jauniem hipotekārajiem kredītiem fiziskām personām (neietverot kredītus patērētāja pārkreditēšanas ietvaros, kā arī ja nodrošinājumam iepriekš nav izmantota hipotēka), jauniem ieguldījumu (investīciju) un apgrozāmā kapitāla kredītiem juridiskām personām, kā arī jaunām kredītlīnijām (t.sk. esošās kredītlīnijas limita palielinājums) juridiskām personām.
 

-

Asociācijas ieskatā solidaritātes iemaksas (būtībā - banku virspeļņas nodokļa) ieviešana ir nesamērīga, un likuma izstrādes process nav bijis pietiekami caurspīdīgs. Šāda regulējuma ieviešanai būs jau tagad paredzamas negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un konkurētspēju it īpaši ar Lietuvu un Igauniju, kurās efektīvā nodokļu likme bankām būs būtiski zemāka kā Latvijā, un pievilcību privātajām investīcijām.

Eiropas Centrālā Banka (ECB) un Starptautiskais valūtas fonds ir skaidri un nepārprotami norādījuši, ka virspeļņas nodoklis nav atbalstāms risinājums, un ir aicinājušas atturēties no šāda nodokļa ieviešanas.

ECB savā 2023. gada 4. aprīļa negatīvajā atzinumā attiecībā uz solidaritātes iemaksas ieviešanu Lietuvā (CON/2023/9) norāda, ka stingri nošķirami kredītiestāžu papildus ieņēmumi saistībā ar augstākām procentu likmēm no vispārējām valdības budžeta vajadzībām un ir jānovērš solidaritātes iemaksu izmantošana vispārējiem fiskālās konsolidācijas mērķiem.

Asociācija aicina visaptveroši izvērtēt plānotā nodokļa ietekmi uz finanšu sektoru kopumā un uz katru banku gan individuāli, gan konsolidētā grupas līmenī, jo šobrīd minētā analīze nav veikta (tā nav ietverta likumprojekta anotācijā).

Nozare nepārprotami iestājas pret solidaritātes iemaksas (virspeļņas nodokļa) ieviešanu. Nozare lieliski apzinās, ka valsts valdība un likumdevējs uzskata virspeļņas nodokli bankām par ātru un vieglu risinājumu jau ieilgušajiem izaicinājumiem un ekonomikas strukturālām problēmām.

Ar likumprojekta ieviešanu vienai - finanšu - nozarei būtībā tiek uzlikts par pienākumu finansēt pieaugošos budžeta izdevumus.

Uzsveram, ka gan vietējiem, gan it īpaši ārvalstu investoriem, pievilcīgākas ir tās valstis, kur ir skaidri vispārējie darbības noteikumi, pārredzama ilgtermiņa nodokļu (nodevu) politika un eksistē stabila sadarbība starp publisko un privāto sektoru. Visa tā ir iztrūcis šī nodokļa (iemaksas) izstādes procesā.

Likumprojekts mūsu ieskatā ir pretrunā European Banking Authority (EBA)  vadlīnijām, kas tiek piemērotas kopš 2010. gada. Tās nosaka, ka kredītiestāžu pārvaldībai jābūt tādai, kas neveicina īstermiņa peļņas gūšanu ar monetāriem stimuliem (piemēram, atalgojuma politika) un neapdraud vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus. Likumprojektā paredzētā solidaritātes iemaksas lieluma sasaiste ar kredītportfeļa izaugsmi ir pretrunā arī ar Latvijas Bankas Kredītriska pārvaldīšanas noteikumos paredzēto principu, kas nosaka izveidot tādu kredītriska stratēģiju, lai tieši novērstu īstermiņa peļņas gūšanu. (Skat. EBA vadlīnijas “Pamatnostādnes par kredītiestāžu kredītriska pārvaldības praksi un paredzamo kredītzaudējumu uzskaiti” (EBA Guidelines on credit institutions credit risk management practices and accounting for expected credit losses); EBA 2020. gada vadlīnijas “Pamatnostādnes par aizdevumu iniciēšanu un uzraudzību” (EBA Loan Origination Guidlines), kas atspoguļotas Latvijas Bankas 18.12.2023. noteikumos Nr. 265 “Kredītriska pārvaldīšanas noteikumi”).

Kreditēšanas mākslīga stimulēšana nepārprotami nozīmē palielināt riska apetīti, kas būtu nevis banku stratēģijas vadīts lēmums, bet valsts uzspiesta un finansiāli īpaši stimulēta sistēma. Nav pieņemams, ka valsts finansiāli motivē nepamatoti augsta kredītriska uzņemšanos.

Paredzēts, ka banku kredītportfeļiem būtu jāpieaug par apmēram 10% – 12%, ja bankas vēlētos mazināt virspeļņas nodokļa ietekmi saņemot maksimālo nodokļa atlaidi. Ievērojot mūsu vēsturisko pieredzi, šādi kredītportfeļa pieauguma tempi ir pārāk strauji un var negatīvi ietekmēt finanšu stabilitāti, it īpaši ja nodoklis (nodeva) paliek spēkā uz ilgāku, likumprojektā norādīto, trīs gadu termiņu. Tādējādi ietekme būs ne tikai uz bankām, bet uz Latvijas ekonomiku kopumā.

Izmantojot neto procentu ieņēmumus solidaritātes iemaksas bāzes noteikšanai, netiek ņemti vērā pārējie būtiskie banku (banku grupu) peļņu un zaudējumus veidojošie elementi – piemēram, kredītzaudējumi, operacionālie izdevumi vai ieguldījumi jaunu tirgu vai produktu izpētei un jaunu tehnoloģiju un kiberdrošības pasākumu ieviešanai. Ja kredītportfeļu kvalitāte ievērojami pasliktināsies un ekonomikā tiks vēroti recesijas efekti, solidaritātes iemaksa var izraisīt atsevišķu finanšu iestāžu nerentabilitāti un maksātnespēju, apdraudot kopējo Latvijas finanšu sistēmas un ekonomikas stabilitāti. Ņemot vērā makroekonomisko un dažādu ārējo faktoru neprognozējamo ietekmi, solidaritātes iemaksas nesamērīgi lielo apmēru, finanšu sistēmas stabilitātes kontekstā nav pieļaujams solidaritātes iemaksas noteikt uz periodu, kas ir ilgāks par vienu gadu.

Likumprojekts nekādi nerisina Latvijas būtiskāko problēmu, kas jau gadu desmitiem bremzē Latvijas ekonomikas attīstību, it īpaši uzņēmumu kreditēšanu - proti, ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanu (Latvijā ēnu ekonomika veido 26,6 %, Lietuvā – 23 %, Igaunijā –19 % no IKP). Valsts budžeta izaicinājumi risināmi patiešām solidāri, nodrošinot, ka papildu nodokļu ieņēmumi ir saņemti solidāri no visas Latvijas sabiedrības, arī no ēnu ekonomikas dalībniekiem, ne tikai pastāvīgi palielinot dažādu maksājumu slogu godprātīgiem nodokļu maksātājiem, tostarp bankām. Mūsu ieskatā efektīvs veids būtu PVN likmes paaugstināšana un dažādu PVN atviegloto likmju skaita mazināšana. Svarīgi ir pārskatīt un efektivizēt valsts izdevumus, uz ko regulāri norāda dažādas uzņēmēju organizācijas un sociālie partneri.

Likumprojektā piedāvātais modelis nemotivē palielināt kreditēšanu, jo bankām pieaugs izdevumi maksājot virspeļņas nodokli (solidaritātes iemaksu) no neto procentu ienākumiem, neskatoties pēc būtības uz to rašanas iemeslu – jauns kredītportfelis vai procentu likmju pieauguma rezultāts, jo nav pamata sagaidīt, ka visa banku sistēma palielinās kredītportfeļa izaugsmi tādā apjomā, lai kvalificētos uz 100%  nodokļa atlaidi.

Solidaritātes iemaksa samazinās nozares dalībnieku ienesīgumu. Lai saglabātu līdzvērtīgu ieņēmumu līmeni, tiks radīts stimuls pārorientēties uz produktiem ar augstāku ienesīgumu, piemēram, patēriņa kredītiem, kā arī transakcijām un ikdienas pakalpojumiem, kas nav saistīti ar kreditēšanu un cita veida finansējuma piešķiršanu, tādējādi palielinot risku līmeni banku sistēmā, kas ilgtermiņā var atstāt negatīvu ietekmi uz finanšu stabilitāti.

Nobeigumā vēlamies pateikties par apspriešanas gaitā likumprojektā izdarītajiem grozījumiem, kas ļauj sākt izmantot paredzētās atlaides jau sākot ar 2025. gadu, kas neapšaubāmi ir nozīmīgi mazāknozīmīgajām bankām, tomēr tas kopumā nerisina tos problēmjautājumus, kas minēti iepriekš.

-