Atzinums

Ņemot vērā Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 36 85. § 3. punkts) noteikto, regulējumā ir jāparedz nosacījums finansējuma saņēmējam veikt projekta izmaksu un ieguvumu analīzi (turpmāk – IIA), ja projekta kopējās izmaksas ir lielākas par 1 miljonu. Ņemot vērā to, ka 3.3.1.1.pasākuma ietvaros plānots īstenot vienu projektu ierobežotā atlasē, kas nozīmē, ka Ministru kabineta lēmums par regulējumu jau ir konceptuāls atbalsts investīcijām, kas būtu jābalsta uzticamā informācijā par projekta ieguvumiem, IIA var veikt arī jau anotācijas līmenī. Lūdzam papildināt regulējumu/anotāciju ar vienu no minētajām iespējām. Ja tiks paredzēts IIA pievienot projektu iesniegumam, lūdzam anotācijā iekļaut kopsavilkumu/galvenos parametrus, kas pamato plānoto izmaksu efektivitāti.
Lūdzam papildināt arī anotācijas 2.2.sadaļu "Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību" ar novērtējumu par plānoto ietekmi uz tautsaimniecību, t.sk. norādot pēc iespējas izmērāmus faktiski sagaidāmos rezultātus. Investīciju pienesumu tautsaimniecībai atspoguļo, piemēram, izmērāma ietekme uz makroekonomisko vidi, pienesums ekonomikas transformācijai, nozaru konkurētspējai, uzņēmējdarbības videi, nodarbinātībai, kā arī ietekme uz nozaru politikas mērķiem.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projekta 17.17.apakšpunktu, nosakot konkrētu indeksācijas izmaksu pieļaujamo slieksni, kā arī anotācijā sniegt pamatojumu šādai indeksācijas apmēra nepieciešamībai. Ievērojot to, ka indeksācijas izmaksas ir saistītas ar konkrēta līguma nosacījumiem, lūdzam izvērtēt, vai indeksācijai paredzamais procents nebūtu nosakāms no attiecīgo līgumu izmaksu pozīciju summas, nevis no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām (kā tas tiek minēts anotācijā).
Vienlaikus attiecīgi lūdzam papildināt noteikumu projekta 26.punktu ar atsauci uz 17.17. punktā minēto ierobežojumu.

-

Ņemot vērā, ka noteikumu projekta ietvaros tiks īstenots stratēģiski svarīgs projekts, lūdzam papildināt noteikumu projekta 32.5.apakšpunktu ar komunikācijas prasībām finansējuma saņēmējam, proti noteikumu projektā ir jāparedz, ka:
1) finansējuma saņēmējam nepieciešams izstrādāt stratēģiski svarīgā projekta komunikācijas plānu, kas paredz nodrošināt vismaz viena plašāka mēroga publicitātes pasākumu mediju intereses un sabiedrības uzmanības piesaistīšanai (piemēram, projekta atklāšanas, vidusposma vai noslēguma fāzē). Stratēģiski svarīgā projekta komunikācijas plāns projekta īstenotājam ir jāiesniedz informācijai arī atbildīgajai nozares ministrijai;
2) visās stratēģiski svarīgā projekta komunikācijas aktivitātēs (īpaši, plašāka mēroga publicitātes pasākumi, preses relīzes) finansējuma saņēmējam ir jānodrošina cieša sadarbība ar atbildīgo nozares iestādi un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.
 
Vienlaikus lūdzam precizēt anotācijā norādīto informāciju attiecībā uz stratēģiski svarīgu projektu īstenošanu, ņemot vērā, ka 3.3.1.1.pasākuma ietvaros netiek plānots dalījums projekta iesniegumu atlases kārtās.
Tāpat arī lūdzam anotāciju papildināt ar informāciju, kurš un kādā veidā nodrošinās stratēģiski svarīga projekta komunikācijas pasākumus, t.sk., papildinot ar pienākumu, piemēram, finansējuma saņēmējam nodrošināt papildus komunikācijas pasākumu īstenošanu atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās noteiktajam.

-

Ņemot vērā protokollēmuma projekta 3.punktā paredzēto, vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu  Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 24.2. apakšpunktu Ministru kabinets lēmumu par līdzekļu piešķiršanu izņēmuma kārtā pirms Eiropas Savienības fondu projektu iesnieguma apstiprināšanas sadarbības iestādē pieņem, pamatojoties uz iesniegto argumentāciju un risku analīzi, līdz ar to attiecīgi lūdzam anotāciju papildināt ar argumentāciju, kāpēc līdzekļi jāpiešķir pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, kā arī sniegt informāciju par risku analīzi.
Vienlaikus ievērojot protokollēmuma projekta 3.punktā paredzēto, ka priekšfinansējumu pieprasīs un savā budžetā plānos Satiksmes ministrija, lūdzam anotācijā skaidrot, kā pasākuma ietvaros noritēs budžeta plānošana un maksājumu veikšana pēc līguma noslēgšanas ar sadarbības iestādi (CFLA), skaidrojot, vai turpmākos maksājumus pasākuma ietvaros un attiecīgā finansējuma plānošanu nodrošinās sadarbības iestāde (CFLA), attiecīgi arī izvērtējot nepieciešamību, vai protokollēmuma projekts nav papildināms ar punktu, kas paredz nosacījumu, ka līgumā ar sadarbības iestādi nepieciešams atrunāt rīcību saistībā ar priekšfinansējumu, kas būs jau piešķirts no Satiksmes ministrijas budžeta.
Papildus lūdzam precizēt anotācijas 1.3. sadaļas “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” punktā “Projekta apakšaktivitātes un darbības” (9.lpp.) otrajā rindkopā norādīto nepieciešamo priekšfinansējuma apmēru. 

-

Ņemot vērā to, ka 3.3.1.1.pasākuma ietvaros plānotie veicamie darbi ir saistīti ar aktivitātēm, kas plānotas CEF finansējuma ietvaros, lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju, kā varētu tikt ietekmēta 3.3.1.1.pasākuma projekta īstenošana gadījumā, ja netiktu apstiprināts finansējums CEF ietvaros vai kavēta CEF ietvaros veicamo aktivitāšu uzsākšana/īstenošana. Lūdzam papildināt protokollēmumu ar attiecīgu punktu, kurš regulētu rīcību gadījumā, ja rastos riski saistībā ar CEF ietvaros veicamajām saistītajām aktivitātēm. 
Lūdzam papildināt anotācijas sadaļu "Projekta ietekme uz Rail Baltica projekta realizāciju" ar skaidrojumu, kā plānots nodalīt CINEA CEF1, CEF6, CEF9 un KF ietvaros veicamos darbus, lai nerastos dubultā finansējuma risks, t.sk, lūdzam minēt, kādus darbus, kura finansējuma ietvaros plānots veikt.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar konkrētu laika rāmi, kā arī riskus mazinošiem pasākumiem/darbībām, kas pamatotu, ka ir iespējams sekmīgi pabeigt projektu "Rīgas dzelzceļa mezgla savienojošās infrastruktūras izveide ("Starptautiskā lidosta “Rīga" - "Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija" - Aizkraukles virziens)" līdz 2029.gada 31.decembrim, t.sk. ņemot vērā iepriekšēju pieredzi projektu īstenošanā. Ņemot vērā, ka šī pasākuma/projekta ietvaros plānotas apjomīgas investīcijas un atsevišķiem risinājumiem jāveic pārprojektēšana, nepieciešams skaidrs rīcības plāns, kas pamatotu naudas plūsmu. 
Vienlaikus lūdzam papildināt anotācijā minēto informāciju par projekta ietvaros veicamo 1. un 3.apakšaktivitāti. Ņemot vērā to, ka ir minēts, ka "Būvdarbu paredzamais kopējais termiņš ir 2,5 – 3 gadi, bet to var ietekmēt pārprojektēšanas (optimizācijas) veikšanas process, apjoms un laiks", lūdzam skaidrot, vai ir izvērtēts, vai minētais identificētais risks neietekmēs aktivitātes savlaicīgu pabeigšanu, lai projekts tiktu pabeigts līdz 2029.gada 31.decembrim.
Tāpat, lūdzam anotācijā iekļaut informāciju, vai projekta 5.posma "Kontakttīkla izbūve RCS un signalizācijas sistēmu RCS Dienvidu un Ziemeļu daļas savstarpēja integrēšana un RCS Dienvidu daļas sliežu ceļu sistēmu izbūves pabeigšana”" ietvaros plānotie darbi 19 milj. euro apmērā ir tie darbi, kas nepieciešami Atveseļošanas fonda RCS projekta funkcionalitātes nodrošināšanai. Lūdzam skaidrot, vai šo darbu īstenošana Kohēzijas fonda ietvaros neietekmēs 3.3.1.1.pasākuma sākotnējā plānotā darbu apjoma izpildi sākotnēji plānotajā apmērā (t.i. pieejamā finansējuma ietvaros) un termiņā. Ņemot vērā šīs izmaksas, kā arī plānoto pārprojektēšanu, lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju, par riskiem/to mazinošiem pasākumiem attiecībā uz iespējām iekļauties un nodrošināt funkcionālu infrastruktūru pieejamajā finansējuma ietvaros.

-

Ņemot vērā regulējumā paredzēto, lūdzam papildināt protokollēmumu ar punktu, ka tiek atbalstīts 3.3.1.1.pasākuma ietvaros izmantot elastības finansējumu (kopā 15 124 106 EUR apmērā) pirms EK lēmuma par vidusposma grozījumiem, kā arī ar pienākumu Satiksmes ministrijai informēt Ministru kabinetu par risinājumiem atšķirīga lēmuma gadījumā.

-

Lūdzam anotācijas 3.sadaļā ”Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem”:
     - precizēt 2027.gadam ailē “izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” 5.1. apakšpunktā norādīto vērtību;
     - aizpildīt 2028.gadam aili “izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru”;
     - precizēt 6.punktā norādīto līdzekļu apjomu sadalījumu pa gadiem, ņemot vērā, ka, saskaitot kopā 6. punktā norādītās vērtības, kopsummas atšķiras no noteikumu projekta 14. punktā noteiktā;
     - precizēt 6.punktā informāciju par priekšfinansējumu, papildinot ar informāciju, kas tas jau ir norādīts kā daļa no 2025. un 2026.gadā norādītās ietekmes, lai neradītu priekšstatu, ka tas plānojams papildus norādītajām pasākuma izmaksām;
     - punktā “Cita informācija” norādīt, ka finansējums pasākuma īstenošanai tiks pieprasīts no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”, tai skaitā norādot, kas Satiksme ministrija pieprasīs nepieciešamo priekšfinansējumu, kā arī norādot, kas pieprasīs finansējumu tālākiem maksājumiem pasākuma ietvaros, ja tā nebūs Satiksmes ministrija.

-

Atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 3. jūnija sēdē lemtajam (p/l Nr.22; 25.§ 2.5. punkts) 3.1.1.1. pasākuma “Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos” ietvaros bija noteikts nodrošināt ikgadējos maksājumus Eiropas Savienības fondu projektu finansējuma saņēmējiem 2026. gadā - 153,0 milj. EUR, 2027. gadā - 99,1 milj. EUR un 2028. gadā - 79,9 milj. EUR. Ņemot vērā anotācijā norādītos budžeta izdevumu plānus šī regulējuma ietvaros, iezīmējas būtiski riski, ka šie maksājumu mērķi dzelzceļa investīcijām netiks nodrošināti, radot papildu riskus minimāli sasniedzamo Eiropas Komisijai deklarējamo izdevumu ikgadējiem apjomiem (N+3), kā arī iekļaušanos attiecināmības periodā līdz 2029. gada beigām. 
Vienlaikus lūdzam Satiksmes ministriju papildināt protokollēmumu ar uzdevumu Satiksmes ministrijai nodrošināt pastiprinātu dzelzceļa jomas ES fondu līdzfinansētu investīciju uzraudzību, tai skaitā nodrošināt investīciju tempa paātrinājumu un atbilstību Ministru kabineta 2025. gada 3. jūnija sēdes protokola Nr.22 25.§ 2.5. punktā noteiktajiem maksājumu mērķiem, kā arī konstatētu būtisku risku gadījumā proaktīvi un operatīvi virzīt risinājumus, priekšlikumus kompensējošiem pasākumiem, gadījumā, ja tiek identificētas būtiskas nobīdes no investīciju plāna, lai tādējādi tiktu mazināti riski un netiktu pieļauta Eiropas Savienības finansējuma zaudēšanu, radīta negatīva ietekme uz budžetu, utml.
Papildus lūdzam Satiksmes ministriju iespējami ātri veikt precizējumus noteikumu projektā "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 3.1. prioritātes "Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra" 3.3.1.specifiskā atbalsta mērķa  “Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru, veicinot militāro mobilitāti Eiropas Savienībā"  3.3.1.1. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos" īstenošanas noteikumi" un virzīt tos atkārtotai saskaņošanai tiesību aktu portālā, lai maksimāli ātri tos apstiprinātu Ministru kabinetā, un varētu virzīties ar 3.3.1.1.pasākuma ietvaros plānotā projekta īstenošanu.

-

Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.1. apakšpunkts nosaka, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Aicinām izvērtēt un precizēt noteikumu projekta 10. punkta otro teikumu, ņemot vērā, ka tajā ietvertas dublējošas tiesību normas, kas noteiktas Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 408 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā" (turpmāk - MK noteikumi Nr.408) 6. punktā. Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta noteikumos par specifisko atbalsta mērķi nav jādublē MK noteikumu Nr. 408  regulējums, tostarp minēto noteikumu 6. punktā ietvertos nosacījumus par sadarbības līgumā iekļaujamo informāciju.

-

Aicinām noteikumu projekta 12. punktā pēc vārda "līguma" lietot vārdus "par projekta īstenošanu", tādējādi lietojot terminoloģiju atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likumā noteiktajam, vienlaikus aicinām nedublēt šī punkta noslēguma daļu ar noteikumu projekta 10. punkta regulējumu.

12. Finansējuma saņēmējs  pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas iesniedz sadarbības iestādē ar sadarbības partneri noslēgtu sadarbības līgumu.

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 14.punktā norādīto plānoto finansējuma apjomu, ņemot vērā to, ka šobrīd norādītais kohēzijas fonda līdzfinansējuma apmērs pārsniedz 85% no kopējās attiecināmo izmaksu summas, attiecīgi palielinot plānoto valsts budžeta finansējumu par 1 EUR, lai nodrošinātu korektu līdzfinansējuma likmi.
Attiecīgus precizējumus lūdzam veikt arī anotācijā.

-

Lūdzam izvērtēt, vai noteikumu projekta 17.3. apakšpunktā norādītās izmaksas nedublē 17.5. apakšpunktā minētās izmaksas. Ja izmaksas dublējas, lūdzam dzēst 17.3. apakšpunktu. Savukārt, ja izmaksas nedublējas, lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par to, kāda veida būvdarbi ir plānoti šīs attiecināmo izmaksu pozīcijas ietvaros, kas nedublē 17.5. apakšpunktā un tā apakšpunktos uzskaitītās izmaksas.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, kāda veida darbības ir paredzētas sadaļā "izpētes veikšanas un slēdzienu izstrādes izmaksām". Tāpat lūdzam skaidrot, kāda veida darbības ir paredzētas un kādam mērķim tās nepieciešamas sadaļā "inženierkonsultanta un būvniecības procesa dalībnieku izmaksām”.
 

-

Lai nodrošinātu, ka, veicot ieguldījumus, netiek sniegtas priekšrocības 17.5.2.apakšpunktā minēto inženiertīklu un infrastruktūras īpašniekam, proti, netiek palielināti apkalpes jaudu raksturojošie tehniskie parametri, kas nozīmētu, ka inženiertīklu un infrastruktūras īpašniekiem jāpiemēro atbilstošs komercdarbības atbalst regulējums, lūdzam papildināt noteikumu projekta 17.5.2. apakšpunktu, ar atbilstošu nosacījumu. Piemēram, teikuma beigās aicinām pievienot nosacījumu, ka izmaksas atbalstāmas tikai tad, ja netiek palielināta infrastruktūras jauda. Aicinām atbilstoši anotācijā izskaidrot, ka tādējādi investīcijas neradīs priekšrocības inženiertīklu un infrastruktūras īpašniekam un tādējādi tiem netiek konstatēta ekonomiskās priekšrocības piešķiršana un nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējums.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, vai telekomunikāciju un to sistēmu izbūve ir paredzēta VAS "Latvijas dzelzceļš" īpašumā esošajās sistēmās. Ja šāda veida darbi un ieguldījumi ir plānoti trešo personu īpašumā esošajās telekomunikāciju sistēmās, lūdzam, lai neradītu nepamatotas priekšrocības šo sistēmu īpašniekiem, precizēt noteikumu punktu, ņemot vērā 17.5.2. apakšpunktā paredzētos nosacījumus.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, kāda veida izmaksas šajā izmaksu pozīcijā ir paredzētas, kā arī izvērtēt, vai šāda veida izmaksas nav saistītas ar uzturēšanas izdevumiem, kas attiecas uz VAS "Latvijas dzelzceļa" pamatdarbības nodrošināšanu un nebūtu attiecināmas uz projekta izmaksām. 
 

-

Aicinām viennozīmīgai izpratnei izvērtēt un precizēt noteikumu projekta 17.16. apakšpunktu, jo noteikumu projekta 17.5., 17.7. un 17.13. apakšpunktā ir uzskaitītas izmaksas, nevis darbības.

17.16. tehnikas izmantošanas un būvmateriālu iegādes izmaksas šo noteikumu 17.5., 17.7. un 17.13. apakšpunktā minēto izmaksu darbību ietvaros.

Lūdzam izvērtēt, vai noteikumu projekta 17.18. apakšpunktā noteiktās izmaksas nedublē 17.6. apakšpunktā norādītās izmaksas. Ja izmaksas dublējas, lūdzam svītrot šo apakšpunktu.
Tāpat šajā noteikumu projekta apakšpunktā ir paredzēts, ka attiecināmas ir "informācijas sistēmas ieviešanas izmaksas līdz tās darbības uzsākšanai". Lūdzam izvērtēt minēto formulējumu, ņemot vērā, ka šādas izmaksas var tikt attiecinātas līdz projekta termiņa beigām.

-

Noteikumu projekta anotācijā ir norādīts, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 27. maija sēdē apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2021.gada 16.novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam” paredzēts, ka “plānotos dzelzceļa projektus īsteno VAS “Latvijas dzelzceļš”, kā arī rast risinājumu pievienotās vērtības nodokļa segšanai, nepieprasot tā segšanu no valsts budžeta līdzekļiem” . Turpretim noteikumu projekta 23. punktā noteikts,ka pasākuma atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināms pievienotās vērtības nodoklis, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, vai ir veikts pilnīgs izvērtējums, un noteikumu projekta 23.punktā ietvertais regulējums neietekmē valsts budžetu, jo nebūs nepieciešamības pieprasīt papildu budžeta līdzekļus projekta īstenošanai.

-

Lūdzam izvērtēt papildināt noteikumu projekta 24.punktu ar norādi no kādiem līdzekļiem tiks segtas izmaksas ārpus projekta, lai nerastos interpretācijas problēmas.

24.Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas projektā kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta par finansējuma saņēmēja līdzekļiem

Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.1. apakšpunkts nosaka, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Lūdzam izvērtēt svītrot noteikumu projekta 29. punktu, jo minētais punkts dublē noteikumu projekta 13. punktu.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Eiropas Savienības fondu prasībām finansējuma saņēmēja tiesībām uz objektu vai īpašumu jābūt nostiprinātām Zemesgrāmatā, ja nav attiecīga izņēmuma, kas aprakstīts noteikumu projekta anotācijā. Ņemot vērā noteikumu projekta 32.6. apakšpunktā noteikto regulējumu, lūdzam anotācijas ietvaros skaidrot, vai gadījumā, ja infrastruktūras objekts tiesību aktos noteiktā kārtībā tiks nodots finansējuma saņēmēja valdījumā vai lietošanā tiks nostiprināts Zemesgrāmatā.

-

Lūdzam izvērtēt un, ja attiecināms, papildināt noteikumu projekta 33.punktu arī ar iespēju piemērot inovatīvo publisko iepirkumu. 

-

Vēršam uzmanību, ka, paredzot avansa un starpposma maksājuma kopsummu, atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumu  Nr.205 "Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā"  17. punktā noteiktajam apmēram, noteikumu projekta anotācijā ir īpaši jāpamato šāda avansa un starpposma maksājuma kopsummas apmēra nepieciešamība, tai skaitā norādot, kāda deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros minētais finansējums tiek izmantots. Ņemot vērā iepriekšminēto un protokollēmuma projekta 3. punktā noteikto attiecībā uz priekšfinansējuma nepieciešamību, lūdzam noteikumu projekta anotācijā atspoguļot iepriekš minēto informāciju.

-

Aicinām izvērtēt un papildināt anotācijā iekļauto informāciju ar skaidrojumu, vai projekta "Rīgas dzelzceļa mezgla savienojošās infrastruktūras izveide ("Starptautiskā lidosta “Rīga" - "Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija" - Aizkraukles virziens)" izvērtēšanai nebūtu lietderīgi piesaistīt arī speciālistus no Aizsardzības ministrijas.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 1.3. sadaļā "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" minēto informāciju attiecībā uz VAS "Latvijas dzelzceļš" veicamajiem darbiem projekta "Rīgas dzelzceļa mezgla savienojošās infrastruktūras izveide ("Starptautiskā lidosta “Rīga" - "Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija" - Aizkraukles virziens)" ietvaros, skaidrojot, vai plānotie darbi nedublēsies ar būvdarbiem, ko plānots veikt Atveseļošanas plāna ietvaros Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas Dienvidu daļā.

-

Anotācijas sadaļā “Konkurences ietekmes izvērtējums” ir sniegts izvērtējums, kas attiecas uz paša VAS “Latvijas dzelzceļa” spējām un tiesībām veikt darbus pašu spēkiem, tomēr nav sniegts ietekmes uz tirgu izvērtējums, t.i, vai šādā veidā netiek ierobežota atklāta konkurence attiecībā uz pārējiem tirgus dalībniekiem. Ja plānotajām darbībām jau izsludināto Iepirkumu ietvaros VAS “Latvijas dzelzceļš” paredz līgumus slēgt tikai par daļu no darbiem un pārējos darbus veikt saviem spēkiem, lūdzam papildināt anotāciju ar ieteikmes uz kopējā tirgus dalībniekiem izvērtējumu, vai arī, ja izsludināto Iepirkumu rezultātā līgumus ir paredzēts slēgt par pilnu darbu apjomu, t.i., neveicot darbus saviem spēkiem, lūdzam iespējamo neatbilstoši veikto izdevumu risku noveršanai, veikt šādu ietekmes uz tirgus dalībniekiem izvērtējumu. VAS “Latvijas dzelzceļš” par šādu pieeju ir vairākkārtīgi informēts gan rakstiski, gan tikšanās reizēs.

-

Lai nodrošinātu pārliecību, ka komercdarbības atbalsta kontekstā ir izvērtēti atbalsta saņēmēji visos līmeņos un attiecībā uz visām attiecināmajām izmaksām, lūdzam noteikuma projekta anotāciju atbilstoši papildināt. Skaidrojam, ka izvērtējums anotācijā aptver šobrīd tādas izmaksas, kas tieši saistītas ar  Dzelzceļa likumā noteikto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru (attiecībā uz stacijām ir atsevišķs Eiropas Komisijas secinājums – lūdzam skatīt tālāk), taču nenosedz vērtējumu attiecībā uz tādām izmaksām kā, piemēram, gājēju pārejas, tostarp divlīmeņu šķērsojuma, izbūves un pārbūves darbi un teritorijas labiekārtošanas darbi. Tāpat izvērtējums neaptver informāciju par to, vai plānotos kontakttīkla un elektroapgādes sistēmas pārbūves vai izbūves darbus projekta iesniedzējs veiks kā elektroenerģijas sistēmas operators, ņemot vērā to, ka šie darbi tiek veikti VAS “Latvijas dzelzceļš” pārvaldītajā teritorijā (t. s. sarkanās līnijas), kas nav pieejama citiem komersantiem šādas infrastruktūras attīstīšanai (lūdzam arī skatīt komentāru pie noteikumu projekta 17.5.2.punkta). Skaidrojam arī, ka Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts savā 2019.gada 31.jūlija vēstulē Nr.087737 ir skaidrojis, ka pasažieru stacijas nav uzskatāmas par dzelzceļa infrastruktūru Direktīvas Nr.2012/34/ES 1.pielikuma izpratnē, līdz ar to, atbalsts tām nav izslēdzams pamatojoties uz Komisijas Paziņojuma “Kopienas vadlīnijām valsts atbalstu dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07)” 25. punktu. Taču, ir maz ticams, ka atbalsts stacijām kvalificētos kā valsts atbalsts, jo Eiropas Komisijas izpratne ir, ka “[..] dzelzceļa termināla stacijas ir pakļautas likumīgam monopolam, tādējādi izslēdzot jebkādu konkurenci šajā tirgū, ir maz ticams, ka pasažieru stacijas projektēšanas un būvniecības daļa izkropļos konkurenci, un tādēļ ir maz ticams, ka tām būtu valsts atbalsts” (skatīt lietas SA.54468 (2019/PN) „The Rail Baltica Riga Central Terminal and related railway infrastructure (Project)” materiālus, kas nosūtīti Satiksmes ministrijai ar Finanšu ministrijas 08.08.2019. vēstuli Nr. 7-2/18/3677). Ņemot vērā iepriekšminēto, lūdzam papildināt anotācijā iekļauto izvērtējumu komercdarbības atbalsta kontekstā arī attiecībā uz pasākuma ietvaros plānotajām darbībām un izmaksām dzelzceļa stacijās. Vienlaikus, aicinām izvērtēt, vai šī brīža apstākļi kontekstā ar dzelzceļa staciju monopolstāvokli nav mainījušies un vai Eiropas Komisijas 2019.gadā sniegtais viedoklis būtu attiecināms. Ja tiek secināts, ka lietas apstākļi ir mainījušies, lūdzam izvērtēt nepieciešamību atkārtoti konsultēties ar Eiropas Komisiju valsts atbalsta kontroles kontekstā.

-

Aicinām noteikumu projekta anotācijā ietvert informāciju, kas pamato izvēlēto projektu iesniedzēju.

-