Projekta ID
25-TA-1877Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
02.02.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Iebildums
Tiesību akta projekta anotācijas 3. sadaļas 6.1. apakšpunktā norādīts, ka "[…] ieņēmumi no valsts nodevas par īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā varētu samazināties par 13 702 euro gadā. Tomēr, ņemot vērā, ka citas Tieslietu ministrijas iekasētās valsts nodevas varētu tikt iekasētas lielākā apmērā, nekā plānots, minētās izmaiņas neradīs ietekmi uz kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem."
Vēršam uzmanību, ka Tieslietu ministrija iepriekš, 2025. gada 4. augustā, tika sniegusi Labklājības ministrijai informāciju (vēstule ar reģ. Nr.1-13.8/2382), ka, citastarp, attiecībā uz zemesgrāmatu nodevām un tiesu maksas pakalpojumiem - saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo informāciju, 2024. gadā samazināta valsts nodevas likme par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā tika piemērota 1 868 gadījumos, kas atbilst aptuveni 3 % no kopējā Goda ģimeņu skaita uz 2024. gada 31. decembri (60 554 ģimenes, saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem). Kopējā šajā periodā sniegtā atbalsta summa bija 1 505 593 euro, kas vidēji ir 806 euro uz vienu piemērošanas gadījumu. Ja saglabāsies līdzšinējā samazinātās nodevas piemērošanas proporcija (aptuveni 3 %), var prognozēt aptuveni 17 papildu gadījumus, kuros tiktu piemērota samazināta valsts nodevas likme par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Šādā gadījumā valsts budžeta ieņēmumi varētu samazināties par aptuveni 13 702 euro gadā.
Ministru kabineta 2013. gada 19. februāra noteikumu Nr. 96 "Noteikumi par tiesas sniegtajiem maksas pakalpojumiem" 5.1.6. apakšpunkts paredz, ka no samaksas par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas sniegto maksas pakalpojumu atbrīvo daudzbērnu ģimenes vecākus. No Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas (turpmāk – VVDZ) datu bāzes nav iespējams iegūt informāciju, lai precīzi noteiktu, cik gadījumos un kādā apmērā Goda ģimenēm piemērots atbrīvojums par tiesas sniegtajiem maksas pakalpojumiem, jo VVDZ datu bāze satur apkopotu informāciju par visiem atbrīvojuma piemērošanas pamatiem kopumā, tostarp personas ar invaliditāti, politiski represētās personas un citas kategorijas, tādēļ atsevišķi gadījumi pēc konkrēta pamatojuma nav identificējami.
Vienlaikus Tiesu informatīvās sistēmas dati liecina, ka 2024. gadā izrakstītajiem rēķiniem nav piemērots atbrīvojums no tiesas sniegtajiem maksas pakalpojumiem, pamatojoties uz minētā atbrīvojuma pamatu. Kopumā 2024. gadā tika reģistrēti 66 atbrīvojumi no tiesu sniegtajiem maksas pakalpojumiem par kopējo summu 816 euro, kas vidēji ir 12,36 euro uz vienu atbalsta gadījumu. Ņemot vērā, ka nav iespējams precīzi identificēt, vai kāds no šiem gadījumiem attiecas uz Goda ģimenes apliecības turētāju, kā arī ņemot vērā salīdzinoši nelielo atbalsta apmēru vienam gadījumam, tiek pieņemts, ka Goda ģimenes statusa paplašināšana būtiski neietekmēs valsts budžeta ieņēmumus.
Ievērojot visu Labklājības ministrijai sniegto informāciju, secināts, ka tieslietu nozarē kopējā prognozētā ietekme uz valsts budžetu ir vērtējama kā neliela un ieņēmumu samazinājums varētu sasniegt aptuveni 13 702 euro gadā. Nepieciešamo finansējumu iespējams segt no esošajiem valsts budžeta līdzekļiem vai paredzēt nākamā gada budžeta plānošanas procesā kā papildu finansējumu.
Vienlaikus - Labklājības ministrijai netika pausts viedoklis, ka citas valsts nodevas varētu tikt iekasētas lielākā apjomā. Līdz ar to lūdzam anotācijas sadaļu attiecīgi precizēt.
Papildus - anotācijas 6.2. apakšpunktā ietverta informācija, ka projekta paredzētos pasākumus, kas saistīti ar Latvijas Goda ģimenes mērķa grupas paplašināšanu un atbalsta termiņa pagarināšanu, iesaistītās institūcijas, tostarp, tālāk tekstā norādot arī Tieslietu ministriju, īstenos esošā budžeta līdzekļu ietvaros pārstrukturizējot un prioritizējot pasākumu īstenošanu (saskaņojums). Lūdzam skaidrot, kādi pasākumi, īstenošanas pārstrukturizācija attiecināti uz Tieslietu ministriju, vai attiecīgo norādi dzēst, to pārfrazēt.
Vēršam uzmanību, ka Tieslietu ministrija iepriekš, 2025. gada 4. augustā, tika sniegusi Labklājības ministrijai informāciju (vēstule ar reģ. Nr.1-13.8/2382), ka, citastarp, attiecībā uz zemesgrāmatu nodevām un tiesu maksas pakalpojumiem - saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo informāciju, 2024. gadā samazināta valsts nodevas likme par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā tika piemērota 1 868 gadījumos, kas atbilst aptuveni 3 % no kopējā Goda ģimeņu skaita uz 2024. gada 31. decembri (60 554 ģimenes, saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem). Kopējā šajā periodā sniegtā atbalsta summa bija 1 505 593 euro, kas vidēji ir 806 euro uz vienu piemērošanas gadījumu. Ja saglabāsies līdzšinējā samazinātās nodevas piemērošanas proporcija (aptuveni 3 %), var prognozēt aptuveni 17 papildu gadījumus, kuros tiktu piemērota samazināta valsts nodevas likme par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Šādā gadījumā valsts budžeta ieņēmumi varētu samazināties par aptuveni 13 702 euro gadā.
Ministru kabineta 2013. gada 19. februāra noteikumu Nr. 96 "Noteikumi par tiesas sniegtajiem maksas pakalpojumiem" 5.1.6. apakšpunkts paredz, ka no samaksas par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas sniegto maksas pakalpojumu atbrīvo daudzbērnu ģimenes vecākus. No Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas (turpmāk – VVDZ) datu bāzes nav iespējams iegūt informāciju, lai precīzi noteiktu, cik gadījumos un kādā apmērā Goda ģimenēm piemērots atbrīvojums par tiesas sniegtajiem maksas pakalpojumiem, jo VVDZ datu bāze satur apkopotu informāciju par visiem atbrīvojuma piemērošanas pamatiem kopumā, tostarp personas ar invaliditāti, politiski represētās personas un citas kategorijas, tādēļ atsevišķi gadījumi pēc konkrēta pamatojuma nav identificējami.
Vienlaikus Tiesu informatīvās sistēmas dati liecina, ka 2024. gadā izrakstītajiem rēķiniem nav piemērots atbrīvojums no tiesas sniegtajiem maksas pakalpojumiem, pamatojoties uz minētā atbrīvojuma pamatu. Kopumā 2024. gadā tika reģistrēti 66 atbrīvojumi no tiesu sniegtajiem maksas pakalpojumiem par kopējo summu 816 euro, kas vidēji ir 12,36 euro uz vienu atbalsta gadījumu. Ņemot vērā, ka nav iespējams precīzi identificēt, vai kāds no šiem gadījumiem attiecas uz Goda ģimenes apliecības turētāju, kā arī ņemot vērā salīdzinoši nelielo atbalsta apmēru vienam gadījumam, tiek pieņemts, ka Goda ģimenes statusa paplašināšana būtiski neietekmēs valsts budžeta ieņēmumus.
Ievērojot visu Labklājības ministrijai sniegto informāciju, secināts, ka tieslietu nozarē kopējā prognozētā ietekme uz valsts budžetu ir vērtējama kā neliela un ieņēmumu samazinājums varētu sasniegt aptuveni 13 702 euro gadā. Nepieciešamo finansējumu iespējams segt no esošajiem valsts budžeta līdzekļiem vai paredzēt nākamā gada budžeta plānošanas procesā kā papildu finansējumu.
Vienlaikus - Labklājības ministrijai netika pausts viedoklis, ka citas valsts nodevas varētu tikt iekasētas lielākā apjomā. Līdz ar to lūdzam anotācijas sadaļu attiecīgi precizēt.
Papildus - anotācijas 6.2. apakšpunktā ietverta informācija, ka projekta paredzētos pasākumus, kas saistīti ar Latvijas Goda ģimenes mērķa grupas paplašināšanu un atbalsta termiņa pagarināšanu, iesaistītās institūcijas, tostarp, tālāk tekstā norādot arī Tieslietu ministriju, īstenos esošā budžeta līdzekļu ietvaros pārstrukturizējot un prioritizējot pasākumu īstenošanu (saskaņojums). Lūdzam skaidrot, kādi pasākumi, īstenošanas pārstrukturizācija attiecināti uz Tieslietu ministriju, vai attiecīgo norādi dzēst, to pārfrazēt.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
14.1 Personai ir tiesības turpināt izmantot izsniegto apliecību un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā saņemt jaunu apliecību līdz brīdim, kad personas aprūpē vai ģimenē esošais jaunākais bērns sasniedz pilngadību vai ģimenē esošā jaunākā pilngadīgā persona, kura atbilst šo noteikumu 4.1.1.apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, sasniedz 21 vai 24 gadu vecumu, ja:
Iebildums
Projekta 14.1. punkts paredz nosacījumus, pie kuriem personai ir tiesības turpināt izmantot izsniegto apliecību, taču ne no projekta, ne tā anotācijas nav nolasāma kārtība kā šīs tiesības var tikt izmantotas.
Lūdzam skaidri norādīt projektā un tā anotācijā kārtību 14.1 punkta piemērošanai. Norādām, ka ir jābūt skaidram, vai 14.1 punkts pēc tā spēkā stāšanās automātiski tiks piemērots visām personām, kuras atbilst nosacījumiem vai, ievērojot šī brīža normas formulējumu "personai ir tiesības turpināt" - personām būs jāiesniedz, piemēram, iesniegums. Ņemot vērā minēto, lūdzam sniegt skaidrojumu par normas piemērošanu un nepieciešamības gadījumā precizēt projektu.
Lūdzam skaidri norādīt projektā un tā anotācijā kārtību 14.1 punkta piemērošanai. Norādām, ka ir jābūt skaidram, vai 14.1 punkts pēc tā spēkā stāšanās automātiski tiks piemērots visām personām, kuras atbilst nosacījumiem vai, ievērojot šī brīža normas formulējumu "personai ir tiesības turpināt" - personām būs jāiesniedz, piemēram, iesniegums. Ņemot vērā minēto, lūdzam sniegt skaidrojumu par normas piemērošanu un nepieciešamības gadījumā precizēt projektu.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Priekšlikums
Ņemot vērā to, ka projekta anotācijas VI sadaļas 6.2. punktā pie sabiedrības līdzdalības organizēšanas veida norādīts, ka īstenota publiskā apspriešana, lūdzam papildināt projekta anotācijas 6.3. punktu ar sabiedrības līdzdalības rezultātiem.
Piedāvātā redakcija
-
