Atzinums

Atkārtoti lūdzam precizēt plāna punkta (10.) 2. "Ieviest mehānismu, kas ļautu maksimāli ātri pārtraukt pabalstu izmaksu personām, kuras pēc bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanas Latvijā pārvietojas uz citu ES valsti." atbildīgo izpildītāju, nosakot IeM kā atbildīgo ministriju šī uzdevuma izpildē. 
VSAA jau šobrīd īsteno visus tās kompetencē esošos pasākumus, lai iegūtu informāciju par personas dzīvesvietu un attiecīgi savlaicīgi izvērtētu tiesības uz VSAA pakalpojumiem:
informācijas apmaiņa ar PMLP un VID tiešsaistes režīmā;
pakalpojumu piešķiršana un izmaksa, ievērojot uzturēšanās atļauju (pastāvīgās vai termiņa) derīguma termiņu;
iegūst papildus informāciju ar mērķi noskaidrot, vai persona un bērns dzīvo faktiski Latvijā (saziņa ar citām valsts iestādēm, piem. NVD par medicīnisko pakalpojumu saņemšanu Latvijā, IZM par pirmskolas un vispārējās izglītības iestāžu apmeklēšanu, pašvaldību sociālajiem dienestiem, valsts robežsardzi par valsts ārējo robežu šķērsošanu);
tiek sekots līdzi un reaģēts uz masu medijos izskanējušo informāciju, tiek pārbaudīta iedzīvotāju sniegtā informācija;
tiek īstenota elektroniska informācijas apmaiņa EESSI sistēmā ar citu ES/EEZ valstu, Šveices un Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm;
dzīvības apliecinājumi pensiju izmaksai;
 normatīvajā regulējumā definēti kritēriji pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanai (tiek ņemti vērā gan Latvijas, gan ES tiesību akti, Latvijas judikatūra kā arī EST spriedumi);
tiek monitorēta situācija novērojot strauji pieaugošu pakalpojumu pieprasīšanas tendenci, analizēta situācija atbilstoši pakalpojuma mērķim, kā rezultātā tiek veikti grozījumi tiesību aktos.

Tātad VSAA jau izmanto plašu datu apmaiņu ar Latvijas un ārvalstu iestādēm, lai pārbaudītu pabalstu saņēmēju tiesības, tomēr VSAA rīcībā nonāk tikai tie dati, kas ir pieejami reģistros un/vai informācijas sistēmās. Ja persona izbraukšanu no Latvijas nereģistrē vai par to nepaziņo, VSAA dzīvesvietas maiņas faktu konstatēt un pārskatīt tiesības uz pabalstiem var tikai brīdī, kad par to nonāk informācija valsts reģistros vai starptautiskajās datu apmaiņas sistēmās. VSAA funkcijas ir noteiktas 2012.gada 18.decembra MK noteikumu Nr.911 “Valsts sociālās apdrošināšanas nolikums” 3.punktā un VSAA nav migrāciju uzraugoša vai kontrolējoša iestāde, kas veiktu pārbaudes personas faktiskajā dzīvesvietā vai kā citādi uzraudzītu tās atrašanās vietu.
 

-

Pie Pasākumu plāna Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošanai (2.) 9. pasākuma otrā pasākuma – izvērtēt iespējas rosināt diskusiju par izmaiņām ES tiesību aktos – kā atbildīgo noteikt Iekšlietu ministriju, jo iespējamo diskusiju rosināšana par izmaiņām Eiropas Savienības tiesību aktos, kas saistīti ar trešo valstu valstspiederīgajiem, kas nelegāli uzturas Eiropas Savienībā, ir tieši un nepastarpināti saistīta ar migrācijas politiku, kas ietilpst Iekšlietu ministrijas kompetencē. Faktam, ka Labklājības ministrija bija noteikta par koordinējošo iestādi Direktīvas 2009/52 EK transponēšanas procesā un koordinē ziņojumu sagatavošanu Eiropas Komisijai par minētās direktīvas prasību izpildi, nav noteicošā nozīme, jo šajā gadījumā pasākums paredz iespējamu jaunu politisku iniciatīvu īstenošanu par migrācijas politikas jautājumiem kā tādiem. Turklāt šādi jautājumi tiek izskatīti ES Tieslietu un iekšlietu padomes ietvaros.

-

Pie Pasākumu plāna Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošanai (7.)13. pasākuma Labklājības ministrijas ieskatā Parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājums un piedāvātais pasākums tiešā veidā attiecas uz uzraudzības un kontroles iestādēm, nevis Labklājības ministriju kā vadošo valsts pārvaldes iestādi, darba, sociālās aizsardzības, bērna un ģimenes tiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju dzimumu līdztiesības jomā.
Tādejādi Labklājības ministrija, ņemot vērā uzdevuma saturu, neatbalsta Labklājības ministrijas noteikšanu kā atbildīgo iestādi.
Vienlaikus Labklājības ministrija pauž bažas par šāda pasākuma tehnisku un praktisku īstenošanu kā tādu, jo nav pietiekamas skaidrības par pasākuma īstenošanas aspektiem, tajā skaitā periodiskumu, veidu, un citiem jautājumiem.
No pasākuma formulējuma nav saprotams, kā tas būtu īstenojams praksē, tostarp nav skaidrs, kāda veida informācija būtu meklējama, kādās publiskajās platformās un informācijas avotos un valodās tā būtu identificējama, kāds būtu informācijas izvērtēšanas biežums, kā arī kādi būtu kritēriji iegūtās informācijas analīzei un turpmākajai izmantošanai.
Turklāt jāņem vērā, ka iestāžu rīcībā nav arī pietiekamu resursu šādu pasākumu īstenošanai.
Labklājības ministrijas ieskatā šāda pasākuma izpildei, ja tāds tiek akceptēts, Iekšlietu ministrijai būtu nepieciešams izstrādāt vienotas metodiskās vadlīnijas, kurās tiktu noteikti pasākuma mērķi, veicamās darbības, izmantojamie informācijas avoti, valodas un izvērtēšanas metodoloģija, kā arī nodrošināt attiecīgo amatpersonu apmācību.
Labklājības ministrija aicina izvērtēt iespēju šo pasākumu skatīt kopsakarā ar pasākumu plāna (2.) 5. pasākumu "Izveidot starpinstitucionālo darba grupu, kur piedalās ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās un nodarbinātības kontrolē iesaistītās iestādes, lai identificētu jaunākās dokumentu viltošanas metodes un iespējamos pretpasākumus". Publiskajā telpā pieejamās informācijas novērtēšanas nolūkā identificēt likumpārkāpuma veikšanas un likuma prasību apiešanas rīcības modeļus un citus riskus pēc būtības atbilst starpinstitucionālās sadarbības mērķim, tādēļ būtu apsverama šo pasākumu savstarpēja integrēšana vai koordinēta īstenošana.
Ievērojot to, ka Parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumi ir saistīti arī ar studiju iespējām, arī Izglītības un zinātnes ministrijas resora iesaiste ir būtiska. Tāpat, iespējams, ir apsverama Mākslīgā intelekta centra iesaiste, ja pasākuma ieviešanai būtu nepieciešams izstrādāt vienotu mākslīgā intelekta risinājumu ārvalstnieku internetā publicētās informācijas par studiju un darba iespējām Latvijā identificēšanai dažādās platformās, avotos un valodās.
 

-

Pie Pasākumu plāna Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošanai (8.) 3. pasākuma  Labklājības ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu. Labklājības ministrijas ieskatā Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā  ietvertie secinājumi, kas saistīti ar darba laika kontroles īstenošanu, paši par sevi nav pietiekams pamats izveidot kādu jaunu nodarbināto trešo valstu valstspiederīgo darba laika uzskaites sistēmu. Tāpat arī no uzdevuma nav skaidrs, kas tieši ir domāts ar “darba laika uzskaites sistēmu”, jo īpaši ņemot vērā, ka esošais tiesiskais regulējums jau nosaka skaidru un nepārprotamu pienākumu darba devējiem precīzi uzskaitīt darbinieka darba laiku.
Jaunas, īpaši trešo valstu valstspiederīgajiem paredzētas darba laika uzskaites sistēmas (jauns regulējums vai prasības) izveide kā tāda radītu papildu administratīvo un finansiālo slogu darba devējiem. Turklāt būtu nepieciešami būtiski resursi sistēmas izstrādei, uzturēšanai, datu apstrādei, uzraudzībai un integrācijai ar jau esošajiem informācijas risinājumiem.
Labklājības ministrijas ieskatā problēma nav saistīta ar darba laika uzskaites tiesiskā regulējuma neesamību vai nepietiekamību, bet gan šī regulējuma ievērošanu praksē un negodprātīgu darba devēju rīcību.
 

-

Pie Pasākumu plāna Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošanai (8.) 6. pasākuma Labklājības ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu (lūdzam skatīt arī Valsts darba inspekcijas iebildumu). Lai gan Parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumā tas ir ietverts, tā īstenošana piedāvātajā redakcijā objektīvi nav lietderīga, turklāt būtu saistīta ar nesamērīgu resursu patēriņu, kam nav ietekme uz konkrētu faktiskās situācijas risinājumu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem. Šāda monitoringa veikšanas rezultātā iegūtā informācija pēc būtības nav izmantojama Valsts darba inspekcijas esošo uzdevumu izpildē, izskatot konkrētus pārkāpumus Latvijas teritorijā attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem.
Turklāt šobrīd Iekšlietu ministrijas norādītā informācija izziņā, kurā minētais pasākums tiek sasaistīts ar (7.) 13. pasākumu (paredz periodisku novērtēšanu), nonāk pretrunā ar  (8.) 6. pasākumu, kas paredz sludinājumu monitoringu kā nepārtrauktu un pastāvīgu uzdevumu.
Vienlaikus Iekšlietu ministrija izziņā ir vērsusi uzmanību, ka ieteikums Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā ir tieši un nepārprotami adresēts īstenošanai Valsts darba inspekcijai, bet pasākumu plānā par atbildīgo ir noteikta Labklājības ministrija.
 

-

Priekšlikums pie Pasākumu plāna Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošanai (8.) 4. pasākuma -  ņemot vērā pasākuma saturu pēc būtības, par atbildīgo nosakāma Valsts darba inspekcija, jo pasākuma izpilde ir tieši saistīta ar informācijas vai sūdzību iesniegšanu Valsts darba inspekcijai.
 

-