Atzinums

Ņemot vērā, cik daudzas no pierobežas pašvaldībām argumentēti norāda uz nespēju nodrošināt obligāto minimālo skolēnu skaitu vidusskolas posmā un lūdz iekļaut viņu izglītības iestādes izņēmuma gadījumos, aicinām pārvērtēt kopējos uzstādītos minimālā skolēnu skaita kritērijus 10.-12.klašu posmā.
RACA vērsušās sekojošas pašvaldības: Balvu novads ar Viļakas vidusskolu, Augšdaugavas novads ar Zemgales vidusskolu, Preiļu novads ar Aglonas vidusskolu, Ludzas novads ar Dagdas, Kaunatas, Zilupes, Kārsavas vidusskolām.
Atspoguļojam Preiļu novada pašvaldības un Ludzas novada pašvaldības argumentāciju.
1) Preiļu novada pašvaldība uztur savu sākotnējo iebildumu, uz izziņā norādītajiem argumentiem norādot sekojošo: Preiļu novada pašvaldība nepiekrīt pretargumentiem par Aglonas vidusskolas neiekļaušanu izņēmuma sarakstā, jo:
1. Šajā sarakstā ir iekļautas trīs citas vidusskolas un izņēmuma kritēriji nav nekur normatīvajos aktos atrunāti. Atsauce uz starptautiski validētu metodoloģiju ir nepamatota, jo tā nav akceptēta ne valstij saistošos līgumos, ne citos ārējos normatīvajos aktos.
2.  Ģeogrāfiskā situācijā un pēc saviem parametriem  Aglonas vidusskola neatšķiras arī no tām  skolām, kuras ir iekļautas noteikumu projektā.
2) Ludzas novada pašvaldība savā 22.09.2025. vēstulē Nr. 3.1.1.7/2025/1897-N norāda sekojošo: 
Ņemot vērā izglītības pieejamības un sabiedrības ilgtspējas nodrošināšanas nozīmi pierobežas teritorijās, ir nepieciešams iekļaut arī Zilupes pilsētas vidusskolu, jo tā, līdzīgi kā Kārsavas vidusskola, atrodas pierobežas pilsētā, nevis pagastā, un ģeogrāfiski ļoti tuvu ārējai robežai. Abas skolas – Kārsavas un Zilupes – ir nozīmīgas Ludzas novada attīstības un sabiedrības noturības balsta institūcijas, jo atrodas tiešā valsts austrumu pierobežā, kur izglītības iestāžu pieejamība ir stratēģiski būtiska. Skolas ir būtisks faktors iedzīvotāju palikšanai teritorijā, tās nodrošina apdzīvotību, stiprina vietējo kopienu un tādējādi arī valsts drošību pierobežā. Tāpat ir nepieciešams precizēt noteikumu 16.4.4. apakšpunktu, jo, lai gan Dagdas un Kaunatas vidusskolām jau noteikti samazināti izglītojamo skaita kritēriji, Kārsavas un Zilupes vidusskola atrodas Ludzas novadā tiešā ārējās Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu robežas tuvumā (mazāk nekā 10 km no Krievijas Federācijas robežas) un tādējādi atrodas īpaši sensitīvā teritorijā. Šādos apstākļos ir pamatoti paredzēt papildu izņēmumu – noteikt minimālo izglītojamo skaitu 25, nodrošinot izglītības pieejamību un ilgtspēju šajā stratēģiski nozīmīgajā pierobežas teritorijā. Samazinot minimālo izglītojamo skaitu līdz 25 skolēniem, tiek nodrošināta izglītības pieejamība vietējiem bērniem un jauniešiem, vienlaikus saglabājot sabiedrības ilgtspēju un reģiona attīstības potenciālu. Šajās skolās izglītības pieejamība ir cieši saistīta ar sabiedrības drošību, noturību un teritorijas ilgtspēju.
Pretējā gadījumā Ludzas novada pašvaldība nevarēs kvalificēties projekta nosacījumiem, kas liegtu iespēju piesaistīt finansējumu izglītības iestāžu nodrošinājuma pilnveidošanai un vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai vidējās izglītības pakāpē. Tas nozīmē, ka pašvaldība, kas atrodas stratēģiski visjutīgākajā valsts teritorijā – austrumu pierobežā, ar garāko sauszemes robežu valstī –, faktiski tiek atstāta bez atbalsta. Šāda pieeja ir klajā pretrunā ar valsts deklarēto politisko kursu stiprināt austrumu pierobežu un tās noturību. Atbalsta trūkums Ludzas novadam praktiski nozīmē, ka tiek stiprinātas citas pašvaldības, kamēr austrumu pierobežas pašvaldības – kur koncentrējas īpaši nozīmīgi valsts drošības un sabiedrības noturības izaicinājumi – paliek novārtā. Tas ne tikai grauj sabiedrības uzticēšanos valsts politikai, bet arī apdraud izvirzīto mērķu sasniegšanu.

16.4.4. 10.–12. klašu grupā – 45 izglītojamie, izņemot Dagdas vidusskolu, Viļakas vidusskolu, Zemgales vidusskolu, Aglonas vidusskolu un Kaunatas vidusskolu, kurās tiek nodrošināti ne mazāk kā 30 izglītojamie, savukārt Kārsavas vidusskolā un Zilupes vidusskolā tiek nodrošināti ne mazāk kā 25 izglītojamie.

Saņemts priekšlikums no Ludzas novada pašvaldības, kas nav uzskatāms par RACA kopējo viedokli, taču nododam to izvērtēšanai IZM.
Minētā pašvaldība uzskata, ka esošais ERAF finansējuma sadalījums (noteikumu 12. punkts) netiek veikts proporcionāli pierobežas teritoriālo vienību skaitam, radot disproporciju starp pašvaldībām, kuru pierobežas platība un iedzīvotāju skaits būtiski atšķiras, rosinot mainīt šo pieeju. Šāda situācija neveicina taisnīgu finansējuma sadalījumu un nedod pietiekamu atbalstu pašvaldībām ar lielāku pierobežas īpatsvaru un augstākiem drošības riskiem. Vienlaikus anotācijā paredzētais elastības finansējums ir nepieciešams, lai rastu risinājumus pierobežas pašvaldībām, tādējādi veicinot 2025. gada 4. jūlija sanāksmē ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem pārrunāto Latgales reģionam mērķēto izglītības jomas investīciju izpildi. 
Precīzāku Ludzas novada pašvaldības argumentāciju aicinu skatīt 22.09.2025. vēstulē Nr. 3.1.1.7/2025/1897-N, kas adresēta arī ministrijai

“12. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma sadalījums starp projektu iesniedzējiem tiek noteikts proporcionāli pierobežas administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību skaitam, īpaši ņemot vērā to atrašanos tiešā ārējās robežas pierobežas joslā. Finansējuma sadalījumā prioritāri tiek iekļautas teritoriālās vienības un izglītības iestādes, kas atrodas ārējās robežas tiešā tuvumā un kuras pakļautas augstākiem drošības riskiem.”