Projekta ID
26-TA-765Atzinuma sniedzējs
Iekšlietu ministrija
Atzinums iesniegts
20.08.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Ar likumprojekta 8.pantu paredzēts papildināt likumu “Par piesārņojumu” ar 11.14 pantu, kura piektās daļas 3.punkts nosaka, ka zemo emisiju zonas un bezemisiju zonas administrēšanas un transportlīdzekļu iebraukšanas kontroles nodrošināšanai pašvaldība bez maksas var izmantot datus no Fizisko personu reģistra.
Vēršama uzmanība, ka likumprojektā un likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) (turpmāk – anotācija) nav norādīts no Fizisko personu reģistra sniedzamais datu apjoms, kā arī minēto datu sniegšanas veids.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5.panta 1.punkta a) apakšpunktā ir noteikts datu apstrādes likumības un godprātības princips, t.i., jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt tiesiskam pamatam. Godprātības princips būtībā ietver arī visus pārējos principus (likumīgumu, pārredzamību, nolūka ierobežojumu, datu minimizēšanu, precizitāti, glabāšanas ierobežojumu, integritāti un konfidencialitāti, pārskata atbildību), jo tie visi ir vērsti uz to, lai pārzinis nodrošinātu godīgu attieksmi pret datu subjektu – personu, kuras dati tiek apstrādāti. Datu regulas 5.panta 1.punkta c) apakšpunktā ir ietverts datu minimizēšanas princips, proti, personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos.
Norādāms, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde kā valsts informācijas sistēmas “Fizisko personu reģistrs” pārzinis ir atbildīga par personas datu apstrādes atbilstību Datu regulai. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei attiecīgajā gadījumā jābūt precīzi zināmam datu apjomam, kuru būs jāsniedz (vai kuru jādara pieejamu) pašvaldībai zemo emisiju zonas un bezemisiju zonas administrēšanai un transportlīdzekļu iebraukšanas kontroles nodrošināšanai.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka tiesību normai ir jābūt skaidrai un saprotamai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par savām tiesībām, pienākumiem un juridiskām sekām, precizēt likumprojektu un likumprojekta anotāciju, norādot no valsts informācijas sistēmas “Fizisko personu reģistrs” saņemamo ziņu apjomu un to saņemšanas veidu.
Vēršama uzmanība, ka likumprojektā un likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) (turpmāk – anotācija) nav norādīts no Fizisko personu reģistra sniedzamais datu apjoms, kā arī minēto datu sniegšanas veids.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5.panta 1.punkta a) apakšpunktā ir noteikts datu apstrādes likumības un godprātības princips, t.i., jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt tiesiskam pamatam. Godprātības princips būtībā ietver arī visus pārējos principus (likumīgumu, pārredzamību, nolūka ierobežojumu, datu minimizēšanu, precizitāti, glabāšanas ierobežojumu, integritāti un konfidencialitāti, pārskata atbildību), jo tie visi ir vērsti uz to, lai pārzinis nodrošinātu godīgu attieksmi pret datu subjektu – personu, kuras dati tiek apstrādāti. Datu regulas 5.panta 1.punkta c) apakšpunktā ir ietverts datu minimizēšanas princips, proti, personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos.
Norādāms, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde kā valsts informācijas sistēmas “Fizisko personu reģistrs” pārzinis ir atbildīga par personas datu apstrādes atbilstību Datu regulai. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei attiecīgajā gadījumā jābūt precīzi zināmam datu apjomam, kuru būs jāsniedz (vai kuru jādara pieejamu) pašvaldībai zemo emisiju zonas un bezemisiju zonas administrēšanai un transportlīdzekļu iebraukšanas kontroles nodrošināšanai.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka tiesību normai ir jābūt skaidrai un saprotamai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par savām tiesībām, pienākumiem un juridiskām sekām, precizēt likumprojektu un likumprojekta anotāciju, norādot no valsts informācijas sistēmas “Fizisko personu reģistrs” saņemamo ziņu apjomu un to saņemšanas veidu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 8.augusta noteikumu Nr.440 “Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība” 8.punktam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (attiecīgā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona) pieņem lēmumu par valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas aktivizēšanu. Savukārt atbilstoši minēto noteikumu 7.punktam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informāciju par katastrofu vai katastrofas draudiem saņem no starptautiskajām organizācijām, valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī privātpersonām.
Situācijā, kad konstatētais vai prognozētais gaisa piesārņojums rada būtisku un tūlītēju apdraudējumu cilvēku dzīvībai vai veselībai un pastāv pamats uzskatīt, ka izveidojusies katastrofa vai pastāv katastrofas draudi, Veselības inspekcija savas kompetences ietvaros var nekavējoties informēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu par konstatēto, lai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nodrošinātu iedzīvotāju apziņošanu.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 8.pantā ietvertajā likuma “Par piesārņojumu” 11.16 panta ceturtajā daļā Veselības inspekcija ir noteikta kā atbildīgā iestāde par sabiedrības informēšanu par gaisa piesārņojuma radītajiem veselības riska faktoriem un rīcībām, kas jāveic, lai samazinātu gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi uz veselību. Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kompetence valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas aktivizēšanā un sabiedrības brīdināšanā jau ir noteikta Ministru kabineta 2017.gada 8.augusta noteikumos Nr.440 “Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība”.
Ņemot vērā minēto, svītrot likumprojekta 8.pantā ietvertajā likuma “Par piesārņojumu” 11.16 panta otrajā daļā vārdus "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests".
Tāpat vēršama uzmanība, ka ar likumprojekta 8.pantā ietverto likuma “Par piesārņojumu” 11.16 panta sesto un septīto daļu Ministru kabinetam ir paredzēts pilnvarojums noteikt kārtību, kādā notiek sabiedrības informēšana par gaisa piesārņojuma līmeni valstī, kā arī iestāžu sadarbības kārtību minētajos gadījumos. Attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos nepieciešamības gadījumā var precīzāk noteikt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta lomu sabiedrības informēšanā par gaisa piesārņojumu.
Vienlaikus norādāms, ka par gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegšanu ir izmantojami citi sabiedrības informēšanas instrumenti, nevis trauksmes sirēnas vai šūnu apraide. Tas var radīt maldīgu priekšstatu par tūlītēju gaisa piesārņojuma apdraudējumu dzīvībai vai veselībai. Savukārt gadījumos, kad gaisa piesārņojums rodas ugunsgrēka vai ķīmiskas vielas noplūdes gadījumā, par sabiedrības informēšanu atbild attiecīgā notikuma glābšanas darbu vadītājs (atbilstoši Valsts civilās aizsardzības plānam), kas informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu par nepieciešamību aktivizēt valsts agrīno brīdināšanas sistēmu.
Situācijā, kad konstatētais vai prognozētais gaisa piesārņojums rada būtisku un tūlītēju apdraudējumu cilvēku dzīvībai vai veselībai un pastāv pamats uzskatīt, ka izveidojusies katastrofa vai pastāv katastrofas draudi, Veselības inspekcija savas kompetences ietvaros var nekavējoties informēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu par konstatēto, lai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nodrošinātu iedzīvotāju apziņošanu.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 8.pantā ietvertajā likuma “Par piesārņojumu” 11.16 panta ceturtajā daļā Veselības inspekcija ir noteikta kā atbildīgā iestāde par sabiedrības informēšanu par gaisa piesārņojuma radītajiem veselības riska faktoriem un rīcībām, kas jāveic, lai samazinātu gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi uz veselību. Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kompetence valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas aktivizēšanā un sabiedrības brīdināšanā jau ir noteikta Ministru kabineta 2017.gada 8.augusta noteikumos Nr.440 “Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība”.
Ņemot vērā minēto, svītrot likumprojekta 8.pantā ietvertajā likuma “Par piesārņojumu” 11.16 panta otrajā daļā vārdus "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests".
Tāpat vēršama uzmanība, ka ar likumprojekta 8.pantā ietverto likuma “Par piesārņojumu” 11.16 panta sesto un septīto daļu Ministru kabinetam ir paredzēts pilnvarojums noteikt kārtību, kādā notiek sabiedrības informēšana par gaisa piesārņojuma līmeni valstī, kā arī iestāžu sadarbības kārtību minētajos gadījumos. Attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos nepieciešamības gadījumā var precīzāk noteikt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta lomu sabiedrības informēšanā par gaisa piesārņojumu.
Vienlaikus norādāms, ka par gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegšanu ir izmantojami citi sabiedrības informēšanas instrumenti, nevis trauksmes sirēnas vai šūnu apraide. Tas var radīt maldīgu priekšstatu par tūlītēju gaisa piesārņojuma apdraudējumu dzīvībai vai veselībai. Savukārt gadījumos, kad gaisa piesārņojums rodas ugunsgrēka vai ķīmiskas vielas noplūdes gadījumā, par sabiedrības informēšanu atbild attiecīgā notikuma glābšanas darbu vadītājs (atbilstoši Valsts civilās aizsardzības plānam), kas informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu par nepieciešamību aktivizēt valsts agrīno brīdināšanas sistēmu.
Piedāvātā redakcija
-
