Projekta ID
25-TA-1295Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
24.09.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
“(11) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai vecāku pabalstu piešķir par bērnu, kuram piešķirts personas kods, kura statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs un kurš pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, izņemot, ja persona, kura ir sociāli apdrošināta Latvijā, vai tās ģimenes loceklis dzīvo vai strādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī.
(12) Ja Latvijā sociāli apdrošināta persona vai tās ģimenes loceklis dzīvo vai strādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, tai, piešķirot vecāku pabalstu par bērnu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu.”;
aizstāt 4.1 daļā vārdus “maternitātes pabalsta izmaksas” ar vārdiem “dzemdību atvaļinājuma”.
papildināt 4.2 daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:
“5) šīs daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām personām ir tiesības uz vecāku pabalsta nenododamo daļu, ja tām ir tiesības uz vecāku pabalstu atbilstoši šā likuma 5. panta septītajā daļā un 8. pantā noteiktajam vai ja persona, kura ir izvēlējusies vecāku pabalstu, tostarp tā nenododamo daļu, saņemt kā vienotu un nepārtrauktu periodu, maternitātes pabalsta, vecāku pabalsta vai vecāku pabalsta nenododamās daļas izmaksas laikā zaudē darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu.”;
izslēgt septīto daļu.
(12) Ja Latvijā sociāli apdrošināta persona vai tās ģimenes loceklis dzīvo vai strādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, tai, piešķirot vecāku pabalstu par bērnu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu.”;
aizstāt 4.1 daļā vārdus “maternitātes pabalsta izmaksas” ar vārdiem “dzemdību atvaļinājuma”.
papildināt 4.2 daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:
“5) šīs daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām personām ir tiesības uz vecāku pabalsta nenododamo daļu, ja tām ir tiesības uz vecāku pabalstu atbilstoši šā likuma 5. panta septītajā daļā un 8. pantā noteiktajam vai ja persona, kura ir izvēlējusies vecāku pabalstu, tostarp tā nenododamo daļu, saņemt kā vienotu un nepārtrauktu periodu, maternitātes pabalsta, vecāku pabalsta vai vecāku pabalsta nenododamās daļas izmaksas laikā zaudē darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu.”;
izslēgt septīto daļu.
Iebildums
Lūgums likumprojekta anotācijā skaidrot kādi dokumenti iesniedzami, lai konstatētu kritēriju "vai tās ģimenes loceklis dzīvo vai strādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī".
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likumprojekts paredz, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārtrauc vecāku pabalsta izmaksu personai, kurai lēmums par vecāku pabalsta piešķiršanu ir pieņemts līdz 2026. gada 28. februārim, attiecīgi personām kurām piešķirts pabalsts tiks pārtraukta pabalsta izmaksa no 2026. gada 1. marta.
Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka no Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus, tostarp tiesiskās paļāvības principu. Tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu, taču grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr.2010-25-01 4.punktu).
Ņemot vērā minēto lūdzam sniegt skaidrojumu pārejas noteikumos iekļautajiem termiņiem, līdz 2026. gada 1. martam pieņemtajiem lēmumiem, vienlaikus izvērtējot to vai minētie termiņi ir ar saprātīgu līdzsvaru un to vai pārejas noteikumi nodrošina tiesiskās paļāvības principa ievērošanu. Tieslietu ministrija norāda, ka uz lēmumiem no kuriem personām rodas pozitīvās tiesības, rodas tiesiskā paļāvība, attiecīgi normatīvajam regulējumam ir jāatbilst tiesiskās paļāvības principam un pārejas periodam ir jābūt samērīgam.
Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka no Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus, tostarp tiesiskās paļāvības principu. Tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu, taču grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr.2010-25-01 4.punktu).
Ņemot vērā minēto lūdzam sniegt skaidrojumu pārejas noteikumos iekļautajiem termiņiem, līdz 2026. gada 1. martam pieņemtajiem lēmumiem, vienlaikus izvērtējot to vai minētie termiņi ir ar saprātīgu līdzsvaru un to vai pārejas noteikumi nodrošina tiesiskās paļāvības principa ievērošanu. Tieslietu ministrija norāda, ka uz lēmumiem no kuriem personām rodas pozitīvās tiesības, rodas tiesiskā paļāvība, attiecīgi normatīvajam regulējumam ir jāatbilst tiesiskās paļāvības principam un pārejas periodam ir jābūt samērīgam.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Likumprojekts paredz svītrot likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.4 panta septīto daļu, kas noteic, ka vecāku pabalsta izmaksas periodu pagarina par noteiktā grūtniecības atvaļinājuma periodu, ja bērns dzimis pirms grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka minēta daļa izslēdzama, jo grozījums Likuma 10.4 panta 4.1 daļā atrisinās minēto situāciju un nodrošinās vecāku pabalsta izmaksas perioda pagarināšanu par attiecīgo periodu. Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka 10.4 panta septītā daļa ir īpašs regulējums, kas pagarina un nodrošina vecāku pabalsta izmaksu noteiktās specifiskās situācijās (ja bērns dzimis pirms grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa), attiecīgi nepieciešams konkrēts skaidrojums likumprojekta anotācijā, konkrēti norādot, kā Likuma 10.4 panta 4.1 daļas precizējums saglabās 10.4 panta septītās daļas pozitīvās tiesības, uz kurām cita starpā ir tiesiskā paļāvība, lai minētais grozījums netiktu uzskatīts par sociālo garantiju sašaurināšanu. Ņemot vērā minēto lūdzam precizēt anotāciju, nepieciešamības gadījumā precizējot arī likumprojektu.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka minēta daļa izslēdzama, jo grozījums Likuma 10.4 panta 4.1 daļā atrisinās minēto situāciju un nodrošinās vecāku pabalsta izmaksas perioda pagarināšanu par attiecīgo periodu. Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka 10.4 panta septītā daļa ir īpašs regulējums, kas pagarina un nodrošina vecāku pabalsta izmaksu noteiktās specifiskās situācijās (ja bērns dzimis pirms grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa), attiecīgi nepieciešams konkrēts skaidrojums likumprojekta anotācijā, konkrēti norādot, kā Likuma 10.4 panta 4.1 daļas precizējums saglabās 10.4 panta septītās daļas pozitīvās tiesības, uz kurām cita starpā ir tiesiskā paļāvība, lai minētais grozījums netiktu uzskatīts par sociālo garantiju sašaurināšanu. Ņemot vērā minēto lūdzam precizēt anotāciju, nepieciešamības gadījumā precizējot arī likumprojektu.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Anotācijā par likumprojekta 2. pantā paredzēto likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.4 panta papildinājumu ar 1.1 un 1.2 daļu ietverts šāds skaidrojums: "Likumprojekts paredz, ka vecāku pabalstu piešķir par bērnu, kuram piešķirts personas kods, kura statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs un kurš pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, izņemot, ja persona, kura ir sociāli apdrošināta Latvijā, vai tās ģimenes loceklis dzīvo vai strādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī. Šāds nosacījums būs arī atbilstošs Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam attiecībā uz migrācijas politikas nosacījumiem dalībvalstīs. Vienlaikus juridiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešams papildināt Likumu ar normu, ka, ja Latvijā sociāli apdrošināta persona vai tās ģimenes loceklis dzīvo vai strādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, tai, piešķirot vecāku pabalstu par bērnu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu." Vienlaikus ņemot vērā, ka regulas ir tieši piemērojamas, lūdzam izvērstāk skaidrot, kas domāts ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu piemērošanu attiecīgajā situācijā. Lūdzam arī izvērstāk skaidrot likumprojektā paredzēto vecāku pabalsta piešķiršanas ierobežojumu un izņēmumu no tā, tostarp skaidrojot, par kādu Eiropas Savienības normatīvo regulējumu attiecībā uz migrācijas politikas nosacījumiem dalībvalstīs ir runa, un kā tieši likumprojekts atbilst minētajam normatīvajam regulējumam. Proti, lūdzam ne tikai vispārīgi norādīt, ka likumprojektā piemēro kādas regulas prasības un tas ir atbilstošs Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam, bet pamatot un skaidrot konkrētu Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma prasību piemērošanu vai atbilstību konkrētām prasībām. Papildus norādām, ka, ja likumprojektā ir ieviestas kādas Eiropas Savienības regulas prasības, ir aizpildāma anotācijas 5. sadaļa, tostarp 5.1. apakšsadaļa un 5.4. apakšsadaļas 1. tabula.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Anotācija (ex-ante)
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijas 6. sadaļā likumprojekta autoram jāatzīmē, vai tiesību akta projektam ir jānodrošina sabiedrības līdzdalība, secīgi aizpildot anotācijas apakšpunktus.
Lūdzam aizpildīt likumprojekta anotācijas 6. sadaļu, norādot tajā atbilstošu informāciju.
Lūdzam aizpildīt likumprojekta anotācijas 6. sadaļu, norādot tajā atbilstošu informāciju.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Anotācija (ex-ante)
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Iebildums
Lūdzam aizpildīt likumprojekta anotācijas 7.sadaļu, norādot tajā atbilstošu informāciju.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Anotācija (ex-ante)
8. Horizontālās ietekmes
Iebildums
Lūdzam aizpildīt likumprojekta anotācijas 8.sadaļu un tā apakšpunktus, norādot tajā atbilstošu informāciju, sniedzot informāciju, vai likumprojekts ietekmēs minētajā sadaļā ietvertās jomas.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Likumprojekts (grozījumi)
“(11) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai vecāku pabalstu piešķir par bērnu, kuram piešķirts personas kods, kura statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs un kurš pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, izņemot, ja persona, kura ir sociāli apdrošināta Latvijā, vai tās ģimenes loceklis dzīvo vai strādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī.
(12) Ja Latvijā sociāli apdrošināta persona vai tās ģimenes loceklis dzīvo vai strādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, tai, piešķirot vecāku pabalstu par bērnu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu.”;
aizstāt 4.1 daļā vārdus “maternitātes pabalsta izmaksas” ar vārdiem “dzemdību atvaļinājuma”.
papildināt 4.2 daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:
“5) šīs daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām personām ir tiesības uz vecāku pabalsta nenododamo daļu, ja tām ir tiesības uz vecāku pabalstu atbilstoši šā likuma 5. panta septītajā daļā un 8. pantā noteiktajam vai ja persona, kura ir izvēlējusies vecāku pabalstu, tostarp tā nenododamo daļu, saņemt kā vienotu un nepārtrauktu periodu, maternitātes pabalsta, vecāku pabalsta vai vecāku pabalsta nenododamās daļas izmaksas laikā zaudē darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu.”;
izslēgt septīto daļu.
(12) Ja Latvijā sociāli apdrošināta persona vai tās ģimenes loceklis dzīvo vai strādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, tai, piešķirot vecāku pabalstu par bērnu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu.”;
aizstāt 4.1 daļā vārdus “maternitātes pabalsta izmaksas” ar vārdiem “dzemdību atvaļinājuma”.
papildināt 4.2 daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:
“5) šīs daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām personām ir tiesības uz vecāku pabalsta nenododamo daļu, ja tām ir tiesības uz vecāku pabalstu atbilstoši šā likuma 5. panta septītajā daļā un 8. pantā noteiktajam vai ja persona, kura ir izvēlējusies vecāku pabalstu, tostarp tā nenododamo daļu, saņemt kā vienotu un nepārtrauktu periodu, maternitātes pabalsta, vecāku pabalsta vai vecāku pabalsta nenododamās daļas izmaksas laikā zaudē darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu.”;
izslēgt septīto daļu.
Priekšlikums
Lūdzam sniegt likumprojekta anotācijā skaidrojumu situācijai, kad bērns piedzimst ārzemēs un tas vēl nav saņēmis personas kodu, bet iesniedz nepieciešamos dokumentus VSAA vēlāk, lai izslēgtu situāciju, ka šādā gadījumā netiktu saņemts pabalsts.
Piedāvātā redakcija
-
