Atzinums

Klimata un enerģētikas ministrija lūdz papildināt sākotnējās ietekmes izvērtējuma (anotācijas) 5. sadaļu ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) 29. panta "Energopakalpojumi" transponēšanas pasākumiem.

-

Klimata un enerģētikas ministrija iebilst par 50% ierobežojuma iekļaušanu šajā Noteikumu projekta apakšpunktā, jo tas nav praktiski izsekojams un ievērojams. Ņemot vērā, ka projektu īstenošanā varētu uzstādīt biomasas katlu, piemēram, granulu katlu kombinācijā ar saules kolektoriem vai elektriskajiem katliem, prasām Ekonomikas ministriju skaidrot monitoringa un uzraudzības nosacījumus, kā tiks pārbaudīts, ka tiek ievērots 50% ierobežojums (īpaši ņemot vērā, ka saules kolektoros saražotais siltumenerģijas apjoms ir tieši atkarīgs no laikapstākļiem, ko projekta īstenotājs nevar ietekmēt).

-

Klimata un enerģētikas ministrija iebilst, ka no augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju aptvēruma tiek izslēgtas cietās biomasas kurināmā iekārtas.
Norādām, ka cietās biomasas kurināmā izmantošana būtu atbalstāma tieši augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtās, uz kurām tiek attiecinātas īpaši stingras gaisa piesārņojuma un gaisa kvalitātes prasībās, kā arī ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas nosacījumi. Līdz ar to - ja biomasas kurināmais tiek izmantots enerģijas ražošanā, tad visefektīvākā un atbalstāmā tehnoloģija ir tieši augstas efektivitātes koģenerācijas iekārta.
Norādām, ka izziņā iekļautais biedrības "Zaļā brīvība" iebildums ir nepamatots, jo ZIZIMM mērķu izpildi neapdraud cietās biomasas kurināmā izmantošana, bet mežizstrāde un kokrūpniecība kopumā. Kā ir redzams Centrālās statistikas pārvaldes datos, tad Latvijā izmanto tikai 55% no Latvijā saražotā cietā biomasas kurināmā, kā arī cietais biomasas kurināmais tiek ražots tikai no nelielas daļas Latvijā iegūtās meža biomasas. 

31.4. atjaunīgos energoresursus izmantojošu augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju iegādes un uzstādīšanas izmaksas;

Klimata un enerģētikas ministrija iebilst par 50% ierobežojuma iekļaušanu šajā noteikumu projekta apakšpunktā, jo tas nav praktiski izsekojams un ievērojams. Ņemot vērā, ka projektu īstenošanā varētu uzstādīt biomasas katlu, piemēram, granulu katlu kombinācijā ar saules kolektoriem vai elektriskajiem katliem, prasām Ekonomikas ministriju skaidrot monitoringa un uzraudzības nosacījumus, kā tiks pārbaudīts, ka tiek ievērots 50% ierobežojums (īpaši ņemot vērā, ka saules kolektoros saražotais siltumenerģijas apjoms ir tieši atkarīgs no laikapstākļiem, ko projekta īstenotājs nevar ietekmēt).

-

Klimata un enerģētikas ministrija atkārtoti prasa saskaņot šo Noteikumu projekta punktu ar Enerģētikas likuma 58.⁶ panta 1. un 4.daļu. Norādām, ka ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji neattiecas uz tehnoloģijām vai projektiem, bet uz iekārtās izmantoto kurināmo. Atkārtoti norādām, ka Noteikumu projektā norādītie jaudas robežsliekšņi neatbilst Enerģētikas likuma 58.⁶ panta 4.daļā minētajam. Norādām, ka šāda Ministru kabineta noteikumu neatbilstība likumam nav pieļaujama. Papildus norādām, ka Enerģētikas likumam nav 58.6 pants, bet ir 58.⁶ pants.

33. Šo noteikumu 31.4. apakšpunktā noteiktās izmaksas ir attiecināmas, ja biomasas tehnoloģiju ieviešanas gadījumā projektā atbalstītais biomasas kurināmais atbilst Enerģētikas likuma 58.⁶ panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz iekārtām, kas atbilst Enerģētikas likuma 58.⁶ panta ceturtajā daļā noteiktajiem nosacījumiem.

Klimata un enerģētikas ministrija lūdz iekļaut uzņēmumu energoaudita izstrādi vai energopārvaldības sistēmas ieviešanu atbalsta programmā atbalstāmajās darbībās vai kā attiecināmās izmaksas, kā arī papildināt sākotnējās ietekmes izvērtējumā (anotācijas) 5. sadaļu ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) 11. panta "Energopārvaldības sistēmas un energoauditi" 6. - 8. punkta pārņemšanu par valsts izstrādāto atbalsta programmu un iekļaujošos pasākumus mikro, mazo vai vidējo komersantu mudināšanai izstrādāt uzņēmumu energoauditus un veikt no uzņēmumu energoaudita pārskata ieteicamos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus.
 

-

Klimata un enerģētikas ministrija uztur 20.decembra priekšlikumu - lūdzam izmantot korektu terminoloģiju atbilstoši Enerģētikas likumam efektīva centralizētā siltumapgāde un centralizētā aukstumapgāde. Lūdzam precizēt punktu, paredzot, ka pieslēgumu izveide ir atbalstāma tikai efektīvām siltumapgādes sistēmām.

komercteritorijas inženiersistēmu atjaunošanas, pārbūves vai izveides, tai skaitā efektīvas centralizētās siltumapgādes vai centralizētas aukstumapgādes sistēmas vai kombinētas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas un ar to saistītā aprīkojuma pieslēgšanas, pieslēguma izveidošanas efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveides izmaksas;

Atkārtoti norādām, ka šis Noteikumu projekta apakšpunkts (pasākums) neatbilst Noteikumu projekta 27. punkta ievaddaļai, jo lielākā daļa no 27.4.apakšpunktā uzskaitītajiem pasākumiem nav energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, bet atjaunīgās enerģijas ražošanas veicināšanas pasākums, piemēram, Noteikumu projekta 27.4.1. - 27.4.6. apakšapakšpunkti.
Lūgums Noteikumu projekta 27.4.apakšpunktu izdalīt atsevišķā punktā, piemēram, 28. punktā ar ievaddaļu "Pasākumu ietvaros atjaunīgās enerģijas veicināšanas jomā, kas nav ēkās, attiecināmas ir šādas izmaksas:" vai 27. punkta ievaddaļu izteikt šādi "Pasākumu ietvaros energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas veicināšanas jomā, kas nav ēkās, attiecināmas ir šādas izmaksas:"

-

Klimata un enerģētikas ministrija lūdz sniegt skaidrojumu, vai atbalsta programmas ietvaros ir paredzēts sniegt atbalstu esošu, neefektīvu atjaunīgos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas  un elektroenerģijas ražošanas iekārtu nomaiņai. Vienlaikus, lūdzam sniegt skaidrojumu un norādīt nosacījumus, vai kritērijus kā tiek novērtēta iekārtu efektivitāte un kāds ir minimālais/maksimālais sasniedzamais rādītājs, lai šāda iekārta tiktu uzskatīta par neenergoefektīvu.

-

Norādām, ka Latvijas Republikas enerģētikas tiesību aktos nav definēts un netiek lietots jēdziens "biometāna kurināmais". Ja ir nodoms no uzskaitījuma svītrot cieto biomasas kurināmo, tad lūgums lietot jēdzienus "gāzveida biomasas kurināmais" un "biomasas degviela".

-

Norādām, ka Latvijas Republikas enerģētikas tiesību aktos nav definēts un netiek lietots jēdziens "biometāna kurināmais". Ja ir nodoms no uzskaitījuma svītrot cieto biomasas kurināmo, tad lūgums lietot jēdzienu "gāzveida biomasas kurināmais" un "biomasas degviela".

31.3. biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielas un gāzveida biomasas kurināmā ražošanas tehnoloģiju iegādes un uzstādīšanas izmaksas;

Lūdzu skaidrot, kādēļ  atbalsta programmas ietvaros nevar pretendēt uz atbalstu augstas efektivitātes cietās biomasas koģenerācijas tehnoloģijas, it īpaši, ja tiek nomainītas no esošām fosilo energoresursu izmantojošām tehnoloģijām.

-

Klimata un enerģētikas ministrija lūdz precizēt sākotnējās ietekmes izvērtējumā (anotācijā) šo atkāpi, jo Ministru kabineta 2022. gada 18. oktobra noteikumos Nr. 660 “Energoefektivitātes monitoringa noteikumi” nav noteikts kopējais sasniedzamais enerģijas galapatēriņa ietaupījuma rādītājs, Klimata un enerģētikas ministrijas piedāvātajā redakcijā.

Lai nodrošinātu 2.1.1.2. un 6.1.1.4. pasākuma ietvaros sasniegtā kopējā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma uzskaiti, tādējādi sekmējot Direktīvas 2023/1791 8. pantā "Enerģijas ietaupījuma pienākums" noteiktā pienākuma, kas ir saistošs arī Latvijai, izpildi, kā nacionālais rādītājs noteikts kopējais sasniedzamais enerģijas galapatēriņa ietaupījums, kura sasniedzamā vērtība ir saistīta ar projektos paredzētajām darbībām, t.i. netiek noteikta nacionālā rādītāja sasniedzamā vērtība, jo tā tiks noteikta atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajām vērtībām, kura sasniedzamā vērtība ir norādāma projekta iesniegumā. Galapatēriņa ietaupījumu aprēķinā ņem vērā 2022. gada 18. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 660 “Energoefektivitātes monitoringa noteikumi” nosacījumus. Ievērojot Energoefektivitātes likuma 15. panta 3. un 4. daļā noteikto, atbalsta saņēmējs vismaz trīs gadus pēc atbalsta saņēmēja projekta pabeigšanas sabiedrībai “Altum” iesniedz ikgadēju pārskatu par enerģijas patēriņu (tai skaitā enerģijas galapatēriņa ietaupījumu)."