Atzinums

Fizisko personu reģistra likuma 11.panta pirmās daļas 17.punktā noteikts, ka Fizisko personu reģistrā iekļauj ziņas par Latvijā saņemto uzturēšanās dokumentu — uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību. Savukārt Ministru kabineta 2021.gada 15.jūnija noteikumu Nr.372 “Noteikumi par Fizisko personu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu” 2.17.apakšpunktā ir noteikts ziņu apjoms, kādu iekļauj Fizisko personu reģistrā par Latvijā saņemtu uzturēšanās dokumentu.
Ņemot vērā minēto, precizēt projekta 5.1.26.apakšpunktu, norādot precīzu datu apjomu, kādu nepieciešams saņemt par uzturēšanās dokumentu.

-

Iekšlietu ministrija uztur 2025.gada 24.septembra atzinumā ietverto iebildumu par projekta 5.2.2.5.1. un 5.2.2.5.2.apakšpunktu, no kuriem izriet, ka uzkrājot sistēmā ziņas par personas mantisko stāvokli, tiek vākti un apstrādāti dati par iztikas līdzekļu deklarācijām un deklarācijā minētajām personām, norādot deklarācijā norādītās personas saistības veidu ar iesniedzēju (radinieks, laulātais, partneris, cits saistības veids), kā arī deklarācijā norādītās personas vārdu (vārdiem), uzvārdu, personas kodu un dzimšanas datumu.
Atkārtoti norādām, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vairākkārt ir norādījusi, ka šobrīd nav risinājuma gadījumos, ja ir zināms tikai norādītās personas personas kods, kā arī nav noteikts mehānisms, kā tiks veikta saistības pārbaude, vai tiks pārbaudīti visi iespējamie pirmās pakāpes radinieki (māte, tēvs, bērni) (sistēmā uzreiz parādās saraksts ar visiem personas radiniekiem) un meklēta sakritība.
Vēršama uzmanība, ka šāda pieeja neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5.panta 1.punkta c) apakšpunktā ietvertajam datu minimizēšanas principam (personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos).
Atkārtoti norādāms, ka nav korekti apstrādāt visu iespējamo saistīto personu datus ar mērķi noteikt saistības veidu.
Ņemot vērā minēto, lai izvairītos no pārmērīgas un, iespējams, Datu regulas 5.panta 1.punkta c) apakšpunktam neatbilstošas personas datu apstrādes, atkārtoti rosinām:
1) papildināt deklarācijas veidlapu ar iespēju norādīt saistības veidu (piemēram, māte, tēvs, bērns, laulātais, partneris);
2) izvērtēt sistēmu saslēgumu izmantošanu – pastāv tehniskas iespējas pēc norādītajiem personas kodiem apstiprināt saistību starp personām. Tomēr arī šādā gadījumā iesniedzējam ir jānorāda konkrēts saistības veids, lai izvairītos no pārmērīgas datu apstrādes.
Norādām, ka tehniskajā realizācijā šobrīd var izgūt arī personas aktuālā laulātā vārda datus, kā arī partnera vārda datus, taču saistības statuss būtu secināms pastarpināti – no tā, caur kuru pieprasījumu par personu tika izgūta saistītās personas informācija.

-

No projekta 34.5.apakšpunkta izriet, ka informācijas sistēmā iekļaujamos datus par nepilngadīgu personu, kura cietusi no prettiesiskām darbībām, normatīvajos aktos par kārtību, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, un atmaksā valsts izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu noteikto apstrādājamo informāciju (projekta 27.1.4.apakšpunkts), iegūst no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra.
Vēršam uzmanību, ka projektā un projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) nav definēts informācijas apjoms, kādu attiecīgi paredzēts saņemt, kā arī nav norādīts, no kādas Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās informācijas sistēmas paredzēts to saņemt.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka tiesību normai ir jābūt skaidrai un saprotamai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par savām tiesībām, pienākumiem un juridiskām sekām, precizēt projektu, norādot informācijas apjomu, kuru paredzēts saņemt no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, kā arī norādot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošo informācijas sistēmu, no kuras paredzēts saņemt attiecīgo informāciju.

-

Vēršam uzmanību, ka, apstrādājot personas iepriekšējo adresi, tiks saņemta ne tikai pēdējā deklarētā adrese, bet gan pilnīgs personas iepriekšējo adrešu uzskaitījums. Līdz ar to pastāv risks apstrādāt pārmērīgu personas datu apjomu, kas nav tieši nepieciešams konkrētā nolūka sasniegšanai. Ņemot vērā minēto, būtiski jāizvērtē datu apstrādes apjoms un jānodrošina datu minimizēšanas principa ievērošana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5. panta pirmās daļas c) punktu, kas nosaka, ka personas dati ir adekvāti, atbilstoši un ierobežoti līdz minimumam, kas nepieciešams to apstrādes nolūkiem.

-

Izziņā par atzinumos izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem pie Iekšlietu ministrijas 2025.gada 24.septembra priekšlikuma par projekta 5.1.11.apakšpunktu Labklājības ministrija ir norādījusi, ka tiklīdz personai FPRIS mainās statuss no “aktīvas” uz “pasīvo”, DigiSoc būtu nepieciešams saņemt šādu informāciju, un DigiSoc būs izveidota kontrole uz šādām izmaiņām, proti, ja persona saņem sociālos pakalpojumus vai sociālo palīdzību un personai mainās minētais statuss, DigiSoc ziņos (parādīsies kontrole) atbildīgajam darbiniekam, kuram būs jāizvērtē situācija un pēc nepieciešamības jāpārtrauc pakalpojuma vai palīdzības sniegšana. Vēršam uzmanību, ka šobrīd Datu izplatīšanas un pārvaldības platformai (DAGR) nav nodrošināts datu apstrādes monitorings, kas ļautu uzraudzīt personas datu izmaiņas. Norādām, ka atbilstoša monitoringa ieviešana ir plānota ne ātrāk par 2026.gada aprīļa mēnesi.

-