Atzinums

Arodbiedrības LAKRS viedoklis par noteikumu projektu "Noteikumi par piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru valsts un pašvaldību institūcijās 2026. gadā"
2.punkts
Saņem piemaksu ne mazāk kā 50% procentu apmērā, no tai noteiktās mēnešalgas, jo šis papildus darbs ir virsstundu darbs, jo katram darba devējam ir jāplāno darbinieku noslogotību un, ja darbinieks aizvieto, tad darbinieks dara šo darbu ārpus sava noteiktā darba laika, un viņam tā ir papildus slodze. Kā piemēru minam, sociālais darbinieks, ja viņa ir savā slodzē ir jāapkopj 18 cilvēki vai aizvietojot 36 apkopjami cilvēki, tā ir izteikta papildslodze.
6.punkts
Piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 50%  no amatpersonai noteiktās mēnešalgas.
7.punkts
Svītrot, pilnībā iebilstam
8.punkts
Ir jābūt proporcionāli otrādāk, jo aizvietojot laika posmā nedēļa līdz divas nedēļas ir lielāka slodze nekā aizvietojot ilgākā laika posmā,
Visur ir jābūt ne mazāk kā 50%, nav starpība aizvieto divas nedēļas vai mēnesi.
9.punkts
Piemaksai visur ir jābūt ne mazāk 50%, nav starpība aizvieto divas nedēļas vai mēnesi.
10.punkts izsaka šādā redakcijā:
Ja amatpersona (darbinieks) papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem pilda vēl citus vakanta amata (dienesta, darba) pienākumus, tad tā par papildu pienākumu veikšanu saņem piemaksu ne mazāk kā 100 % apmērā no vakantā amata mēnešalgas.
Šī brīža 10. punktu numurē kā 11. punktu
11.punkts (šī dokumenta redakcijā)
Šādas piemaksas cilvēkiem nerada vēlmi iet uz mērķi. Ja trīs mēnešu laikā, tad pie katras mēnešalgas maksā piemaksu 20% apmērā no mēnešalgas.
Un nākošajos apakšpunktos līdzvērtīgi.

 

-

Noteikt, ka ārstniecības atbalsta personām (t.sk. NMPD autovadītājiem) piemaksas apmērs par papildu pienākumu veikšanu un aizvietošanu ir vienāds ar ārstniecības personām, jo šīs personas tieši piedalās neatliekamās palīdzības nodrošināšanā un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā.

-

LPDA un LBAS: Aicinām ņemt vērā, ka, ņemot vērā Valsts probācijas dienesta likuma 6.pantā noteiktās Dienesta funkcijas, Dienestam ir būtiska nozīme valsts iekšējās drošības nodrošināšanā, līdz ar ko vitāli svarīga ir nepieciešamība nodrošināt Dienesta darbības nepārtrauktību gan vadītāju, gan probācijas speciālistu līmenī.

-

LPDA un LBAS: Papildus vēršam uzmanību, ka tiesību akta projekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" anotācijā (pieejama: https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/706D13A3F45095C3C225876800457067?OpenDocument) ir norādīts: “Piemaksas par papildu darbu būtība ir atlīdzība par papildu pienākumu pildīšanu, kam ir jābūt reālam, novērtējamam un pierādāmam faktam. Šādu papildu pienākumu pildīšana var rasties, pildot prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) pienākumus vai veicot kādus pienākumus ārpus noteiktas amatpersonas (darbinieka) amata aprakstā noteiktajam, kas var būt iekļauti arī vakanta amata amatu aprakstā. Par papildu darbu uzskatāms arī palielināts darba apjoms un intensitāte, kas veidojas, aizstājot kolēģi vai pildot vakanta amata ar identisku amata aprakstu pienākumus.” Valsts probācijas dienestā (turpmāk Dienestā) piemaksu sistēma nodarbinātajiem, kuri vada probācijas klientu lietas, ir veidota, balstoties uz nodarbināto darba noslodzes apjomu. Nodarbinātie, kuri uz kolēģu aizvietošanas laiku pārņem lielāku probācijas klientu lietu skaitu, saņem par to arī lielāku piemaksu. Noteikumu projektā minētā piemaksu noteikšanas sistēma ir pretrunā ar Dienesta normatīvo regulējumu, turklāt tās piemērošana Dienestā var radīt risku, ka piemaksas tiks noteiktas neatbilstoši nodarbinātā reālajam darba ieguldījumam kolēģa aizvietošanas laikā. Proti, nodarbinātajam, kurš kolēģa aizvietošanas laikā pārņem mazāku probācijas klientu lietu skaitu (līdz ar to reāls darba apjoma palielinājums ir ievērojami mazāks) uz ilgāku laika periodu, tiek noteikta lielāka piemaksa, nekā nodarbinātajam, kurš pārņem lielāku probācijas klientu lietu skaitu (līdz ar to reāls darba apjoma palielinājums ir ievērojami lielāks) uz īsāku laika periodu. Uzskatām, ka šāda piemaksu noteikšanas sistēma noteiktās situācijās var būt netaisnīga un neatbilstoša Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta pirmās daļas noteiktās piemaksas mērķim (būtībai). Turklāt Dienestā jau šobrīd piemaksa plānotas prombūtnes gadījumā probācijas klientu lietu vadītājiem tiek noteikta ar sesto papildu pienākumu veikšanas darba dienu.

-

LPDA un LBAS: No noteikumu projekta un tā anotācijas nav saprotams, no kuras papildu pienākumu veikšanas dienas – no septītās vai no astotās – nosaka piemaksu par papildu pienākumu veikšanu “laikposmā no nedēļas līdz divām nedēļām”.

-

Latvijas Probācijas darbinieku arodbiedrība (turpmāk - LPDA) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) lūdz papildināt noteikumu projekta anotāciju ar skaidrojumu par šādiem jautājumiem:
No noteikumu projekta un tā anotācijas nav saprotams, vai un kā tiek nodrošināta nodarbinātā (it īpaši struktūrvienības vadītāja) aizvietošana gadījumā, ja prombūtne ir īsāka par vienu nedēļu.
Ja nodarbinātajam (t.sk. struktūrvienības vadītajam, kura aizvietošana ir būtiska jau no pirmās darba dienas) amatu sarakstā nav paredzēts vietnieka amats, tad no piedāvātās redakcijas var saprast, ka attiecīgo pienākumu veikšanu automātiski uzņemas attiecīgā nodarbinātā tiešais vadītājs, kura pienākumos ietilpst nodrošināt struktūrvienības darbības nepārtrauktību.
Turklāt vēršam uzmanību, ka rīkojums par nodarbinātā aizvietošanu prombūtnes gadījumā ir jāsagatavo vienmēr, neatkarīgi no tā, vai par aizvietošanu tiek paredzēta piemaksa, jo tikai šāds rīkojums piešķir nodarbinātajam noteiktu tiesību apjomu aizvietošanas periodā (izņemot gadījumu, kad nodarbināto prombūtnes laikā aizvieto viņa tiešais vadītājs). Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka piedāvātais piemaksu noteikšanas modelis būtiski nesamazinās darba stundas attiecīgu rīkojumu sagatavošanai un izpildei par piemaksas piešķiršanu, efektivizējot darba procesus. No noteikumu projekta un tā anotācijas nav saprotams, kā ir organizējama nodarbinātā aizvietošana neplānotas prombūtnes (piem., darbnespējas prombūtnes) gadījumā. Ja šādā gadījumā nodarbinātajam nosaka aizvietotāju, nav saprotams, kāds piemaksas apmērs ir nosakāms un kā tiek veikts attiecīgās piemaksas aprēķins (pārrēķins), jo nodarbinātā prombūtnes ilgums iepriekš nav zināms. Piemaksas apmēra pārskatīšana atkarībā no nodarbinātā prombūtnes ilguma (kas iepriekš nav zināms) tikai palielinās iestādes administratīvo slogu un veicinās atšķirīgas prakses veidošanos iestādēs.

-