Atzinums

Rīcības plāna 24.1. pasākumā vēlams nodalīt tā pirmo un otro punktu. 24.1. (2) punkta pasākums nav izpildāms minētajā termiņā, jo saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējuma" 4. pantu šādam stratēģiskam plānošanas dokumentam ir jāveic stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Minētā plāna pēdējā pieejamā redakcija nesatur šī novērtējuma veikšanai nepieciešamo informāciju, ne arī atsauci uz ietekmes uz vidi novērtējumu. Turklāt tas nav saskaņots ne vien ar vairākām ministrijām, bet arī ar nevaldības sektora ekspertiem. Veicot nepieciešamos uzlabojumus saskaņā ar iebildumiem Lauksaimniecības attīstības plānā, tomēr ir neiespējami, ka Rīcības plānā noteiktajā termiņā varētu izstrādāt gan SIVN, gan ievērot tā publiskās apspriešanas 30 dienu termiņu.
 

24.1. (2) punktu nodalīt no (1) punkta;
Mainīt (2) izpildes termiņu un darbības rezultāta redakciju: “Lauksaimniecības izaugsmes plāns ir saskaņots ar ministrijām un saskaņošanā ieinteresētajām nevaldības organizācijām un izskatīšanas procesā MK.”
Ja termiņu nav reālistiski noteikt tādu, kas saskanētu ar MK noteikumiem un ar aktuālo valdību, 24.1. (2) punkts nav iekļaujams plānā.

Rīcības plāna pasākuma 45.1. termiņš neatbilst MK noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums", kas paredz vismaz 30 dienu termiņu priekšlikumu sniegšanai publiskās apspriešanas ietvaros.
 

-

Rīcības plāna 45.6. pasākums ir nekorekts un pauž nepietiekamu iedziļināšanos nozares problemātikā, kā arī Eiropas Savienības “Zaļā kursa” saturā. Pasākums nerespektē esošo likumdošanu, un tas neatbilst datiem par Latvijas dabas stāvokli un Latvijas ilgtermiņa interesēm. Formulējumā lietota arī nekorekta sarunvaloda.
Tautsaimniecības pretnostatīšana un Latvijas pozicionēšanās pret Eiropas Savienības “Zaļo kursu” ir nepamatota un Latvijas interesēm neatbilstoša. “Zaļais kurss” ietver daudz dažādu komponenšu, tostarp ūdens kvalitātes uzlabošanu, piesārņojuma novēršanu, aprites ekonomikas atbalstu un pārstrādi, ēku atjaunošanu, mobilitātes stratēģiju, “No lauka līdz galdam” stratēģiju ilgtspējīgai lauksaimniecībai, ES Taksonomiju, sociāli neaizsargātākās sabiedrības daļas aizsardzību pret negatīvajiem vides faktoriem u.c. Rīcības plānā viens no mērķiem ir stiprināt Latvijas saistību izpildi Eiropas Savienībā, bet tas ir pretrunā ar  45.6. punktā postulēto. Turklāt “Zaļais kurss” ir arī Latvijas kā ES dalībvalsts veidots un apstiprināts, kur Latvija ir guvusi lielu ES atbalstu, tostarp finansiālu, Latvijai nozīmīgu pasākumu īstenošanā.

Spriedums, ka Latvijas mežsaimniecība būtu konkurēt-nespējīgāka tieši “Zaļā kursa” (vai vārdos neminēto, bet noprotamo vides prasību dēļ), nav datos balstīts. Tāpat faktiem un zinātnei neatbilst piedāvātais proporcionālais sadalījums, kas Valdības rīcības plānā nemaz arī nav skaidrots. Latvijas dabas resursu un dabas vērtību saglabāšanai ir nepieciešams sasniegt mežu kā ekosistēmas stabilu, labvēlīgu stāvokli ar augstu bioloģisko daudzveidību un veicināt mežsaimniecības prakšu dažādošanu.
Konkurētspējas palielināšanai ir nepieciešams palielināt meža nozares un kokapstrādes resursu izmantošanas efektivitāti un pievienoto vērtību, kā tas daļēji arī ir minēts 045. uzdevumā. Tomēr rīcības plānā nav šim uzdevumam atbilstošu pasākumu, kas paredz palielināt ražošanas un resursu efektivitāti (tas ir, gala produkcijas uzlabojumu pie esošā izejmateriālu apjoma) un pievienoto vērtību koksnes produktiem.

Dzēst 45.6. pasākumu.