Atzinums

Vēršam uzmanību, ka likuma “Par piesārņojumu” 18.1 pants iedalās sīkākās vienībās. Attiecīgi lūdzam precizēt pilnvarojuma norādi, norādot konkrētu panta vienību (trešo daļu). Savukārt pilnvarojuma norādē iekļautā atsauce uz Publiskas personas kapitālu daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 23. panta otro daļu ir nekorekta un lieka, jo šī norma neietver pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus. Arī norāde uz likuma “Par pašvaldībām” 23. panta 3. punktu ir nekorekta un lieka, jo 23. pantā nav sīkāku iedalījuma vienību (daļu vai punktu), turklāt 23. pants neparedz pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus. Attiecīgi lūdzam precizēt tiesiskā pamatojuma norādi, kā arī precizēt noteikumu projekta 1. punktu, korekti atspoguļojot likumā noteikto pilnvarojumu ministru kabinetam saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 108) 100.2. apakšpunktu, korekti atspoguļojot deleģējumu. Papildus minētajam, lūdzam arī izvērtēt noteikumu projekta satura atbilstību likumā noteiktajam pilnvarojumam, nepieciešamības gadījumā precizējot noteikumu projektu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projektā un tā anotācijā ir daudzas pareizrakstības, gramatikas un neuzmanības kļūdas, attiecīgi lūdzam precizēt noteikumu projektu. Norādām uz biežākajiem trūkumiem:
1) Neuzmanības kļūdas. Piemēram, noteikumu projekta 2.7. apakšpunktā lietots vārds “lidmašīna” vienskaitlī, kaut gan būtu jābūt daudzskaitlī, noteikumu projekta 2.10. apakšpunkta 1. teikumā semikols nav nepieciešams, kā arī ir pieļauta neuzmanības kļūda vārdā “rādītāja”, savukārt noteikumu projekta 22. punktā vārds “informēšana” izteikts nepareizā locījumā (jābūt “informēšanai”).
2) Vienskaitļa un daudzskaitļa lietojums. Lai nodrošinātu vienveidīgu terminoloģiju un stilistiku, lūdzam pārskatīt noteikumu projektu un konsekventi lietot terminus vienskaitlī vai daudzskaitlī. Piemēram, noteikumu projekta 1.2. punktā tiek lietots termins “trokšņu rādītāji”, bet 1. pielikuma nosaukumā – “trokšņa rādītāji”.
3) Palīgteikumu neatbilstošs novietojums teikumā. Palīgteikumu novieto aiz vārda, uz kuru tas attiecas (piemēram, noteikumu projekta 4. punktā tam vajadzētu būt aiz vārda “troksni”, nevis “vidē”, savukārt 25.13. apakšpunktā aiz vārda “cilvēku”). Attiecīgi aicinām precizēt teikuma formulējumu (piemēram, izmantojot frāzi “vides troksni, kas”).
4) Vārdu vai teikuma daļu iztrūkums. Piemēram, noteikumu projekta 7. punktā vienu reizi tiek lietots termins “nacionālā standartizācijas institūcija”, bet otro reizi – “nacionālā institūcija”, savukārt 33.5. apakšpunktā beigās acīmredzami iztrūkst teikuma nobeidzošā daļa.
5) Liekvārdība. Piemēram, vārds “atbilstoši” noteikumu projekta 18. un 29. punktā ir lieks.
6) Nepareizu locījumu lietošana. Piemēram, anotācijas 5.1. sadaļā vārdiem “autoceļu”, “dzelzceļu līniju”, “pasažieru lidostu” būtu jābūt citā locījumā.
7) Nepareizs atstarpju lietojums. Piemēram, saskaņā ar juridiskās tehnikas prasībām noteikumu projekta 28. punktā vajadzētu lietot vārdu “darba dienu”, nevis “darbadienu”.
 

-

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (turpmāk - Direktīva 2002/49/EK) 3. panta m) punktā noteikts, ka “kluss rajons, kas atrodas laukos” nozīmē kompetentās iestādes norobežotu rajonu, kurā nav satiksmes, rūpniecības vai atpūtas pasākumu radīta trokšņa. Noteikumu projekta 2.10. apakšpunktā termins “klusais rajons lauku apvidū” skaidrots atbilstoši minētajai direktīvas definīcijai, papildus paredzot nosacījumu “un kur trokšņa rādītāja vērtība ir mazāka par šo noteikumu 1. pielikuma 5. punktā attiecīgajai apbūves teritorijai noteikto trokšņa rāditāja vērtību”. Attiecīgi, lai pārliecinātos par minētās direktīvās mērķu sasniegšanu, lūdzam skaidrot šāda papildteikuma ietveršanas nepieciešamību termina skaidrojumā un atbilstību minētajai direktīvai.

-

Lai atvieglotu noteikumu projekta uztveramību, lūdzam pilnveidot noteikumu projektu, kā arī tā pielikumus, nodrošinot secīgu, loģisku un stilistiski vienotu noteikuma satura izklāstu.
Piemēram:
1) Noteikumu projekta 2.10. punkta 2. teikums būtībā jau vairs nav termina skaidrojums un stilistiski labāk iederētos citviet noteikumu projektā.
2) Teikumu formulējums nereti padara noteikumu projekta tekstu smagnēju un grūti uztveramu. Piemēram, noteikumu projekta 7. punktā viena gara teikuma vietā aicinām veidot vairākus teikumus.
3) Formulējot noteikumu projekta normas, nereti nav ievērota vienāda stilistika (sk., piemēram, 8. un 23. punkta formulējumus).
 

-

Lūdzam terminus konsekventi skaidrot alfabētiskā vai loģiskā secībā atbilstoši MK noteikumu Nr. 108 41. punktam (piemēram, 2.15. un 2.16. apakšpunkti ir iekļauti beigās, kaut arī alfabētiski būtu iekļaujami citviet).

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 4. punktā, kas noteic gadījumus, uz kuriem noteikumi neattiecas, nav iekļauti vairāki gadījumi, kuri ir iekļauti Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 2. punktā (sk. 2.4.-2.8. apakšpunktu). Vēršam arī uzmanību, ka 4. punktā uzskaitītie gadījumi atbilst Direktīvas 2002/49/EK 2. panta 2. punktam, izņemot vienu – 4. punktā nav minēts “kaimiņu radītais troksnis”. Attiecīgi lūdzam skaidrot, kādēļ pastāv minētās atšķirības un kādēļ konkrētie gadījumi ir vai nav ietverti noteikumu projekta 4. punktā.

-

Noteikumu projekta 5. un 13. punktā ir iekļautas atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr. 108 4. nodaļu šādas atsauces Latvijas tiesību sistēmā uz direktīvām nedrīkst veidot. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta trešo daļu direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu varasiestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes. No minētā izriet, ka direktīvas ir saistošas tikai dalībvalstīm un nav tieši piemērojamas attiecībā uz privātpersonām - privātpersonām tās kļūst saistošas tikai ar to satura ietveršanu (pārņemšanu) nacionālajā normatīvajā regulējumā. Attiecīgi lūdzam precizēt noteikumu projektu, svītrojot atsauces uz direktīvām, kā arī korekti pārņemt 13. punktā minēto direktīvu pielikumu prasības.

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 13. punktā iekļautā norma pēc būtības atkārto jau 5. punktā minēto, ka trokšņa rādītājus novērtē saskaņā ar Komisijas 2015. gada 19. maija Direktīvā (ES) 2015/996 un Komisijas 2020. gada 21. decembra Deleģētajā direktīvā (ES) 2021/1226 noteiktajām kopīgām trokšņa novērtēšanas metodēm. Noteikumu projekta 13. punktā, atšķirībā no 5. punkta, gan ir norāde uz trokšņa, nevis trokšņa rādītāju novērtēšanu. Attiecīgi lūdzam izvērtēt, vai noteikumu projekta 13. punkts nedublē 5. punktu, un precizēt noteikumu projektu.

-

Lai atvieglotu noteikumu projekta uztveramību, lūdzam noteikumu projektā ievērot secīgu un loģisku iedalījumu punktos un apakšpunktos.
Piemēram:
1) Aicinām izvērtēt iespēju 16.1. apakšpunktu ar tā apakšpunktiem veidot kā atsevišķu 17. punktu (tāpat darīt arī 16.2. apakšpunktam ar tā apakšpunktiem);
2) Aicinām izvērtēt iespēju izdalīt 22.2 apakšpunkta 2. un 3. teikumu (vai tikai 3. teikumu) (ar tā apakšpunktiem) kā atsevišķu apakšpunktu;
3) Aicinām izvērtēt iespēju 33.5. apakšpunkta pārveidot par jaunu punktu, ņemot vērā, ka tur ir runa par paziņojumu pēc rīcības plāna apstiprināšanas, tātad saturiski par kaut ko citu, nekā iepriekš 33. punktā (tas pats princips attiecināms uz 33.6. apakšpunktu);
4) Aicinām izvērtēt iespēju noteikumu projekta 1. pielikuma 2. punktu apvienot ar 3. punktu un izdalīt apakšpunktus.
6) Noteikumu projekta 2. pielikuma 2.3., 2.4., 2.5. apakšpunkti neiederas loģiskā izkārtojumā kā apakšpunkti, jo 2. punkts paredz divu formulu uzskaitījumu, kā arī 3.1. punkts neiederās kā apakšpunkts pie 3. punkta. Attiecīgi lūdzam izdalīt kā atsevišķus punktus.
 

-

Noteikumu projekta 18. un 29. punktā paredzēts, ka aglomerācijas pašvaldība apstiprina aglomerācijas trokšņa stratēģisko karti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kādā apstiprina pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu. Vēršam uzmanību, ka vietējās pašvaldības teritorijas attīstības programmu apstiprina ar pašvaldības domes lēmumu (Teritorijas attīstības plānošanas likuma 22. panta trešā daļa), savukārt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu apstiprina ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem (Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmā daļa). Attiecīgi, lai nodrošinātu normas nepārprotamu piemērošanu, lūdzam precizēt noteikumu projekta 18. un 29. punktu, norādot konkrētu dokumentu, kura apstiprināšanai noteiktajai kārtībai atbilst aglomerācijas trokšņa stratēģiskās kartes vai rīcības plāna apstiprināšana. Papildus aicinām izmantot ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu saskanīgu terminoloģiju (“vietējās pašvaldības”, nevis “pašvaldības”).

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 25.8. apakšpunkta pirmais teikums un 25.9. apakšpunkts saturiski ir ļoti līdzīgi. Attiecīgi aicinām izvērtēt, vai 25.9. apakšpunktā ietvertais regulējums nedublē 25.8. apakšpunkta 1. teikumu un, ja nepieciešams, atbilstoši precizēt noteikumu projektu. Alternatīvi lūdzam skaidrot 25.9. apakšpunkta tvērumu atšķirībā no 25.8. apakšpunkta.

-

Lai nodrošinātu nepārprotamu uzliktā pienākuma izpildi, lūdzam noteikumu projekta 31. punktā (un citviet noteikumu projektā, kur ietverts līdzīgs regulējums) precizēt tiesību normas subjektu, kam tiek uzlikts pienākums iesniegt dokumentu Centrā.

-

Vēršam uzmanību, ka 33.3.2. apakšpunktā minētais, ka sanāksmē ir tiesīga piedalīties un izteikt priekšlikumus jebkura persona, pēc būtības dublē jau vispārējā regulējumā par sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanā paredzēto (sk., piemēram, Attīstības plānošanas sistēmas likuma 5. panta otrās daļas 3. punktu). Attiecīgi lūdzam svītrot minēto piebildi.

-

Lūdzam noteikumu projektā un tā anotācijā lietot vienveidīgu un citiem normatīvajiem aktiem atbilstošu terminoloģiju. Piemēram:
1) Noteikumu projekta 33.4. apakšpunktā minēta “sabiedriskā apspriešana”. Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumos Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” šāds termins nav sastopams, taču tiek lietoti termini “sabiedriskā apspriede” un “publiskā apspriešana”. Attiecīgi lūdzam precizēt lietoto terminu, nepieciešamības gadījumā skaidrojot tā lietošanu.
2) Noteikumu projekta 25.5. apakšpunktā tiek minēts termins “trokšņa kartēšanas rezultātu kopsavilkums”, taču 16. punktā – “trokšņa kartēšanas kopsavilkums”. Attiecīgi lūdzam lietot vienveidīgu terminoloģiju vai skaidrot atšķirīgu terminu lietošanu.
3) Lūdzam konsekventi lietot terminu “trokšņa stratēģiskā karte” (sk., piemēram, anotācijas 1.3. sadaļā lietoto terminu “trokšņa karte”).
 

-

Ņemot vērā, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr. 108 115. punktu noslēguma jautājumos nosaka pārejas kārtību no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu, lūdzam izvērtēt, vai noteikumu projektā ir nepieciešams izdalīt VI nodaļu un vai 43. un 44. punkti nebūtu iekļaujami nodaļā “Noslēguma jautājumi”. Papildus norādām, ka nepieciešams uzlabot šo punktu formulējumu, noformulējot to kā tiesību normu ar tiesisko sastāvu un sekām, nevis kā stāstījuma teikumus. Kā arī vēršam uzmanību, ka pienākums pārskatīt vai pārstrādāt attiecīgos dokumentus ik pēc pieciem gadiem jau ir iekļauts 21. un 32. punktā. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un, ja nepieciešams, precizēt noteikumu projektu.

-

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 108 162. punktu noteikumu projektā var būt informatīvas atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām, vai uz Eiropas Savienības tehnisko noteikumu direktīvām. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta otro daļu „regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs.” Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu, kā dēļ uz tām nav jāsniedz informatīva atsauce nacionālajā normatīvajā aktā. Attiecīgi lūdzam svītrot informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām norādi uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regulas (ES) 2019/1010 par ziņošanas pienākumu pielāgošanu ar vidi saistītu tiesību aktu jomā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 166/2006 un (ES) Nr. 995/2010, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK, 2004/35/EK, 2007/2/EK, 2009/147/EK un 2010/63/ES, Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 un (EK) Nr. 2173/2005 un Padomes Direktīvu 86/278/EEK (turpmāk - Regula 2019/1010).
Papildus Norādām, ka lietā C-272/83 Komisija pret Itāliju, C-278/02 Kandlbauer, kā arī lietā C-403/98 Monte Arcosu, Recueil Eiropas Savienības tiesa norādījusi, ka pastāv iespēja, ka dalībvalstīm tomēr nākas pieņemt piemērošanas pasākumus regulu normu ieviešanai. Pienākums nodrošināt tādu normatīvo aktu bāzi, lai regulas varētu piemērot, izriet arī no Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. panta, kas noteic, ka dalībvalstis pieņem visus tiesību aktus, kas vajadzīgi, lai īstenotu juridiski saistošos Eiropas Savienības tiesību aktus. Līdz ar to dalībvalstīm, neskatoties uz regulu tiešo piemērojamību, ir jāveic pasākumi, lai novērstu nacionālā tiesiskā regulējuma neatbilstības regulās ietvertajam vai, piemēram, izveidot administratīvas vai cita veida procedūras, lai nodrošinātu regulas pilnu darbību. Piemēram, no regulas var izrietēt pienākums: 1) izstrādāt papildus nacionālos normatīvos aktus un nodrošināt normas praktisko piemērošanu, 2) noteikt atbildīgo iestādi, kuras kompetencē būs no attiecīgās regulas izrietošo saistību pareiza piemērošana; 3) paredzēt sodus vai sankcijas par regulas normu nepildīšanu. Tādējādi, ja noteikumu projektā tiek ieviestas regulas 2019/1010 normas, lūdzam noteikumu projekta normās, kur regulas normas ieviestas, ietvert atsauces uz konkrētām regulas 2019/1010 normām atbilstoši MK noteikumu Nr. 108 170.-172. punktam.

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 1. pielikuma 1. punktā ietvertā norāde uz piemērojamo standartu prasībām ir pārāk vispārīga. Aicinām izvērtēt un norādīt atsauci uz piemērojamo standartu prasībām, vai vismaz identificēt standartu jomu.

-

Anotācijas 1.2. sadaļā, ņemot vērā nepieciešamību termiņā pārņemt Direktīvas 2020/367 un Deleģētās direktīvas 2021/1226 prasības, paredzēts spēkā stāšanās termiņš – 2021. gada 31. decembris. Vēršam uzmanību, ka atbilstoša norāde par spēkā stāšanās termiņu saskaņā ar MK noteikumu Nr. 108 156. punktu nav iekļauta noteikumu projektā. Turklāt, ņemot vērā, ka noteikumu projekts šobrīd ir saskaņošanas stadijā, šī spēkā stāšanās termiņa norāde nav aktuāla. Attiecīgi lūdzam precizēt anotācijas 1.2. sadaļas spēkā stāšanās termiņa norādi un pamatojumu, paredzot, ka noteikumu projekts stājas spēkā vispārējā kārtībā.

-

Lūdzam attiecībā uz saīsinājumu lietošanu ievērot juridiskās tehnikas prasības atbilstoši MK noteikumu Nr. 108 43. punktam. Lūdzam nelietot saīsinājumus, ja tie iepriekš nav izveidoti (sk., piemēram, anotācijas 1.2. mērķa aprakstā lietotos Eiropas Savienības tiesību aktu saīsinājumus). Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 7. punktā tiek izveidots saīsinājums “piemērojamie standarti”, taču lietots tas tiek jau ātrāk – 6. punktā, kas nav atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām attiecībā uz saīsinājumu veidošanu un lietošanu. Papildus aicinām noteikumu projektā izveidotos saīsinājumus “Centrs” un “Birojs” pārveidot ar mazo sākuma burtu (attiecīgi “centrs” un “birojs”). Attiecīgi, ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam precizēt noteikumu projektu un tā anotāciju.

-

Lai noteikumu projekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā ietvertā informācija par ES tiesību akta pārņemšanu vai ieviešanu būtu loģiski izklāstīta un vieglāk uztverama, lūdzam datus tabulā norādīt secīgi (sākot no 1. panta normām), nevis jauktā secībā.
 

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar 2020. gada 1. oktobra Valsts sekretāru sanāksmē lemto (prot. Nr. 39, 31. §), lai nodrošinātu Latvijas Republikas rīcības saskaņotību, turpmāk Eiropas Komisijai tiks iesniegti tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumi (anotācijas), kur atspoguļota attiecīgā Eiropas Savienības tiesību akta ieviešana nacionālajā normatīvajā aktā. Lai nodrošinātu iespējami precīzas informācijas iesniegšanu Eiropas Komisijai, lūdzam precizēt anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu attiecībā uz minēto ES tiesību aktu pārņemšanu, jo šobrīd projekta anotācijas 5.4. sadaļā ietvertā informācija ir neprecīza.

Reizē lūdzot izvērtēt visu tabulu, vēršam uzmanību uz vairākiem piemēriem:
1) Attiecībā uz Direktīvas 2002/49/EK pārņemšanu tabulā norādīts, ka direktīvas 1. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkts ir pārņemts noteikumu projekta 1.1. apakšpunktā (sk. arī par 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārņemšanu). Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 1.1. apakšpunkts tikai noteic, ko nosaka noteikumi, nevis konkrēti pārņem kādas direktīvas normas prasības. Attiecīgi lūdzam norādīt atbilstošo noteikumu projekta vienību, kas pārņem direktīvas normas prasības.

2) Daudzviet 1. tabulā ir acīmredzami nepareiza, neprecīza vai nepilnīga informācija attiecībā uz noteikumu projekta vienību vai vienībām, kurās pārņemtas attiecīgā ES tiesību akta normā paredzētās prasības. Attiecīgi lūdzam precizēt tabulu, norādot korektas un precīzas vienības. Piemēram, informāciju par Direktīvas 2002/49/EK 7. panta 4. punkta, kā arī 5. punkta pārņemšanu, kur norādītas nepareizas atbilstošās noteikumu projekta vienības). Savukārt norāde uz visu direktīvas I pielikumu kopumā, kā arī uz visu noteikuma projekta 1. pielikumu kopumā nav korekta. Vēršam uzmanību, ka direktīvas I pielikumā ir vairāki punkti (tāpat kā noteikumu projekta 1. pielikumā). Piemēram, direktīvas I pielikuma 3. punkts par papildu trokšņa indikatoriem, šķiet, 1. pielikumā pārņemts netiek. Savukārt direktīvas I pielikumā, šķiet, nav iekļauta tāda norma, kuru ieviestu noteikumu projekta 1. pielikuma 5. punkts, kas noteic konkrētas trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādē izmantojamās pieļaujamās trokšņa rādītāju vērtības (robežlielumus). Līdz ar to šī norma, šķiet, neizriet no direktīvas I pielikuma, un nepieciešams izvērtēt un attiecīgi norādīt tabulā attiecīgu direktīvas normu, kas tiek ieviesta ar noteikumu projekta 1. pielikuma 5. punktu (piemēram, 3. panta s) punkts).

3) Lūdzam pārliecināties, ka tabulā ir atspoguļotas visas ES tiesību aktu normas, kas ir pārņemtas ar noteikumu projektu (piemēram, tabulā nav norādīta informācija par Direktīvas 2002/49/EK 4. panta 1. punkta pārņemšanu)

4) Vēršam uzmanību, ka norāde par Direktīvas 2002/49/EK II pielikuma pārņemšanu noteikumu projekta 5. punktā nav korekta, jo ar 5. punktu šis pielikums netiek pārņemts (sk. arī citviet tabulā norādīto informāciju par noteikumu projekta 5. punktu).

5) Attiecībā uz Komisijas 2015. gada 19. maija Direktīvas (ES) 2015/996 ar ko nosaka kopīgas trokšņa novērtēšanas metodes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/49/EK 1. panta pārņemšanu norādām, ka pārņemts tiek ne gluži pats 1. pants, bet gan direktīvas pielikums, jo tieši tajā ir iekļautas prasības, kas dalībvalstij jāpārņem (tas pats attiecināms arī uz Komisijas 2020. gada 4. marta Direktīvas (ES) 2020/367, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK III pielikumu groza attiecībā uz vides trokšņa kaitīgo seku vērtēšanas metožu noteikšanu pārņemšanas informāciju).

6) Vēršam uzmanību, ka Regulas 2019/1010 2. pantā ir punkti, nevis apakšpunkti.

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta nodaļu nosaukumi dažviet (sk., piemēram, II un III nodaļas nosaukumu) ir pārāk vispārīgi un neatklāj nodaļā ietverto saturu pietiekami precīzi. Savukārt IV nodaļas nosaukums valodnieciski būtu labāk uztverams, ja to pārveidotu šādi “Kārtība, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā”. Aicinām izvērtēt un precizēt nodaļu nosaukumus, kā arī apsvērt iespēju izkārtot nodaļas atbilstoši noteikumu projekta 1. punktā izklāstītajai noteikumu satura secībai, lai noteikumu projekta saturu padarītu vieglāk uztveramu.

-

Lūdzam noteikumu projekta 32. punkta formulējumu salāgot ar Direktīvas 2002/49/EK 8. panta 5. punkta formulējumu. Vēršam uzmanību, ka frāze “ja nepieciešams” būtībā ir lieka, jo to paskaidro iekavās ietvertā teikuma daļa, kā arī no normas formulējuma nav nepārprotami skaidrs, ka rīcības plānu pārskata un pārstrādā ne retāk kā reizi piecos gados pēc plāna apstiprināšanas.

-

Aicinām noteikumu projekta anotācijas 1.2. un 1.3. sadaļā, aprakstot kādu regulējumu, precizēt nacionālā vai Eiropas Savienības normatīvā akta konkrētas vienības, kurās regulējums iekļauts.

-

Ņemot vērā, ka noteikumu projekts ir gana apjomīgs un aizstāj Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”, aicinām pilnveidot un papildināt noteikumu projekta anotāciju ar izsmeļošāku informāciju par jaunā noteikumu projekta saturu un atšķirībām no iepriekš minētajos noteikumos ietvertā regulējuma.

-