Atzinums

Projekta ID
21-TA-183
Atzinuma sniedzējs
Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs
Atzinums iesniegts
29.03.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Par 4.punktu un 11.punktu (42.nodaļu)

         Administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL) 164.pants pašreizējā redakcijā pieļauj administratīvo pārkāpumu fiksēšanu Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās, un iespēju pieņemt lēmumus par soda piemērošanu saistībā ar nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu vai minēto deklarāciju neiesniegšanu. Savukārt piedāvātie grozījumi AAL 164.pantā paredz automatizēta lēmuma pieņemšanu Valsts ieņēmumu dienestā, balstoties tikai uz automātisku datu apstrādi.
         Likumprojekta anotācijā norādīts, ka minētās darbības atbilst Direktīvas (ES) 2016/680 (2016.gada 27.aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (turpmāk - Direktīva) 11.panta nosacījumiem. Tomēr atbilstoši Direktīvas preambulas 11.apsvērumam direktīvā paredzēti īpaši noteikumi par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko kompetentās iestādes veic, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, respektējot šo darbību īpašo raksturu. Ja šāda struktūra vai vienība personas datus apstrādā citos nolūkos, nevis šajā direktīvā noteiktajos, piemēro Regulu (ES) 2016/679. Tāpēc Regulu (ES) 2016/679 piemēro gadījumos, kad struktūra vai vienība vāc personas datus citos nolūkos un minētos personas datus apstrādā tālāk, lai pildītu kādu juridisku pienākumu, kam tā pakļauta. Piemēram, finanšu iestādes noziedzīga nodarījuma izmeklēšanas, atklāšanas vai saukšanas pie atbildības nolūkos patur dažus no personas datiem, ko tās apstrādā, un konkrētos gadījumos un saskaņā ar dalībvalsts tiesībām sniedz minētos personas datus tikai kompetentajām valsts iestādēm. Attiecīgi uz iestādes darbībām, veicot personas datu apstrādi līdz administratīvā pārkāpuma fakta konstatācijai, ir attiecināmi Vispārīgās datu aizsardzības regulas nosacījumi (turpmāk – VDAR).
         
Direktīvas preambulas 38.apsvērumā norādīts, ka Datu subjektam vajadzētu būt tiesībām nebūt tāda lēmuma subjektam, ar kuru izvērtē ar viņu saistītus personiskus aspektus un kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde, un kurai ir nelabvēlīgas juridiskas sekas attiecībā uz datu subjektu vai kura to ievērojami ietekmē. Katrā ziņā uz šādu apstrādi būtu jāattiecina atbilstošas garantijas, tostarp īpašas informācijas sniegšana datu subjektam un tiesības panākt cilvēka iejaukšanos, jo īpaši paust savu viedokli, saņemt paskaidrojumu par lēmumu, kas pieņemts pēc šādas izvērtēšanas, un apstrīdēt lēmumu.  Arī VDAR 22.panta 1.punkts paredz, ka Datu subjektam ir tiesības nebūt tāda lēmuma subjektam, kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde, tostarp profilēšana, kas attiecībā uz datu subjektu rada tiesiskās sekas vai kas līdzīgā veidā ievērojami ietekmē datu subjektu. Vienlaikus 3.punktā noteikts datu pārzinis veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības, un leģitīmās intereses – vismaz tiesības panākt cilvēka līdzdalību no pārziņa puses –, lai datu subjekts varētu paust savu viedokli un apstrīdēt lēmumu. Atbilstoši VDAR preambulas 71.pasvērumam jebkurā gadījumā uz šādu apstrādi būtu jāattiecina atbilstošas garantijas, kurām būtu jāaptver konkrētas informācijas sniegšana datu subjektam un tiesības panākt cilvēka līdzdalību, tiesības paust savu viedokli, saņemt paskaidrojumu par lēmumu, kas pieņemts pēc šādas izvērtēšanas, un apstrīdēt lēmumu. Šāds pasākums nebūtu jāattiecina uz bērnu. Tādējādi nošķirami iestādes veikto darbību veidi (apstrāde vai lēmuma pieņemšana), kā arī personas statuss (fiziska, juridiska, nepilngadīga persona), kuras datu apstrādi iestāde veic.

Vēršu uzmanību, ka datu apstrādes mērķis un lēmumu pieņemšanas kārtība deklarācijas iesniegšanas jomā, pēc būtības atšķiras no lēmumu pieņemšanas ar tehniskiem līdzekļiem (fotoradariem) konstatētajiem administratīviem pārkāpumiem ceļu satiksmes jomā. Proti, saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.7panta otro daļu policija, lai piemērotu administratīvos sodus par pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā apstrādā informāciju, kas par attiecīgo pārkāpumu saņemta no tehniskiem līdzekļiem. Tādējādi fotoradaru gadījumā personas datu apstrādes uzsākšanas pamats ir tehniskiem līdzekļiem konstatētais pārkāpums ceļu satiksmes jomā. Savukārt deklarācijas iesniegšanas jomā datu apstrādes mērķis ir konstatēt attiecīgā pārkāpuma esamību. Turklāt par pārkāpumiem ceļu satiksmes jomā nav paredzēta automātiska lēmumu pieņemšanas iespēja.

Valstīm ir ievērojama rīcības brīvība nodokļu jomā. Līdz ar to iestādes rīcībā jau esošo datu apstrāde par pilngadīgas fiziskas vai juridiskās personas ar likumu uzlikto pienākumu izpildi ieņēmumu deklarācijas iesniegšanas jomā nebūtu uzsakāms par acīmredzami nesamērīgu pamattiesību ierobežojumu.  Tomēr VDAR un Direktīvas kontekstā ir nošķirama automātiska lēmuma pieņemšana, kas liedz personai iespēju tikt uzklausītai pirms lēmuma pieņemšanas par soda uzlikšanu administratīvā pārkāpuma lietā.
Atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 141.pantam administratīvā soda apmērs ir atkarīgs no nokavētā deklarācijas iesniegšanas termiņa. Tādejādi automātiska datu apstrādes un lēmuma pieņemšanas gadījumā, iestādei nevarētu būt objektīvi šķēršļi, konstatējot, ka persona nav iesniegusi deklarāciju, nekavējoties lemt par administratīvā soda uzlikšanu, t.i., nepieļaujot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 141.panta otrās, trešās un ceturtās daļas iestāšanos. Pretējā gadījumā par savlaicīgu deklarācijas neiesniegšanu, iestādes sistēma var pieņemt līdz četriem dažādiem automātiskiem lēmumiem par administratīvā soda uzlikšanu. Proti, Likumprojekta 42.nodaļas 306.pants paredz personai tiesības apstrīdēt šādas apstrādes rezultātā automātiski pieņemto lēmumu. Tomēr tas neparedz iestādes pienākumu apturēt turpmāko automātisko  lēmumu pieņemšanu, piemēram, par deklarācijas neiesniegšanu līdz – 11 dienai ( 141.p.2.d.), - 21 dienai (141.p. 3.d.), - 31 dienai (141.p.4.d.).
AAL 25.pants paredz, ka  administratīvā soda piemērošana neatbrīvo sodīto personu no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu piemērots administratīvais sods. Savukārt atbilstoši AAL 26.panta otrajai daļai, ja  par administratīvo pārkāpumu ir piemērots administratīvais sods, taču administratīvais pārkāpums turpinās un netiek pārtraukts, administratīvo sodu par administratīvā pārkāpuma turpināšanu piemēro pēc tam, kad ir pagājis saprātīgs laiks administratīvā pārkāpuma pārtraukšanai. Tādējādi likumā “Par nodokļiem un nodevām” 141.panta administratīvo sodu sankcijas gradācija, ja tiek ieviesta automātiska lēmuma pieņemšanas kārtība deklarāciju iesniegšanas kontroles jomā, var nonākt pretrunā ar AAL paredzētajiem soda piemērošanas principiem.
         
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tiesības paust viedokli pirms automatizēta lēmuma pieņemšanas praktiski nav savienojama ar pilnīgu lēmuma par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu automatizāciju. Minētās tiesības projekts paredz aizvietot ar iespēju personai izteikt viedokli par pieņemto lēmumu, neiesniedzot sūdzību (piemēram, norādīt tehniskas kļūdas). Amatpersonai ir paredzētas tiesības atcelt lēmumu gan pēc savas iniciatīvas, gan arī uz personas izteikta viedokļa pamata.
Starptautiskas organizācijas un pētnieki ir norādījuši uz trūkumiem automātisko lēmumu pieņemšanas procesā. Tiek norādītas uz sekojošiem trūkumiem. Pirmkārt, pastāv patvaļas un diskriminācijas potenciāls. Otrkārt, pastāv bažas par juridisko precizitāti. Treškārt, uz algoritmiem balstītām metodēm trūkst pārredzamības. Ceturtkārt, var palielināties taisnīguma atšķirība starp pusēm (procesuālas priekšrocības valsts pusē).[1] Ņemot vērā krimināltiesisko lēmumu jūtīgumu to pieņemšanu nevajadzētu deleģēt automātiskam iekārtām vai procesiem.  Lai pienācīgi aizsargātu personas un viņu pamattiesības, jo īpaši tiesības uz taisnīgu tiesu un nevainīguma prezumpciju, būtu jāaizliedz mākslīgais intelekts un automātisko lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošana krimināltiesībās.[2] Eiropas valstis izmanto automatizētus lēmumu pieņemšanu tiesu sistēmas administrēšanai. Pētnieku ieskatā arī netieša automatizēta lēmumu pieņemšanas sistēma tiesā, var būtiski ietekmēt tiesības uz taisnīgu tiesu.[3]
          Satversmes tiesa ir norādījusi[4], ka taisnīga tiesa kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs tiesas process aptver vairākus elementus – savstarpēji saistītas tiesības. Tajā ietilpst, piemēram, pušu līdztiesības un sacīkstes princips, tiesības tikt uzklausītam, tiesības uz motivētu spriedumu, tiesības uz pārsūdzību. Tādējādi tiesības tik uzklausītam ir nošķiramas no tiesībām uz pārsūdzību.
          Tiesības tikt uzklausītam nozīmē ne tikai formālu iespēju izteikties. Tās saistāmas ar pienākumu izteiktos iebildumus izvērtēt un iespēju robežās ņemt vērā vai arī noraidīt ar pienācīgu pamatojumu.[5] Automātiska lēmuma pieņemšanas gadījumā personas tiesības tikt uzklausītam pirms lēmuma pieņemšanas tiek liegtas.
AAL 119.panta pirmajā daļā sniegts apstākļu uzskaitījums, kas liedz uzsākt vai paredz pienākumu iestādei izbeigt administratīvā pārkāpuma procesu. Tomēr minētos apstākļus vienīgi daļēji varētu konstatēt automātiski apstrādājot personas datus, kuri ir valsts informācijas sistēmās, t.i., datus par personas vecumu, miršanu, personas vecumu, izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra). Savukārt administratīvo atbildību izslēdzošos apstākļus (AAL 10.p.), kompetentās amatpersonas spēkā esošo lēmumu cita procesa ietvaros, kriminālprocesa uzsākšanu par šo pašu faktu, vai apstākļus atbrīvošanai no administratīvās atbildības (AAL 11.p.) persona varēs darīt zināmus vienīgi automātiski pieņemtā lēmuma pārsūdzības ceļā. Tādējādi automatizēta sodoša lēmuma pieņemšana, kurš var tikt atcelts vienkārši uzklausot personu, nav uzskatāma par atbilstošu labas pārvaldības principam.
Personas tiesības uz taisnīgu tiesu var tikt ierobežotas. Tomēr, liedzot tiesības tikt uzklausītai pirms lēmuma pieņemšanas, pēc būtības tiek pārkāpts arī pušu līdztiesības princips procesā, kurā persona acīmredzami ir mazāk aizsargātā no pusēm. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī augošo tehnoloģiju efektivitāti pārkāpumu konstatēšanā un profilaksē, būtu atbalstāma automatizēta datu apstrāde un lēmuma pieņemšana par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu, paredzot noteiktu laiku personas uzklausīšanai un amatpersonas tiesības lemt par soda uzlikšanu.


[1] Malcolm Langford “Taming the Digital Leviathan: Automated Decision-Making and International Human Rights”, 27.04.2020., https://www.cambridge.org/core/journals/american-journal-of-international-law/article/taming-the-digital-leviathan-automated-decisionmaking-and-international-human-rights/5AFE96F03A1B75B63729D60F0F609609

[2] “Automating injustice: Thee use of artifical intellegence & automated decision making system in criminal justice in Europe”,  Fair Trail,  32.lpp. https://www.fairtrials.org/app/uploads/2021/11/Automating_Injustice.pdf

[3] Aleš Završnik “Criminal justice, artificial intelligence systems, and human rights”,  ERA Forum,   https://link.springer.com/article/10.1007/s12027-020-00602-0

[4] Satversmes tiesas 2010.gada 17.maija sprieduma lietā Nr.2009-93-01 8.3. p.

[5] Satversmes tiesas 2009. gada 21. oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-01-01 11.3. p.
 
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Par 4.punktu un 11.punktu (42.nodaļu)

         Administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL) 164.pants pašreizējā redakcijā pieļauj administratīvo pārkāpumu fiksēšanu Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās, un iespēju pieņemt lēmumus par soda piemērošanu saistībā ar nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu vai minēto deklarāciju neiesniegšanu. Savukārt piedāvātie grozījumi AAL 164.pantā paredz automatizēta lēmuma pieņemšanu Valsts ieņēmumu dienestā, balstoties tikai uz automātisku datu apstrādi.
         Likumprojekta anotācijā norādīts, ka minētās darbības atbilst Direktīvas (ES) 2016/680 (2016.gada 27.aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (turpmāk - Direktīva) 11.panta nosacījumiem. Tomēr atbilstoši Direktīvas preambulas 11.apsvērumam direktīvā paredzēti īpaši noteikumi par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko kompetentās iestādes veic, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, respektējot šo darbību īpašo raksturu. Ja šāda struktūra vai vienība personas datus apstrādā citos nolūkos, nevis šajā direktīvā noteiktajos, piemēro Regulu (ES) 2016/679. Tāpēc Regulu (ES) 2016/679 piemēro gadījumos, kad struktūra vai vienība vāc personas datus citos nolūkos un minētos personas datus apstrādā tālāk, lai pildītu kādu juridisku pienākumu, kam tā pakļauta. Piemēram, finanšu iestādes noziedzīga nodarījuma izmeklēšanas, atklāšanas vai saukšanas pie atbildības nolūkos patur dažus no personas datiem, ko tās apstrādā, un konkrētos gadījumos un saskaņā ar dalībvalsts tiesībām sniedz minētos personas datus tikai kompetentajām valsts iestādēm. Attiecīgi uz iestādes darbībām, veicot personas datu apstrādi līdz administratīvā pārkāpuma fakta konstatācijai, ir attiecināmi Vispārīgās datu aizsardzības regulas nosacījumi (turpmāk – VDAR).
         
Direktīvas preambulas 38.apsvērumā norādīts, ka Datu subjektam vajadzētu būt tiesībām nebūt tāda lēmuma subjektam, ar kuru izvērtē ar viņu saistītus personiskus aspektus un kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde, un kurai ir nelabvēlīgas juridiskas sekas attiecībā uz datu subjektu vai kura to ievērojami ietekmē. Katrā ziņā uz šādu apstrādi būtu jāattiecina atbilstošas garantijas, tostarp īpašas informācijas sniegšana datu subjektam un tiesības panākt cilvēka iejaukšanos, jo īpaši paust savu viedokli, saņemt paskaidrojumu par lēmumu, kas pieņemts pēc šādas izvērtēšanas, un apstrīdēt lēmumu.  Arī VDAR 22.panta 1.punkts paredz, ka Datu subjektam ir tiesības nebūt tāda lēmuma subjektam, kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde, tostarp profilēšana, kas attiecībā uz datu subjektu rada tiesiskās sekas vai kas līdzīgā veidā ievērojami ietekmē datu subjektu. Vienlaikus 3.punktā noteikts datu pārzinis veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības, un leģitīmās intereses – vismaz tiesības panākt cilvēka līdzdalību no pārziņa puses –, lai datu subjekts varētu paust savu viedokli un apstrīdēt lēmumu. Atbilstoši VDAR preambulas 71.pasvērumam jebkurā gadījumā uz šādu apstrādi būtu jāattiecina atbilstošas garantijas, kurām būtu jāaptver konkrētas informācijas sniegšana datu subjektam un tiesības panākt cilvēka līdzdalību, tiesības paust savu viedokli, saņemt paskaidrojumu par lēmumu, kas pieņemts pēc šādas izvērtēšanas, un apstrīdēt lēmumu. Šāds pasākums nebūtu jāattiecina uz bērnu. Tādējādi nošķirami iestādes veikto darbību veidi (apstrāde vai lēmuma pieņemšana), kā arī personas statuss (fiziska, juridiska, nepilngadīga persona), kuras datu apstrādi iestāde veic.

Vēršu uzmanību, ka datu apstrādes mērķis un lēmumu pieņemšanas kārtība deklarācijas iesniegšanas jomā, pēc būtības atšķiras no lēmumu pieņemšanas ar tehniskiem līdzekļiem (fotoradariem) konstatētajiem administratīviem pārkāpumiem ceļu satiksmes jomā. Proti, saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.7panta otro daļu policija, lai piemērotu administratīvos sodus par pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā apstrādā informāciju, kas par attiecīgo pārkāpumu saņemta no tehniskiem līdzekļiem. Tādējādi fotoradaru gadījumā personas datu apstrādes uzsākšanas pamats ir tehniskiem līdzekļiem konstatētais pārkāpums ceļu satiksmes jomā. Savukārt deklarācijas iesniegšanas jomā datu apstrādes mērķis ir konstatēt attiecīgā pārkāpuma esamību. Turklāt par pārkāpumiem ceļu satiksmes jomā nav paredzēta automātiska lēmumu pieņemšanas iespēja.

Valstīm ir ievērojama rīcības brīvība nodokļu jomā. Līdz ar to iestādes rīcībā jau esošo datu apstrāde par pilngadīgas fiziskas vai juridiskās personas ar likumu uzlikto pienākumu izpildi ieņēmumu deklarācijas iesniegšanas jomā nebūtu uzsakāms par acīmredzami nesamērīgu pamattiesību ierobežojumu.  Tomēr VDAR un Direktīvas kontekstā ir nošķirama automātiska lēmuma pieņemšana, kas liedz personai iespēju tikt uzklausītai pirms lēmuma pieņemšanas par soda uzlikšanu administratīvā pārkāpuma lietā.
Atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 141.pantam administratīvā soda apmērs ir atkarīgs no nokavētā deklarācijas iesniegšanas termiņa. Tādejādi automātiska datu apstrādes un lēmuma pieņemšanas gadījumā, iestādei nevarētu būt objektīvi šķēršļi, konstatējot, ka persona nav iesniegusi deklarāciju, nekavējoties lemt par administratīvā soda uzlikšanu, t.i., nepieļaujot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 141.panta otrās, trešās un ceturtās daļas iestāšanos. Pretējā gadījumā par savlaicīgu deklarācijas neiesniegšanu, iestādes sistēma var pieņemt līdz četriem dažādiem automātiskiem lēmumiem par administratīvā soda uzlikšanu. Proti, Likumprojekta 42.nodaļas 306.pants paredz personai tiesības apstrīdēt šādas apstrādes rezultātā automātiski pieņemto lēmumu. Tomēr tas neparedz iestādes pienākumu apturēt turpmāko automātisko  lēmumu pieņemšanu, piemēram, par deklarācijas neiesniegšanu līdz – 11 dienai ( 141.p.2.d.), - 21 dienai (141.p. 3.d.), - 31 dienai (141.p.4.d.).
AAL 25.pants paredz, ka  administratīvā soda piemērošana neatbrīvo sodīto personu no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu piemērots administratīvais sods. Savukārt atbilstoši AAL 26.panta otrajai daļai, ja  par administratīvo pārkāpumu ir piemērots administratīvais sods, taču administratīvais pārkāpums turpinās un netiek pārtraukts, administratīvo sodu par administratīvā pārkāpuma turpināšanu piemēro pēc tam, kad ir pagājis saprātīgs laiks administratīvā pārkāpuma pārtraukšanai. Tādējādi likumā “Par nodokļiem un nodevām” 141.panta administratīvo sodu sankcijas gradācija, ja tiek ieviesta automātiska lēmuma pieņemšanas kārtība deklarāciju iesniegšanas kontroles jomā, var nonākt pretrunā ar AAL paredzētajiem soda piemērošanas principiem.
         
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tiesības paust viedokli pirms automatizēta lēmuma pieņemšanas praktiski nav savienojama ar pilnīgu lēmuma par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu automatizāciju. Minētās tiesības projekts paredz aizvietot ar iespēju personai izteikt viedokli par pieņemto lēmumu, neiesniedzot sūdzību (piemēram, norādīt tehniskas kļūdas). Amatpersonai ir paredzētas tiesības atcelt lēmumu gan pēc savas iniciatīvas, gan arī uz personas izteikta viedokļa pamata.
Starptautiskas organizācijas un pētnieki ir norādījuši uz trūkumiem automātisko lēmumu pieņemšanas procesā. Tiek norādītas uz sekojošiem trūkumiem. Pirmkārt, pastāv patvaļas un diskriminācijas potenciāls. Otrkārt, pastāv bažas par juridisko precizitāti. Treškārt, uz algoritmiem balstītām metodēm trūkst pārredzamības. Ceturtkārt, var palielināties taisnīguma atšķirība starp pusēm (procesuālas priekšrocības valsts pusē).[1] Ņemot vērā krimināltiesisko lēmumu jūtīgumu to pieņemšanu nevajadzētu deleģēt automātiskam iekārtām vai procesiem.  Lai pienācīgi aizsargātu personas un viņu pamattiesības, jo īpaši tiesības uz taisnīgu tiesu un nevainīguma prezumpciju, būtu jāaizliedz mākslīgais intelekts un automātisko lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošana krimināltiesībās.[2] Eiropas valstis izmanto automatizētus lēmumu pieņemšanu tiesu sistēmas administrēšanai. Pētnieku ieskatā arī netieša automatizēta lēmumu pieņemšanas sistēma tiesā, var būtiski ietekmēt tiesības uz taisnīgu tiesu.[3]
          Satversmes tiesa ir norādījusi[4], ka taisnīga tiesa kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs tiesas process aptver vairākus elementus – savstarpēji saistītas tiesības. Tajā ietilpst, piemēram, pušu līdztiesības un sacīkstes princips, tiesības tikt uzklausītam, tiesības uz motivētu spriedumu, tiesības uz pārsūdzību. Tādējādi tiesības tik uzklausītam ir nošķiramas no tiesībām uz pārsūdzību.
          Tiesības tikt uzklausītam nozīmē ne tikai formālu iespēju izteikties. Tās saistāmas ar pienākumu izteiktos iebildumus izvērtēt un iespēju robežās ņemt vērā vai arī noraidīt ar pienācīgu pamatojumu.[5] Automātiska lēmuma pieņemšanas gadījumā personas tiesības tikt uzklausītam pirms lēmuma pieņemšanas tiek liegtas.
AAL 119.panta pirmajā daļā sniegts apstākļu uzskaitījums, kas liedz uzsākt vai paredz pienākumu iestādei izbeigt administratīvā pārkāpuma procesu. Tomēr minētos apstākļus vienīgi daļēji varētu konstatēt automātiski apstrādājot personas datus, kuri ir valsts informācijas sistēmās, t.i., datus par personas vecumu, miršanu, personas vecumu, izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra). Savukārt administratīvo atbildību izslēdzošos apstākļus (AAL 10.p.), kompetentās amatpersonas spēkā esošo lēmumu cita procesa ietvaros, kriminālprocesa uzsākšanu par šo pašu faktu, vai apstākļus atbrīvošanai no administratīvās atbildības (AAL 11.p.) persona varēs darīt zināmus vienīgi automātiski pieņemtā lēmuma pārsūdzības ceļā. Tādējādi automatizēta sodoša lēmuma pieņemšana, kurš var tikt atcelts vienkārši uzklausot personu, nav uzskatāma par atbilstošu labas pārvaldības principam.
Personas tiesības uz taisnīgu tiesu var tikt ierobežotas. Tomēr, liedzot tiesības tikt uzklausītai pirms lēmuma pieņemšanas, pēc būtības tiek pārkāpts arī pušu līdztiesības princips procesā, kurā persona acīmredzami ir mazāk aizsargātā no pusēm. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī augošo tehnoloģiju efektivitāti pārkāpumu konstatēšanā un profilaksē, būtu atbalstāma automatizēta datu apstrāde un lēmuma pieņemšana par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu, paredzot noteiktu laiku personas uzklausīšanai un amatpersonas tiesības lemt par soda uzlikšanu.


[1] Malcolm Langford “Taming the Digital Leviathan: Automated Decision-Making and International Human Rights”, 27.04.2020., https://www.cambridge.org/core/journals/american-journal-of-international-law/article/taming-the-digital-leviathan-automated-decisionmaking-and-international-human-rights/5AFE96F03A1B75B63729D60F0F609609

[2] “Automating injustice: Thee use of artifical intellegence & automated decision making system in criminal justice in Europe”,  Fair Trail,  32.lpp. https://www.fairtrials.org/app/uploads/2021/11/Automating_Injustice.pdf

[3] Aleš Završnik “Criminal justice, artificial intelligence systems, and human rights”,  ERA Forum,   https://link.springer.com/article/10.1007/s12027-020-00602-0

[4] Satversmes tiesas 2010.gada 17.maija sprieduma lietā Nr.2009-93-01 8.3. p.

[5] Satversmes tiesas 2009. gada 21. oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-01-01 11.3. p.
 
Piedāvātā redakcija
-