Atzinums

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (turpmāk – LIKTA) ir izskatījusi Satiksmes ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (24-TA-1547) (turpmāk – Likumprojekts) un sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (turpmāk – Anotācija), kas izstrādāti, ievērojot Ministru kabineta 2024.gada 4. jūnija sēdes protokola Nr. 23 66. § "Informatīvais ziņojums "Par pasākumiem administratīvā sloga mazināšanai elektronisko sakaru tīkla attīstībai"" (turpmāk- Informatīvais ziņojums) (turpmāk - Ministru kabineta protokols Nr.23)  2. punktā Satiksmes ministrijai noteikto uzdevumu sešu mēnešu laikā sagatavot un satiksmes ministram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē grozījumus Elektronisko sakaru likumā, un kopumā atbalsta izstrādāto projektu.

Vienlaicīgi sniedzam šādus iebildumus un priekšlikumus:
[1] Likumprojekta 28.panta sestās daļas 5.punkts izsakāms sekojoši (pēc analoģijas pēc spēkā esošā 28.panta sestās daļas 2. un 3.punkta):
“5. publiskie elektronisko sakaru tīkli vai to infrastruktūras inženierbūves tiek ierīkotas būvētas (arī pārbūvētas) valsts vai pašvaldības nekustamajā īpašumā, līdz kuram ir izbūvēts un pieslēgts publisks elektronisko sakaru tīkls par publiskiem līdzekļiem.”

Šāds precizējums nepieciešams, jo atbilstoši Informatīvajā ziņojumā sniegtajam problēmas aprakstam – “Minētās prasības sadarboties būtība ir vērsta uz to, lai elektronisko sakaru komersantam nepamatoti netiktu liegta piekļuve infrastruktūras (gan fiksētā tīkla, gan mobilo sakaru tīkla) izvietošanai valsts un pašvaldības nekustamajā īpašumā atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajai kārtībai, tādējādi nodrošinot par publiskajiem līdzekļiem izbūvētās elektronisko sakaru infrastruktūras koplietošanu, kā to paredz valsts atbalsta regulējumā noteiktie nosacījumi. Šobrīd šī kārtība, tostarp izņēmuma gadījumi ir noteikti Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likumā (izstrādāts, transponējot Direktīvu 2014/61/ES ). Ņemot vērā, ka tuvākajā laikā stāsies spēkā   Eiropas Parlamenta un Padomes regula par gigabitisku elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas izmaksu samazināšanas pasākumiem, Regulas (ES) 2015/2120 grozīšanu un Direktīvas 2014/61/ES atcelšanu (Gigabitiskās infrastruktūras akts) (turpmāk – Gigabitu  Regula), Direktīva 2014/61/ES tiks atcelta, un dalībvalstīm būs tieši jāpiemēro Gigabitu Regulā noteiktās prasības, tostarp attiecīgie pienākumi  tīkla operatoriem un publiskā sektora struktūrām, kurām pieder fiziskā infrastruktūra  (tostarp, ēku jumti un fasādes) vai kuras to kontrolē attiecībā uz piekļuves nodrošināšanu minētajai fiziskajai infrastruktūrai, kā arī noteikti izņēmumi. Papildus atzīmējams, ka Gigabitu Regulas preambulā minēts, ka dalībvalstīm būtu jāmaksimalizē no publiskiem līdzekļiem pilnībā vai daļēji finansēto inženiertehnisko darbu rezultāti, izmantojot šo darbu pozitīvo ārējo ietekmi dažādās nozarēs un nodrošinot vienlīdzīgas iespējas koplietot pieejamo un plānoto fizisko infrastruktūru, lai ierīkotu ļoti augstas veiktspējas tīklus.” – runa ir par sakaru tīklu un infrastruktūras inženierbūvju izvietošanu, nevis pieslēgšanu.

Arī Ministru kabineta 2024.gada 4.jūnija protokollēmumā Nr.23/66.§ ietvertais uzdevums Nr. 2.2. paredz, ka “ierīkojot vai būvējot (arī pārbūvējot) publiskos elektronisko sakaru tīklus un to infrastruktūras inženierbūves, elektronisko sakaru komersantam ir tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar savlaicīgu nekustamā īpašuma īpašnieka informēšanu šādos gadījumos: 2.2.1.ja  publiskā elektronisko sakaru tīkla infrastruktūra ierīkota vai izbūvēta par publiskajiem līdzekļiem līdz konkrētai adresei, elektronisko sakaru komersantam, lai savu tīklu pieslēgtu subsidētajai infrastruktūrai, ir tiesības izmantot nepieciešamajā apjomā attiecīgo valsts un pašvaldību īpašumā esošo nekustamo īpašumu, un valsts un pašvaldību nekustamā īpašuma īpašniekam ir pienākums sadarboties ar elektronisko sakaru komersantu, lai rastu risinājumu izmantot nepieciešamajā apjomā attiecīgo valsts un pašvaldību īpašumā esošo nekustamo īpašumu infrastruktūras izvietošanai, ievērojot šī protokollēmuma 2.1. apakšpunktā paredzēto atlīdzības noteikšanas kārtību;”.

[2] Likumprojekta 31.panta pirmās daļas 1.punkts izsakāms šādi:
"(1) Nekustamā īpašuma īpašnieks par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu var prasīt vienreizēju atlīdzību, ja:
1) jauna elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai vai būvniecībai izmanto zemes īpašumu vai publiskas personas nekustamā īpašuma konstruktīvo elementu vai elementus un ar tiem saistītās neapdzīvojamās telpas (ārsienas, jumti, bēniņi, citas konstrukcijas vai telpas);”

Šāds precizējums nepieciešams, jo Satiksmes ministrijas piedāvātajā redakcija – “(1) Nekustamā īpašuma īpašnieks par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu var prasīt vienreizēju atlīdzību, ja:1) jauna elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai vai būvniecībai izmanto nekustamo īpašumu, tostarp zemes īpašumu vai publiskas personas nekustamā īpašuma ārtelpas, piemēram, ēku ārsienas, jumtus;” – aptver visu nekustamo īpašumu (arī privātpersonas īpašumu) un ar savrupinājumu “tostarp” (tajā starpā) uzsverot, ka ar nekustamo īpašumu tiek apstvertas arī tādas nekustamo īpašumu kategorijas kā zemes īpašums un publiskas personas nekustamais īpašums. Savukārt jēdziens “ārtelpas” ir pārāk plašs un nav definēts, tāpēc aicinām izmantot jēdzienu (ēkas jeb nekustamā īpašuma) konstruktīvie elementi un ar tiem saistītās neapdzīvojamās telpas.

[3] Likumprojekts papildināms ar šādiem Pārejas noteikumiem:
“19. Ministru kabinets līdz 2026.gada 1.janvārim izdod šā likuma 31.panta ceturtajā daļā norādītos Ministru kabineta noteikumus.
20. Ministru kabinets līdz 2026.gada 1.janvārim veic grozījumus Ministru kabineta 2018.gada 20.februāra noteikumos Nr.97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi”, nosakot, ka šie noteikumi nav attiecināmi uz bezvadu elektronisko sakaru infrastruktūras izvietošanu publiskajām personām piederošajos īpašumos ārtelpās.
21. Ne vēlāk kā līdz 2026.gada 1.jūnijam elektronisko sakaru komersantam un nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāpārskata esošās tiesiskās attiecības un tās jāgroza atbilstoši šā likuma 30.panta trešajai daļai un 31.panta pirmās daļas pirmajam punktam.”

Pārejas noteikumi nepieciešami, lai nodrošinātu Informatīvajā ziņojumā un Ministru kabineta 2024.gada 4.jūnija protokollēmumā Nr.23/66.§ ietverto uzdevumu un termiņu ievērošanu, kā arī nodrošinātu ,ka Likumprojektā paredzēto risinājumu ieviešana praksē netiek apdraudēta un nepamatoti kavēta no nekustamo īpašumu īpašnieku vai tiesisko valdītāju puses.

Būtiski, ka ir noteikts saprātīgs pārejas periods, jo tas nodrošinās iespēju arī likuma subjektiem (ne tikai elektronisko sakaru komersantiem, bet galvenokārt publiskām personām) laicīgi sagatavoties veikt priekšdarbus atbilstības nodrošināšanai.

[4]  Iebilstam pret Likumprojekta 1.pantu.
Likumprojekta 1.pantā ir ietverti grozījumi Elektronisko sakaru likuma 28.panta devītajā daļā un izteikti šādā redakcijā:
"(9) Kopīpašumā, tostarp nesadalītu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, esošā nekustamajā īpašumā jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai izbūvi nepieciešams saskaņot ar ne mazāk kā pusi no visiem dzīvokļu vai kopīpašuma domājamo daļu īpašniekiem.";

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar pēdējiem grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, kas stājas spēkā 01.11.2024. ir uzlabota kopīpašnieku lēmumu pieņemšanas procedūra, samazinot lēmumu pieņemšanai nepieciešamo balsu skaitu, izmantojot atkārtotu kopsapulci vai atkārtotu aptauju. Mūsu ieskatā būtu nepieciešams attiecināt Dzīvokļa īpašuma likumā ietverto 20.² panta regulējumu arī uz Likumprojekta 1.pantā ietverto Likuma 28.panta devīto daļu.

Priekšlikums:
Likuma 28.panta devīto daļu izteikt sekojošā redakcijā:
„(9) Kopīpašumā, tostarp nesadalītu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, esošā nekustamajā īpašumā jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai izbūvi nepieciešams saskaņot ar ne mazāk kā pusi no visiem dzīvokļu vai kopīpašuma domājamo daļu īpašniekiem, vai izmantojot atkārtotu aptauju vai kopsapulci, kurā piedalās ne mazāk kā viena trešdaļa no visiem dzīvokļu vai kopīpašuma domājamo daļu īpašniekiem, nepieciešams  saskaņot ar ne mazāk kā pusi no atkārtotā aptaujā vai kopsapulcē pārstāvēto dzīvokļu vai kopīpašuma domājamo daļu īpašniekiem.”

1) ESL 28.panta sestās daļas 5.punkts izteikts šādā redakcijā:5. publiskie elektronisko sakaru tīkli vai to infrastruktūras inženierbūves tiek ierīkotas vai būvētas (arī pārbūvētas) valsts vai pašvaldības nekustamajā īpašumā, līdz kuram ir izbūvēts un pieslēgts publisks elektronisko sakaru tīkls par publiskajiem līdzekļiem.                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                      2) ESL 31. panta pirmās daļas 1.punktu izteikt šādā redakcijā:"(1) Nekustamā īpašuma īpašnieks par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu var prasīt vienreizēju atlīdzību, ja:1) jauna elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai vai būvniecībai izmanto nekustamo īpašumu, tostarp zemes īpašumu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1309  par gigabitisku elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas izmaksu samazināšanas pasākumiem, Regulas (ES) 2015/2120 grozīšanu un Direktīvas 2014/61/ES atcelšanu (turpmāk - Gigabitu regula)  2. panta 4. punktā noteikto infrastruktūru;2) veicot esoša elektronisko sakaru tīkla pārbūvi, palielinās zemes īpašuma platība, ko jau aizņem elektronisko sakaru tīkls vai aizsargjosla gar vai ap šo objektu.";