Atzinums

Lūdzam precizēt minēta punkta redakciju.
 

Pārresoru koordinācijas centram (Demogrāfisko lietu centram) sagatavot un līdz 2023. gada 1. februārim iesniegt Ministru kabinetā pamatnostādņu 4.mērķa  Tautas ataudze Latvijā īstenošanas plānu 2023.-2027.gada plānošanas periodam “Tautas ataudzes stratēģija 2030.gadam”.
 

Lūdzam izvērtēt Plāna projekta 6.1.2. pasākuma rezultatīvo rādītāju un precizēt to, paredzot, ka pasākuma ietvaros izstrādātais izvērtējuma ziņojums kā konceptuāls ziņojums tiek iesniegts izskatīšanai MK 
 

-

Lūdzam papildināt Plāna projekta 5.2.3. pasākuma rezultatīvo rādītāju, norādot, kā pasākuma īstenošanas rezultātā mainīsies mentoru/ģimenes asistentu skaits, vai arī kas būs citas plānotās darbības, lai nodrošinātu pakalpojuma attīstību
 

-

Lūdzam precizēt Plāna projekta  5.2.2. pasākuma darbības rezultātu un rezultatīvo rādītāju, norādot, kādas aktivitātes īstenojot tiks pilnveidotas aizbildņu, audžuģimeņu, kā arī bērnu aprūpes iestāžu darbinieku, zināšanas un prasmes sagatavot bērnus (vecumā no 16-18 gadiem) dzīvei pēc ārpusģimenes aprūpes beigām.
 

-

Lūdzam papildināt Plāna projekta 5.2.1. pasākuma rezultatīvo rādītāju, norādot, cik bērni saņems bērnu atbalsta personu pakalpojumu. Vienlaikus, lūdzam pārskatīt, vai pasākuma izpildei nav nepieciešami arī  grozījumi normatīvā regulējumā
 

-

Lūdzam papildināt Plāna projekta 5.1.3.pasākuma darbības rezultātu un rezultatīvo rādītāju, norādot, kādas ir pasākuma īstenošanas rezultātā sagaidāmās izmaiņas attiecībā uz adoptētāju skaitu un adoptēto bērnu skaitu
 

-

Lūdzam papildināt Plāna projekta 5.1.2. pasākuma darbības rezultātu un rezultatīvo rādītāju, norādot, kādas ir pasākuma īstenošanās rezultātā sagaidāmās izmaiņas attiecībā uz aizbildņu skaitu un bērnu skaitu aizbildnībā
 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam projektam, ES kohēzijas politikas programmas Latvijai 2021. - 2027.gadam papildinājuma projektam un SAM rādītāju metodoloģijas apraksta projektam atbildīgā iestāde par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju”  4.3.6.8. pasākuma “IKT sistēmu modernizācija labākas bērnu tiesību aizsardzības sistēmas nodrošināšanai” īstenošanu ir Valsts kanceleja. Minētā pasākuma finanšu līdzekļi ir paredzēti, lai ieviestu Plāna projekta 1.rīcības virzienā paredzētos pasākumus, kā arī pasākumus, kas ir jau apstiprināti ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam, t.sk. plānots ieviest digitālu bērnu agrīnās attīstības skrīningu, pie kā PKC kopā ar IZM un VM jau ir uzsācis darbus, veidojot digitālu bērnu veselības karti, kurā apkopota izglītības iestādei norādāmā informācija par bērna veselības stāvokli, kā arī izstrādāt un ieviest vienotu agrīnās attīstības risku analīzes un vadības rīku agrīnai atbalsta vajadzību identificēšanai (2021.gada 29.jūnija MK protokols nr.50 §36 2.punkts). Šī iemesla dēļ lūdzam pārskatīt plāna projekta 4.4.5.pasākumam paredzēto finanšu avotu.
 

-

Lūdzam precizēt Plāna projekta 4.3.7. pasākuma rezultatīvo rādītāju, norādot, cik bāriņtiesu darbiniekiem gada laikā  būs pieejams supervīzijas pakalpojums
 

-

Lūdzam precizēt Plāna projekta 4.1.43.pasākuma darbības rezultātu un rezultatīvo rādītāju, norādot, cik bērniem un ģimenēm plānots gada laikā nodrošināt jaunos pakalpojumus
 

-

Lūdzam papildināt Plāna projekta 3.3.1.pasākumu, kā līdzatbildīgo institūciju norādot PKC, ņemot vērā, ka pasākums īstenojams kontekstā ar Pamatnostādņu projekta 4.1. Rīcības virziena “Ģimenes vērtību spēcināšana sabiedrībā” 1.uzdevumu.
 

-

Lūdzam papildināt Plāna projekta 3.1.4. pasākuma rezultatīvo rādītāju, norādot “- Ministru kabinetā apstiprināts Informatīvais ziņojums, - izstrādāti grozījumi normatīvā regulējumā”.
 

-

Lūdzam papildināt Plāna projekta 3.1.3. pasākuma rezultatīvo rādītāju, norādot ģimeņu skaitu gadā, kam tiks nodrošināts mediācijas pakalpojums
 

-

Lūdzam papildināt Plāna projekta 3.1.2. pasākuma darbības rezultātu un rezultatīvo rādītāju, norādot, cik un kādas institūcijas vai speciālisti tiks iepazīstināti ar izstrādātajām vadlīnijām, lai nodrošinātu to praktisku ieviešanu un pielietošanu ģimenes strīdu gadījumos
 

-

Lūdzam papildināt Plāna projekta 3.1.1. pasākuma rezultatīvo rādītāju, norādot bērnu/ģimeņu skaitu gadā, kuri saņems ģimenes psihoterapijas pakalpojumu
 

-

Lūdzam precizēt Plāna projekta 2.6.2.pasākuma darbības rezultatīvo rādītāju, norādot bērnu skaitu gadā, kas saņēmuši Bērnu mājas pakalpojumus.
 

-

Ņemot vērā Plāna projekta 2.3.3. pasākumam paredzētos finanšu līdzekļus un sasniedzamo rezultātu, lūgums precizēt, vai pasākuma ietvaros plānota tikai jaunu pieeju un metožu aprobācija un pilotēšana, vai arī pakalpojumu ieviešana. Ja ieviešana nav plānota, lūgums precizēt pasākuma darbības rezultātu.
 

-

Lūgums precizēt Plāna projekta 2.3.2.pasākuma ieviešanas gadu
 

-

Lūdzam precizēt Plāna projekta  2.3.1.pasākuma  darbības rezultātu un rezultatīvo rādītāju, norādot, cik no vardarbības cietušās personas un cik vardarbības veicēji gada laikā tiks aptverti, kā arī cik speciālisti tiks apmācīti darbam ar minētajām metodēm
 

-

Lūdzam precizēt Plāna projekta 2.1.1. darbības rezultātu un rezultatīvo rādītāju, norādot, cik skolas, pedagogi, klases gada laikā tiks aptvertas
 

-

Lūdzam precizēt informāciju Plāna projekta 1.rīcības virzienā Agrīns preventīvs atbalsts veselīgai bērnu un jauniešu attīstībai atbilstoši PKC nosūtītajiem labojumiem, ņemot vērā, ka ir jau apstiprinātas Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, kā arī pamatnostādņu īstenošanas plāns periodam līdz 2023.gadam, kuros ir jau iekļauti šajā rīcības virzienā plānotie pasākumi.
 

-

Lūdzam papildināt Pamatnostādņu projekta 1.2.rīcības virziena aprakstu, iekļaujot vīziju par Barnahus pieejas iedzīvināšanu Latvijā, t.sk. precizējot, kurā institūcijā tiks attīstīti Bērnu mājas pakalpojumi, kā arī norādot atbildību sadalījumu starp Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju.
 

-

Ņemot vērā, ka teksts Pamatnostādņu projekta 1.1.rīcības virziena aprakstā dublējas, lūgums tālāk minēto rindkopu izteikt šādā redakcijā:
 

Šobrīd Latvijā agrīnā preventīvā atbalsta sistēma vēl nav nostiprināta normatīvajos aktos un agrīnās bērnības politika līdz šim vispār nav noteikta kā horizontāla starpnozaru politika, pretēji ANO Bērnu tiesību komitejas rekomendācijām. Tāpat nav izstrādāti un ieviesti vienoti, integrēti, regulējoši risinājumi, kas nodrošinātu agrīnā  preventīvā  atbalsta  pakalpojumu sniegšanu pēc vienotiem principiem un metodoloģijas visā valsts teritorijā, tādējādi mazinot reģionālās atšķirības atbalsta saturā un pieejamībā.
 

Lūdzam precizēt Pamatnostādņu projekta 1.1.rīcības virzienā trešās rindkopas pirmo teikumu šādā redakcijā:
 

Galvenie 21.gs. riski, kas spēcīgi zīmogo dažādus bērnu attīstības negatīvus scenārijus  un neatbilstošas bērnu attīstības trajektorijas rašanos:
 

Lūdzam labot Pamatnostādņu projekta 9.atsauci, izsakot to šādā redakcijā:
 

Skubiņa, I. (2022) Pētījums agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas, profilakses un agrīnās intervences pakalpojumu groza izveidei Latvijā. Rīga: PKC. 189 lpp
 

Domājot par Pamatnostādņu projekta virsmērķa labskanību, lūgums to precizēt šādā redakcijā:
 

Virsmērķis ir bērniem, jauniešiem un ģimenēm atbalstoša sabiedrība, kas veicina ģimeņu labklājību, moderni un pieejami agrīnā atbalsta un intervences pakalpojumi, kas sekmē bērnu un jauniešu veselīgu attīstību un vienlīdzīgas iespējas,  mazina nabadzības un sociālās atstumtības riskus bērniem, jauniešiem un ģimenēm, nodrošinot valsts kopīgu izaugsmi.
 

Lūdzam precizēt Pamatnostādņu projekta terminu sadāļā jēdzienu Agrīnas bērnības politika

Agrīnās bērnības politika  - valsts attīstīti starpinstitucionāli pakalpojumi un definētas vajadzības agrīnā vecuma bērniem, noteiktas bērnu vecāku, pedagogu un citu iesaistīto speciālistu vajadzības viņus ietekmējošās politikas jomās un tādējādi radīti pamatnosacījumi, kas atbalsta pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnu mācīšanās un attīstības procesus un ļauj viņiem augt droši un veselīgi, un veicina viņu saskaņotības sajūtu.

Lūdzam precizēt Pamatnostādņu projekta terminu sadāļā jēdziena Agrīnā bērnība vai agrīna vecuma bērni pirmo teikumu.
 

[..] aptver pirmsdzemdību periodu līdz bērna desmit gadu vecumam.

Vēršam uzmanību, ka Pamatnostādņu projekta 5.pielikumā norādītajā tabulā Kopsavilkums par pamatnostādnēs iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu nav iekļauta Pārresoru koordinācijas centra 28.septembrī sniegtā informācija Labklājības ministrijai par finansējuma apmēru un avotiem 1.1.rīcības virziena un 4.mērķī iekļauto rīcības virzienu uzdevumu īstenošanai. Lūdzam labot to atbilstoši sniegtajai informācijai.
 

-

Lūdzam precizēt Pamatnostādņu projekta 2.pielikumā iekļauto aprakstu par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. - 2027. gadam.
 

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. - 2027. gadam  (Saeimas paziņojums, apstiprināts Saeimas 2020.gada 2.jūlija sēdē) prioritātes „Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki” ietvaros noteiktajos rīcības virzienos „Uz cilvēku centrēta veselības aprūpe”, „Stipras ģimenes paaudzēs”, “Sociālā iekļaušana” paredz uzdevumus multidisciplināru un starpnozaru sadarbībā balstītu pakalpojumu attīstībai, īpaši uzsverot jomas, kam ir būtiska ietekme uz ģimeņu atbalsta sistēmas pilnveidošanu un kvalitatīvu pamatvajadzību nodrošināšanu, individualizēta sociālā atbalsta nodrošināšanu, īpaši nabadzības riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju grupām. Rīcības virziens “Psiholoģiskā un emocionālā labklājība” paredz psihiskās un emocionālās veselības stiprināšanu sabiedrībā, īstenojot uz mērķa grupām orientētus profilakses pasākumus un intervenci. Lai mērķtiecīgi uzlabotu bērnu un jauniešu psiholoģisko un emocionālo labklājību, novēršot iespējamo risku veidošanos nākotnē, paredzēts nostiprināt agrīna atbalsta pakalpojumu sistēmu vismazākajiem, kā arī bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām, sniegt atbalstu vecāku prasmju pilnveidošanai, kā arī ieviest risinājumus atkarību izraisošo vielu un procesu izplatības ierobežošanai un pārmērīga un kaitējoša patēriņa mazināšanai. Tāpat paredzēts attīstīt vardarbības profilaksi, t.sk. mazinot mobingu jauniešu vidū, un savlaicīgu intervenci dažādās krīzes situācijās, stiprinot cilvēku psiholoģisko un emocionālo noturību un spēju rast labvēlīgu risinājumu. Šī rīcības virziena ietvaros arī paredzēta seksuālās un reproduktīvās veselības stiprināšana sabiedrībā un infekciju slimību izplatības risku mazināšana, uzlabojot psiholoģisko un emocionālo veselību, kas ir ļoti aktuāli tieši jauniešu vecuma grupā. Rīcības virziens paredz arī ieviest izglītības iestādēs mediācijas programmas kā preventīvu līdzekli konfliktu risināšanai bērnu un jauniešu vidū.
Prioritātes “Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība” ietvaros noteiktā rīcības virzienā “Mājoklis” noteikta mājokļa pieejamības uzlabošana grūtībās nonākušiem un nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem, sociālo mājokļu atjaunošanai. Prioritātes “Vienota, droša un atvērta sabiedrība” ietvaros noteiktā rīcības virzienā “Tiesiskums un pārvaldība” ir paredzēts uzdevums bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidošanai. Tāpat šajā pašā rīcības virzienā ir paredzēts uzdevums īstenot mazaizsargāto un cietušo personu atbalsta un aizsardzības sistēmu,  ieviešot inovatīvus, uz rezultātu vērstus un ekonomiskus risinājumus visās pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, tiesās un ārpustiesas strīdu izskatīšanas institūcijās, tādejādi nodrošinot efektīvu, ērtu, savlaicīgu, sabiedrībai saprotamu un pieejamu tiesībaizsardzības sistēmu. Vienlaikus rīcības virziens “Saliedētība” ietver sabiedrības pašorganizēšanās, sadarbības un līdzdarbības prasmju un iespēju paplašināšanu, jo īpaši attīstot jauniešu pilsonisko izglītību, iedzīvotāju līdzdarbību nevalstiskajās organizācijās, arodbiedrībās un brīvprātīgajā darbā. Prioritātes “Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei” rīcības virziens “Iekļaujoša izglītības vide” paredz sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu un jauniešu (sociāli ekonomiskie riski, speciālās vajadzības, nelabvēlīgā situācijā nonākuši jaunieši, u.c. priekšlaicīgas mācību pamešanas riski) iesaistīšanu ārpus formālās izglītības (t.sk. interešu izglītības) pasākumos (t.sk. skolas vidē – kā vispārējā, tā profesionālajā izglītībā) un preventīvus un pastāvīgus pasākumus visu veidu vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs, kā arī atbalsta pasākumus bērniem un jauniešiem, pedagogiem, skolas personālam un ģimenēm.
 

Lūdzam papildināt Pamatnostādņu projekta 3.pielikumā iekļauto pētījumu sarakstu ar vēl vienu pētījumu, kurš 2022.gadā tika īstenots pēc Pārresoru koordinācijas centra pasūtījuma.
 

Pētījums agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas, profilakses un agrīnās intervences pakalpojumu groza izveidei Latvijā, autore – I.Skubiņa (2022). Pētījuma vispārīgais mērķis – veicināt uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, Latvijā nostiprinot agrīnā preventīvā atbalsta un agrīnās intervences (turpmāk arī – “APA”) sistēmu bērnu vispusīgai attīstībai un pašrealizācijai un paaugstinot izpratni politiķu, rīcībpolitikas veidotāju un īstenošanā iesaistīto speciālistu vidū par APA sistēmas tvērumu, risināmo problēmu lokiem un izmantojamiem atbalsta instrumentiem. Pētījuma ietvaros veikta ārvalstu labās prakses piemēru analīze un pēc tam nacionāla līmeņa izpēte (ekspertu intervijas, pašvaldību aptauja, dokumentu analīze), lai detalizēti apzinātu Latvijas vajadzības un iespējas APA sistēmas izveidei. Pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Petijums_agrina_prevent_atbalsta_sistemas_un_pakalpojumu_groza_izveidei.pdf
 

Joprojām uzturam 11.oktobrī izteikto iebildumu par nepieciešamību precēt Pamatnostādņu projektā un Plāna projektā plānoto finansējuma avotu un apjoma atbilstību NAP2027. Piedāvātajā redakcijā nav iespējams novērtēt paredzēto finanšu saskaņotību ar NAP2027
 

-