Atzinums

Anotācijā norādīts:  "Saskaņā ar kadastra reģistra datiem inženierbūves 0100 023 0108 003 un 0100 023 0108 004 atrodas Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā. Savukārt par būves ar kadastra apzīmējumu 0100 023 0108 005 statusu un piederību kadastra reģistrā informācijas nav. Būve arī nav uzņemta Finanšu ministrijas grāmatvedības uzskaitē. Būvei nav veikta kadastrālā uzmērīšana. Saskaņā ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Dailes teātris” (turpmāk – kapitālsabiedrība), kuras lietošanā atrodas nekustamais īpašums, mutiski sniegto informāciju dabā tas ir angārs, kurā tiek uzglabātas teātra dekorācijas un kas ir būvēts pagājušā gadsimta 90-to gadu sākumā, bet dokumenti nav saglabājušies. Lai arī ir jāveic darbības, lai sakārtotu būves statusu un piederību, šī būve, pamatojoties uz Civillikuma 968.pantu un likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta ceturto daļu, ir uzskatāma par nekustamā īpašuma sastāvā esošu būvi, un tādējādi ir iekļauta projektā nekustamā īpašuma sastāvā un tiek nodota Kultūras ministrijas valdījumā, un ieguldīta kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Pēc nekustamā īpašuma ieguldīšanas kapitālsabiedrības pamatkapitālā un kapitālsabiedrības īpašuma tiesību reģistrācijas zemesgrāmatā kapitālsabiedrība veiks nepieciešamās darbības būves statusa un piederības sakārtošanai."
Vēršam uzmanību, ka no anotācijā ietvertās informācijas un Tiesību akta lietai pievienotajiem paskaidrojošajiem dokumentiem secināms, ka būves ar kadastra apzīmējumu 0100 023 0108 005 statuss un piederība nav noskaidrota. Tātad valsts rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu to, ka attiecīgā būve ir valsts īpašums un ir Finanšu ministrijas valdījumā. Tādējādi nav saprotams kā bez attiecīgās būves tiesiskā statusa sakārtošanas būtu iespējams Finanšu ministrijai izpildīt rīkojuma projekta 1., 2., 3. un 4. punktu - nodot minēto būvi kā nekustamā īpašuma sastāvā esošu Kultūras ministrijas valdījumā, nostiprināt uz to īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā, kā arī to pēc tam ieguldīt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Dailes teātris" pamatkapitālā. Valsts nevar atsavināt (ieguldīt kapitālsabiedrības pamatkapitālā) tādu nekustamā īpašuma objektu, kas nav tās īpašumā.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 15. panta 3. punktu, lai veiktu darījumu ar minēto būvi (atsavinātu, ieguldot to valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā), to nepieciešams noteikt kā nekustamā īpašuma objektu. Tāpat arī likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā" 36. pants noteic dokumentus, pamatojoties uz kuriem ēkas (būves) var ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda. Līdz ar to bez īpašuma tiesību apliecinošiem dokumentiem, kas varētu būt arī, piemēram, tiesas spriedums, nav iespējams izpildīt rīkojuma projekta 2. un 4. punktu un īpašuma tiesības uz attiecīgo būvi nostiprināt zemesgrāmatā uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā vai uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Dailes teātris" vārda.
Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā pirms rīkojuma projekta tālākas virzības ir nepieciešams veikt darbības, lai sakārtotu jautājumus par būves ar kadastra apzīmējumu 0100 023 0108 005 tiesisko statusu un piederību. 

-

Lūdzam anotācijā norādīt, ka lēmums par valsts kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu ir jau pieņemts vai tiks pieņemts. Norādām, ka nostiprinot valsts kapitālsabiedrības īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz rīkojuma projekta 1. punktā minēto nekustamo īpašumu, tiks veikts ieguldījums tās pamatkapitālā. Norādām, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 62. pants norāda uz to, ka pamatkapitālu drīkst palielināt tikai pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā iekļauti pamatkapitāla palielināšanas noteikumi. Tādējādi, ņemot vērā, ka ar šo rīkojumu tiks veikti ieguldījumi valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā, ir nepieciešams norādīt, ka attiecīgās kapitālsabiedrības dalībnieku sapulce jau ir pieņēmusi lēmumu vai vēl pieņems lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu.
Vēršam uzmanību, ka Komerclikuma 154. panta 3.² daļa norāda, ka atzinums par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu ir spēkā sešus mēnešus no tā sastādīšanas dienas un, ka atzinumam par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu ir jābūt spēkā arī dienā, kad tiek pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu.

-

Ņemot vērā, ka atbilstoši Finanšu ministrijas atzinumam precizētais rīkojuma projekts papildināts ar rīkojuma projekta 3. punktu, kas paredz saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 40. pantu atļaut Kultūras ministrijai pēc šā rīkojuma 2. punktā minētā uzdevuma izpildes ieguldīt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Dailes teātris” pamatkapitālā kā mantisko ieguldījumu šā rīkojuma 1. punktā minēto valsts nekustamo īpašumu ar kopējo valsts mantiskā ieguldījuma vērtību 37 170 000 euro, aicinām tiesību akta projekta izdošanas pamatojumu papildināt ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 40. pantu.

-

Problēmas aprakstā norādīts: "Lai nekustamo īpašumu un kapitālsabiedrības rīcībā esošo plašo materiāltehnisko bāzi mākslinieciski pilnvērtīgi un saimnieciski racionāli izmantotu un lai nodrošinātu teātra ilgtspēju un teātra ēkas funkcionālu attīstību atbilstoši mūsdienu standartiem un tehniskajām iespējām, kā arī, lai kapitālsabiedrība spētu veikt pārdomātākus ieguldījumus attīstībā un konkurētspējas paaugstināšanā un piesaistīt investīcijas, nekustamo īpašumu ir paredzēts pārņemt Kultūras ministrijas valdījumā un ieguldīt kapitālsabiedrības pamatkapitālā kā mantisko ieguldījumu." 
Lai gan rīkojuma projekts formāli atbilst tiesību normām, Tieslietu ministrijas ieskatā, ne vienmēr visi valsts nekustamie īpašumi ir jāatsavina privātpersonām, tajā skaitā arī ieguldot tos pamatkapitālā. 
Informējam, ka Tieslietu ministrija savā darbā regulāri saskaras ar problēmām, kuras ir radījusi valsts prakse tās nekustamos īpašumus ieguldīt valsts kapitālsabiedrību pamatkapitālā. Vēršam uzmanību, ka ar ieguldīšanu pamatkapitālā valsts atsavina nekustamo īpašumu un zaudē kontroli pār to. Ja tas nākotnē būs nepieciešams valsts funkciju vai kādu projektu īstenošanai, to nevarēs vienkārši atgūt. Savukārt pamatkapitāla samazināšana šādās situācijās nozīmē kreditoru aizsardzības instrumentu iedarbināšanu, kas var radīt būtiskas sekas kapitālsabiedrībai. Vienlaikus bieži stāvoklis ir tāds, ka pamatkapitāla samazināšana var draudēt ar kapitālsabiedrības maksātnespēju. Šie jautājumi ir risināmi tikai pēc tam, kad ir risināts jautājums, ka ar pamatkapitāla samazināšanu nemaz nevar atgūt kontroli pār konkrētu nekustamo īpašumu, jo kapitālsabiedrība pati pieņem lēmumu, kādu kapitālu atdot dalībniekam. Savukārt no anotācijā sniegtās informācijas nav saprotams, kas traucē kapitālsabiedrību pilnvērtīgi izmantot rīkojuma projekta 1. punktā minēto nekustamo īpašumu, lai nodrošinātu tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu kultūras jomā īstenošanu un Dailes teātra ilgtspēju un teātra ēkas funkcionālu attīstību atbilstoši mūsdienu standartiem un tehniskajām iespējām, ja  attiecīgais nekustamais īpašums netiek ieguldīts kapitālsabiedrības pamatkapitālā, bet paliek kapitālsabiedrības pārvaldīšanā. Līdz ar to lūdzam anotācijā detalizēti skaidrot, kāpēc attiecīgā nekustamā īpašuma ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā ir vienīgais un efektīvākais veids, kādā sasniegt izstrādātā rīkojuma projekta mērķi – nodrošināt Dailes teātra ēkas uzturēšanu un funkcionālu attīstību, un ilgtspēju atbilstoši kultūras industrijas starptautiskajām prasībām un iespējām.

-

Ņemot vērā Tieslietu ministrijas iebildumu (izziņas 4. punkts), Tiesību akta lietai cita starp pievienots Kultūras ministrijas ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Dailes teātris" (turpmāk - kapitālsabiedrība) 2021. gada 5. janvārī noslēgtais līdzdarbības līgums Nr.2.5-8-12 “Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā” (turpmāk - deleģēšanas līgums). Saskaņā ar deleģēšanas līguma 1.1. apakšpunktu Kultūras ministrija ir deleģējusi kapitālsabiedrībai piecus valsts pārvaldes uzdevumus kultūras jomā. Savukārt, kā izriet no deleģēšanas līguma 2.1. apakšpunkta, kapitālsabiedrība apņemas šos uzdevumus veikt līdz 2023. gada 31. decembrim, un Puses vienojas, ka par pārvaldes uzdevumu deleģēšanu turpmākam laika periodam tiks slēgts atsevišķs līdzdarbības līgums. Ņemot vērā minēto un to, ka rīkojuma projekta 5. punkts paredz pienākumu Kultūras ministrijai kā valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Dailes teātris” kapitāldaļu turētājai nodrošināt, ka šā rīkojuma 1. punktā minētais nekustamais īpašums tiek atgūts valsts īpašumā, attiecīgi samazinot valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Dailes teātris” pamatkapitālu, ja tas vairs netiek izmantots valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Dailes teātris” deleģēto uzdevumu izpildei, un nodots Kultūras ministrijas valdījumā bez atlīdzības, tiesiskās skaidrības un noteiktības nodrošināšanai aicinām anotācijā skaidrot, vai atbilstoši līdzdalības līguma 2.1. apakšpunktā noteiktajam tiks noslēgts ar kapitālsabiedrību jauns līdzdarbības līgums par attiecīgo valsts pārvaldes uzdevumu kultūras jomā deleģēšanu.

-