Atzinums

Rīkojuma projektā paredzēts atļaut Finanšu ministrijai saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu un 38. panta pirmo daļu mainīt valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” piederošā nekustamā īpašuma Vecpilsētas ielā 7, Rīgā; Mārstaļu ielā 6, Rīgā, 7247/18585 domājamo daļu, kas atbilst 7247/18585 domājamām daļām no zemes vienības ar kopējo platību 795 m² Mārstaļu ielā 6, Rīgā, un būves Vecpilsētas ielā 7, Rīgā, (turpmāk – nekustamais īpašums) pret diviem valsts nekustamajiem īpašumiem.
Savukārt pēc tam, kad valstij zemesgrāmatā būs nostiprinātas īpašumtiesības uz nekustamā īpašuma, kas cita starpā veido vienotu, vēsturisku nekustamā īpašuma ansambli, kas atrodas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas "Rīgas vēsturiskais centrs" un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā, domājamajām daļām, to plānots ieguldīt VSIA "Latvijas proves birojs" pamatkapitālā likuma "Par valsts proves uzraudzību" 5. pantā noteikto funkciju īstenošanai.
Rīkojuma projekta 4. punktā paredzēts Finanšu ministrijai kā valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas proves birojs” kapitāla daļu turētājai nodrošināt, ka nekustamais īpašums tiek atgūts valsts īpašumā, attiecīgi samazinot valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas proves birojs” pamatkapitālu, ja nekustamais īpašums vairs netiek izmantots, lai nodrošinātu likuma “Par valsts proves uzraudzību” 5.pantā noteikto funkciju īstenošanu.
Lai arī Finanšu ministrija ir VSIA „Latvijas Proves birojs” kapitāla daļu turētāja, VSIA „Latvijas Proves birojs” ir patstāvīgs privāto tiesību subjekts, kuru vada valde. Līdz ar to, ieguldot nekustamo īpašumu VSIA „Latvijas Proves birojs” pamatkapitālā un nostiprinot VSIA „Latvijas Proves birojs” īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu zemesgrāmatā, nekustamā īpašuma nodošana valstij līdz ko nekustamais īpašums vairs netiks izmantots attiecīgo valsts noteikto funkciju īstenošanai, var tikt apgrūtināta vai pat padarīta par neiespējamu.
Informējam, ka Tieslietu ministrija savā darbā regulāri saskaras ar problēmām, kuras ir radījusi valsts prakse tās nekustamos īpašumus ieguldīt valsts kapitālsabiedrību pamatkapitālā. Šīm problēmām, kad tās tiek aktualizētas, vairs nav pieejamu risinājumu.
Vēršam uzmanību, ka ar ieguldīšanu pamatkapitālā valsts atsavina nekustamo īpašumu un zaudē kontroli pār to. Cita starpā, tas var tikt atsavināts. Ja tas nākotnē būs nepieciešams valsts funkciju vai kādu projektu īstenošanai, to nevarēs vienkārši atgūt.
Pamatkapitāla samazināšana šādās situācijās nozīmē kreditoru aizsardzības instrumentu iedarbināšanu, kas var radīt sekas. Vienlaikus bieži stāvoklis ir tāds, ka pamatkapitāla samazināšana var draudēt ar kapitālsabiedrības maksātnespēju. Šie jautājumi ir risināmi tikai pēc tam, kad ir risināts jautājums, ka ar pamatkapitāla samazināšanu nemaz nevar atgūt kontroli pār konkrētu nekustamo īpašumu, jo kapitālsabiedrība pati pieņem lēmumu, kādu kapitālu atdot akcionāram.
Vēršam uzmanību, ka nav nekādu konceptuālu problēmu, lai varētu nodot valsts nekustamo īpašumu kapitālsabiedrības pārvaldīšanā, kas ļautu tai darboties, izmantot to, veikt būvniecību, attīstīt objektu, nodarboties ar saimniecisko darbību vai gūt citu labumu no tā. Ja ir nepieciešami noturīgāki instrumenti par saistību tiesībām, var nodibināt lietojuma tiesību vai apbūves tiesību, ja ir akūti nepieciešams nekustamā īpašuma objekts, ko ieķīlāt (nozīmīgāku būvdarbu gadījumā). Vienlaikus, nepieciešamība kreditēties nevar būt iemesls pats par sevi, lai nekustamo īpašumu ieguldītu pamatkapitālā, jo finanšu piesaistes iespējas ir plašas.
Ievērojot minēto, informējam, ka Tieslietu ministrijas ieskatā ir jābūt nozīmīgiem specifiskiem iemesliem, lai atsavinātu valsts nekustamo īpašumu, ieguldot to pamatkapitālā, it īpaši tādu nekustamo īpašumu, kas ir sabiedriski nozīmīgs. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt rīkojuma projektu un anotāciju ar apsvērumiem, kas pamato nepieciešamību atsavināt valsts nekustamo īpašumu privātpersonai (ieguldot to valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā) un to, ka citas alternatīvas rīcībai ar valsts nekustamo īpašumu nav iespējamas.

-