Atzinums

Noteikumu projektā, kas nosaka kārtību, kā enerģētiskās krīzes laikā pēc valsts vai pašvaldības enerģētiskās krīzes centra pieprasījuma tiek pārdotas valsts naftas produktu drošības rezerves un aviācijas nozares uzturētās drošības rezerves, jāiekļauj skaidrs, detalizēts regulējums par visu procesu, tajā skaitā par pieprasījuma iesniegšanas kārtību, kā arī jāņem vērā, ka saskaņā ar Enerģētikas likuma 60. panta pirmo daļu un 62. panta pirmo daļu ir iespējams izsludināt valsts enerģētisko krīzi un vietējo enerģētikas krīzi.

Līdz ar to Klimata un enerģētikas ministrija atkārtoti norāda, ka noteikumu projektā nav noteikta kārtībā, kādā tiek iesniegts, izskatīts un pieņemts lēmums par pašvaldības enerģētiskās krīzes centra pieprasījumu pārdot drošības rezerves izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā, tajā skaitā nav norādīts, kas ietverams pašvaldības enerģētiskās krīzes centra pieprasījumā drošības rezervju pārdošanai, lai Valsts enerģētiskās krīzes centrs (turpmāk - VEKC) var sagatavot attiecīgu Ministru kabineta lēmuma projektu.

-

Noteikumu projekta 20. punkts paredz, ka Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aktivizēto koordinēto ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā par Latvijas drošības rezervju izmantošanu, izmantošanas nosacījumiem un kārtību lemj Ministru kabinets pēc Valsts enerģētiskās krīzes centra priekšlikumu iesniegšanas. Minētā norma nosaka drošības rezervju pārdošanas organizatoriskos aspektus, līdz ar to ietverama noteikumu projekta II. nodaļā,  apvienojot to ar noteikumu projekta 2. punktā noteikto.
Turklāt Klimata un enerģētikas ministrija atkārtoti vērš uzmanību uz Ministru kabineta 2002. gada 29.janvāra noteikumu  Nr.40 “Valsts enerģētiskās krīzes centra nolikums” 8.1. apakšpunktu, kas noteic, ka VEKC sastāvā ir  Ekonomikas ministrija pārstāvis, kurš attiecīgi piedalās VEKC priekšlikuma sagatavošanā. Līdz ar to papildu Ekonomikas ministrijas saskaņojuma nepieciešamība būtu jāparedz tikai tad, ja tās pārstāvis nav piedalījies VEKC sēdē.
Ievērojot minēto, noteikumu projekta 2. punkts izsakāms šādā redakcijā:
“2. Lēmumu par drošības rezervju pārdošanu un aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izmantošanu izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aktivizēto koordinēto ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā pieņem Ministru kabinets pēc Valsts enerģētiskās krīzes centra priekšlikuma iesniegšanas. Valsts enerģētiskās krīzes centrs priekšlikumu saskaņo ar Ekonomikas ministriju, ja tās pārstāvis nav piedalījies centra sēdē.”

 

2. Lēmumu par drošības rezervju pārdošanu un aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izmantošanu izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aktivizēto koordinēto ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā pieņem Ministru kabinets pēc Valsts enerģētiskās krīzes centra priekšlikuma iesniegšanas. Valsts enerģētiskās krīzes centrs priekšlikumu saskaņo ar Ekonomikas ministriju, ja tās pārstāvis nav piedalījies centra sēdē.

Saskaņā ar Padomes 2009. gada 14. septembra direktīvas 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves 17. pantu tiek veidota Naftas un naftas produktu koordinācijas grupa, kuras viens no uzdevumiem ir veiktā situācijas novērtējumu, ja dalībvalstij jēlnaftas vai naftas produktu piegādē rodas grūtības. Attiecīgi noteikumu projekta 3. punktā nepieciešams pareizi norādīt grupas nosaukumu.
 

Ekonomikas ministrija iesniedz Eiropas Komisijai lūgumu sasaukt Naftas un naftas produktu koordinācijas grupas konsultāciju sanāksmi

Noteikumu 8. punkts paredz, ka izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā aviācijas nozares komersanti izmanto aviācijas nozares uzturētās drošības rezerves.  Norādāms, ka enerģētiskās krīzes elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumapgādes nozarēs laikā šāda norma par aviācijas degvielas drošības rezervju izmantošanu parasti nav pamatota, ja vien krīze tieši neskar naftas produktu pieejamību. Līdz ar to norma būtu izsakāma šādā redakcijā:
“ 8. Izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā aviācijas nozares komersanti izmanto aviācijas nozares uzturētās drošības rezerves, lai nodrošinātu aviācijas nozares darbības nepārtrauktību un kritiski svarīgu funkciju izpildi. Possessor un aviācijas nozares komersanti savstarpēji var vienoties par drošības rezervju pārdošanu aviācijas nozares komersantiem, ja tās nav pārdotas komersantiem.”
 

8. Izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā aviācijas nozares komersanti izmanto aviācijas nozares uzturētās drošības rezerves, lai nodrošinātu aviācijas nozares darbības nepārtrauktību un kritiski svarīgu funkciju izpildi. Possessor un aviācijas nozares komersanti savstarpēji var vienoties par drošības rezervju pārdošanu aviācijas nozares komersantiem, ja tās nav pārdotas komersantiem.

Novēršot normu dublēšanos, Noteikumu projekta 18. punktā nav pamats norādīt, ka VEKC sagatavo priekšlikumu Ministru kabinetam par drošības rezervju izmantošanu pēc Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ārkārtas reaģēšanas pasākumu aktivizēšanas, tas ir minēts noteikumu projekta 20. punktā, kurš Klimata un enerģētikas ministrija ieskatā ir apvienojams ar noteikumu projekta 2. punktu.  Ievērojot minēto, noteikumu projekta 18. un 19. punkts nav saistīts ar drošības rezervju pārdošanu, bet ar naftas produktu patēriņa ierobežošanu, ja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus. Līdz ar to minētos punktus jāietver jaunā nodaļā vai arī jāsvītro.

 

-

Atbilstoši Enerģētikas likuma 75.¹ pantam drošības rezervju un aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izmantošanas kārtību un kārtību, kādā tiek ierobežots naftas produktu patēriņš, ja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus un pieprasa tās dalībvalstīm uzsākt kolektīvās darbības, ir jānosaka Ministru kabinetam. Norādāms, ka Ministru kabinetam nav vispārēju tiesību pārdeleģēt savus pienākumus. Līdz ar to noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar normām par  naftas produktu patēriņa ierobežošanu, ja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra ārkārtas reaģēšanas pasākumu aktivizēšanas gadījumā to nepieciešams īstenot vai arī noteikuma projektā jāsvītro inormas, kas attiecas uz naftas produktu patēriņa ierobežošanu (18. un 19.punkts).
 

-

Minētā norma nosaka drošības rezervju pārdošanas organizatoriskos aspektus, līdz ar to ietverama noteikumu projekta II. nodaļā, apvienojot to noteikumu projekat 2. punktā noteikto.

-

Nodrošinot normas skaidrību un uztveramību, rosinām noteikumu projekta 21. punktā norādīt konkrētu laiku atbilstoši  Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 80. punktā minētajā pārejas periodam, līdz kuram par komersantam pārdodamajiem naftas produktiem, par kuriem komersanti sniedz drošības rezervju pakalpojumu drošības rezervju izveidei, samaksu veic atbilstoši līgumiem par drošības rezervju pakalpojuma iegādi, anotācijā skaidrojot, kāpēc šāds termiņš ir noteikts.

21. Līdz  2028. gada 31. decembrim par komersantam pārdodamajiem naftas produktiem, par kuriem komersanti sniedz drošības rezervju pakalpojumu drošības rezervju izveidei, samaksu veic atbilstoši līgumiem par drošības rezervju pakalpojuma iegādi.

Klimata un enerģētikas ministrija rosina  anotācijas 1.3. apakšpunkta nodaļas "Risinājuma apraksts" 1. punktā papildināt teikumu "Savukārt atbilstoši Noteikumu Nr. 40 8.1. apakšpunktam VEKC sastāvā ir arī Ekonomikas ministrija." ar vārdiem "kuras funkcija ir naftas produktu rezervju uzturēšanas un uzraudzības joma", kā arī ar teikumu šādā redakcijā:

"Ņemto vērā minēto, noteikumu projekts paredz, VEKC pienākumu  sagatavot Ministru kabineta lēmuma projektu par drošības rezervju pārdošanu un aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izmantošanu. Lai to īstenotu,  VEKC vadītājs sasauc centra sēdi, kurā, ņemot vērā iesaistīto institūciju kompetenci, lemj par priekšlikuma sagatavotāju un nosaka priekšlikumā ietveramos nosacījumus, tai skaitā pamatojumu drošības rezervju pārdošanai vai izmantošanai, apjomu, termiņus un citus būtiskos aspektus, kas nepieciešami  turpmākai lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā.
 

-