Atzinums

Atkārtoti lūdzam ņemt vērā Gulbenes novada domes priekšlikumu un Stratēģijā iekļaut dūņu apstrādes centru Gulbenes novadā.

-

LPS ieskatā Stratēģijas tapšanas gaitā tā nav pilnvērtīgi izdiskutēta ar pašvaldībām. Ņemot vērā to, kā arī apstākli, ka sabiedriskās apspriešanas laikā pašvaldību izteiktie priekšlikumi pārsvarā nav ņemti vērā, lūdzam organizēt tikšanos un izdiskutēt problēmjautājumus ar pašvaldībām.

-

Cēsu novada pašvaldība uzsver, ka, ņemot vērā, ka Cēsu novada pašvaldības tālākais punkts- Jaunpiebalgas pagasts atrodas 70 km attālumā no Cēsu NAI, kas ir lielākās NAI, nebūtu lietderīgi un ekonomiski pamatoti  Jaunpiebalgas dūņas nogādāt  tik lielā attālumā. Iespējams, ka Cēsu novada teritorijā būtu nepieciešam izveidot divus dūņu pārstrādes centrus. Bez tam, jāņem vērā, ka Cēsu NAI atrodas applūstošajā teritorijā un dūņu pārstrādes centru tajā nav iespējams ierīkot. Līdz ar to jāizskata alternatīva dūņu pārstrādes centra izveidei citā teritorijā. Ar šo pašvaldība vēstī, ka plāna projektā nav ņemts vērā fakts ka lielākās Cēsu NAI atrodas applūstošajā teritorijā un dūņu pārstrādes centru šajā teritorijā izveidot nevar un nepiekrīt 26 dūņu pārstrādes centru izveidei .   
•            Pašvaldība vērš uzmanību un aicina plāna projekta izstrādātājus notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā veidot sinerģiju ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.-2028. gadam, kas citastarp paredz atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformu, tajā skaitā izveidojot 5 reģionālos atkritumu apsaimniekošanas centrus,( turpmāk – RAAC). Paredzot savstarpējo sadarbību starp RAAC un notekūdeņu dūņu pārstrādes centriem, tiktu panākta finanšu līdzekļu un esošās mantas/īpašumu racionālāka un lietderīgāka izmantošana, jo efektīvāk tiktu izmantota izveidotā atkritumu apsaimniekošanas loģistika un infrastruktūra, neveidojot jaunas piesārņojošas darbības vietas (kā tas notiktu, ja tiktu īstenots 26 notekūdeņu dūņu pārstrādes centru modelis). Vienlaikus Pašvaldība aicina notekūdeņu dūņu pārstrādes centru tehniskos risinājumus skatīt kompleksi ar attiecīgajā reģionā radīto ražošanas notekūdeņu dūņu apjomu, nodalot sabiedriskā pakalpojuma investīcijas un ievērojot principu “piesārņotājs maksā”. Papildu visam iepriekš norādītajam, realizējot 5 notekūdeņu dūņu pārstrādes centru scenāriju (Plāna projektaā norādītās alternatīvas: A1 – apsaimniekošana atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, C3 – biogāzes ražošana, D4 – pārstrāde 5 notekūdeņu dūņu pārstrādes centros), tiktu būtiski samazināts kopējais notekūdeņu dūņu galaproduktu apjoms, kā arī dūņu apsaimniekošanas procesā radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas (salīdzinot ar auksto fermentēšanu un/vai kompostēšanu 26 notekūdeņu dūņu pārstrādes centru gadījumā).
•            Vienlaikus Pašvaldība lūdz Latvijas pašvaldību savienību aicināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, plānojot valsts investīciju politiku attiecībā par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, paredzēt atbalstu tādiem notekūdeņu apsaimniekošanas administratīviem un ekonomiskiem modeļiem, kas nodrošina dūņu ilgtspējīgu un efektīvu apsaimniekošanas sistēmu, neradot kaitējumu apkārtējas videi un iedzīvotāju veselībai, veicot priekšizpēti, lai novērtētu  nepieciešamos finanšu resursus pilnīgai stratēģijas ieviešanai.
•            Cēsu novada pašvaldība pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā apvieno 22 pagastus un 2 pilsētas. Apsekojot mazās notekūdens attīrīšanas iekārtas (turpmāk- NAI) pagastos, secināts, ka  vairums no tām nestrādā un dūņas neveidojas un būtu nepieciešama to atjaunošana. Līdz ar to uzskatām, ka Stratēģijas sadaļā 2.1. nav korekti dati un pašvaldības ierosinājums un prasība būtu ieplānot plāna projektā finansiāla atbalsta nodrošināšanu mazo, nestrādājošo vai nepietiekoši strādājošo  NAI atjaunošanai.


 

-

Valmieras novada pašvaldības administratīvajā teritorijā (Valmieras pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijā vai Valmieras pilsētai pieguļošā teritorijā) nav objektīvi pamatotu iespēju izveidot un izvietot notekūdeņu dūņu pārstrādes centru. Tātad, attiecībā uz konkrēto Plānā noteikto un izvēlēto notekūdeņu dūņu pārstrādes centra izveides un izvietošanas vietu Valmieras pilsētā vai tai pieguļošā teritorijā nebūs iespējams nodrošināt Plāna ieviešanu un ir jādomā par alternatīvu risinājumu.
Saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām pašvaldībām sadarbībā ar publisko iepirkumu vai publisko iepirkumu un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju normatīvajos aktos noteiktos termiņos noteiktām atkritumu kategorijām, tai skaitā bioloģiskiem atkritumiem, ir jānodrošina atsevišķa dalīta savākšana, sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un reģenerācija.
Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģiona sadzīves atkritumu poligonā “Daibe” būvniecības procesā ir objekta “Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas “Daibe”” izbūve. Būvniecības darbus plānots pabeigt 2023. gada decembrī.
Pašvaldības vērtējumā, lai veicinātu ilgtspējīgāku un efektīvāku notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, Plānā piedāvātā 27 notekūdeņu dūņu pārstrādes centru modeļa vietā būtu lietderīgi un pamatoti īstenot alternatīvo 5 notekūdeņu dūņu pārstrādes centru modeli, paredzot, ka viens no notekūdeņu dūņu pārstrādes centriem tiek izvietos sadzīves atkritumu poligonā “Daibe”. Tādējādi, veidojot sasaisti ar reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru un veicinot lietderīgāku, efektīvāku esošās infrastruktūras izmantošanu, ilgtermiņā līdzsvarojot notekūdeņu dūņu pārstrādes izmaksas, neveidojot jaunas piesārņojošās darbības vietas vai mazinot/ nepalielinot esošo piesārņojošo darbību radītās ietekmes, būvniecības procesā esošās bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas paredzētos tehnoloģiskos risinājumus bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei papildinot ar tehniski un ekonomiski pamatotiem papildus tehnoloģiskiem risinājumiem, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku arī notekūdeņu dūņu kā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi un reģenerāciju. Vienlaikus pēc iespējas centralizējot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas un institucionālo pārvaldību kopumā, tādējādi nodrošinot Plānā noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanu un izpildi.
 

-

Stratēģijā norādīts, ka dūņu aukstā fermentācija jeb izturēšana ir jāveic, dūņas izturot 12 mēnešus. Savukārt kopsavilkumā noteikts, ka dūņu aukstā fermentācija ilgst 24 mēnešus. Lūdzam precizēt termiņus.

 

-

Stratēģijā norādīts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var sadarboties ar atkritumu apsaimniekošanas vai lauksaimniecības uzņēmumiem un uz ilgtermiņa līguma pamata tiem nodot savu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu.
Nosakot, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs drīkst realizēt dūņu stratēģijas plānu izmantojot ārpakalpojuma infrastruktūru (nododot dūņas pārstrādei) uz ilgtermiņa līguma pamata, nav skaidrs nepieciešamā sadarbības līguma minimālais termiņš, lai stratēģija būtu realizēta atbilstoši prasībām.
Lūdzam precizēt, uz cik ilgu laiku ir jābūt noslēgtam sadarbības līgumam, lai tas tiktu uzskatīts kā ilgtermiņa līgums.

 

-

Stratēģijā norādīts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var sadarboties ar atkritumu apsaimniekošanas vai lauksaimniecības uzņēmumiem un uz ilgtermiņa līguma pamata tiem nodot savu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu. Šāda izvēle jāpamato ar tehniski ekonomisko izvērtējumu, kā arī ievērojot principu, ka notekūdeņu dūņu apsaimniekošana notiek attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona ietvaros. Uzskatām, ka sabiedrisko (ūdenssaimniecības) pakalpojumu sniedzējam pēc dūņu apstrādes nododot dūņas lauksaimniecības uzņēmumam to pārstrādei (biogāzes ražošanai) nav pamatoti uzlikt papildus ierobežojumu, ka lauksaimniecības uzņēmumam un tā biogāzes stacijai ir jāatrodas tajā pašā atkritumu apsaimniekošanas reģionā, kurā ir radušās apstrādātās dūņas. Šāds ierobežojums var radīt situāciju, ka daļai ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju būs jāpārtrauc esošās sadarbības ar lauksaimniecības uzņēmumiem, kā arī tas var radīt papildus izdevumus transportējot dūņas uz tālākām pašvaldībām, nevis, piemēram, uz blakus pašvaldību, kura atrodas citā atkritumu apsaimniekošanas reģionā.
Notekūdeņu dūņas nav sadzīves atkritumi, tāpēc šāds ierobežojums nebūtu jāpiemēro nododot notekūdeņu dūņas pārstrādei atkritumu apsaimniekošanas vai lauksaimniecības uzņēmumiem. Iesakām Stratēģijā neiestrādāt papildus ierobežojumus notekūdeņu dūņu pārstrādei, bet balstīties uz brīvā tirgus ekonomikas principiem.
 

-

Neatkarīgi no izvēlētā notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeļa, Plāna ieviešana neizbēgami ietekmēs gan sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu, gan atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tarifus, primāri būtiski ietekmējot notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojuma tarifu. Attiecībā uz iepriekš minēto ir svarīgi ne tikai precizēt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku, bet arī domāt un izšķirties par ekonomiskiem atbalsta instrumentiem, kurus pašvaldības normatīvajos aktos noteiktā kārtībā būtu tiesīgas izmantot, lai vismaz daļēji segtu komunālajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās radīto notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas faktiskās izmaksas.

-

Izvērtējot Stratēģiju kopumā, secināms, ka nav noteikts, kas motivēs lauksaimniecības uzņēmumus sistemātiski un nepārtraukti ņemt pārstrādātās dūņas lauksaimniecībā izmantojamo zemju mēslošanai. Pastāv bažas, ka dūņu pārstrādes centri nespēs pārstrādāto dūņu apjomu utilizēt, kā rezultātā pārstrādes centri būs pārpildīti ar uzglabājamām dūņām, jo plāna projektā nav risināts jautājums, kā nodrošināt, ka ir pastāvīgs pieprasījums pēc noturētām notekūdeņu dūņām vai to komposta lauksamniecībā. Atsevišķas pašvaldības sarunās ar apvienību pārvaldēm secinājušas, ka šobrīd nav lauksamniecības zemju īpašnieku, kas būtu gatavi pieņemt apstrādātas notekūdeņu dūņas. Plāna projektā nav risināts jautājums, kā ieinteresēt zemniekus  ņemt dūņas un aizvietot pašreiz lietojamos minerālmēslus ar dūņu mēslojumu. Lai efektīvi veiktu dūņu apsaimniekošanu un to izmantošanu lauksaimniecībā, būtu nepieciešams, ka gan VARAM, gan Zemkopības ministrija sadarbojas ar dūņu izmantotājiem – piemēram, ieviešot nepieciešamās izmaiņas attiecīgajos normatīvajos aktos un atbalsta pasākumus lauksaimniekiem, kuri izmanto dūņas augsnes uzlabošanai u.tml.
Alternatīvu analīzē novērtētais nepieciešamais zemju apjoms, pieņemot, ka visas pārstrādātās notekūdeņu dūņas iestrādā lauksaimniecības zemēs, ir apmēram 20 tūkst. ha. Ņemot vērā, ka dūņu sagatavošana, lai tās nodotu lauksaimniecībā,ir ļoti dārgs process, ļoti svarīgs būtu aspekts par gala patērētāja (lauksaimnieku) iesaisti, jo dūņu pārstrādes centros ieguldītās investīcijas bez konkrēta galapatērētāja ilgtermiņā var izrādīties nelietderīgi izmantotas.  
Viens no Stratēģijas sekmīgas ieviešanas būtiskiem riskiem –  nav gūta pārliecība, ka kompostēto dūņu realizācija lauksaimniekiem ir praktiski, nevis teorētiski, iespējama un ilgtspējīga.  Šī aspekta izvērtēšanai bija jāveic padziļināts vērtējums Stratēģijas izstrādes ietvaros, vai arī jāparedz to kā atsevišķu pasākumu Stratēģijas ieviešanas plānā.
 

-

Mārupes novada pašvaldība, īstenojot Stratēģijas ieviešanas plānu, aicina ņemt vērā informāciju, ka Mārupes pilsētas un Mārupes pagasta (atskaitot Skultes ciemu) notekūdeņi tiek novirzīti uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (turpmāk – NAI) “Daugavgrīva” (SIA “Rīgas ūdens”), nodrošinot attīrīšanas kvalitāti atbilstoši normatīvajiem aktiem. Bet savādāka ir situācijā pārējās novada NAI (kopā Pašvaldības īpašumā ir 3) Babītes un Salas pagastos.  Šobrīd, Piņķu NAI ir lielākais dūņu radītājs novadā. Kapacitātes trūkuma dēļ tiek vērtēta alternatīva notekūdeņus no Piņķu NAI novadīt uz NAI “Daugavgrīva” (SIA “Rīgas ūdens”), veicot ieguldījumus nepieciešamās infrastruktūras izveidē. Savukārt Piņķu NAI teritorijā plānots izveidot asenizācijas notekūdeņu pieņemšanas punktu.

 

-

Stratēģijā tiek arī norādīts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs  “Uzrauga un kontrolē tā atbildības zonā esošo ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanu un tās atbilstību noslēgtajiem līgumiem un normatīvo aktu prasībām.” Lūdzam izvērtēt, vai šo pienākumu  nebūtu labāk deleģēt Valsts kontroles institūcijām, kuras labāk spētu nodrošināt šī uzdevuma izpildi.
 

-