Atzinums

     Likumprojekts paredz pienākumu deklarēt transportlīdzekli, kura reģistrācijas valsts ir ārpus Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts. Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) sniegts skaidrojums, ka deklarēšanas pienākums iestājas tiklīdz transportlīdzeklis atrodas ceļu satiksmē Latvijā (7.lpp.), turklāt attiecas tikai uz trešo valstu pilsoņiem un iedzīvotājiem, kas uz nenoteiktu laiku uzturas Latvijā (8.lpp.).

Attiecīgi iztrūkst informācijas:
     1) Par veidu, kā tiks noskaidrots, ka trešās valsts pilsoņi un iedzīvotāji nenoteiktu laiku uzturas Latvijā. Proti, uz nenoteiktu laiku Latvijas Republikā uzturas tikai Latvijas Republikas pilsoņi, nepilsoņi, bezvalstnieki, kuriem deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā. Citas personas Latvijas Republikā uzturas terminēti, pat, ja tās ieguvušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
     Vienlaikus Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 2.1. sadaļā minēts, ka likumprojekts ietekmēs personas, kuru deklarētā dzīvesvieta nav Latvijā. Vēršama uzmanība, ka arī persona, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, var pārvietoties ar ārvalstī, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts, reģistrētu transportlīdzekli. Tādējādi starp minēto veidojas pretruna.
     Tāpat likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) iztrūkst skaidrojuma par to, kādēļ likumprojekta regulējums attiecināms tikai uz personām, kas uz nenoteiktu laiku uzturas Latvijas Republikā un kāda ir attiecīgā fakta ietekme uz transportlīdzekļa deklarēšanu.
     Līdz ar to precizējams likumprojekts un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).
     2) Uz cik ilgu laiku ir nosakāma attiecīgā transportlīdzekļa deklarācija, jo īpaši, ja to veic kompetentā iestāde. Proti, tā kā, kā likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) sniegts skaidrojums, ka deklarēšanas pienākums iestājas tiklīdz transportlīdzeklis atrodas ceļu satiksmē Latvijā, attiecīgi secināms, ka šim pienākumam būtu jābeidzas tiklīdz transportlīdzeklis vairs neatrodas ceļu satiksmē Latvijas Republikā. Vēršama uzmanība, ka uz valstu, kas piemēro Šengenas acquis noteikumus par personu brīvu pārvietošanos, robežām nepastāv robežkontrole un attiecīgi netiek konstatēts fakts, ka transportlīdzeklis ir atstājis Latvijas Republiku. Līdz ar to precizējams likumprojekts un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).
     3) Kā tiks konstatēts, ka transportlīdzeklis ir atradies ceļu satiksmē Latvijā un tam attiecīgi iestājas deklarēšanas pienākums (gadījumos, kad transportlīdzekļa vadītājs nav klāt vai nevada transportlīdzekli). Proti, piemēram, transportlīdzeklis tiek atvests uz Latvijas Republiku ar evakuatoru un atstāts ceļu satiksmē, bet pārvietošanās ar to nenotiek.
     Līdz ar to precizējams likumprojekts un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).
     4) No likumprojekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izriet, ka deklarēšanas pienākums ir obligāts. Vienlaikus netiek paredzēts sods par deklarēšana pienākuma neievērošanu. Līdz ar to papildināms likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) ar attiecīgu skaidrojumu.
     Līdz ar to precizējams likumprojekts un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).
     5) Kā tiks izvērtēts, kurš nodrošinājuma līdzeklis izraugāms, un, kad piemērojams nodrošinājuma līdzeklis, piemēram, riteņa bloķēšana.
     Līdz ar to precizējams likumprojekts un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).

-

Svītrot likumprojekta 1.pantā simbolu un vārdus un ", Valsts robežsardze". Minētā norma uzliek  pienākumu Valsts robežsardzes amatpersonām veikt trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa deklarēšanu, ja to nav veikusi persona.
Trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa deklarēšanas pienākums ir nosakāms personai, kura ar šo transportlīdzekli plāno piedalīties ceļu satiksmē Latvijas Republikā.
Nosakot Valsts robežsardzei pienākumu veikt trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa deklarēšanu, ja to nav īstenojusi persona, tiks radīts nesamērīgs administratīvais slogs. Vēršama uzmanība, ka valsts robežu šķērso ļoti liels trešajā valstī reģistrētu transportlīdzekļu skaits, kurus pārsvarā vada trešās valsts valstspiederīgie. Tā, piemēram, Terehovas robežšķērsošanas vietā 2019.gadā valsts robežu šķērsoja 47180, 2020.gadā – 14067, 2021.gadā – 7666, 2022.gadā – 8195 Krievijā reģistrēti vieglie transportlīdzekļi. Papildus  Terehovas robežšķērsošanas vietā 2022.gadā valsts robežu ir šķērsojuši 14 771 Ukrainā reģistrēti vieglie transportlīdzekļi.
Silenes robežšķērsošanas vietā 2019.gadā valsts robežu šķērsoja 19335, 2020.gadā - 5869, 2021.gadā - 2134, 2022.gadā – 13799 Baltkrievijā reģistrēti vieglie transportlīdzekļi.
Ievērojot minēto, kā arī to, ka 2024.gadā ir paredzēta Ieceļošanas-izceļošanas sistēmas ieviešana, kas radīs papildus slogu Valsts robežsardzes amatpersonām, lūdzam svītrot pienākumu Valsts robežsardzes amatpersonām veikt trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa deklarēšanu, ja to nav veikusi persona.
Papildus ierosināms projekta 1.pantu skatīt kopsakarā ar Ceļu satiksmes likuma 18.pantu, kas noteic aizliegumu piedalīties ceļu satiksmē.

-

Likumprojekta 1. pantā ietvertajā 9. panta septītajā daļā ir noteikts pienākums personai, kuras deklarētā dzīvesvieta nav Latvijā un kura piedalās ceļu satiksmē Latvijā ar ārvalstī, kas nav ES/EEZ dalībvalsts vai Šveice, reģistrētu M1 un N1 kategorijas transportlīdzekli (turpmāk - trešajā valstī reģistrēts transportlīdzeklis), ir jāveic transportlīdzekļa izmantošanas deklarēšana (turpmāk - deklarēšana). Trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa deklarēšanu var veikt Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai elektroniski, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodrošinātos e-pakalpojumus. Trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa deklarēšanu, ja to nav veikusi persona, veic Valsts policija, Valsts robežsardze vai cita institūcija, īstenojot normatīvajos aktos noteiktos kontroles (uzraudzības) pasākumus.
Nav saprotama likumprojekta autora piedāvātā redakcija attiecībā uz transportlīdzekļa izmantošanas deklarācijas veikšanu jau transportlīdzeklim piedaloties  ceļu satiksmē. Iekšlietu ministrijas ieskatā, transportlīdzekļa izmantošanas deklarācija būtu veicama pirms transportlīdzeklis sāk piedalīties ceļu satiksmē Latvijā. 
Ne likumprojektā, ne arī anotācijā nav norādīts deklarējamo ziņu apjoms, ko ārzemniekam būtu jānorāda, veicot transportlīdzekļa izmantošanas deklarēšanu, kā arī nav skaidrots kāpēc ārzemnieka neizpildītais pienākums (transportlīdzekļa deklarēšana) būtu jāveic Valsts policijai vai kādai citai kompetentai institūcijai.
 

-

Likumprojekta 1. pantā ietvertajā 9. panta septītajā daļā ir noteikts pienākums personai, kuras deklarētā dzīvesvieta nav Latvijā un kura piedalās ceļu satiksmē ar trešajā valstī reģistrētu transportlīdzekli, veikt transportlīdzekļa izmantošanas deklarāciju.  Trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa deklarēšanu var veikt Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai elektroniski, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodrošinātos e-pakalpojumus. 
Likumprojekta anotācijā ir skaidrots, ka transportlīdzekļa izmantošanas deklarēšana veicama, uzsākot dalību ceļu satiksmē Latvijā, vai iespējami drīz pēc tam, kad transportlīdzeklis faktiski piedalās ceļu satiksmē Latvijā.
Ievērojot to, ka saskaņā ar anotāciju likumprojektā ietvertās tiesību normas mērķis ir pēc iespējas novērst negatīvās sekas, kas saistītas ar attiecīgajiem ārzemniekiem piemītošo nesodāmības apziņu par atsevišķiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, nav saprotama tiesību normas izstrādātāja fleksiblā pieeja attiecībā uz nosacījumu, ka transportlīdzekļa izmantošanas deklarācija ir veicama arī tad, kad attiecīgais transportlīdzeklis jau piedalās ceļu satiksmē, nevis nosakot aizliegumu, proti, ja transportlīdzekļu izmantošanas deklarācija nav veikta, tad transportlīdzeklim ceļu satiksmē ir aizliegts piedalīties. Bez tam tiesību norma pat pieļauj, ka  ārzemnieks transportlīdzekļa izmantošanas deklarāciju var veikt arī klātienē Ceļu satiksmes drošības direkcijā. Minēto aspektu ārzemnieks var izmantot kā argumentu, kāpēc transportlīdzekļa izmantošanas deklarācija  vēl joprojām nav veikta (Ceļu satiksmes drošības direkcijas darba laiks). Līdz ar to būtu apsverams, ka transportlīdzekļa izmantošanas deklarācija ir veicama tikai elektroniski. Tāpat, ievērojot likumprojektā ietvertās tiesību normas mērķi (pēc iespējas novērst negatīvās sekas, kas saistītas ar attiecīgajam ārzemniekiem piemītošo nesodāmības apziņu par atsevišķiem pārkāpumiem ceļu satiksmē) un to, lai nodrošinātu pienākuma deklarēt transportlīdzekļa izmantošanu izpildi, ir apsverama administratīvās atbildības paredzēšana par šī pienākuma neizpildi.
Vienlaikus norādām, ka ne no likumprojektā ietvertās tiesību normas, ne no likumprojekta anotācijas nav saprotams, kāds datu apjoms ārzemniekam būs norādāms, veicot transportlīdzekļa izmantošanas deklarēšanu, vai kāds datu apjoms būs obligāti sniedzams kompetentajām institūcijām, kuras īsteno normatīvajos aktos noteiktos kontroles (uzraudzības) pasākumus. Tāpat nav saprotams, uz cik ilgu laiku ir spēkā veiktā transportlīdzekļa izmantošanas deklarācija. Bez tam likumprojekta anotācijā būtu skaidrojama mehānisma izvēle attiecībā uz to, ja ārzemnieks nav izpildījis noteikto pienākumu, tad šī pienākuma izpildi veic attiecīgā kompetentā institūcija, kura īsteno normatīvajos aktos noteiktos kontroles (uzraudzības) pasākumus (nepieciešams arī pārliecināties par šīs tiesību normas praktisko piemērošanu, piemēram, vai, veicot attiecīgo kontroli, ir piekļuves tiesības Fizisko personu reģistram).
 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas tekstu, ņemot vērā to, ka nav atbalstāma likumprojektā izteiktā iniciatīva noteikt par pienākumu Valsts robežsardzes amatpersonām veikt trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa deklarēšanu.

-

Ievērojot likumprojektā noteikto, proti, ka deklarēšanas pienākums jāveic personai, kuras deklarētā dzīvesvieta nav Latvijā un kura piedalās ceļu satiksmē Latvijā ar ārvalstī, kas nav ES/EEZ dalībvalsts vai Šveice, reģistrētu M1 un N1 kategorijas transportlīdzekli, kā arī anotācijā norādi par to, ka deklarēšana veicama uzsākot dalību ceļu satiksmē Latvijā vai iespējami drīz pēc tam, kad transportlīdzeklis faktiski piedalās ceļu satiksmē Latvijā, nav saprotams informācijas par pārkāpumu  ilgstošais uzkrāšanas termiņš (1 gads). Trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs, valdītājs vai vadītājs var mainīties jebkurā brīdī, un fakts, ka persona veiks deklarēšanu, uzsākot dalību ceļu satiksmē Latvijā, nekādā veidā neapliecinās to, ka šī pati persona ir faktiski ar konkrēto transportlīdzekli piedalījusies ceļu satiksmē Latvijā arī iepriekš vai bijusi šī transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs. Deklarējamo ziņu apjoms (piemēram, vai veicot deklarēšanu, norādāms arī laikaposms, kādā konkrētā persona transportlīdzekli izmantos ceļu satiksmē Latvijā) un kārtība nav norādīta ne likumprojektā, ne arī skaidrota anotācijā. Pie šādiem apstākļiem nav saskatāms tiesisks pamats sodu piemērošanai personai, kas veiks deklarēšanu, par visiem pārkāpumiem, kas izdarīti pēdējā gada laikā.

-

1.3.apakšpunktā (Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi) sadaļas "Risinājuma apraksts" precizēt ceturto rindkopu:
"Trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa deklarēšanai nav mērķtiecīgi noteikt termiņu, kura kontrole būtu objektīvi neiespējama, vienlaikus noteiktais, ka deklarēšana ir obligāts priekšnosacījums trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanai ceļu satiksmē Latvijā pats par sevi noteiktu, ka deklarēšana veicama uzsākot dalību ceļu satiksmē Latvijā vai iespējami drīz pēc tam, kad transportlīdzeklis faktiski piedalās ceļu satiksmē Latvijā."

Nepieciešams precizēt formulējumu “deklarēšana veicama uzsākot dalību ceļu satiksmē Latvijā vai iespējami drīz pēc tam, kad transportlīdzeklis faktiski piedalās ceļu satiksmē Latvijā”. No minētā nav nepārprotami skaidrs, kurā brīdī transportlīdzekļa deklarēšanai jābūt veiktai.

 

-

Lūdzam izvērtēt vai normā paredzama tikai deklarētās adreses neesamība Latvijā vai arī reģistrētās vai norādītās adreses neesamība. Fizisko personu reģistra likuma 11.panta pirmajā dāļa ir noteikts, ka Fizisko personu reģistrā iekļauj ziņas par personas deklarētās, reģistrētās vai personas norādītās dzīvesvietas adresi. Visas šīs adreses faktiski apliecina personas dzīvesvietas esamību Latvijā.

-

Trešajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa deklarāšanas pienākumu noteikt pēc līdzības, kā COVID-19 pandemijas laikā tika noteikta Covidpass aizpildīšana, proti nosakot pienākumu noteikto datu apjomu iesniegt pirms ieceļošanas Latvijas Republikā. 

-

Ceļu satiksmes likuma 47. panta otrā daļa nosaka:
        “Transportlīdzekļa vadītājam, kurš ierodas Latvijā no ārvalstīm un uzturas Latvijā ilgāk par vienu gadu, noteiktā kārtībā jāapmaina transportlīdzekļa vadītāja apliecība, izņemot Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes izsniegtu vadītāja apliecību, kā arī personas, kas bauda diplomātiskās vai konsulārās imunitātes un privilēģijas.”
        Attiecīgi no likumprojekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) nav secināms, vai deklarēšanas pienākums attieksies arī uz Ceļu satiksmes likuma 47. panta otrajā daļā minētajām personām un pamatojums.
 

-

Precizēt likumprojektu (likuma 43.¹¹ pantu) vai attiecīgi ietvert skaidrojumu likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) par brīdi, ar kuru sākas nodrošinājuma līdzekļu izpilde, kā arī, vai nodrošinājuma līdzekli (riteņa bloķēšana) var piemērot atkārtoti pēc 30 dienām.
 

-

Izvērtēt iespēju likumprojekta 43.¹⁰ panta ceturtajā daļā vārdu "nekavējoties" aizstāt ar konkrētu termiņu.

-

Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 2.1. sadaļā minēts, ka likumprojekts ietekmēs personas, kuru deklarētā dzīvesvieta nav Latvijā.

Vēršama uzmanība, ka arī persona, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, var pārvietoties ar ārvalstī, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts, reģistrētu transportlīdzekli (minēto apliecina arī Ceļu satiksmes likuma 72. panta devītā daļa). Līdz ar to dzīvesvietas deklarēšana nav noteicošais faktors, ar kādā valstī reģistrētu transportlīdzekli persona pārvietojas. Proti, likumprojekts ir vērsts nevis uz personu valstisko piederību, bet uz mantas – transportlīdzekļa – reģistrācijas valsti, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju).
 

-

Projekts vairākkārt piemin, ka deklarēšanas pienākumu, ja to nebūs īstenojusi persona, varēs veikt Valsts policija, Valsts robežsardze vai cita kompetentā iestāde. Vienlaikus projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 7.1. sadaļā ir minēts, ka projekta izpildē ir iesaistīta Valsts policija, Valsts robežsardze nevis vēl arī citas kompetentās iestādes. 

Ievērojot minēto, precizējams projekts.

-

Precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 7.4. sadaļu, jo likumprojekts paplašina Valsts policijas un Valsts robežsardzes funkcijas.
 

-