Atzinums

Lai uzlabotu veselības aprūpi, likumprojektā jānosaka skaidrs mērķis – vismaz 6% no IKP. Šis finansējuma līmenis ir būtisks, jo:
1) Latvijas iedzīvotāju veselība atpaliek no ES vidējā – zemāka dzīvildze un īsāks veselīgi nodzīvoto gadu skaits.
2) Investīcijas veselībā uzlabo ārstēšanas pieejamību un kvalitāti.
3) Valdība jau ir apņēmusies pakāpeniski palielināt finansējumu, kā noteikts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs un valdības deklarācijā.
4) Skaidrs mērķis sekmēs investīcijas un inovācijas medicīnā, uzlabojot pacientu ārstēšanas iespējas.
6% no IKP veselībai ir nepieciešams solis Latvijas iedzīvotāju labklājībai.

Veselības aprūpes vispārējās valdības sektora [Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulas (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (Dokuments attiecas uz EEZ) A pielikuma 2.113. punkta izpratnē] finansējums veido vismaz sešus procentus no iekšzemes kopprodukta. Finansējums nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā, izņemot to finansējumu, kas piešķirts uz noteiktu laiku specifiskam mērķim.

Uzskatām, ka jābūt skaidri noteiktām likumā lietotās terminoloģijas robežām un ka tās skaidri jānosaka tiesību aktā, lai nošķirtu iestāžu kompetences no pakalpojumu finansēšanas. Konkrētais likumprojekta 15. pants attiecas nevis uz iestāžu kompetences jomām, bet gan uz finanšu līdzekļu likumīgu novirzīšanu konkrētiem un kontrolējamiem/pārbaudāmiem mērķiem.
Skrīningu var uzskatīt par profilakses sastāvdaļu līdz ar to nevar piekrist likumprojekta autoriem, ka vēža skrīnings būtu jāizdala atsevišķi tikai tādēļ, ka SPKC organizē skrīningu, bet NVD to īsteno. Nedrīkst izdalīt vienu no daudziem skrīninga veidiem Latvijā, jo tas rada nepareizu priekšstatu par Fonda līdzekļu izmantošanu citu skrīningu (ne tikai vēža) apmaksāšanā un vienlaikus rada neskaidrību par citu skrīniga veidu finansēšanu. 
Šobrīd jēdziena “medicīniski profilaktiski pakalpojumi” izpratne ir neskaidra:
1)  sākotnēji likumprojektā Veselības ministrija pauda viedokli, ka valsts organizētais vēža skrīnings ir medicīniski profilaktisko pakalpojumu sastāvdaļa (to apliecina saskaņošanai nodotā likumprojekta redakcija: “15. pants e) medicīniski profilaktiski pakalpojumi, tajā skaitā valsts organizētā vēža skrīninga īstenošana”);
2) savukārt pēc likumprojekta saskaņošanas viedoklis krasi mainās – precizētajā redakcijā netieši tiek pausts, ka valsts organizētais vēža skrīnings nav medicīniski profilaktisko pakalpojumu sastāvdaļa (to apliecina precizētā redakcija: “15. pants e) medicīniski profilaktiskiem pakalpojumiem un valsts organizētā vēža skrīninga īstenošanai”).
Izprotot problemātiku un to, ka šis jautājums var skart divu iestāžu – SPKC un NVD (Fonda) - funkcijas, kā arī valsts budžeta līdzekļu sadalījumu starp tām, būtiski ir precīzi un nepārprotami noteikt finansējuma izmantošanu visu medicīniski profilaktisko pakalpojumu nodrošināšanai.
Jāpatur prātā, ka profilakse aptver plašu pasākumu klāstu slimību novēršanai, to agrīnai atklāšanai (laicīga slimības diagnoze) un dzīves kvalitātes saglabāšanai.

e) medicīniski profilaktiski pakalpojumi;