Atzinums

Ziņojuma 32.lappusē IZM piedāvā veikt grozījumus Pedagogu darba samaksas noteikumos, iestrādājot sekojošus pedagogu darba slodzes apjoma un sadalījuma principus, taču nav norādīts, cik pakāpeniski un kādā laika posmā šīs izmaiņa būtu ieviešamas. Lūdzam precizēt laika posmu un aptuvenos termiņus, kad plānots šo ieviest. Vienlaikus no ziņojuma nav skaidra, kāda ir piedāvāto izmaiņu finansiālā ietekme un no kādiem līdzekļiem tā tiks segta. 

-

Ziņojuma 4.sadaļa  "SECINĀJUMI UN IEROSINĀJUMI" 4..rindkopā norādīts šāds secinājums: "...līdz ar to IZM ieskatā nav nepieciešams nacionālā līmenī visiem pedagogiem vienādi regulēt slodzes sastāvu". Lai gan piekrītam, ka ne visos gadījumos pedagogiem ir jānosaka vienāds slodzes sadalījums mācību stundu vadīšanai un citiem pienākumiem, taču pilnīgi atstāt neregulētu šo jautājumu nav iespējams, jo tas kropļo situāciju pedagogu darba tirgū un pedagogi no iestādēm, kuru finansiālie līdzekļi neatļaus pilnībā apmaksāt pedagogu darbu un citus pienākumus, aizplūdīs uz citām iestādēm, kurās būs labāki finansēšanas apstākļi. Līdz ar to nepiekrītam IZM izteiktajam viedoklim, jo uzskatām, ka vismaz minimālās prasības pedagogu slodzei ir jānosaka nacionālā līmenī. 

-

Ziņojuma sadaļa "Profesionālās ievirzes pedagogi" 30.lappuses otrā rindkopā paredz priekšlikumu attiecībā uz sporta profesionālās ievirzes pedagogu slodzes sadalījumu. Norādām, ka ir nepieciešama vienota pieeja pedagogu slodzes balansa noteikšanai gan profesionālās ievirzes sporta, gan profesionālās ievirzes mākslu programmās. Taču nav veikta pietiekama analīze par  profesionālās ievirzes skolu pedagogu slodzi un tās sadalījumu, lai varētu veikt objektīvus secinājumus. 

-

Ziņojuma 29.lappuse "Profesionālās izglītības pedagogi"  - nav skaidrs, kāpēc šajā sadaļā nav veikts profesionālās vidējās izglītības pedagogu slodzes izvērtējums. Minētais ir nepieciešams tāpēc, lai pārliecinātos, vai situācija un tendences vispārējā izglītībā atbilst vispārējai izglītībai. Un ja neatbilst, tad kāda ir šo programmu pedagogu darba slodzes specifika. 

-

Ziņojuma 3.4. tabula - nav skaidrs kādas stundas ir norādītas trešajā kolonnā "Vidēji mācību stundu proporcija kopējā faktiski apmaksātajā slodzē" . Nav saprotams ar ko atšķiras kopējā slodze no "faktiski apmaksātās slodzes"   un kādā veidā  atsaucē lietotais paskaidrojums "* Ņemot vērā algu ar piemaksām, izņemot piemaksas par kvalitātes pakāpi, pieņemot vienas darba stundas likmi kā pamatalgai" ietekmē slodzes īpatsvaru, ja tarificēto stundu skaits nemainās. Līdz ar to nav skaidrs kas ir norādīts arī nākošajā kolonnā. Lūdzam papildināt ar informāciju par to, kas pēc būtības ir norādīts katrā kolonnā. 

-

Ziņojuma 24.lappuses pēdējā rindkopā lūdzam precizēt  - uz kāda veida profesionālo izglītību ir attiecināms šis teikums, piemēram, norādot, ka tas ir profesionālās vidējās izglītības programmās. 

-

Ziņojuma 23.lappuses pēdējā rindkopā tiek izdarīts šāds secinājums: "Tādējādi līdz ar slodzes balansēšanu nacionālā regulējumā faktiski nav panākta pedagogu slodzes balansēšana, kuras mērķis ir samazināt pedagogam mācību stundu skaitu kopējā slodzē, bet gan ir panākts vidēji lielāks skaits apmaksāto stundu, kā rezultātā ir bijis iespējams palielināt atalgojumu ar vairāk tarificētajām stundām." Norādām, ka tā kā ziņojumā nav veikta analīze par visu veidu programmu pedagogu darba slodzi un tarificētajām stundām, piemēram, trūkst izvērtējuma par profesionālās vidējās izglītības pedagogu slodzi, nav pieļaujama vispārīgu secinājumu izdarīšana no datiem, kas pamatā balstīti uz vispārējās izglītības pedagogu darba noslodzi, un to attiecināšana uz visiem pedagogiem.  Lūdzam sašaurināt minēto secinājumu un attiecināt to uz vispārējās izglītības pedagogu slodzi. 

-

Ziņojuma 23.lappuses otrajā rindkopā norādīts: "Taču tāpat kā interešu izglītības skolotājiem profesionālās ievirzes pedagogiem ir ļoti liels īpatsvars ar tiem pedagogiem, kuriem kopējā slodze nedēļā pārsniedz 60 stundas, summējot visus amatus (21%)."   No izdarītā secinājuma nav saprotams kādi dati izmantoti par pamatu, līdz ar to, nav iespējams izvērtēt ciktāl tie ir attiecināmi arī uz mūzikas, mākslas un dejas izglītības pedagogiem. Lūdzam izdalīt atsevišķi datus par sporta un mākslu profesionālās ievirzes pedagogu tarificētajām stundām. Turklāt profesionālās ievirzes un interešu izglītības gadījumā, ņemot vērā, ka ir dažādi finansējuma avoti, būtu lietderīgi analizēt arī finansējuma avotus un kāda daļa slodzes tiek finansēta no valsts budžeta.  

-

Ziņojuma 22.lappusē tiek analizēti dati par profesionālās ievirzes pedagogu slodzi, taču ziņojumā nav analizēti dati par profesionālo vidējo izglītību. Lūdzam ziņojumu papildināt ar datiem par profesionālo vidējo izglītību, vai arī skaidrot - kāpēc šie dati  netiek analizēti. 

-

3. tabulas pēdējās divas rindas, kurās norādīti dati par skolotāju noslodzi vairāk par 40 stundām nedēļā.
Ņemot vērā, ka  pedagogu darba laiks 40 stundas nedēļā  vēl atbilst normālajam darba laikam Darba likumā (40 stundas nedēļā),  uzskatām, ka no pirmspēdējās rindas datiem ir jāizņem tie pedagogi, kuru slodze nedēļā ir 40 stundas un jāsniedz raksturojums par situāciju, kad pedagogi strādā vairāk kā 40 stundas, citādā gadījumā ir datu dublēšanās. 
Papildus no tiem pedagogiem, kuru slodze pārsniedz 40 stundas nedēļā, ir jānodala pedagogu amati, kuru slodze atbilstoši pedagogu darba samaksas noteikumiem drīkst  pārsniegt 40 stundas ( direktori, direktoru vietnieki utt.).   Korekti būtu analizēt datus tikai par tiem pedagogiem, kuriem ir 40 stundu ierobežojums. 
Turklāt ir jāņem vērā, ka šāda situācija ir tikai vispārējās izglītības iestādēs. Iespējams, ka dati par citu veidu izglītību, piemēram profesionālo vidējo parāda pilnīgi citādus datus. 

-

Ziņojuma 3.sadaļa - Kultūras ministrijas ieskatā  gadījumus, kad pedagogu darba slodze pārsniedz 40 stundas nedēļā ir jāvērtē detalizētāk, jo ir būtiski nodalīt tos gadījumus, kad pedagog objektīvu iemeslu dēļ strādā vairāk kā 40 stundas un kad to paredz normatīvie akti, piemēram, attiecībā uz skolu direktoriem, vietniekiem un citiem Pedagogu darba samaksas noteikumos noteiktajiem pedagogu amatiem, kuri papildus savam amatam var vadīt mācību stundas. Šādos gadījumos tas būtu uzskatāms par normālu situāciju. Uzmanība būtu jāpievērš tiem pedagogiem, kuri vairākās darba vietās pārsniedz šo 40 stundu apmēru nedēļā. 
Un ierosinām papildināt ziņojumu ar informāciju par to, ka būtībā problēma ir tajā, ka pedagogam netiek kontrolēts kopējais laiks, kas tam tiek tarificēts vairākās izglītības iestādēs, ja tam ir vairākas darba vietas.  
 

-

Ziņojuma 3.sadaļa 3.1. tabula - ir svarīgi nesalīdzināt tikai likmei atbilstošo stundu skaitu, bet arī salīdzināt samaksu. Līdz ar to, lūdzam papildināt tabulu ar vēl vienu kolonnu par noteikto zemāko samaksu par slodzei.

-

Ziņojuma 2.1.attēls un uz tā pamata izdarītie secinājumi nav vērtējami kā objektīvi, jo  norādītajā datu avotā, no kura ņemta minētā tabula, ir norādīts, ka minētais sadalījums ir 2018.gadā veiktas pedagogu aptaujas rezultātā iegūti dati par šo pedagogu noslodzi nedēļu pirms aptaujas veikšanas. Tātad, šie dati objektīvi nevar atspoguļot datus par pedagogu darba slodzes sadalījumu gada griezumā. Līdz ar to, arī izdarītie secinājumi, salīdzinājumā ar pedagogu darba slodzes sadalījumu Latvijā,  nav samērojami   un izdarītie secinājumi neatspoguļo ES pedagogu situāciju gada griezumā. Līdz ar to, lūdzam visā ziņojuma tekstā veikt datu analīzi savstarpēji salīdzināmiem pētījumiem ar vienādu  bāzes periodu pret kuru tiek analizēts mācību stundu un citu pienākumu īpatsvars. 
 

-

1.6. attēlā sniegtajā informācijā nav skaidrs, kāpēc starpbrīži ir aprēķināti 50 minūtes. Atbilstoši pašlaik spēkā esošajam regulējumam tarificētās mācību stundas apmērs ir 1 astronomiskā stunda jeb 60 minūtes. Vienlaikus jānorāda, ka nav korekti balstīt turpmākos secinājumus, pamatojoties uz vienas izglītības iestādes datiem. Līdz ar to, norādām, ka šāda datu interpretācija var novest pie maldīgiem secinājumiem attiecībā uz pedagogu slodzes sadalījumu un tā sastāvdaļām. Lūdzam pamatot secinājumus ar analīzes rezultātiem, kas balstīti uz plašāku izlases datu kopu. 
 

-

Ziņojuma 1.sadaļas "PEDAGOGU DARBA SLODZE" otrajā rindkopā izdarīts pieņēmums, ka "...pedagogs ik nedēļu vada vidēji 24 mācību stundas (40 minūtes),". Nav skaidrs, kāpēc tieši šāds apjoms izvēlēts salīdzināšanai. Ja izmanto pašlaik spēkā esošo slodzes sadalījumu vispārējās izglītības pedagogiem, tad 36h x 65% = 23,4h; 30h x 65% = 19,5h, bet konvertējot uz 40 stundu slodzi 
40h x 65% = 26h. Tādējādi lūdzam skaidrot - kāpēc izmantots piemērā 24 mācību stundas,  un kāpēc tas ir noteikts lielāks nekā pašlaik noteiktais optimālais sadalījums, vai arī precizēt piemēru un slodzes sadalījumu 1.5. attēlā. 

-

3.10. attēlā attiecībā uz slodzes sadalījumu Interešu izglītības skolotājiem un Pirmsskolas izglītības skolotājiem ierosinām tekstā aiz tabulas norādīt, ka šiem pedagogiem nav noteikts slodzes sadalījums 65%35%, bet atšķirīgs. 

-

3.4. un 3.5. attēlā lūdzam leitot vienotu noformējumu uz horizontālās skalas. 

-

Lūdzam labot 3.1. attēlā 4.stabiņā stundu apmēru no "30-29" uz "30-39".

-

Ziņojuma 2.sadaļas pēdējā rindkopā izdarīts secinājums par pedagogu darba slodzes salīdzinājumu ar Lietuvas un Igaunijas pedagogiem. Taču secinājumi nav izdarīti,  vienādojot stundu apmēru un īpatsvaru slodzē. Līdz ar to, aicinām pirms secinājumu izdarīšanas konvertēt pedagogu slodzes un stundu īpatsvaru vienāda apmēra slodzei. 

-

Ziņojuma 1.sadaļas "PEDAGOGU DARBA SLODZE"  9.lappuses pirmajā rindkopā izdarīti secinājumi par pedagoga darba slodzes sadalījumu,  un attiecīgi atspoguļots 1.4. attēlā.   Kā redzams no 1.4. attēla, secinājums ir izdarīts nevis par pedagogu darba slodzes sadalījumu mācību procesa laikā, bet ietverot visu kalendārā gada ietvaru, tajā skaitā pedagogu atvaļinājuma laiku, kas rada maldīgu priekšstatu par patieso pedagogu noslodzi mācību procesa laikā un slodzes sadalījumu mācību stundu vadīšanai un citiem pienākumiem. Aicinām korekti atspoguļot pedagogu darba slodzes īpatsvaru pa pozīcijām, neņemot vērā atvaļinājuma laiku. 

-