Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Satiksmes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Caurlaižu, ar kurām ir tiesības neievērot atsevišķas ceļu satiksmes noteikumu prasības, izsniegšanas, lietošanas, kontroles un anulēšanas kārtība” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.   

Projekta 3.3. apakšpunktu nepieciešams precizēt, svītrojot tajā vārdu “kredītiestādes”, jo Ceļu satiksmes likums (turpmāk – likums), Apsardzes darbības likums vai uz tā pamata izdotie Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr.369 “Noteikumi par apsardzes darbības reģistru, apsardzes darbības reģistrāciju un prasībām apsardzes vadības centram” (turpmāk – noteikumi Nr.369) neparedz nosacījumu, ka inkasācija un tās veikšanai paredzētie transportlīdzekļi var būt tikai kredītiestādēm. Papildus norādām, ka noteikumu Nr.369 2.12. apakšpunkts paredz inkasācijas transportlīdzekļu skaita uzrādīšanu, tai skaitā apakšuzņēmējiem. Tādējādi projekta 3.3. apakšpunktu nepieciešams izteikt ar pietiekamu vispārinājuma pakāpi, lai visiem inkasācijas transportlīdzekļiem būtu tiesības saņemt caurlaidi. Turklāt likuma 45. panta otrās daļas 2. punkts caurlaidi paredz transportlīdzekļiem, kas veic inkasāciju, nevis inkasācijas apsardzi, tādējādi arī projektā pieņemtais saīsinājums “inkasācijas apsardzes transportlīdzeklis” nav korekts.   

-

Projekta 7. punkts paredz, ka caurlaides derīguma termiņš ir viens gads. Projekta anotācijā šāda termiņa skaidrojums netiek sniegts. Vēršam uzmanību, ka šāds regulējums Ministru kabineta noteikumos ir pretrunā ar Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 13. pantā noteikto par atļaujas izsniegšanu uz noteiktu laiku. Ievērojot minēto, piedāvājam projektā nenoteikt termiņu caurlaidei, kas ir interpretējama kā atļauja, vai arī projekta anotācijā nepieciešams sniegt izvērstu pamatojumu šāda termiņa noteikšanai.  

-

Projekta 8. un 9. punktu nepieciešams papildus izvērtēt un precizēt atbilstoši likuma pilnvarojumam, kas paredz Ministru kabineta noteikumos veidot caurlaides lietošanas prasības. Tieslietu ministrija pieļauj caurlaides lietošanas tiesiskajā regulējumā ar augstu vispārinājuma pakāpi paredzēt regulējumu par apstāšanos, stāvēšanu un pārvietošanos minēto ceļa zīmju darbības zonā, piemēram, par apstāšanos norādīt, ka transportlīdzeklis jānovieto tā, lai tas pēc iespējas netraucē citiem satiksmes dalībniekiem, bet nebūtu jāveido regulējums par konkrētiem attālumiem. Vēršam uzmanību, ka likuma 45. pantā paredzēto izņēmuma gadījumu veidošanas mērķis ir paredzēt samērīgus izņēmumus no vispārējām prasībām, bet projektā piedāvātais regulējums ar augstu detalizāciju var būt pretrunā, piemēram, ar inkasācijas drošības prasībām. Šāda regulējuma mērķi var interpretēt tādējādi, ka ceļu satiksmē primāri ir jāievēro piekļuves dažādiem objektiem specifiskās prasības.  

-

Projekta 10. punktu nepieciešams precizēt atbilstoši likuma pilnvarojumam, proti, tajā vai vairākos secīgos punktos jāveido regulējums par visiem projekta 3. punktā paredzētajiem caurlaižu turētājiem, ne tikai par pasta komersantiem, vai arī projekta anotācijā par dažādām prasībām jāsniedz izvērsts skaidrojums.   

-

Projekta 11. punktu nepieciešams precizēt atbilstoši likuma pilnvarojumam, proti, tajā vai vairākos secīgos punktos jānosaka visu projektā paredzēto izņēmumu, ne tikai apstāšanās un stāvēšanas kontroles kārtība. Ja šāds regulējums netiek veidots, projekta anotācijā jāsniedz izvērsts skaidrojums, kādēļ tas nav vajadzīgs.   

-

 Projekta 12. punktu nepieciešams precizēt atbilstoši likuma pilnvarojumam, proti, tajā vai vairākos secīgos punktos jānosaka regulējums par kontroles pasākumiem un transportlīdzekļu vadītāju pienākumiem visiem projektā paredzēto caurlaižu turētājiem, ne tikai pasta komersantiem, vai arī projekta anotācijā par dažādām prasībām jāsniedz izvērsts skaidrojums. Vienlaikus vēlamies norādīt, ka projektā paredzētajā regulējumā par caurlaižu lietošanas un kontroles kārtību nevar vienādot likuma 45. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteiktos caurlaižu veidus, jo likumā tām ir noteikts atšķirīgs regulējums. Tādējādi šobrīd nav pietiekami saprotams, kā elektronisko caurlaižu ieviešanas gadījumā varēs izpildīt likuma 45. panta otrās daļas 1. punktā noteikto, ka “ir tiesības neievērot apstāšanās noteikumus un stāvēšanas noteikumus uz laiku līdz 30 minūtēm, blakus caurlaidei novietojot informāciju par laiku, kad transportlīdzeklis attiecīgajā vietā apturēts”. Vienlaicīgi šādas laika prasības likums neparedz inkasācijas transportlīdzekļiem. Tādējādi projekta nodaļā par caurlaižu lietošanas un kontroles kārtību jāveido izvērsts un likuma normām atbilstošs regulējums.   

-

Projekta 13. un 14. punktu nepieciešams izvērtēt un precizēt vai svītrot, jo šobrīd šādi izteiktām normām nav juridiskās slodzes, proti, projektā nav jāveido normas ar vispārīgām frāzēm “rīkojas atbilstoši kompetencei”, vai iekšējos normatīvos aktos vai pierādījumu iegūšanas metodikās nosakāms pienākums policijas darbiniekiem “ieskatīties reģistrā”. Ņemot vērā, ka likuma pilnvarojums paredz Ministru kabinetam noteikt regulējumu par caurlaides lietošanas un kontroles kārtību, kā arī iepriekš izteiktos iebildumus par projekta III un IV nodaļā piedāvātā regulējuma nepilnībām, Tieslietu ministrija piedāvā visu regulējumu par caurlaides lietošanas un kontroles kārtību iekļaut vienā projekta nodaļā, jo tas ir savstarpēji saistīts un pārskatāmāks tas būs vienā nodaļā.  

-

Projekta 15. punkta ievaddaļā un apakšpunktos paredzētos caurlaides anulēšanas gadījumus nepieciešams izvērtēt un precizēt. Vēršam uzmanību, ka caurlaides anulēšana ir administratīvais process iestādē, kurā tiek izdots privātpersonai nelabvēlīgs administratīvais akts, tādēļ projekta 15. punkta ievaddaļā nepieciešams svītrot vārdu “automātiski”, pat ja šādu lēmumu faktiski izveido (ģenerē) informācijas sistēma. Vienlaicīgi nepieciešams izvērtēt projekta 15. punkta apakšpunktos paredzētos caurlaides anulēšanas gadījumus, un izteikt tos redakcionāli precīzi, ievērojot APL principus, kā arī informācijas sistēmas iespējas “automātiski” identificēt caurlaides anulēšanas gadījumus. Turklāt par “automātisku” lēmumu pieņemšanas gadījumiem projekta anotācijā nepieciešams sniegt skaidrojumu par algoritmu, kāda informācija un kāpēc informācijas sistēmā tiek apstrādāta, lai pieņemtu lēmumu un kā pēc lēmuma pieņemšanas tā adresātam būs iespējas īstenot savas administratīvajā procesā noteiktās tiesības. Tieslietu ministrijas ieskatā elektroniskas caurlaides “automātiska” anulēšana ar informācijas sistēmas starpniecību būtu pieļaujama, kad iestāsies projekta 6.1. un 6.2. apakšpunktā paredzētie apstākļi, proti, tiks mainīti juridiskās personas – caurlaides turētāja dati vai transportlīdzekļa, kuram piešķirta caurlaide, dati. Papildus vēlamies norādīt, ka par visiem caurlaides anulēšanas gadījumiem, kā arī anulēšanas kārtību izvērstu skaidrojumu nepieciešams sniegt projekta anotācijā.  

-

Projekta 16. punktu nepieciešams izvērtēt un precizēt. Vēršam uzmanību, ka šāda veida regulējumu par atteikšanās tiesībām veido tādējādi, ka, piemēram, projekta 15. punkta apakšpunktā kā vienu no anulēšanas gadījumiem nosaka caurlaides turētāja atteikšanos no caurlaides ar iesniegumu. Savukārt tad atsevišķā punktā nosaka šādas atteikšanās kārtību.   

-

Projekta 17. punktu nepieciešams redakcionāli precizēt. Vēršam uzmanību, ka regulējums par lēmuma paziņošanu ir jāizsaka korekti atbilstoši administratīvajā procesā noteiktajam, proti, norma ir jāizsaka kā pienākums lēmuma pieņēmējam “paziņot” lēmumu, nevis adresātam “saņemt” informāciju par lēmumu. 

-

Projekta 20. punktā paredzēto pārejas noteikumu nepieciešams izvērtēt un precizēt. Vēršam uzmanību, ka šādi izteikta norma ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu, kad caurlaides turētāja tiesības paredzēts ierobežot ar jaunu tiesisku regulējumu. Papildus norādām, ka, nosakot vienu noteiktu datumu caurlaižu nomaiņai visiem caurlaižu turētājiem, kuriem tās ir šobrīd, caurlaižu vienlaicīgas pieprasīšanas rezultātā var rasties nesamērīgs administratīvais slogs gan caurlaides piešķīrējam, gan arī saņēmējam. Turklāt šāds slogs var veidoties katru gadu uz 1.janvāri. Ievērojot minēto, projekta 20. punkts jāizsaka vispārīgi, piemēram, ka “Caurlaides, kas izsniegtas līdz šo noteikumu (projekta) spēkā stāšanās dienai, ir derīgas līdz caurlaidē norādītā termiņa beigām”.   

-

Projekta 4. punktu nepieciešams precizēt, korekti norādot cenrāža nosaukumu, proti, atbilstoši projekta 3. punktā paredzētajam saīsinājumam tas būs Ceļu satiksmes drošības direkcijas publisko maksas pakalpojumu cenrādis.   

-

Projekta 5. punktu nepieciešams savstarpēji saskaņot ar projekta 3. punkta ievaddaļu, proti, nepieciešams nodalīt atsevišķus uzvedības noteikumus, jo šobrīd piedāvātais regulējums nav pārskatāms. Tieslietu ministrija piedāvā projekta 3. punktā ar īsu ievaddaļu veidot dažādo transportlīdzekļu uzskaitījumu, bet visu regulējumu par e-pakalpojuma nodrošināšanu un izmantošanu caurlaides noformēšanai izteikt projekta nākošajā (4. punktā). Savukārt normu par maksas pakalpojumu izteikt kā projekta 5. punktu. Tādējādi regulējums kļūs secīgs un pārskatāms. 

-