Atzinums

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 108) 59. punktam likumprojekta tekstā, ja nepieciešams, raksta šādas atsauces:
1) atsauces uz citām likumprojekta vienībām (iekšējās atsauces);
2) atsauces uz citiem tāda paša vai augstāka juridiska spēka normatīvajiem aktiem.
Attiecīgi lūdzam likumprojekta 1. panta 1. punktā un 7. panta otrās daļas 7. punktā konkretizēt (norādīt uz ārējiem normatīvajiem aktiem vai to jomu) vai izslēgt atsauces uz tiesību aktiem.

-

No likumprojekta 1. panta 6. punktā, 1. panta 11. punkta "a" apakšpunktā, 1. panta 14. punkta "a" apakšpunktā, 12. pantā, 21. panta otrajā daļā, 28. pantā, kā arī 31. panta otrajā daļā paredzētā regulējuma izriet, ka tajā tiek lietoti Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. pantā paredzētie termini, tomēr nav skaidrs, kas tiek saprasts ar terminu "cita valsts iestāde". Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt likumprojekta 1. panta 6. punktā, 1. panta 11. punkta "a" apakšpunktā, 1. panta 14. punkta "a" apakšpunktā, 12. pantā, 21. panta otrajā daļā, 28. pantā, kā arī 31. panta otrajā daļā paredzēto regulējumu un precizēt to vai papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām lūdzam likumprojektā neskaidrot terminus, kuri likumprojekta pamattekstā tiek lietoti tikai vienu reizi (sk. terminu “tiešie granti”). Šādos gadījumos atbilstoši juridiskai tehnikai nepieciešamības gadījumā lūdzam skaidrojumu ietvert likumprojekta pamattekstā, kur termins tiek lietots.
 

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 5. un 9. pantu, ņemot vērā, ka minētajām vienībām nav juridiskas slodzes un ar likumprojektu nevar noteikt Eiropas Savienības institūciju un uz Eiropas Savienības tiesību aktiem balstītu institucionālu vienību kompetenci.

-

Saskaņā ar noteikumu Nr. 108 3.3. apakšpunktu lūdzam likumprojekta 6. panta otrās daļas 6. punktā nedublēt Nacionālā koordinācijas centra pienākumu uzturēt kopienas dalībnieku reģistru.

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt likumprojektu, nodrošinot, ka tajā netiek dublēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija regulas 2021/887, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu (turpmāk - regula Nr. 2021/887), regulējums, nepieciešamības gadījumā izdarot atbilstošas atsauces uz minētās regulas attiecīgām vienībām atbilstoši noteikumu Nr. 108 170. punktā noteiktajam. Norādām, ka cita starpā likumprojekta 6. panta otrās daļas 6. punkts šobrīd dublē (ciktāl vispārīgi paredz uzdevumu koordinēt, kas izriet no minētās regulas) minētās regulas 7. panta 1. punkta "a" apakšpunktā ietverto regulējumu . Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta otro daļu "regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs.” Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Regulu pārņemšanas aizliegums ir noteikts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā Nr. 39/72 Komisija pret Itāliju, kur tiesa noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tātad, dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalstij kāds konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas vai sods par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai u.tml.

-

Lūdzam likumprojekta 7. pantā konsekventi lietot likumprojekta 1. panta 14. punktā atrunāto terminu. Uzsveram, ka viena jēdziena izteikšanai jāizmanto vieni un tie paši termini. Iekšējā terminoloģiskā konsekvence veicina normatīvā akta skaidrību, novēršot pretrunīgus viedokļus vai šaubas par dažādu terminu saturu.
Kā arī lūdzam izvērtēt un konsekventi likumprojektā norādīt uz to, vai finansējumu veido finanšu instrumentu finansējums vai līdzfinansējums, tai skaitā arī likumprojekta 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā izvairoties no pieturzīmes iekavas izmantošanas. Alternatīvi lūdzam likumprojekta anotācijā sniegt atbilstošu skaidrojumu par attiecīgo terminu - "finansējums" un "līdzfinansējums" lietojumu likumprojektā.
 

-

Lūdzam izvērtēt un likumprojekta 7. panta trešās daļas 2. punktā ietverto pilnvarojumu izteikt atbilstoši noteikumu Nr. 108 47. punktam.

-

Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējiem pēc būtības atbilstoši likumprojektam tiek paredzēti priekšnoteikumi, kuriem iestājoties, finansējuma saņēmējs var saņemt finansējumu, lūdzam izvērtēt un papildināt likumprojekta 10. pantu, paredzot arī finansējuma saņēmēja tiesības, vai alternatīvi lūdzam sniegt skaidrojumu likumprojekta anotācijā, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Lūdzam konkretizēt likumprojekta 10. panta 1. punktu, atsauču uz Eiropas Savienības tiesību aktiem vietā izdarot konkrētas atsauces uz tieši piemērojamiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Norādām, ka par tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem ir pamats uzskatīt dibināšanas līgumus, regulas un lēmumus, kas adresēti dalībvalstīm (lai tos attiecinātu uz privātpersonām šie lēmumi pārņemami līdzīgi, kā tiek pārņemtas direktīvu prasības). Paužam bažas, ka pretējā gadījumā no likumprojekta teksta nav nepārprotami skaidrs, kādas konkrēti prasības jāievēro finansējuma saņēmējam (kas cita starpā var būt privātpersona), kas neatbilst tiesiskās noteiktības principam, kā arī noteikumu Nr. 108 59. un 170. punktam.
Tāpat līdzīgi lūdzam izvērtēt un konkretizēt likumprojekta 18. panta otro daļu u.c., kur ietvertas atsauces uz Eiropas Savienības institūciju izdotajiem dokumentiem u.tml. dokumentiem, vai alternatīvi lūdzam izslēgt attiecīgās atsauces.
 

-

Ņemot vērā, ka ar likumprojektu nevar noteikt kārtību, kādā Eiropas Kompetenču centrs un Eiropas Komisija nodrošina finanšu instrumentu vadību u.c. jautājumus, lūdzam izvērtēt un precizēt likumprojekta 11. panta 1. punkta deleģējumu, konkretizējot finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas.

-

Pamatojoties uz Valsts sekretāru sanāksmes 2020. gada 9. janvāra sēdē Tieslietu ministrijai doto uzdevumu (prot. Nr. 2 14. § 2. punkts[¹]), lūdzam izvērtēt likumprojekta 7. panta trešās daļas 2. punkta un 11. panta pilnvarojuma atbilstību tiesību akta saturam, kuru paredzēts izdot uz šā pilnvarojuma pamata. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktu, pilnvarojot Ministru kabinetu izdot noteikumus, pilnvarojumā jānorāda tā satura galvenie virzieni. Pilnvarojuma saturam ir jābūt tik skaidram, lai atklātu pilnvarojuma būtību un jēgu.[²] Nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu.[³]
Tai skaitā vēršam uzmanību, ka likumaprojekta 11. panta 1. punktā ietvertais pilnvarojums paredz noteikt kārtību, kādā finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumentu vadību, uzraudzību, izvērtēšanu un kontroli. Savukārt 11. panta 3. punktā paredzēts noteikt kārtību, kādā īsteno programmu, bet 11. panta 4. punkts paredz noteikt kārtību, kādā nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus atklāto konkursu ietvaros. Skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru.Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[⁴] Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.[⁵] Šajā sakarā vēršam uzmanību uz Administratīvā procesa likuma 11. pantā minēto, ka Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja likumā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt vai papildināt likumprojektā ietvertos pilnvarojumus.

^{[1] http://tap.mk.gov.lv/mk/vsssanaksmes/saraksts/protokols/?protokols=2020-01-09
[2] Satversmes tiesas 2015. gada 14. oktobra spriedums lietā Nr. 2015-05-03, 13.1. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10.1. apakšpunkts.
[4] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
[5] Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts.}
 

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 11. panta 3. punkta neizriet skaidrs pilnvarojums Ministru kabinetam, ciktāl ar minēto vienību tiek paredzēts noteikt kārtību, kādā īsteno Nacionālā koordinācijas centra un aģentūras funkcionālās padotības formu. Norādām, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iestādes likuma 7. panta septītajai daļai iestādes funkcionālās padotības formu un saturu nosaka normatīvie akti, saskaņā ar kuriem tā veic attiecīgās valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus, kādēļ lūdzam papildināt likumprojektu ar atbilstošu regulējumu, izslēdzot 11. panta 3. punktā vārdus "un Nacionālā koordinācijas centra un aģentūras funkcionālās padotības formu".

-

No likumprojekta III nodaļā paredzētā regulējuma izriet, ka Nacionālais koordinācijas centrs izdod gan administratīvos aktus, gan pieņem pārvaldes lēmumus, bet tas neizriet no visām likumprojekta III nodaļas tiesību normām. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka, piemēram, Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts administratīvā akta izdošanas termiņš un tā pagarināšanas kārtība, Administratīvā procesa likuma 67. panta otrajā daļā ir noteiktas rakstveidā izdota administratīvā akta sastāvdaļas, Administratīvā procesa likuma 70. pantā ir noteikta administratīvā akta paziņošanas un spēkā stāšanās kārtība. Savukārt atbilstoši noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktā noteiktajam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt likumprojekta III nodaļā paredzēto regulējumu un precizēt to, kā arī papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā sniegt pamatojumu tam, ka kopienas dalībnieki var būt vienīgi privāto tiesību juridiskas personas. Norādām, ka atbilstoši regulas Nr. 2021/887 8. panta 2. un 3. punktam kopienu veido industrija, tostarp MVU (mazie un vidējie uzņēmumi), akadēmiskās un pētniecības organizācijas, citas attiecīgas pilsoniskās sabiedrības apvienības, kā arī attiecīgā gadījumā attiecīgas Eiropas standartizācijas organizācijas, publiskas vienības un citas vienības, kas nodarbojas ar kiberdrošības operatīviem un tehniskiem jautājumiem, un attiecīgā gadījumā – to sektoru ieinteresētās personas, kuri ir ieinteresēti kiberdrošībā un saskaras ar izaicinājumiem kiberdrošības jomā. Tikai dalībvalstīs iedibinātas vienības tiek reģistrētas kā kopienas locekles. Attiecīgi no minētā (jo īpaši, piemēram, norādes uz industriju) neizriet, ka cita starpā vienīgi privāto tiesību juridiskās personas var būt kopienas dalībnieces, bet, piemēram, arī fiziskas personas (piemēram, komersants) un tiesībspējīgas personālsabiedrības varētu būt kopienas dalībnieki. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.

-

Vēršam uzmanību, ka Administratīvā procesa likumā tiek lietots termins "iesniegums". Turklāt likumprojekta 14. panta otrajā daļā tiek lietots termins "iesniegums". Līdz ar to nav skaidrs, kādēļ likumprojekta 13. pantā nepieciešams lietot terminu "pieteikums". Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 13. pantā lietoto terminu "pieteikums" vai papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Lūdzam precizēt, kādām regulas Nr. 2021/887 8. panta prasībām (t.i., detalizējot konkrētas minētā panta apakšvienības) pieteikuma iesniedzējam jāatbilst, tādējādi atvieglojot likumprojekta piemērošanu praksē. Tāpat līdzīgi lūdzam uz konkrētām regulu vienībām un apakšvienībām atsaukties arī cituviet likumprojektā, piemēram, tā 6. panta otrās daļas 6. punktā un 11. panta 5. punktā.

-

Likumprojekta 13. panta trešajā daļā (arī 18. panta otrajā daļā) ietverta atsauce uz Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra valdes lēmumiem un vadlīnijām par kopienā iekļaujamajām personām, savukārt no likumprojekta un tā anotācijas neizriet skaidrojums par attiecīgo dokumentu pieejamību un saistošo raksturu.  Attiecīgi, ņemot vērā, ka, piemēram noteiktas vadlīnijas nav juridiski saistošas un tām ir ieteikuma raksturs, lūdzam izvērtēt un izslēgt likumprojekta 13. panta trešo daļu vai precizēt to, svītrojot atsauci uz minētajiem dokumentiem. Tā vietā, ja nepieciešams, lūdzam attiecīgo minēto vadlīniju u.c. dokumentu saturu, kuru nepieciešams padarīt saistošu privātpersonām, pārņemt likumprojektā, līdzīgi kā pārņem direktīvu normas. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši noteikumu Nr. 108 59. punktam likumprojektā var ietvert atsauces uz citām likumprojekta normām vai tāda paša vai augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem. Nacionālajos normatīvajos aktos nav iespējams juridiski korekti izdarīt atsauces uz starptautisko tiesību dokumentiem, kas nav saistoši Latvijai, nav tulkoti latviešu valodā un attiecīgi publiskoti, kā arī nav iespējams izveidot juridiski korektas atsauces uz tā saucamo soft law (dokumentiem, kas pēc savas būtības nav juridiski saistoši, piemēram, vadlīnijas, deklarācijas, rekomendācijas, rokasgrāmatas, ieteikumi). Minētais izriet no fakta, ka Latvijas Republikas normatīvo aktu normas uzliek privātpersonām saistības un ir obligātas visā Latvijas Republikas teritorijā. Piemēram, nav korekti noteikt par obligātām tādas starptautisko dokumentu prasības, kam ir rekomendējošs vai skaidrojošs raksturs. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka rekomendācijas, vadlīnijas un tamlīdzīgi dokumenti ir piemērojami kā saistošo tiesību aktu normu interpretācijas palīglīdzeklis.
 

-

Lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu par likumprojekta 13. panta sestajā daļā paredzēto regulējumu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta un tā anotācijas skaidri neizriet, vai ar likumprojektu paredzēts izveidot valsts informācijas sistēmu - kopienas dalībnieku reģistru. Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta pirmajā daļā noteiktas minimālās prasības attiecībā uz visām valsts informācijas sistēmām. Tās paredz, ka valsts informācijas sistēmu izveido, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kuros norādīti vismaz:
1) valsts informācijas sistēmas pārzinis;
2) valsts informācijas sistēmā iekļaujamā informācija;
3) valsts informācijas sistēmas pārzinim noteiktās funkcijas, uzdevumi un mērķi, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina, izveidojot valsts informācijas sistēmu;
4) kārtība, kādā nodod informāciju iekļaušanai valsts informācijas sistēmā;
5) nosacījumi piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.
Ievērojot minēto, un to, ka, piemēram, no likumprojekta pilnībā neizriet iepriekš minētais regulējums, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā (ja paredzēts izveidot valsts informācijas sistēmu) nodrošināt, ka normatīvajos aktos (likumprojektā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos) tiek ietverts regulējums attiecībā uz valsts informācijas sistēmu, piemēram, nosakot minētās valsts informācijas sistēmas pārzini u.c.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Informācijas atklātības likuma 4. pantam vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un izslēgt likumprojektā normas, kas paredz noteikt kādai informācijai vispārpieejamas informācijas statusu, vai alternatīvi sniegt likumprojekta anotācijā pamatotu skaidrojumu par attiecīgās normas juridisko slodzi.
Papildus vēršam uzmanību, ka Informācijas atklātības likuma 8.¹ panta pirmā daļa un Valsts noslēpuma likums jau paredz konkrētus ierobežojumus attiecībā uz informāciju, kas satur valsts noslēpumu, un uz informāciju, kuru Latvijai nodevusi ārvalsts, starptautiska organizācija vai tās institūcija un kura klasificēta kā "RESTRICTED", kādēļ lūdzam izvērtēt nepieciešamību un izslēgt likumprojekta 31. panta trešo daļu vai alternatīvi sniegt likumprojekta anotācijā pamatotu skaidrojumu par attiecīgās normas juridisko slodzi.

-

Vēršam uzmanību, ka Administratīvā procesa likums paredz, ka administratīvo aktu var gan apstrīdēt, gan pārsūdzēt. Savukārt likumprojekta 16. panta pirmā daļa paredz, ka Nacionālā koordinācijas centra lēmumu, kas var būt administratīvais akts, nav pārsūdzams. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 16. panta pirmajā daļā paredzēto regulējumu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Ievērojot, ka nav skaidrs, kādēļ nepieciešams likumprojekta 18. panta septītajā daļā paredzētais regulējums, lūdzam to izslēgt vai papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu par minētās vienības nepieciešamību un mērķi, ievērojot Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr. 617) 9.1. apakšpunktā noteikto.

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt likumprojekta 20. panta pirmās daļas 4. punktu, ņemot vērā, ka attiecīgais regulējums vairākos gadījumos nav aktuāls, tai skaitā, jo vairāki tajā minēti tiesību institūti neatbilst Maksātnespējas likumam (mierizlīgums, sanācija, bankrots attiecībā uz juridisku personu), vai dublējas, piemēram, norāde par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process izriet no norādes par tiesiskās aizsardzības procesa.

-

Lūdzam izvērtēt un likumprojekta 20. panta pirmajā daļā izdarīt atbilstošu atsauci uz regulas Nr. 2021/887 8. panta 4. punktu. Tāpat līdzīgi lūdzam arī cituviet likumprojektā (jo īpaši sk. 6. pantu) izdarīt atbilstošas atsauces uz regulu prasībām. Norādām, ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas spriedumam lietā 34/73 Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze „nav pieļaujama procedūra, kuru izmantojot tiesību normas subjektiem netiek atklāts, ka attiecīgā norma ir Eiropas Kopienas norma”. Tas nozīmē, ka dalībvalstij, izdodot nacionālos normatīvos aktus, skaidri jānorāda, kuras ir Eiropas Savienības un kuras – nacionālās normas.
 

-

Ievērojot, ka pārvaldes lēmums ir minēts likumprojekta 21. panta otrajā daļā, nevis trešajā daļā, lūdzam attiecīgi precizēt likumprojekta 21. panta ceturtās daļas ievaddaļā paredzēto regulējumu. Papildus lūdzam pārskatīt likumprojektu un nodrošināt, ka visos gadījumos likumprojektā ietvertās atsauces ir korektas.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 22. panta ceturtajā daļā minētie vārdi "projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu" ir neskaidri, proti, nav saprotams, kādēļ netiek pieņemts attiecīgs lēmums. Turklāt nav skaidrs, ko varēs apstrīdēt un pārsūdzēt šādā gadījumā. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt likumprojekta 22. panta ceturtajā daļā paredzēto regulējumu un precizēt to vai papildināt likumprojekta anotāciju ar izvērstu skaidrojumu.

-

Lūdzam likumprojekta 22. panta ceturtajā daļā izslēgt atsauci uz programmas noteikumiem un programmā paredzētajiem mērķiem, ņemot vērā, ka programmas līgumu Nacionālais koordinācijas centrs slēdz ar Eiropas Komisiju vai Eiropas Kiberdrošības kompetenču centru un programma nav projekta iesnieguma iesniedzējiem saistoša.

-

Vēršam uzmanību, ka Administratīvā procesa likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Savukārt administratīvā procesa likuma 3. panta otrā daļa noteic, ka administratīvais process tiesā notiek saskaņā ar šo likumu. Ja cita likuma speciālā tiesību norma nosaka citu kārtību, kas nav pretrunā ar šā likuma pamatmērķiem un principiem, administratīvajā procesā tiesā piemēro cita likuma speciālo tiesību normu. Līdz ar to, ja likumprojektā ir nepieciešams paredzēt regulējumu, kas neatbilst Administratīvā procesa likumā paredzētajam regulējumam, nepieciešams attiecīgs skaidrojums.
Ievērojot minēto, kā arī to, ka likumprojekta 22. panta piektajā daļā paredzētais regulējums par iesnieguma izskatīšanu, lēmuma pieņemšanu un paziņošanu neatbilst Administratīvā procesa likumā paredzētajam regulējumam, lūdzam to precizēt vai papildināt likumprojekta anotāciju ar izvērstu skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 23. panta piektajā daļā minētie vārdi "projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu" ir neskaidri, proti, nav saprotams, kādēļ netiek pieņemts attiecīgs lēmums. Turklāt nav skaidrs, ko varēs apstrīdēt un pārsūdzēt šādā gadījumā. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt likumprojekta 23. panta piektajā daļā paredzēto regulējumu un precizēt to vai papildināt likumprojekta anotāciju ar izvērstu skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 24. pantā paredzētais regulējums neatbilst Administratīvā procesa likumā paredzētajam regulējumam. Turklāt, piemēram, no Administratīvā procesa likuma 64. panta otrajā daļā paredzētā regulējuma izriet, ka lēmumu par termiņa pagarināšanu var ne tikai apstrīdēt, bet arī pārsūdzēt. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 24. pantā paredzēto regulējumu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību, ka, piemēram, no Administratīvā procesa likuma 56. panta 1.¹ un piektajā daļā paredzētā regulējuma izriet, ka iesniegums var tikt precizēts. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka nav skaidrs, kādēļ likumprojekta 25. panta pirmajā daļā minēto iesniegumu nevar precizēt, bet likumprojekta 25. panta otrajā daļā minēto iesniegumu var precizēt. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 25. pantā paredzēto regulējumu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību, ka nav skaidrs, kādēļ likumprojekta 26. pantā ir paredzēta atzinuma par lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība, nevis tikai attiecīgā lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība. Ievērojot minēto, kā arī to, ka likumprojekta 26. pantā paredzētais regulējums neatbilst Administratīvā procesa likumā paredzētajam regulējumam, lūdzam to precizēt vai papildināt anotāciju ar izvērstu skaidrojumu.

-

Lūdzam skaidri nodalīt Finanšu instrumentu vadības nodrošināšanā iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēju pienākumus attiecībā uz dokumentu glabāšanu, nepārproti norādot, kādus dokumentus attiecīgajiem subjektiem jāglabā. Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām tiesību normai ir jābūt skaidrai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par saviem pienākumiem un tiesībām.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā sniegt izvērstu pamatojumu termiņa 2022. gada 30. septembris noteikšanai Ministru kabineta noteikumu izdošanai. Norādām, ka likumprojektā jau izstrādes stadijā jāparedz saprātīga spēkā stāšanās kārtība deleģējošām likuma normām, ievērojot principu, ka likums var pilnvērtīgi darboties tikai vienlaikus ar tiesību aktiem, kuri likumā paredzēti. Nepieciešamības gadījumā lūdzam izslēgt likumprojekta Pārejas noteikumu.

-

Lūdzam likumprojekta Pārejas noteikumos izdarīt korektu atsauci uz tiesību normām, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, tādējādi nodrošinot skaidras tiesību normas. Norādām, ka likumprojekta 8. panta pirmā daļa nesatur attiecīgu deleģējumu.

-

Vēršam uzmanību, ka pantu par likuma spēkā stāšanos likumā iekļauj tikai tādos gadījumos, ja likumam tiek noteikts īpašs spēkā stāšanās laiks (saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 69. pantā noteikto likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš). Attiecīgi nav pieļaujams likumprojekta anotācijā šobrīd ietvertais skaidrojums, kurš turklāt neatbilst likumprojektam, kas paredz, ka likumprojekts stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, kādēļ lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta anotācijā ietverto informāciju.
 

-

Lūdzam noteikumu projekta anotācijas 4. sadaļā neaprobežoties ar likumprojektā ietvertā likumdevēja pilnvarojuma Ministru kabinetam pārrakstīšanu, bet tā vietā lūdzam skaidrot attiecīgā pilnvarojuma būtību un nepieciešamību. T.i., lūdzam visupirms izvērtēt, vai attiecīgs pilnvarojums vispār ir vajadzīgs un vai nepieciešamo regulējumu nevar ietvert pašā likuma tekstā. Savukārt, ja tiek nolemts izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļā skaidrot pamatojumu šādai izvēlei, kā arī aprakstīt jauno Ministru kabineta noteikumu saturisko ietvaru, tādējadi nodrošinot, ka vēlāk, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, nepieciešamās lietas ir iespējams iekļaut projektā, jo to paredz deleģējuma saturiskais tvērums, kā arī deleģējumu vēlāk ir iespējams izpildīt, jo regulējamo jautājumu loks nav formulēts pārāk plaši.
 

-

Pamatojoties uz noteikumu Nr. 617 9.19. apakšpunktu, lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 5. sadaļu ar skaidrojumu par:
pirmkārt, regulu Nr. 2021/887, izvērsti aizpildot 5.4. sadaļas 1. tabulu ar minētās regulas prasībām, kuras jāievieš ar likumprojektu. Norādām, ka pretēji 1. tabulā šobrīd norādītajam minētās regulas 6. pants (kurš turklāt norādīts vispārīgi bez detalizācijas punktu līmenī) nav vienīgais, kurš paredz ieviest dalībvalstij noteiktas prasības un ar likumprojektu tiek ieviestas arī citas prasības, piemēram, 7. panta 1. punkta, 8. panta 1.-4. punkts u.c;
otrkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija regulas 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 prasību ieviešanu, uz ko norādīts likumprojekta 11. panta 5. punktā.

-

Lūdzam izvērtēt un svītrot lēmuma projekta 3. punkta otro teikumu. Norādām, ka nav skaidri saprotams, kā izpaužas atbalsta sniegšana aizsardzības ministram likumprojekta turpmākā virzībā Saeimā un attiecīgā virzība noris atbilstoši Saeimas kārtības rullim.

-

Lūdzam likumprojekta 1. panta 2. punktā lietot pilnu regulas Nr. 2021/887 nosaukumu.

-

Ievērojot, ka no projekta 14. panta otrajā daļā paredzētā regulējuma izriet, ka kopienas dalībnieks iesniedz iesniegumu, lai viņu izslēgtu no kopienas dalībnieku reģistra, lūdzam aizstāt likumprojekta 14. panta pirmās daļas 1. punktā vārdu "paziņojis" ar vārdiem "iesniedzis iesniegumu".

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojektā nav 26. panta pirmās daļas otrā punkta, kādēļ lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 16. panta otrajā daļā ietverto attiecīgo atsauci.

-

Ņemot vērā, ka ar likumprojektu tiek ieviestas Eiropas Komisijas 2021. gada 19. oktobra paziņojuma C(2021) 7412 final "Pamatnostādnes par to, kā novērtēt nacionālo koordinācijas centru spējas pārvaldīt līdzekļus, lai izpildītu pamatuzdevumu un sasniegtu mērķus, kas noteikti Regulā (ES) 2021/887", prasības, lūdzam atbilstoši papildināt likumprojekta anotācijas 5. sadaļu ailīti "Cita informācija" ar atbilstošu skaidrojumu par attiecīgā paziņojuma prasību ieviešanu likumprojektā.

-