Atzinums

Lūdzam anotācijā sniegt pamatojumu attiecīgo institūciju dalības nepieciešamībai attiecīgajā komisijā, ņemot vērā attiecīgās institūcijas kompetenci. Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 3.panta sestajā daļā uzskaitītie uzdevumi nav Tieslietu ministrijas kompetencē.

-

Saskaņā ar likumprojekta 4. panta pirmo daļu un 5. panta otro daļu  fiziskajām un juridiskajām personā informācija par kara upuru kapsētu un atsevišķas kapavietas jāiesniedz gan kara upuru apbedījumu reģistram (turpmāk – Reģistrs), gan Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā. Šādi nosacījumi rada papildus slogu juridiskām un fiziskām personām – jāiesniedz dati divām informācijas sistēmām.
Lai mazinātu birokrātijas slogu līdzīgi kā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes gadījumā (datus no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistra), datus Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmai lūdzam sniegt no vienotā Reģistra.
Pretējā gadījumā, noteiktās kārtības likumprojektā var radīt gadījumus, kad dati Reģistrā un dati Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā var nesakrist (piemēram, īpašnieks uzzīmēs apbedījumu, apbedījumu komisija tos liks pārcelt un dati Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā netiks aktualizēti vai būs dubultā – cita zeme, cits īpašnieks). Lūdzam precizēt normas likumprojektā un attiecīgos skaidrojumus anotācijā.

-

Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 2. pantu senlietas ir cilvēka apzinātas darbības rezultātā radīti priekšmeti - artefakti (piemēram, rotaslietas, ieroči, darbarīki, iedzīves priekšmeti, keramikas izstrādājumi, monētas veselā vai fragmentārā veidā), kas atrasti zemē, virs zemes vai ūdenī. Militārie artefakti ir senlietas, uz kurām attiecināms likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" regulējums, līdz ar to lūdzam saskaņot likumprojekta regulējumu ar minēto likumu, kā arī attiecīgi papildināt anotāciju.

-

Lūdzam precizēt nodaļas nosaukumu. Administratīvās atbildības jomas formulējums neatbilst pārkāpumu saturam. Projektā lietotā neskaidrā un nekonsekventā terminoloģija un vārdiskās izteiksmes sarežģī iespēju noskaidrot šīs jomas patieso saturu. Pievēršama uzmanība arī administratīvā pārkāpuma procesa un administratīvā procesa norobežošanai, ievērojot turpmāk norādītos apsvērumus.

1. Likuma iedalījums nodaļās uzlabo tā teksta uztveramību. Nodaļas nosaukums atklāj nodaļā regulējamo jautājumu un aptver visu tajā ietilpstošo pantu saturu (Krūmiņa V., Skujiņa V. Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata. Rīga: [Valsts kanceleja],  2002, 18. lpp.). Administratīvās atbildības kontekstā nodaļas nosaukums palīdz identificēt arī tās tiesiskās vērtības (intereses, labumus), kuru aizsardzībai kalpo konkrētā administratīvo pārkāpumu kopa, palīdz norobežot šos pārkāpumus no citiem pārkāpumiem, kā arī dažkārt tas ir izmantojams, lai noskaidrotu pārkāpumu patieso saturu. Tādējādi nodaļas nosaukumam ir nozīme, lai izveidotu pienācīgu likuma struktūru, kā arī tas var būt izmantojams, piemērojot administratīvo atbildību. Ievērojot minēto, lūdzam nodrošināt projekta III nodaļas nosaukuma atbilstību tajā ietverto pantu saturam.

1.1. Projekta III nodaļā paredzēta administratīvā atbildība "kara upuru apbedījumu aizsardzības jomā". Gramatiski un sistēmiski skatoties, nodaļā ietvertais administratīvās atbildības regulējums būtu saistāms ar projekta 6. pantu (precīzāk – ar to šā panta regulējumu, kas neattiecas uz apbedījuma vietu izpēti). Tā kā "apbedījuma vieta" arī ir apbedījums, tad vārdkopas "apbedījuma aizsardzība" un "apbedījuma vietu aizsardzība" atšķirībai šeit nav nozīmes.

Tomēr, lai arī šajā pantā ir minēta, piemēram, pārapbedīšana, projekta 6. pants gluži neatbilst projekta 7. pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Vienlaikus projekta II nodaļā ir nošķirta kara upuru apbedījumu saglabāšanas organizēšana, reģistrācija, uzturēšana, aizsardzība un pārapbedīšana. Lai arī, piemēram, "uzturēšana" parasti ir saprotama kā panākšana, ka kaut kas pastāv, saglabājas vai turpinās noteiktā kvalitātē (sk.: https://tezaurs.lv/uztur%C4%93t), projektā tā tiek norobežota no "saglabāšanas". Papildus nodaļas nosaukumā minētajam tās tekstā regulēta arī, piemēram, "saglabāšana" un "izpēte". Tā rezultātā nav saprotams šo terminu vai vārdisko izteiksmju iespējamais saturs.

1.2. Šķietami precīzākais administratīvajiem pārkāpumiem korespondējošais regulējums ir ietverts projekta 3. panta piektajā daļā kā kara upuru apbedījumu saglabāšanas organizēšanas izpausme. Taču "saglabāšanas organizēšana" kā pārvaldes darbība pati par sevi diez vai ir atbilstošākais tiesiski aizsargājamais labums šā projekta kontekstā. Drīzāk joma būtu atvasināma no projekta mērķa.

1.3. Ievērojot minēto, lūdzam pārskatīt projektā izmantoto terminoloģiju un vārdiskās izteiksmes un izveidot nodaļas nosaukumu, kas atbilstu administratīvo pārkāpumu saturam un saskanētu ar citviet projektā lietoto terminoloģiju un vārdiskajām izteiksmēm.

2. Projektā ir jānošķir administratīvais process un administratīvā pārkāpuma process. Pirmkārt, projekta III nodaļas nosaukumā nepareizi lietots apzīmējums "administratīvais process". Šajā nodaļā ir regulēta kompetence administratīvā pārkāpuma procesā.

Otrkārt, uzraudzība ir jānošķir no sodīšanas (administratīvā pārkāpuma procesa). Uzraudzība un kontrole ir valsts pārvaldes rīcības forma, kas attiecas uz t. s. materiālo administratīvo tiesību un administratīvā procesa jomu. Sodīšana kā tāda neietilpst uzraudzības un kontroles funkcijās. Tas ir patstāvīgs sodu tiesību jautājums ar atšķirīgiem materiālajiem un procesuālajiem priekšnoteikumiem.

Projekta 3. panta sestās daļas 2. punktā ir paredzēts, ka komisija uzrauga normatīvo aktu ievērošanu kara upuru kapsētu un atsevišķu kapavietu "saglabāšanas jomā". Komisija var dot norādījumus par kara upuru kapsētu un atsevišķu kapavietu "saglabāšanu un uzturēšanu". Tātad arī šeit "uzturēšana" ir nošķirta no "saglabāšanas", kā arī uzraudzība attiecināta tikai uz saglabāšanas jomu. Iespējams, termins "saglabāšana" nošķirams arī no apbedījumu reģistrācijas, aizsardzības, pārapbedīšanas, izpētes u. tml. Rodas jautājums, kas uzrauga rīcības tiesiskumu šajās citās jomās, tostarp arī apbedījumu aizsardzības jomā, par kuras regulējuma neievērošanu ir paredzēta administratīvā atbildība. Lūdzam izvērtēt arī šo aspektu un attiecīgi precizēt projektu (piemēram, saskaņot terminoloģiju un vārdiskās izteiksmes, kā arī nodrošināt, lai uzraudzība būtu pilnīga un efektīva).
 

-

Nav pamatojuma administratīvās atbildības nepieciešamībai un pieļaujamībai. Ja šie vai citi administratīvie pārkāpumi tiks saglabāti vai iekļauti projektā, tad tā anotācijā ietverams administratīvās atbildības kritēriju argumentēts izvērtējums.

1. Lai varētu pienācīgi izvērtēt projekta 7. pantā paredzēto administratīvās atbildības regulējumu, ir nepieciešams pilnvērtīgs, sistēmisks un viegli uztverams administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums par katru administratīvo pārkāpumu. Tādējādi projekta anotācijā iekļaujams vismaz šādu administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriju izvērtējums atbilstoši pašreizējai situācijai: 1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips; 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte; 3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām; 4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums; 5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.). Nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, vai esošais regulējums nav novecojis (sal. Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", 03.03.2020., 2. lpp. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/).

Šobrīd projekta 7. pantā ir ietverti būtībā trīs dažādi administratīvi pārkāpumi. Katram pārkāpumam, ja to saglabā, projekta anotācijā nepieciešams norādīt iepriekš minēto pamatojumu. Detalizētāku informāciju par šo administratīvās atbildības kritēriju saturu un izmantojamos juridiskos avotus Tieslietu ministrija jau ir vairākkārt norādījusi, tostarp arī, piemēram, 2022. gada 25. jūlija atzinumā par likumprojektu "Kara upuru apbedījumu likums" (22-TA-1727). Vērtējot administratīvās atbildības nepieciešamību un pieļaujamību, uzmanība pievēršama arī Krimināllikuma 228. pantam ("Kapa un līķa apgānīšana") un šāda atbildības regulējuma sociālajai nepieciešamībai kopumā.

Kamēr nav izvērtēti administratīvās atbildības kritēriji, nav lietderīgi un dažkārt nav pat iespējams detalizēti vērtēt projektā paredzēto administratīvās atbildības regulējumu. Administratīvās atbildības kritēriji nav administratīvās atbildības sistēmas estētisks elements vai lieks apgrūtinājums normu izstrādātājiem un pieņēmējiem. To izvērtējums ir būtisks, lai citastarp nodrošinātu regulējuma atbilstību tiesiskās noteiktības principam. Ja likumdevējs reiz ir izveidojis vai akceptējis noteiktus administratīvās atbildības noteikšanas pamatprincipus, tad arī to konkretizējumam normatīvajos aktos un piemērošanas praksē jābūt konsekventam. Tāpat, lai regulējums būtu saprotams, skaidrs un paredzams gan adresātiem, gan piemērotājiem, gan arī regulējuma vērtētājiem un pašiem pieņēmējiem, būtiska ir projekta anotācijā esošā administratīvās atbildības kritēriju analīze (tāpat kā citi anotācijā iekļaujamie elementi – administratīvā pārkāpuma satura (mērķa, pazīmju) raksturojums, norāde uz korespondējošajām normām, soda veida un apmēra izvēles pamatojums, kā arī amatpersonu, kuras veiks administratīvā pārkāpuma procesu, izvēles apsvērumi).

2. Administratīvās atbildības regulējumam ir jābūt savstarpēji saskaņotam un harmoniskam. Lai tiktu saglabāta administratīvā atbildība kā vienota sistēma, iespējami jānodrošina vienādas pārkāpumu definēšanas prasības (tostarp detalizācijas pakāpe), sabalansēta sodu bardzība par līdzīga smaguma pārkāpumiem, kā arī jānovērš pārkāpumu dublēšanās, kad dažādos likumos tiek ierakstīti līdzīgi vai pat vieni un tie paši pārkāpumi (Kūtris G. Administratīvās atbildības reforma: būtiskākie jauninājumi. Jurista Vārds, 17.12.2019., Nr. 50/51/52). Tas nozīmē, ka administratīvās atbildības regulējums vienā jomā nav veidojams un vērtējams atrauti no citām jomām, it īpaši tādām, kas attiecas uz līdzīgām tiesiski aizsargājamām vērtībām (interesēm, labumiem).

Kara upuru apbedījumu aizsardzība (plašākā izpratnē) ir salīdzināma, piemēram, ar citu kapavietu vai kapsētu kopumā aizsardzību. Līdz ar to jāizpēta pašreizējā situācija, tostarp atbildības regulējums, kas attiecas uz apbedījumu jomu. Šīs izpētes rezultāts atspoguļojams projekta anotācijā. Piemēram, likumprojektā "Kapsētu likums" (23-TA-616) administratīvā atbildība nav paredzēta, lai arī tas regulē vairākus salīdzināmus jautājumus.

Šāda pieeja vienlaikus ļauj izvairīties no neapzinātām vērtējuma pretrunām, proti, pārkāpuma vērtējuma likumdevēja skatījumā atšķirības no pārkāpuma sabiedriskā novērtējuma (sal. Neimanis J. Ievads tiesībās. Rīga: zv. adv. J. Neimanis, 2004, 161. lpp.). Citstarp vērtējuma pretrunas un pat nevienlīdzīgu vai nesamērīgu attieksmi var radīt dažādu tiesisko līdzekļu izmantošana, lai aizsargātu līdzvērtīga svarīguma tiesiskās intereses (piemēram, vienā gadījumā izmantoti civiltiesiskie vai vispārīgie administratīvi tiesiskie aizsardzības līdzekļi, citā – paredzēta administratīvā atbildība).
 

-

Projektā ietverto pārkāpumu saturs ir neskaidrs, it īpaši skatoties kopsakarā ar pārējo projektā esošo regulējumu. Lūdzam precizēt pārkāpumu pazīmes un ar to saistīto regulējumu, lai persona varētu saprast un paredzēt, par kādu tieši rīcību var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1. Projekta 7. pantā ir paredzēti trīs dažādi administratīvie pārkāpumi, kas saistīti ar 1) kara upuru pārapbedīšanu, 2) būvdarbiem kara upuru apbedījumu vietās un kapsētās, kā arī 3) jaunu kara upuru apbedījumu vietas izveidi.

Pirmā redakcionālā neskaidrība ir pazīmes "bez komisijas atļaujas" attiecināmība uz visiem vai tikai dažiem no šiem pārkāpumiem. Domājams, ka tā attiecas uz visiem pārkāpumiem, taču šīs pazīmes izvietojums tekstā neizslēdz pieeju, ka to attiecinātu tikai uz pēdējo pārkāpumu. Tiklab varētu pastāvēt arī administratīvā atbildība par prettiesisku pārapbedīšanu vai būvdarbu veikšanu kā tādu. Līdz ar to lūdzam precizēt panta redakciju tā, lai pazīmes "bez komisijas atļaujas" attiecināmība būtu nepārprotama, kā arī ietvert atbilstošu skaidrojumu projekta anotācijā.

2. Pārapbedīšanas regulējums ir ietverts projekta 1. panta 7. punktā, 3. panta piektajā daļā, 3. panta sestās daļas 5. punktā, kā arī 6. panta trešajā un ceturtajā daļā. Tāpat projekta 3. panta septītās daļas 2. punkts satur pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kara upuru pārapbedīšanai nepieciešamās atļaujas izsniegšanas kārtību. Kā redzams, pārapbedīšanas regulējums nav pārāk veiksmīgi sistēmiski izkārtots projektā (piemēram, regulēts vienkopus, kā par to varētu liecināt projekta II nodaļas nosaukumā īpaši izdalītais regulējamais jautājums). Kopsakarā ar administratīvās atbildības regulējumu, tas rada vairākus neskaidrus jautājumus. Tāpat regulējums daļēji tiek atkārtots vairākās projekta vienībās (piemēram, atļaujas nepieciešamība), kā arī nav skaidrs, vai pārapbedīšana ir apbedījuma saglabāšanas, aizsardzības vai izpētes sastāvdaļa vai pilnīgi patstāvīga darbība (regulējams jautājums).

2.1. Pārapbedīšana ir noteiktu darbību kopums, kas ietver arī mirstīgo atlieku apbedīšanu šim nolūkam paredzētajā vietā. Ja personas rīcība neatbilst projektā paredzētajai pārapbedīšanas izpratnei, tad formāli to nevarētu uzskatīt par pārapbedīšanu (piemēram, ja apbedī tam neparedzētā vietā, tostarp komisijas sarakstā nenoteiktā vietā). Administratīvā atbildība šķietami ir paredzēta tikai par to, ka nav saņemta komisijas atļauja, lai arī visas pārējās prasības ir ievērotas. Vai tiešām šādā gadījumā administratīvā atbildība ir nepieciešama? Vienlaikus rodas jautājums, piemēram, kā būtu vērtējama rīcība, ja mirstīgās atliekas galu galā apbedī tam neparedzētā vietā, neskatoties uz to, ka komisijas atļauja pārapbedīt kā tāda ir bijusi.

2.2. No projekta 3. panta piektās daļas izriet, ka komisijas atļauja nepieciešama pašvaldībai, fiziskai un juridiskai personai. Pašvaldība arī ir juridiska persona, lai arī atvasināta publisko tiesību juridiskā persona. Līdz ar to veidojas tautoloģisks regulējums. Pat ja mērķis ir bijis īpaši nodalīt publiskas personas, nav saprotams, kāpēc uzsvērta tieši pašvaldība. Līdzīgai pieejai vajadzētu būt arī attiecībā uz citu atvasinātu publisku personu, kā arī valsts rīcību. Atļaujas nepieciešamība publiskām personām rada jautājumu par administratīvās atbildības iespējamu piemērošanu publiskām personām vai to amatpersonām (sal. sk. Tieslietu ministrijas 2021. gada 22. decembra vēstuli Nr. 1-17/4782 Valsts policijai, pieejama: https://www.tm.gov.lv/lv/media/13443/download?attachment). Projektā anotācijā minētais jautājums nav aplūkots.

2.3. Komisijas atļauja ir nepieciešama arī citām darbībām, piemēram, apbedījuma vietu izpētei. Tomēr administratīvā atbildība par šādu rīcību bez atļaujas nav paredzēta. Nav saprotams, kāpēc izvēlētas vien atsevišķas darbības.

2.4. Projektā paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt atļauju izsniegšanas kārtību. Projekta anotācijā nav skaidrots, ko tieši šie noteikumi regulēs. Līdz ar to nav saprotams, vai tas varētu ietekmēt administratīvās atbildības piemērošanu. Tā kā komisijas sastāvā ir biedrība (privātpersona) vai atļauju izdošanu vispār varētu deleģēt privātpersonām, tad jāizvērtē arī atbildības par atļaujas pārkāpumiem iespējamā esība. Citastarp, nav konkrēti saprotams, ko projekta kontekstā ietver rīcība "bez atļaujas". Praksē un dažādos tiesību aktos pieejas mēdz būt atšķirīgas, piemēram, arī atļaujas nosacījumu pārkāpumi dažkārt tiek uztverti kā rīcība bez atļaujas. Ja atļauju vēl varētu izdot privātpersona, tad likumā jābūt ārkārtīgi konkrētam tās regulējumam, lai privātpersona nevarētu būtībā ietekmēt pārkāpuma saturu. Iepriekš minētais attiecas uz visiem projektā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

3. Projekta 7. pantā ir paredzēta administratīvā atbildība par būvdarbiem kara upuru apbedījuma vietās. Lai arī projekta 3. panta piektā daļa paredz atļaujas nepieciešamību, tajā pašā laikā projekta 3. panta sestās daļas 4. punkts paredz, ka komisija "saskaņo būvdarbus kara upuru apbedījumos, kapsētās".

3.1. Projekta 1. pantā ir nošķirts apbedījums, apbedījuma vieta, kapsēta un atsevišķa kapavieta. Atļauja ir nepieciešama būvdarbiem apbedījuma vietās (projekta 3. panta piektā daļa), bet apbedījumos un kapsētās komisija būvdarbus saskaņo (projekta 3. panta sestās daļas 4. punkts). Atļauja un saskaņojums ir dažādi tiesību institūti. Tāpat pēdējā gadījumā nav saprotams, kas nepieciešams, ja būvdarbi skar vien atsevišķu kapavietu. Līdz ar to projektā pastāv terminoloģiski nekonsekvents un grūti saprotams regulējums.

3.2. Nepieciešams izvērtēt, kā projektā esošais regulējums mijiedarbojas ar vispārīgo būvniecības jomas regulējumu. Piemēram, vispārīgi pastāv dažāda veida atbildība par patvaļīgu būvniecību. Projekta anotācijā minētie jautājumi nav aplūkoti.

4. Projekta 7. pantā ir paredzēta administratīvā atbildība arī par jaunu kara upuru apbedījuma vietas izveidi bez komisijas atļaujas.

4.1. Lai izveidotu jaunu kara upuru apbedījuma vietu, šķietami ir nepieciešama komisijas atļauja (projekta 3. panta piektā daļa). Taču projekta 3. panta sestās daļas 3. un 4. punkts vedina domāt, ka komisija sniedz vien atzinumu par ierosinājumu izveidot jaunu kapsētu vai kapavietu, kā arī jaunas apbedījuma vietas komisija saskaņo ar vietējās pašvaldības būvvaldi. Līdz ar to arī šeit pastāv terminoloģiski sarežģīts vai nekonsekvents un grūti saprotams regulējums.

4.2. Vienlaikus pastāv jautājums, vai persona vispār var izveidot jaunu apbedījuma vietu projekta 1. panta 3. punkta izpratnē. Ja šādā gadījumā pastāvēs identificēts vai vismaz identificējams kara upuru apbedījums, tad tā jau atzīstama par atsevišķu kapavietu vai kapsētu (projekta 1. panta 4. punkts). Tāpat jaunas apbedījuma vietas izveide aplūkojama kopsakarā ar pārapbedīšanu.
 

-

Nav pamatojuma projektā paredzētajam soda veidam un apmēram. Lai arī likumdevējam šajā ziņā ir plaša rīcības brīvība, soda izvēle nevar būt patvaļīga un neatbilstoša administratīvās atbildības sistēmai. Argumentēts pamatojums iekļaujams projekta anotācijā par katru projektā paredzēto pārkāpumu.

1. Projekta anotācijā iekļaujams soda veida un apmēra izvēles pamatojums par katru pārkāpumu. Viens no soda samērīguma un soda veida un apmēra izvēles pamatkritērijiem ir pārkāpuma smagums un tā iespējamās sekas (Cafaggi F., Iamiceli P. The Principles of Effectiveness, Proportionality and Dissuasiveness in the Enforcement of EU Consumer Law: The Impact of a Triad on the Choice of Civil Remedies and Administrative Sanctions. European Review of Private Law, 2017, Vol. 25, Iss. 3, p. 599). Lai to izvērtētu, citstarp nozīmīgs ir ar attiecīgajām tiesību normām aizsargātā tiesiskā labuma (interešu) svarīgums un pārkāpuma sabiedriskais nosodījums (Ģenerāladvokāta Damaso Ruisa-Harabo Kolomera 2005. gada 26. maija secinājumu lietā C-176/03 46. punkts). Protams, šie kritēriji neļauj precīzi noteikt (aprēķināt) pārkāpumam atbilstošu soda veidu vai apmēru, tie vairāk vērtējoši raksturo pārkāpumu salīdzinājumā ar citiem pārkāpumiem (Evaluation Study on the Implementation of Directive 2008/99/EC on the Protection of the Environment through Criminal Law by Member States. Brussels: 2014, p. 81). Soda samērīgumu ietekmē arī citi kritēriji, piemēram, pārkāpuma rezultātā iespējamais iegūtais labums (ekonomiskais izdevīgums), kā arī tas, vai sods nerada pārmērīgu apgrūtinājumu personai, kurai tas tiek piemērots.

Kā iepriekš minēts, lai tiktu saglabāta administratīvā atbildība kā vienota sistēma, iespējami jānodrošina sabalansēta sodu bardzība par līdzīga smaguma pārkāpumiem (Kūtris G. Administratīvās atbildības reforma: būtiskākie jauninājumi. Jurista Vārds, 17.12.2019., Nr. 50/51/52). Līdz ar to vispirms izvērtējams atbildības regulējums, kas saistīts ar līdzvērtīgām aizsargājamām interesēm. Pat ja salīdzināma regulējuma nebūtu, tas nenozīmē, ka nav nepieciešams analizēt, kā izvēlētais soda veids un apmērs iekļaujas esošajā administratīvās atbildības sistēmā.

2. Ja projektā ir paredzēta iespēja piemērot brīdinājumu, tad īpašs naudas soda minimālais apmērs nav paredzams. Pretējā gadījumā veidojas neracionāla pieeja, ka pārkāpuma smagumam atbilstošs soda veids ir vai nu brīdinājums, vai arī naudas sods uzreiz 20 vai 200 naudas soda vienību apmērā. It kā šķietami nebūtu vispār iespējami pārkāpumi, kuru smagumam atbilstošs soda apmērs varētu būt naudas sods līdz, piemēram, minētajām 20 naudas soda vienībām. Apšaubāms, ka iespējamās pārkāpuma izpausmes varētu būt tik vienveidīgas visos gadījumos un vienmēr atbilstošas vai nu brīdinājumam vai vismaz attiecīgajam minimālajam naudas sodam.
 

-

Lūdzam precizēt pārejas noteikumu 3.punktu, jo, ja likums stājas spēkā 2025.gada 1.februārī, tad Ministru kabineta noteikumus nevar izdot ar atpakaļejošu datumu.

-

Lūdzam precizēt pārejas noteikumu 2.punktu, jo nav saprotams, kam fiziskās un juridiskās personas sniedz datus par to īpašumā (valdījumā) esošo kara upuru kapsētu un atsevišķu kapuvietu, lai tos iekļautu Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.2. apakšpunktā sniegto informāciju par likumprojekta spēkā stāšanās termiņu, jo likumprojektā ir paredzēts, ka tas stāsies spēkā 2025. gada 1. februārī. Ja tiek norādīts konkrēts spēkā stāšanās datums, tad anotācijā ir jāsniedz pamatojums. Tāpat ir sniedzama informācija par pārejas noteikumos paredzēto (anotācijā "Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā").
 

-

Saistībā ar administratīvās atbildības regulējumu projekta anotācijā ir tikai pārrakstīts projekta 7. un 8. pants. Neatkārtojot iepriekš atzinumā izteiktos apsvērumus, projekta anotācijā ir jāietver vismaz: 1) administratīvo pārkāpumu satura raksturojums, ietverot norādes uz korespondējošajām normām (t. i., projekta vai citu tiesību aktu vienībām, par kuru pārkāpumiem ir paredzēta administratīvā atbildība), 2) pilnvērtīgs, sistēmisks, viegli uztverams un argumentēts administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums; 3) soda veida un apmēra izvēles pamatojums; 4) amatpersonu, kuras veiks administratīvā pārkāpuma procesu, izvēles apsvērumi.

Ievērojot minēto, lūdzam papildināt projekta anotāciju.
 

-

Anotācijā ir sniegta informācija, ka Latvijai ir noslēgti starptautiskie līgumi par kara upuru apbedījumu vietu saglabāšanu, t.i. Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā, Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par karā kritušo personu apbedījumiem. Par abu minēto līgumu tehnisko izpildi ir atbildīga Brāļu kapu komiteja. Līgumos ir noteikts, ka katra Puse pēc saviem ieskatiem un ar otrās Puses piekrišanu var veikt savas valsts apbedījumu, kas atrodas otras Puses teritorijā, pārapbedīšanas, ierīkošanas, uzturēšanas u.c. darbus. Patlaban normatīvajos aktos nav noteikta kārtība, kādā būtu saskaņojami Krievijas vai Vācijas puses šādi izteiktie lūgumi. Lūdzam sniegt anotācijā detalizētu skaidrojumu un pamatojumu, kā likumprojekts atrisina attiecīgo problēmu. Likumprojektā nav ietverts regulējums, kas paredzētu noteiktas darbības, ja Latvijai ir noslēgts kāds starptautisks līgums.

-

Lūdzam precizēt sniegto informāciju, kādi tieši  pienākumi tiek noteikti fiziskajām un juridiskajām personām, kuru īpašumā (valdījumā) ir kara upuru kapsēta vai atsevišķa kapuvieta. Tāpat lūdzam sniegt informāciju, vai tas rada papildu administratīvo slogu un finanšu slogu (anotācijas 2.3. un 2.4.apakšpunkts).

-

Lūdzam sniegt informāciju, vai Kara upuru apbedījumu reģistra uzturēšanai (izveidošanai) ir nepieciešami finanšu līdzekļi. Papildus anotācijā nav sniegta informācija, vai attiecīgais reģistrs  jau ir izveidots (lūdzam precizēt arī anotācijas 1. sadaļu un 7. sadaļu (atbilstības izmaksas)).
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 4. sadaļu, ka nepieciešams izstrādāt grozījumu Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā un Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumu Nr. 61 "Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru", kas paredzēs jaunu apgrūtināto teritoriju iekļaušanu Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā.

-

Ja tiek izstrādāts likumprojekts, tajā var būt ietverts pilnvarojums (deleģējums) Ministru kabinetam izdot noteikta satura Ministru kabineta noteikumus. Pirmkārt, ir jāapsver, vai šāds pilnvarojums vispār ir vajadzīgs, vai nepieciešamo regulējumu nevar ietvert pašā likuma tekstā. Ja tomēr nolemts izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, tad anotācijas 4. sadaļā raksta pamatojumu šādai izvēlei, kā arī apraksta jauno Ministru kabineta noteikumu saturisko ietvaru. Papildus tam, ja likumprojektā tiek ierakstīts šāds deleģējums, ir lietderīgi jau šajā stadijā rūpīgi apdomāt, kā precīzi formulēt regulējamo jautājumu loku. Nereti tas ir noteikts pavirši, tādēļ vēlāk, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, nepieciešamās lietas nav iespējams iekļaut projektā, jo to neparedz deleģējuma saturiskais tvērums. Savukārt, ja regulējamo jautājumu loks formulēts pārāk plaši, tad deleģējumu vēlāk nav iespējams izpildīt, un noteikumu saturs neatbilst deleģējumam (sk. Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā). Anotācijā ir jāiekļauj informācija par pilnvarojuma būtību, proti, pilnvarojuma mērķa, satura un apjoma izklāsts. Pirms pilnvarojuma ietveršanas normatīvā akta projektā būtībā ir nepieciešams konstatēt izstrādājamo noteikumu galvenos regulējamos jautājumus (piemēram, kas ietilpst "kārtībā", kādus procesa posmus nepieciešams regulēt). Citiem vārdiem sakot, jāspēj izveidot attiecīgā noteikumu projekta satura rādītāju, galveno tēžu sarakstu.
Līdz ar to lūdzam atbilstoši Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju sanāksmes 2020. gada 22. oktobra protokolā Nr. 2. paredzētajam aizpildīt anotācijas 4. sadaļu ar informāciju, vai pilnvarojošā norma ir izvērtēta atbilstoši Satversmes tiesas noteiktai metodei, kā arī skaidrot likumdevēja dotā pilnvarojuma apjomu.
 

-

Lūdzam attiecīgo informāciju minēt anotācijas 4.1.1.apakšpunktā.

-

Anotācijas 1. sadaļā ir sniegta informācija, ka Latvijai ir noslēgti starptautiskie līgumi par kara upuru apbedījumu vietu saglabāšanu, t.i. Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā, Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par karā kritušo personu apbedījumiem. Lūdzam aizpildīt anotācijas 5. sadaļu, sniedzot informāciju par likumprojekta atbilstību starptautiskajām saistībām.


 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība"  7. punktam sākotnējās ietekmes izvērtēšanas procesā ievēro normatīvos aktus par sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā, nodrošinot mērķtiecīgu sabiedrības līdzdalību un, ja iespējams, izvērtēšanā iesaistot to sabiedrības grupu pārstāvjus, kuras ietekmēs projekts, vai šo sabiedrības grupu intereses pārstāvošās biedrības un nodibinājumus. Arī saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta septīto daļu un 48. panta otro daļu valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību; tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart. 
Līdz ar to lūdzam sniegt informāciju, vai ir apzināts visas sabiedrības mērķgrupas, kas ir minētas anotācijas 2. un 7. sadaļā, viedoklis un tās atbalsta likumprojektā paredzēto. Tāpat ir sniedzama informācija vai projektu atbalsta Brāļu kapu komiteja un pašvaldības. 

 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā anotācijā ir jāsniedz informācija, kā projekts ietekmēs katru no mērķgrupām – tieši vai netieši, kāds ir mērķgrupas lielums (ja to ir iespējams novērtēt), kā arī jebkādu citu skaidrojošu informāciju par mērķgrupu. Ņemot vērā minēto, lūdzam būtiski precizēt anotācijas 7. sadaļu, jo nav sniegta informācijā kā likumprojekts ietekmēs katru institūciju. Tāpat lūdzam precizēt anotācijas 7.1. apakšpunktu, jo likumprojekts ir attiecināms arī uz pašvaldību policiju, Valsts policiju,  Brāļu kapu komiteju, Kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisiju, pašvaldībām, Valsts zemes dienestu.
Papildus lūdzam aizpildīt anotācijas 7.2., 7.3. un 7.4. apakšpunktu, sniedzot informāciju, vai attiecīgajām institūcijām administratīvais slogs palielināsies, samazināsies vai paliks nemainīgs. Vēršam uzmanību, ka publiskai pārvaldei slogu aprēķina sākot no 1 euro. Likumprojekts paredz virkni veicamo darbību, kā arī var radīt atbilstības izmaksas (finanšu slogu).

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 8.1.13.apakšpunktu, jo projektam saistībā ar Kara upuru apbedījumu reģistrā ietveramo informāciju būs ietekme uz personas datiem.

-

Ierosinām pirms vārdiem "reģistra pārzini" svītrot vārdus "kara upuru", jo panta pirmajā daļā ir minēts turpmākais reģistra saīsinājums.

-

Lūdzam aizpildīt attiecīgo apakšpunktu saistībā ar Kara upuru apbedījumu reģistru.
 

-