Atzinums

Likuma 7.¹ punkta izslēgšanas nepieciešamība nav izvērtēta, līdz ar ko uzskatām, ka pirms izvērtējuma veikšanas nav pamata izslēgt likuma 7.¹ pantu. Pamatojums vērtēšanas nepieciešamībai norādīts, izsakot iebildumus attiecībā uz anotācijas saturu.

-

Ar grozījumiem tiek plānots pārtraukt objektīvo (tiesību normās balstīto) uzņēmumu vērtējuma sistēmu (Sadarbības programmu), vienlaikus ieviešot vispāraptverošu vienpusēji īstenojamu reitingu sistēmu, kas sakņojas finanšu ministra pārraudzībā esošas tiešās pārvaldes iestādes -Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) izstrādātā mehānismā (kuras konkrēti kritēriji un par uzņēmumu izmantotie dati, kā izriet no anotācijas 5.lpp. sadaļā (Risinājuma apraksts) nebūs atklāti). 
Ņemot vērā paredzēto Reitingu sistēmas ietekmi (nodokļu maksātāja publiskais tēls un, iespējams, iesaistes iespējas preču/pakalpojuma tirgū, pieeja finansējumam), ir acīmredzams, ka Reitingu sistēma skars nodokļu maksātāju tiesības, tādēļ sistēmas veidošanā it īpaši jāvērtē VID funkciju deleģējums un nodokļu maksātāju interešu (tiesību) aizsardzības iespējas.
Ņemot vērā, ka VID kompetencē ir nodokļu normatīvo aktu izpildes uzraudzība, PKC ieskatā VID nevar tikt piešķirta kompetence veidot tādu nodokļu maksātāju  novērtējuma sistēmu, kurā papildus tiesību normās noteiktiem kritērijiem (nodokļu apmēru, samaksas termiņu, deklarāciju iesniegšanas disciplīna u.tml.)  tiktu izvirzīti citi, nodokļu maksātājam nezināmi kritēriji, kas nosaukti par “saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem” (anotācijas 5.lpp sadaļa “Risinājuma apraksts”). Kritērijus, pēc kuriem tiek veikta nodokļu maksātāju publiska vērtēšana, ir tiesīgs izstrādāt tikai likumdevējs vai cita institūcija pēc attiecīga deleģējuma; šiem kritērijiem ir jābūt skaidriem, tiesību normās pamatotiem, objektīviem un publiskotiem nodokļu maksātāju zināšanai.

-

Norādām, ka atbilstoši Komerclikuma 1.panta 1.daļai “komersanti ir komercreģistrā ierakstītas fiziskās persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrības (personālsabiedrības un kapitālsabiedrības)”. Savukārt termins “juridiska persona” ietver arī tādas juridiskas personas, kas nav komersanti. Līdz ar minēto, normas tekstu nepieciešams precizēt atbilstoši Komerclikuma 1.pantā izmantotajiem terminiem, norādot komersantu grupas, par kuriem tiks publiskots reitinga kopējais novērtējums.

-

Izstrādātajā normā nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu paredzēts noteikt pēc nodokļu saistību izpildes un saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem. Likumprojektā paredzētie grozījumi neietver tiešu un nepārprotamu deleģējumu kādai institūcijai definēt saimniecisko darbību raksturojošos rādītājus, kas ņemami vērā nodokļu maksātāja reitinga noteikšanā.
Valsts ieņēmumu dienesta kā nodokļu maksātāju uzraudzības iestādes izstrādātie, tiesību aktos nedefinētie kritēriji var tikt izmantoti tikai iestādes iekšējās procedūras organizācijai (informatīvos, kontrolējamo uzņēmumu atlases nolūkos), bet nedrīkst ietekmēt nodokļu maksātāju publisko tēlu vai tikt izmantoti citiem mērķiem, kas rada tiesiskas sekas.

-

Anotācija neatklāj izvirzītā mērķa - atteikšanās no Padziļinātās sadarbības programmas - pamatojumu.
Padziļinātās sadarbības programma tika paplašināta un ieguva tās pašreizējo formu, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 27.jūnija rīkojumu Nr. 290, kura ietvaros tika izvērtēts Konceptuālais ziņojums “Par Padziļinātās sadarbības programmas darbību un tās attīstības modeli”. Konceptuālajā ziņojumā  apskatītas dažādas atbildīgas uzņēmējdarbības iniciatīvas, analizēti pētījuma rezultāti par Padziļinātās sadarbības programmas darbību, kā arī piedāvāti iespējamie risinājumi. Padziļinātās sadarbības programmas mērķis bija “radīt sistēmu, kurā uzņēmumi, kas ir pierādījuši savu izcilību attieksmē pret valsti, no valsts puses saņem īpašu attieksmi un pretimnākošu sadarbību. Tās ietvaros tika paredzēts uzlabot sadarbību starp valsti un uzņēmumiem, samazināt administratīvo slogu juridiskajām personām, kā arī uzlabot juridisko personu savstarpējo sadarbību.” Programmas ietvaros definētajiem kritērijiem atbilstošie uzņēmumi, var pieteikties dalībai Padziļinātajā sadarbības programmā un tādejādi iespējami atviegloti komunicēt ar Valsts ieņēmumu dienestu un izmantot programmas sniegtās priekšrocības. Konceptuālajā ziņojumā tika norādīts, ka “Līdz šim programma sevi ir pierādījusi kā nozīmīgu atbalsta rīku sadarbībai starp valsts pārvaldi un nodokļu maksātājiem”. Sadaļā 2.2.minēts, ka Padziļinātās sadarbības programma atspoguļo mūsdienīgu nodokļu administrācijas pieeju nodokļu maksātājiem un nodokļu starpniekiem. Pat ja šī pieeja ir samērā jauna, tā veiksmīgi darbojās vairākās valstīs, tā uzlabo nodokļu administrāciju un nodokļu maksātāju sadarbību. Tā rezultāts ir labāka uzraudzība un augstāks labprātīgu nodokļu saistību izpildes līmenis.”
Tādējādi pirmsšķietami secināms, ka Sadarbības programma pēc iepriekš veiktā novērtējuma, ir mērķtiecīga, efektīva un veicina labas korporatīvās prakses ieviešanu nodokļu maksāšanas un sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm jomā. Tāpat ir pārsniegti konceptuālajā ziņojumā nospraustie mērķi attiecībā uz nodokļu maksātāju skaitu, kas ir Sadarbības programmas dalībnieki.

Likumprojekta anotācijā, sadaļā “Attiecībā uz atteikšanos no Padziļinātās sadarbības programmas darbības” norādīta tikai vispārēja informācija par Sadarbības programmas darbību un sasaisti ar citiem normatīviem aktiem, bet trūkst analīzes attiecībā uz tās atcelšanas iemesliem, pamatojumu (izvērtējumu) un sekām. Anotācijas sadaļā Risinājuma apraksts 7.lpp. vien norādīts, ka līdzšinējā Sadarbības programmas ieviestā sistēma ir atceļama, lai nedublētu reitingu novērtējuma sistēmu. Salīdzinoša esošā un plānotā  risinājuma ieguvumu/risku analīze nav veikta, līdz ar ko nav skaidrs, kāds ir pamatojums mērķim atteikties no Padziļinātās sadarbības programmas.

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembrī noteikumu Nr.737 Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 11. punktam, konceptuāls ziņojums ir viens no politikas plānošanas dokumentiem. Ņemot vērā, ka Sadarbības programma 2018.gadā (Konceptuālā ziņojuma “Par Padziļinātās sadarbības programmas darbību un tās attīstības modeli” ietvaros) tika novērtēta kā veiksmīga, un konceptuālais ziņojums savu spēku nav zaudējis, lai izvirzītu mērķi atteiktos no politikas dokumentā izvēlētā risinājuma, ir nepieciešams izstrādāt līdzvērtīga līmeņa politikas plānošanas dokumentu.

Ņemot vērā minēto, kā arī, ka grozījumi likumprojektā faktiski paredz fundamentāli jaunu nodokļu maksātāju un nodokļu administrācijas sadarbības formu, radot savdabīgu rīku, kas apvienotu jaunu reitinga sistēmu un Sadarbības programmas elementus, aicinām izstrādāt konceptuālo ziņojumu, kas sniegtu esošās Sadarbības programmas izvērtējumu un jaunās reitinga sistēmas detalizētu aprakstu, ietverot nodokļu saistību izpildes un saimniecisko darbību raksturojošos rādītājus, kā arī elementus un priekšrocības, kas tiks saglabātas no Sadarbības programmas.

-

Ņemot vērā paredzēto Reitingu sistēmas ietekmi (nodokļu maksātāja publiskais tēls un, iespējams, iesaistes iespējas preču/pakalpojuma tirgū), ir acīmredzams, ka Reitingu sistēma skars nodokļu maksātāju tiesības, tādēļ sistēmas veidošanā it īpaši jāvērtē VID funkciju deleģējums un nodokļu maksātāju interešu (tiesību) aizsardzības iespējas.
Ņemot vērā, ka VID kompetencē ir nodokļu normatīvo aktu izpildes uzraudzība, PKC ieskatā VID nevar tikt piešķirta kompetence veidot tādu nodokļu maksātāju  novērtējuma sistēmu, kurā papildus tiesību normās noteiktiem kritērijiem (nodokļu apmēru, samaksas termiņu, deklarāciju iesniegšanas disciplīna u.tml.)  tiktu izvirzīti citi, nodokļu maksātājam nezināmi kritēriji, kas nosaukti par “saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem”. Kritērijus, pēc kuriem tiek veikta nodokļu maksātāju publiska vērtēšana, ir tiesīgs izstrādāt tikai likumdevējs vai cita institūcija pēc attiecīga deleģējuma; šiem kritērijiem ir jābūt skaidriem, tiesību normās pamatotiem, objektīviem un publiskotiem nodokļu maksātāju zināšanai. 
Līdz ar minēto, lūdzam anotācijā iekļaut pamatojumu un vērtējumu attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci izstrādāt kvalificējošos kritērijus publiskas nodokļu maksātāju reitingu sistēmas veidošanai.

-

Ņemot vērā, ka normā ietverta norāde par reitinga novērtējuma informatīvo raksturu, lūdzam skaidrot jēdziena “informatīvs raksturs” saturu, lai novērstu reitinga novērtējuma neatbilstošu izmantošanu risinājumā neparedzētu tiesisku seku radīšanā nodokļu maksātājiem. Ņemot vērā, ka reitingu sistēmai paredzēta informatīva nozīme, īpaši gadījumā, ja reitinga vērtējuma apstrīdēšana nav paredzēta, ir nepieciešams maksimāli nodrošināt, ka reitinga rezultāti neietekmē nodokļu maksātāju tiesības un iespējas iesaistīties ekonomiskajā apritē.

-

Likumprojektā nav paredzēts risinājums un arī tā anotācijas saturā nav iekļauta informācija par paredzētās reitingu novērtējuma sistēmas būtiskiem noteikumiem, tostarp reitinga novērtējuma periodiskumu.

-

Likumprojekta aktuālā redakcija attiecībā uz reitingu sistēmas īstenošanu (pretēji Sadarbības programmas regulējumam) neparedz nodokļu maksātājam tiesības pārsūdzēt vai citādi ietekmēt reitinga vērtējumu. Vienlaikus anotācijā norādīts, ka nodokļu maksātājam būs iespēja uzlabot savu reitingu pirms tā publiskošanas. 
Norādām, ka veidojot publiskojamu nodokļu maksātāju reitingu sistēmu, ir vienlaikus tiesību aktā jāparedz nodokļu maksātāju iespējas apstrīdēt un/vai ietekmēt reitinga vērtējumu, kura ietvaros personai ir jābūt garantētām iespējām iegūt informāciju par attiecīgās personas datiem, kas tikuši izmantoti reitinga veidošanā.

-