Atzinums

Ministru kabineta Tiesību aktu portālā ir publicēts likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (tiesību akta projekta ID: 21-TA-1563) (turpmāk – likumprojekts). Akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid” (turpmāk – Sabiedrība) ir izskatījusi likumprojektu un izsaka šādus iebildumus, kā arī iesaka citas izmaiņas, kas būtu veicamas Enerģētikas likumā (turpmāk – likums).
1. Sabiedrība norāda, ka likumā un citos normatīvajos aktos ir plaši lietots termins dabasgāze, savukārt Sabiedrība kā vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators aktīvi piedalās procesos, lai Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmā tiktu transportēta ne tikai fosilas izcelsmes dabasgāze, bet arī biometāns un cits gāzveida kurināmais, kuru iespējams droši un ilgtspējīgi transportēt dabasgāzes pārvades sistēmā, piemēram, atjaunīgais ūdeņradis.
Ņemot vērā, ka termina “dabasgāze” aizstāšana ar citu terminu prasītu plašu izmaiņu veikšanu likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī prasītu Sabiedrībai izsniegto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas licenču grozīšanu, Sabiedrība uzskata, ka ir lietderīgi likuma 1. pantu papildināt ar jaunu termina “dabasgāze” definīciju, kas termina tvērumu paplašinātu, attiecinot to arī uz biometānu, atjaunīgo ūdeņradi un citu gāzveida kurināmo, ko iespējams droši un ilgtspējīgi transportēt dabasgāzes pārvades sistēmā.
Sabiedrība piedāvā šādu termina “dabasgāze” definīciju: “Dabasgāze – gāzveida kurināmais, kura sastāvā ir vismaz 90 procenti (masas procenti)  metāna, t.sk biometāns un cits atjaunīgs gāzveida kurināmais, kuru transportēšana dabasgāzes sistēmās ir droša un nekavē dabasgāzes pārvadi vienotā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā.”
2. Likuma 1. pantā ir iekļauta šāda definīcija “tiešā līnija”: “47) tiešā līnija — dabasgāzes vads, kas sasaista nošķirtu dabasgāzes (tostarp biometāna) ražošanas objektu vai dabasgāzes krātuvi ar nošķirtu lietotāju.”
Sabiedrība norāda, ka Latvijā darbojas viena dabasgāzes krātuve – Inčukalna pazemes gāzes krātuve – un netiek veidoti pieslēgumi, kas nepastarpināti savienotu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi ar dabasgāzes lietotājiem.
Ņemot vērā augstāk minēto, Sabiedrība piedāvā šādu definīcijas “tiešā līnija” redakciju: “47) tiešā līnija — dabasgāzes vads, kas sasaista nošķirtu dabasgāzes (tostarp biometāna) ražošanas objektu ar nošķirtu galalietotāju.”
3. Likuma 59. pantā ir noteikts, ka “enerģētiskā krīze ir likumā noteiktajā kārtībā izsludināti periodi, kad enerģijas vai kurināmā piegāde energoapgādes komersantiem vai enerģijas lietotājiem ir apdraudēta vai traucēta tādā apjomā, ka šo apdraudējumu vai traucējumus energoapgādes komersanti nespēj laikus prognozēt un novērst ar saimnieciskās darbības metodēm.”
Sabiedrība norāda, ka dabasgāzes jomā šāda definīcija – ka krīze iestājas tikai tad, ja komersanti nespēj laikus prognozēt un novērst dabasgāze apgādes traucējumus ar saimnieciskās darbības metodēm – atbilst tikai 2017. gada 25. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 (turpmāk – SOS regula) 11. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktajam trešajam enerģētiskās krīzes līmenim – ārkārtas stāvoklim, bet SOS regulas izpratnē par enerģētisko krīzi uzskatāma arī situācija, kurā ir pieejama ticama informācija par apgādes traucējumiem nākotnē (agrīnā brīdināšana, enerģētiskās krīzes pirmais līmenis) vai situācijā, kurā dabasgāzes apgādes traucējumus ir iespējams novērst ar tirgū balstītiem mehānismiem (trauksme, enerģētiskās krīzes otrais līmenis).
Sabiedrības ieskatā likuma 59. pants ir papildināms ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: “Dabasgāzes apgādē enerģētiskā krīze ir definēta 2017. gada 25. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 11. panta pirmajā daļā.”
4. Likumprojekta 30. pants paredz izteikt likuma 60. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Valsts enerģētisko krīzi var izsludināt gadījumos, kad enerģijas piegāde ir traucēta tādā apjomā, kas var apdraudēt iedzīvotāju drošību, veselību un tautsaimniecības nozaru darbību, un šie traucējumi skar valstspilsētas vai ir plašāki par vienas pašvaldības teritoriju.”.
Sabiedrība norāda, ka dabasgāzes jomā enerģētiskās krīzes izsludināšanas parametri ir noteikti  SOS regulas 11. pantā, kas ir tieši piemērojams Latvijā bez transponēšanas likumā, kā arī uz SOS regulas pamata izstrādātajā Latvijas ārkārtas rīcības plānā dabasgāzei.
Ņemot vērā minēto, Sabiedrība lūdz likumprojektu papildināt ar jaunu 31. pantu šādā redakcijā: “31. Papildināt 60. pantu ar 11. daļu šādā redakcijā: “(11) Valsts enerģētisko krīzi dabasgāzē izsludina 2017. gada 25. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 11. pantā un Latvijas ārkārtas rīcības plānā dabasgāzei noteiktajos gadījumos.””
5. Likuma 67. pantā ir noteikts, ka “pēc tam, kad situācija enerģētikā ir normalizējusies un atjaunota enerģijas piegāžu stabilitāte un drošība, par enerģētiku atbildīgais ministrs ierosina Ministru kabinetam atcelt valsts enerģētisko krīzi.”
Sabiedrība norāda, ka dabasgāzes jomā enerģētiskās krīzes atcelšanas parametri ir noteikti Latvijas ārkārtas rīcības plānā dabasgāzei, tādēļ Sabiedrība uzskata, ka likuma 67. pants ir papildināms ar jaunu 11. daļu šādā redakcijā: “(11) Priekšnoteikumi enerģētiskās krīzes dabasgāzes apgādē atcelšanai ir noteikti Latvijas ārkārtas rīcības plānā dabasgāzei.”
6. Sabiedrība lūdz no likumprojekta svītrot 40. panta daļu, kas paredz likuma 106. panta papildināt ar 2.2 daļu, ņemot vērā, ka piedāvātā redakcija paredz piemērot sistēmas lietotājam pārvades jaudas uzturēšanas maksu, ja tas dabasgāzes sadales sistēmā ievada dabasgāzes apjomu, kas ir lielāks par 5% no tehniski nodalīta sadales sistēmas segmenta enerģijas patēriņa. Likuma 452. panta pirmā daļa noteic, ka savstarpēji savienotas dabasgāzes pārvades sistēmas balansēšanu nodrošina pārvades sistēmas operators. Šī panta otrā daļa noteic, ka, lai nodrošinātu savstarpēji savienotā sistēmā ievadītā un no tās izvadītā gāzes apjoma balansu, tirgus dalībnieks slēdz balansēšanas līgumu ar dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru vai slēdz līgumu par balansa atbildības nodrošināšanu ar sistēmas lietotāju, kurš ir noslēdzis balansēšanas līgumu ar dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru.
Vienlaikus atjaunotās Eiropas Padomes un Parlamenta regulas par iekšējo tirgu atjaunīgajām un dabiskajām gāzēm un ūdeņradim priekšlikuma[1] 33. pants ietver nosacījumu par operatoru sadarbību, lai nodrošinātu reversu plūsmu virzienā no sadales sistēmas uz pārvades sistēmu.
Tādējādi rodas situācija, kurā sistēmas lietotājiem, kuri ievada dabasgāzes apjomu, kas ir mazāks par 5% no tehniski nodalīta sadales sistēmas segmenta enerģijas patēriņa, saskaņā ar likumprojekta 40. pantā paredzēto likuma 116. panta 2.2 redakciju, netiek piemērota pārvades jaudas uzturēšanas maksa, vienlaikus, tiem ir iespēja veikt balansēšanu savstarpēji savienotā sistēmā un paļauties uz gāzes piegādēs iespējām, ko nodrošina pārvades sistēma.
Sabiedrība lūdz likumprojekta 40. panta daļu, kas paredz likumu papildināt ar 116. panta 2.2 daļu dzēst, jo šāda pieeja ir pretrunā ar vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas darbības modeli, tai skaitā balansēšanas noteikumiem un rada nevienlīdzīgu attieksmi pret tiem gāzes piegādātājiem, kas izmanto vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas pakalpojumus.
7. Likumprojekta 45. pantā ir noteikts, ka likums tiek papildināts ar 113.1 pantu šādā redakcijā: “113.1 pants. Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes pārvades sistēmas operators var piedalīties dabasgāzes tirdzniecībā, ja tas nodrošina pēdējo garantēto piegādi vai ja dabasgāzes pirkšana un pārdošana ir nepieciešama dabasgāzes zudumu segšanai pārvades sistēmā vai sistēmas operatora paša patēriņam.”
Sabiedrība norāda, ka pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējs ir noteikts Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumu Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi) 65. un 66. punktā. MK noteikumu 2.26. apakšpunkts noteic, ka par pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu uzskatāma “dabasgāzes pagaidu piegāde lietotājam, kura gazificētais objekts ir pieslēgts sadales sistēmai un kuram ir spēkā esošs dabasgāzes tirdzniecības līgums ar tādu dabasgāzes tirgotāju, kas izbeidz dabasgāzes tirdzniecību, vai gazificētā objekta īpašniekam, ja dabasgāze gazificētajā objektā tiek lietota bez spēkā esoša dabasgāzes tirdzniecības līguma”. Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators nav norādīts kā pēdējās garantētās piegādes nodrošinātājs nevienā no minētajām normām, kas ir loģiski, jo Sabiedrība kā vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram nodrošina infrastruktūras pakalpojumu sniegšanu enerģijas vairumtirgū.
Papildus iepriekš minētajam Sabiedrība norāda, ka tai ir nepieciešamība piedalīties dabasgāzes tirdzniecībā, lai pirktu dabasgāzi dabasgāzes pārvades sistēmas balansēšanas vajadzībām un pašreizējā likumprojekta 45. panta redakcijā minētā dabasgāzes tirdzniecība dabasgāzes zudumu segšanas nolūkā nav tas pats, kas dabasgāzes tirdzniecība balansēšanas nodrošināšanas nolūkos.
Ņemot vērā šos abus apsvērumus, Sabiedrība piedāvā šādu likumprojekta 45. panta redakciju: “45. Papildināt likumu ar 113.1 pantu šādā redakcijā: “113.1 pants. Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes pārvades sistēmas operators var piedalīties dabasgāzes tirdzniecībā, ja dabasgāzes pirkšana un pārdošana ir nepieciešama dabasgāzes zudumu segšanai pārvades sistēmā, dabasgāzes pārvades sistēmas balansēšanas nodrošināšanai vai sistēmas operatora paša patēriņam.””
8. Likuma 1173. pantā ir noteikts, ka “gāzes izcelsmes apliecinājumus izsniedz un pārvalda vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators atbilstoši Eiropas Enerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmas vai citas Eiropas atjaunojamās enerģijas izcelsmes apliecinājumu dokumentācijas shēmas prasībām par gāzes izcelsmes apliecinājumu izsniegšanu un atcelšanu, kā arī publicē savā tīmekļvietnē informāciju par izpildāmajām prasībām un iesniedzamajiem dokumentiem gāzes izcelsmes apliecinājuma saņemšanai. Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators veic arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs izsniegtu gāzes izcelsmes apliecinājumu atzīšanu.”
Sabiedrība lūdz, lai likuma 1173. panta pirmā daļa paredz arī Eiropas Ekonomikas zonā un Šveicē izsniegtu gāzes izcelsmes apliecinājumu atzīšanu, likuma 1173. panta pirmo daļu izsakot šādā redakcijā: “(1) Gāzes izcelsmes apliecinājumus izsniedz un pārvalda vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators atbilstoši Eiropas Enerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmas vai citas Eiropas atjaunojamās enerģijas izcelsmes apliecinājumu dokumentācijas shēmas prasībām par gāzes izcelsmes apliecinājumu izsniegšanu un atcelšanu, kā arī publicē savā tīmekļvietnē informāciju par izpildāmajām prasībām un iesniedzamajiem dokumentiem gāzes izcelsmes apliecinājuma saņemšanai. Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators veic arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonā un Šveicē izsniegtu gāzes izcelsmes apliecinājumu atzīšanu.”
Sabiedrība norāda, ka likuma 1173. panta grozīšana ir nepieciešama, lai izpildītu 2018. gada 11. decembra direktīvā (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu noteikto, kā arī Eiropas Enerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmas (European Energy Certification Scheme) un sistēmas noteikumus pārvaldošās organizācijas AIB (Association of Issuing Bodies) darbības principus.
Sabiedrība lūdz likuma 1173. panta grozīšanas pamatojumu iekļaut likumprojekta anotācijā.
9. Likumprojekta 49. pantā, cita starpā, ir noteikts, ka likums tiek papildināts ar 127. pantu šādā redakcijā: “127. pants. Saskaņā ar Regulu Nr. 2017/1938 Latvijas Republika slēdz divpusēju starptautisku līgumu par pasākumiem, lai nodrošinātu gāzes piegādes drošību, ar Lietuvas Republiku un Igaunijas Republiku.”
Sabiedrība norāda, ka SOS regulas 13. panta astotās daļas 3. rindkopā jau ir paredzēts dalībvalstu pienākums vienoties par solidaritātes mehānisma tehnisko, juridisko un finansiālo kārtību. Tā kā SOS regula ir tieši piemērojama Latvijā un to nav jātransponē nacionālajos tiesību aktos, Sabiedrība uzskata, ka likums nav papildināms ar 127. pantu un attiecīgā likumprojekta 49. panta daļa ir dzēšama.
Visbeidzot Sabiedrība norāda, ka tās ieskatā likuma regulējumu ir iespējams uzlabot vēl vairākos veidos, un aicina Ekonomikas ministriju vienoties par kopīgu formātu likuma plašākai pārskatīšanai.

[1] Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:0c903f5a-5d8b-11ec-9c6c-01aa75ed71a1.0001.02/DOC_1&format=PDF
 

-