Atzinums

Tieslietu ministrija ilgstoši nav atbildējusi uz Liepājas valstspilsētas lūgumu- nodrošināt nepieciešamo darbību veikšanu, lai varētu iekasēt nekustamā īpašuma nodokli par laukumiem, kas faktiski nav saistīti ar ceļu infrastruktūru, bet kuriem vēsturiski ir piešķirs lietošanas kods  2112 “Ielas, ceļi un laukumi”. Lūdzam informēt, kad lūgums tiks izpildīts pēc būtības.

-

Lūdzam nodrošināt tādu Būvju klasifikāciju, kura bez interpretācijām piemērojama nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanā. Kā arī visos gadījumos, kad grozījumi Projektā pēc būtības samazinās nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, pievienot ietekmes aprēķinu, kā arī pievienot normatīvā akta projektu, kas šo samazinājumu kompensēs.


 

-

Par dienesta viesnīcām
Līdz 2010.gadam dienesta viesnīcas (kopmītnes) tika klasificētas kā “Sociālās mājas” (kods 1130). Ar 2010.gadu Dienesta viesnīcas klasificēja pie “Viesnīcu ēkām” (kods 1211). Administratīvās tiesas spriedumā lietā Nr. A420639311 ir atzīts, ka  Dienesta viesnīca (kods 1211) ir ar nekustamā īpašuma nodokli apliekams objekts.
No Pārejas tabulas redzams, ka Dienesta viesnīcas atkal kļūst par sociālajām mājām!
 

-

Par inženierbūvēm – laukumiem
Administratīvajā lietā SKA-191/2023 (A420198720)) bija strīds par to, vai inženierbūves – laukumi, kas ir būvēti kā kraujlaukums, atklāta ceļu būvmateriālu noliktavas laukums un asfalta maisījumu ražotnes produkcijas un izejmateriālu atklātais kravas laukums ir atzīstami par autoceļiem, ielām vai ceļiem likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1. panta otrās daļas 3.3 punkta izpratnē un līdz ar to tie nav apliekami ar nekustamā īpašuma nodokli. Senāts konstatēja, ka apgabaltiesa ir kļūdījusies, piešķirot nozīmi tam, ka strīdus objekti pēc būtības neatbilst ielas un ceļa statusam. Senāts spriedumā norādīja, ka līdz brīdim, kad stājās spēkā Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumi Nr. 116 „Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”, gan tādi laukumi, kas faktiski ir saistīti ar transporta infrastruktūru, gan tādi, kas faktiski ar to nav saistīti, bija klasificējami kā būvju tips, kas ietilpst grupā „autoceļi, ielas un ceļi”.  

Šobrīd kadastra datos dabā līdzvērtīgiem laukumiem ir noteikti divu veidu lietošanas kodi -  2112 “Ielas, ceļi un laukumi” vai 2420 “Citas, iepriekš neklasificētas inženierbūves”. Nevienam laukumam Kadastra datos nav piemērots tips ar kodu 24200701, kurš ir minēts Pārejas tabulā. Tas nozīmē, ka ja Kadastra datos netiks veiktas izmaiņas, Kadastra datos reģistrētie laukumi pēc lietošanas veida paliks pie ielām un ceļiem, lai arī dabā tie nav saistīti ar ielu infrastruktūru un vispārīgi ir apliekami ar nekustamā īpašuma nodokli.

Lai piemērotu Pārejas tabulu un laukumi būtu laukumi IB-P-44, nevis ielas IB-L-2, nepieciešams, lai laukumiem (kas paredzēti būvmateriālu, kurināmā, atkritumu u.c. materiālu uzglabāšanai) līdz pārejai uz jauno klasifikāciju būtu reģistrēti atbilstošie tipi (8 zīmes). Šobrīd laukumi klasificēti atkarībā no seguma veida būvju tipi: "ielas, ceļi un laukumi ar cieto segumu (kods 21120101)"  "ielas, ceļi un laukumi ar mīksto segumu (kods 21120102)".
Projekta anotācijā ir norādīts risinājuma apraksts: “Projekts papildināts ar jauniem kodiem un tiem atbilstošām reālajā dzīvē būvētām un Kadastra informācijas sistēmā reģistrējamām būvēm, piemēram, civilās aizsardzības patvertnes, ar apbedīšanu saistītas ēkas, laukumi, kas paredzēti materiālu novietošanai, nobrauciena trases un trošu ceļi u.c.”
Nav sniegta informācija kā pārejas tabula tiks piemērota uz tiem objektiem, kas ir jau reģistrēti Kadastra informācijas sistēmā.
 

-

Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normu piemērošanas kārtība 2. pants noteic, ka piemērojot likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli”  1.panta pirmo daļu, nodokļa objektu iedalījumu ēkās un inženierbūvēs nosaka atbilstoši normatīvajos aktos apstiprinātai būvju klasifikācijai.  Atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 4.panta 1.1daļai nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus. Arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 8.panta 4.punkts noteic, ka aktuālo kadastra informāciju izmanto nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai. Līdz ar to nekustamā īpašuma nodokļa apmēra noteikšanai ir nozīme tam, kādi dati ir reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
Bet Projektā  vispār nav vērtēta ietekme un sasaiste  uz nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanu. Lūdzam pievienot informāciju par Projekta ietekmi uz NIN administrēšanu . 


 

-

Spēkā esošie Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi" nosaka būvju tipus. Projekta Anotācijā tiek apgalvots, ka tie "veidoti tikai vienam specifiskam mērķim – būves iedalīt kadastrālās vērtēšanas vajadzībām."

Tāpat Anotācijā norādīts:
"Ņemot vērā, ka projekts nerisina kadastrālās vērtēšanas jautājumus, tajā netiek paredzēti tipi. Pēc projekta spēkā stāšanās ir paredzētas izmaiņas normatīvajos aktos un Valsts zemes dienesta informācijas sistēmās, lai nodrošinātu nepieciešamo procesu norisi arī kadastrālās vērtēšanas jomā."
Projekta autori Anotācijā arī norāda, ka likvidējot tipus, jāpārskata virkne citu normatīvo aktu :
Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums
Ministru kabineta 2020. gada 8. februāra noteikumi Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi".
Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumi Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi".
Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība"
Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumi Nr. 116 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi".
Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 438 "Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi".
Ministru kabineta 2013. gada 19. novembra noteikumi Nr. 1347 "Valsts informācijas sistēmu datu savietošanas kārtība nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanai"
Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumos Nr. 30 "Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai".

Tomēr šo saistīto normatīvo aktu grozījumi nav ne izstrādāti, ne pievienoti vienotā normatīvo aktu grozījumu pakotnē. Projektā paredzēts, ka daudzus esošos būvju tipus apvienos vienā klasifikācijas pozīcijā, bet nav sniegta informācija, kāda kadastrālo vērtību bāz tiks piemērota gadījumos, kad šiem tipiem spēkā esošā un arī projektētā kadastrālo vērtību bāze paredz dažādas bāzes vērtības, piemēram, kāda  bāzes vērtība tiks piemērota līdzšinējiem tipiem no 12520103 – 12520109 , ja tie visi tiks pārklasificēti ar 1 kodu IB-P-41, atbilstoši projekta 3.pielikumā noteiktajai Pārejas tabulai. Tā kā šādas izmaiņas ietekmē būvju kadastrālo vērtību un tādejādi arī nekustamā īpašuma nodokli, neatbalstām projekta tālāko virzību, ja netiek pievienoti grozījumi visos saistītajos tiesību aktos, t.sk. kadastrālās vērtēšanas noteikumos un piemērojamajās kadastrālo vērtību bāzēs, kā arī aprēķināta ietekme uz pašvaldību budžetiem- kādas izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī tās radīs.



 

-

LPS nesaskaņo visu noteikumu projektu un neatbalsta tā tālāku virzību, jo projekts ir pretrunā ar Būvniecības likuma 5.pantā noteikto: "Ministru kabineta kompetence būvniecības jomā
(1) Likuma izpildei Ministru kabinets:
1) izdod vispārīgos būvnoteikumus, kuros nosaka:
a) būvju iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi"
Kā arī balstoties uz šo likuma deleģējumu jau izdotajiem un spēkā esošajiem Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumiem Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" un šajos noteikumos noteikto būvju iedalījumu trijās grupās:
"2.1. pirmās grupas ēkas:
2.1.1. vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m2, tai skaitā mazēkas;
2.1.2. transformatoru apakšstaciju ēkas ar spriegumu līdz 20 kV un apbūves laukumu līdz 60 m2;
2.2. trešās grupas ēkas:
2.2.1. ēkas, kurām ir vairāk nekā seši virszemes stāvi;
2.2.2. ēkas, kurām ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs;
2.2.3. publiskas ēkas ar kopējo platību, lielāku par 1000 m2;
2.2.4. rūpnieciskās ražošanas ēkas ar paredzēto ugunsslodzi, lielāku par 600 MJ/m2;
2.2.5. rūpnieciskās ražošanas ēkas ar kopējo platību, lielāku par 2000 m2;
2.2.6. noliktavas ēkas ar paredzēto ugunsslodzi, lielāku par 600 MJ/m2;
2.2.7. noliktavas ēkas ar kopējo platību, lielāku par 2000 m2;
2.2.8. katlumājas ar siltuma jaudu, lielāku par 100 MW;
2.2.9. elektroenerģijas apgādes ēkas ar elektrisko jaudu, lielāku par 2 MW;
2.2.10. transformatoru apakšstaciju ēkas ar spriegumu 110 kV vai augstāku;
2.3. otrās grupas ēkas ir ēkas, kuras nav minētas šā pielikuma 2.1. un 2.2. apakšpunktā."
Inženierbūvju iedalījumu šajā iebildumā necitējam, bet arī tas ir noeteikts minētajos noteikumos.

Tāpat projekts ir pretrunā Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" noteiktajai klasifikācijai apbūvētai teritorijai, jeb būvju klasifikācijai, kādas attiecīgajās teritorijas plānojuma zonās drīkst celt, piemēram :
11001 savrupmāju apbūve;
11002 vasarnīcu apbūve;
11003 dārza māju apbūve;
11004 viensētu apbūve;
11005 rindu māju apbūve;
11007 dzīvojamā apbūve uz ūdens

12001 biroju ēku apbūve
12002 tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve;
12003 tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve
12004 kultūras iestāžu apbūve
12005 sporta būvju apbūve
12006 aizsardzības un drošības iestāžu apbūve;
12007 izglītības un zinātnes iestāžu apbūve
12008 veselības aizsardzības iestāžu apbūve
12009 sociālās aprūpes iestāžu apbūve
12010 dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve;
12011 reliģisko organizāciju ēku apbūve

13001 vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve;
13002 smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve;
13003 lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve;
13004 derīgo izrakteņu ieguve;
13005 atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve;

14001 inženiertehniskā infrastruktūra;
14002 transporta lineārā infrastruktūra
14003 transporta apkalpojošā infrastruktūra;
14004 noliktavu apbūve;
14005 lidostu un ostu apbūve
14006 energoapgādes uzņēmumu apbūve;

Vēršam uzmanību uz faktu, ka abos spēkā esošajos un iepriekš citētajos Ministru kabineta noteikumos pēc būtības ir noteiktas būvju klasifikācijas, bet tās nav savstarpēji savietotas vai savienojamas un praksē tiek patērēts laiks to savstarpējai interpretācijai. Savukārt Ministru kabineta 12.06.2018. noteikumi Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi", nosaka trešo būvju klasifikāciju. Tādejādi normatīvajos aktos šobrīd ir noteiktas trīs savstarpēji nesavietojamas būvju klasifikācijas, kas LPS ieskatā ir nepieņemami un nepamatoti vairo birokrātiju. Turklāt visas trīs dažādās klasifikācijas rada problēmas arī nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanā, kadastra datu atbilstībā tām vajadzībam, kuras diktē likums "Par nekustamā īpašuma nodokli", kā arī kadastrālajā vērtēšanā Eiropas Statistikas biroja izstrādātā būvju klasifikācija "CC" (Clasification of Types of Construction)  ir tieši piemērojamā klasifikācija statistiskiem nolūkiem, tādejādi statistiskajiem mērķiem nav nepieciešams izdot būvju klasifikāciju, kas nav salāgojama ar būvniecības normatīvajos aktos lietoto būvju iedalījumu, būvnormatīviem vai būvju klasifikāciju, kas lietota teritorijas plānošanas normatīvajos aktos. Ministriju tiešais uzdevums ir nodrošināt vienotu procesu izveidi. šāds vienots process ir jānodrošina arī attiecībā uz visām Latvijas republikā esošu būvju klasificēšanu- gan jau uzceltām, gan jaunuzceltām. Nav pieņemami, ka teritorijas plānošanas normatīvajos aktos tiek lietota viena atļauto būvju klasifikācija, būvniecību reglamentējošie normatīvie akti nosaka citu būvju iedalījumu, kā arī būvēm izvirzītās prasības ir apkopotas citos dalījumos, savukārt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā būves klasificē pēc citas klasifikācijas, bet kadastrālajā vērtēšanā piemēro vēl citu būvju klasifikāciju- iedalījumu ēku tipos.

Tāpēc lūdzam noraidīt sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu un uzdot ministrijām sekojošu uzdevumu:

Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju līdz ______________ iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumos Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi"  papildinot būvju iedalījumu grupās ar pārējās nozarēs nepieciešamo būvju iedalījumu (klasifikāciju), ņemot vērā arī būvnormatīvu prasības un nodrošinot vienotu būvju klasificēšanu visos publiskās pārvaldes procesos, atbilstoši iesniedzot arī grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi", nodrošinot vienotās būvju klasifikācijas lietošanu arī attiecībā uz noteikumos noteikto - kādas būves drīkst būvēt katrā no noteikumos noteiktajām teritorijas plānojuma zonām, nodrošinot vienotās būvju klasifikācijas lietojumu gan kadastra datos, gan nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanā,  kā arī paredzot atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 12.06.2018. noteikumus Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi", paredzot, ka Centrālā statistikas pārvalde datus, kas nepieciešami Eiropas Statistikas biroja izstrādātās būvju klasifikācijas "CC" (Clasification of Types of Construction -  tieši piemērojamā klasifikācija statistiskiem nolūkiem) datu apkopošanai iegūst no valsts reģistriem.