Projekta ID
22-TA-3523Atzinuma sniedzējs
"Latvijas Krievu savienība"
Atzinums iesniegts
31.12.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem
Iebildums
Atzinums par Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem”” ( 22-TA-3523) (turpmāk - projekts):
1. Izglītības likuma 14. panta 47. punkts nosaka, ka: “Ministru kabinets nosaka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas.”.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" (2021-TA-1134) (https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/A7E31DD5FF12D4C5C225885B00272E00?OpenDocument) anotācijas (turpmāk – likumprojekta anotācija) 1.3. punktā Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi teikts: “Satversmes 114. pantā ir noteikts, ka “Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.” Satversmes 114. pants ietver mazākumtautību tiesības attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Latvijā tiek aizsargāta mazākumtautību savdabība (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 23. punktu). Valstij saskaņā ar Satversmes 114. pantu ir pienākums respektēt un garantēt mazākumtautībām piederošo personu tiesības saglabāt un attīstīt savu identitāti, saglabājot un attīstot mazākumtautības valodu, kā arī etnisko un kultūras savdabību. Šīs mazākumtautībām piederošo personu pamattiesības ir kompleksas un ietver vairākus elementus. Neatņemams šo mazākumtautībām piederošo personu pamattiesību elements ir tiesības apgūt konkrētās mazākumtautības valodu un izmantot to kā mācību valodu izglītības procesā (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 15.2. punktu). Valstij ir jānodrošina mazākumtautībai piederoša bērna tiesības apgūt dzimto valodu sākotnējos izglītības posmos. Tas nozīmē, ka valstij ir jānodrošina iespēja bērniem savā starpā komunicēt dzimtajā valodā. To var nodrošināt, dodot bērnam iespēju pirmsskolas un pamatizglītības iestādēs mācīties dzimto valodu vai saņemt norādījumus dzimtajā valodā (sk.: UN Human Rights Council, Report of the Special Rapporteur on the Right to Education on the Promotion of Equality of Opportunity in Education, UN Doc. A/HRC/17/29 (2011), para 63; Recommendations of the Forum on Minority Issues, UN Doc. A/HRC/10/11/Add 1 (2009), para 58). Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. panta trešā daļa noteic, ka Latvijas mazākumtautībām piederošiem bērniem ir tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā atbilstoši Izglītības likumam. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka mazākumtautības valodas lietojumam izglītības procesā ir jānodrošina ne vien šīs valodas formāla apguve, bet arī mazākumtautībai piederošas personas identitātes attīstība. Tas nozīmē, ka par atbilstošu Satversmes 114. pantam nevarētu uzskatīt tādu tiesisko regulējumu, kas mazākumtautības valodas lietošanu pavisam izslēgtu no izglītības procesa vai reducētu tiktāl, ka mazākumtautības valoda kā mācību valoda tiek izmantota tikai pašas šīs valodas kā konkrēta mācību priekšmeta apguvē (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2019-22-01 22.2. punktu). Ar likumprojektā noteikto tiesisko regulējumu netiek pavisam izslēgta mazākumtautības valodas lietošana un kultūrvēstures apguve, ar tiesisko regulējumu ir nodrošināta mazākumtautībai piederošas personas identitātes attīstība un kultūras saglabāšana, proti, tiek nodrošināts, ka mazākumtautību piederošais izglītojamais interešu izglītības programmas ietvaros varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Minētās programmas apguvi izglītojamiem finansējumu nodrošinās valsts un pašvaldība. Tādējādi valsts un pašvaldība arī turpmāk nodrošinās mazākumtautībai piederīga bērna tiesības apgūt dzimto valodu un kultūrvēsturi pirmsskolas izglītības posmos.”
Savukārt, Izglītības likuma 105. punkts paredz, ka: “Ministru kabinets līdz 2022. gada 31. decembrim izdod šā likuma 14. panta (https://likumi.lv/ta/id/50759) 47. un 48. punktā minētos noteikumus.”.
Ņemot vērā likumprojekta anotācijā minēto un Izglītības likuma 105. punkā noteikto, lūdzam nodrošināt, ka vienlaikus ar projektu jāiesniedz arī Izglītības likuma 105. punktā paredzētos noteikumus.
2. Izglītības likuma 55. panta 2.1 punktā notikts:
"21) pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas nepieciešams;".
Vēršam uzmanību, ka projekts neparedz šo izglītojamo tiesību nodrošināšanu.
3. Saskaņā ar likumprojekta anotāciju, 2021./2022. mācību gadā pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā apgūst 15 553 bērni, no tiem 1 286 bērni apgūst speciālās pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmu.
Taču projekts, kas skar tik daudzu bērnu intereses, nav pat nodots pilnvērtīgai sabiedriskai apspriešanai, līdz ar ko tiek pārkāpts labas pārvaldības princips, kā arī Attīstības plānošanas sistēmas likuma 11. panta piektās daļas un Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtības attīstības plānošanas procesā” 4. un 5. punkta nosacījumi.
4. MK sēdes protokollēmuma projektā nav noteikts uzdevums tām iestādēm un organizācijām, kurām ir būtu jāsniedz atzinums par projektu un arī nav paredzēts uzdevums sniegt viedokli un atzinumu par projektu mazākumtautību un cilvēktiesību pārstāvošām sabiedriskajām organizācijām. Kaut gan projekta tekstā ir teikts, ka no 5. līdz 19. decembrim bija arī projekta publiskā apspriešana, tomēr informācija par minēto “apspriešanu” bija pirmoreiz publicēta tikai 22.decembrī.
5. Ņemot vērā visu minēto mēs iebilstam pret projektu kopumā un par tā turpmāku virzību. Lūdzam atsaukt projektu, anotāciju un protokollēmuma projektu un iesniegt to no jauna, ievērojot atzinumā izteiktos iebildumus.
Jā mūsu viedoklis nebūtu ņemts vērā aicinām atbalstīt 30.decembra LIZDA priekšlikumu par noteikumu 10.1.2. punkta saglābšanu arodbiedrības piedāvātā redakcijā.
1. Izglītības likuma 14. panta 47. punkts nosaka, ka: “Ministru kabinets nosaka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas.”.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" (2021-TA-1134) (https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/A7E31DD5FF12D4C5C225885B00272E00?OpenDocument) anotācijas (turpmāk – likumprojekta anotācija) 1.3. punktā Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi teikts: “Satversmes 114. pantā ir noteikts, ka “Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.” Satversmes 114. pants ietver mazākumtautību tiesības attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Latvijā tiek aizsargāta mazākumtautību savdabība (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 23. punktu). Valstij saskaņā ar Satversmes 114. pantu ir pienākums respektēt un garantēt mazākumtautībām piederošo personu tiesības saglabāt un attīstīt savu identitāti, saglabājot un attīstot mazākumtautības valodu, kā arī etnisko un kultūras savdabību. Šīs mazākumtautībām piederošo personu pamattiesības ir kompleksas un ietver vairākus elementus. Neatņemams šo mazākumtautībām piederošo personu pamattiesību elements ir tiesības apgūt konkrētās mazākumtautības valodu un izmantot to kā mācību valodu izglītības procesā (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 15.2. punktu). Valstij ir jānodrošina mazākumtautībai piederoša bērna tiesības apgūt dzimto valodu sākotnējos izglītības posmos. Tas nozīmē, ka valstij ir jānodrošina iespēja bērniem savā starpā komunicēt dzimtajā valodā. To var nodrošināt, dodot bērnam iespēju pirmsskolas un pamatizglītības iestādēs mācīties dzimto valodu vai saņemt norādījumus dzimtajā valodā (sk.: UN Human Rights Council, Report of the Special Rapporteur on the Right to Education on the Promotion of Equality of Opportunity in Education, UN Doc. A/HRC/17/29 (2011), para 63; Recommendations of the Forum on Minority Issues, UN Doc. A/HRC/10/11/Add 1 (2009), para 58). Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. panta trešā daļa noteic, ka Latvijas mazākumtautībām piederošiem bērniem ir tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā atbilstoši Izglītības likumam. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka mazākumtautības valodas lietojumam izglītības procesā ir jānodrošina ne vien šīs valodas formāla apguve, bet arī mazākumtautībai piederošas personas identitātes attīstība. Tas nozīmē, ka par atbilstošu Satversmes 114. pantam nevarētu uzskatīt tādu tiesisko regulējumu, kas mazākumtautības valodas lietošanu pavisam izslēgtu no izglītības procesa vai reducētu tiktāl, ka mazākumtautības valoda kā mācību valoda tiek izmantota tikai pašas šīs valodas kā konkrēta mācību priekšmeta apguvē (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2019-22-01 22.2. punktu). Ar likumprojektā noteikto tiesisko regulējumu netiek pavisam izslēgta mazākumtautības valodas lietošana un kultūrvēstures apguve, ar tiesisko regulējumu ir nodrošināta mazākumtautībai piederošas personas identitātes attīstība un kultūras saglabāšana, proti, tiek nodrošināts, ka mazākumtautību piederošais izglītojamais interešu izglītības programmas ietvaros varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Minētās programmas apguvi izglītojamiem finansējumu nodrošinās valsts un pašvaldība. Tādējādi valsts un pašvaldība arī turpmāk nodrošinās mazākumtautībai piederīga bērna tiesības apgūt dzimto valodu un kultūrvēsturi pirmsskolas izglītības posmos.”
Savukārt, Izglītības likuma 105. punkts paredz, ka: “Ministru kabinets līdz 2022. gada 31. decembrim izdod šā likuma 14. panta (https://likumi.lv/ta/id/50759) 47. un 48. punktā minētos noteikumus.”.
Ņemot vērā likumprojekta anotācijā minēto un Izglītības likuma 105. punkā noteikto, lūdzam nodrošināt, ka vienlaikus ar projektu jāiesniedz arī Izglītības likuma 105. punktā paredzētos noteikumus.
2. Izglītības likuma 55. panta 2.1 punktā notikts:
"21) pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas nepieciešams;".
Vēršam uzmanību, ka projekts neparedz šo izglītojamo tiesību nodrošināšanu.
3. Saskaņā ar likumprojekta anotāciju, 2021./2022. mācību gadā pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā apgūst 15 553 bērni, no tiem 1 286 bērni apgūst speciālās pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmu.
Taču projekts, kas skar tik daudzu bērnu intereses, nav pat nodots pilnvērtīgai sabiedriskai apspriešanai, līdz ar ko tiek pārkāpts labas pārvaldības princips, kā arī Attīstības plānošanas sistēmas likuma 11. panta piektās daļas un Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtības attīstības plānošanas procesā” 4. un 5. punkta nosacījumi.
4. MK sēdes protokollēmuma projektā nav noteikts uzdevums tām iestādēm un organizācijām, kurām ir būtu jāsniedz atzinums par projektu un arī nav paredzēts uzdevums sniegt viedokli un atzinumu par projektu mazākumtautību un cilvēktiesību pārstāvošām sabiedriskajām organizācijām. Kaut gan projekta tekstā ir teikts, ka no 5. līdz 19. decembrim bija arī projekta publiskā apspriešana, tomēr informācija par minēto “apspriešanu” bija pirmoreiz publicēta tikai 22.decembrī.
5. Ņemot vērā visu minēto mēs iebilstam pret projektu kopumā un par tā turpmāku virzību. Lūdzam atsaukt projektu, anotāciju un protokollēmuma projektu un iesniegt to no jauna, ievērojot atzinumā izteiktos iebildumus.
Jā mūsu viedoklis nebūtu ņemts vērā aicinām atbalstīt 30.decembra LIZDA priekšlikumu par noteikumu 10.1.2. punkta saglābšanu arodbiedrības piedāvātā redakcijā.
Piedāvātā redakcija
-