Atzinums

Lūdzam papildināt rīkojuma projekta anotāciju ar skaidrojumu par to, kā kāds no šā brīža Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā ietvertā starpgabala definīcijas kritērijiem iestājas konkrētajos faktiskajos apstākļos (izskaidrot tiesību normas interpretācijas ceļu kontekstā ar starpgabala kā jēdziena mērķi, kādā ir konstatēts, ka konkrētais nekustamais īpašums ir starpgabals). Rīkojuma projekta anotācijā sniegts skaidrojums, ka, ņemot vērā, ka nekustamajam īpašumam piekļuve šobrīd nav nodrošināta, zemes vienībai piekļuvi nav iespējams nodrošināt vispār (arī nākotnē). Ņemot vērā, ka "nav nodrošināta piekļuve" un "nevar nodrošināt piekļuvi" ir divi dažādi apstākļi, lūdzam skaidrot tiesību normas interpretācijas ceļu - kā, secinot, ka piekļuve šobrīd nav nodrošināta, no tā izriet secinājums, ka to arī nav iespējams nodrošināt. 

No projekta virzītāja izziņā sniegtā skaidrojuma izriet, ka nekustamajam īpašumam nodrošināt piekļuvi nav lietderīgi un valstij finansiāli izdevīgi, no kā izriet konstatējums, ka piekļuvi nekustamajam īpašumam nodrošināt nevar (kaut gan no faktiskās situācijas ir redzams, ka nekustamajam īpašumam ir piekļuve pašvaldības ceļam - tāda pati, kā kaimiņa zemesgabalam, kurš vēlas iegūt īpašumā rīkojuma projektā minēto zemi). Kā rezultātā nekustamais īpašums atbilst Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā ietvertajai starpgabala definīcijai un nekustamais īpašums ir pārdodams par nosacītu cenu.

Tieslietu ministrija no sniegtā skaidrojuma negūst pārliecību, ka konkrētajā gadījumā nekustamā īpašuma pārdošana par nosacītu cenu valstij būs finansiāli izdevīgāks risinājums par tā pārdošanu izsolē (kurā var piedalīties ikviens kaimiņa īpašuma īpašnieks un ikviens sabiedrības loceklis), kas ir Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktais primārais mantas pārdošanas veids, kas savukārt vērsts uz Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. panta 2. punktā noteiktā pienākuma izpildi (valsts pienākums mantu atsavināt par iespējami augstāku cenu).

Tieslietu ministrijas ieskatā, par tiesību akta projekta saturu, tiesību akta un rīcības atbilstību normatīvajiem aktiem ir atbildīgs projekta virzītājs izskatīšanai Ministru kabinetā. Līdz ar to arī virzītājs ir atbildīgs par to, vai rīkojuma projekta anotācijā tiek sniegts tāds skaidrojums, no kura būtu iespējams pārliecināties par attiecīgu valsts lēmumu un rīcības motivāciju. Tāpat projekta virzītājs ir atbildīgs, ka izvēlētais nekustamā īpašuma atsavināšanas veids ir izdevīgākais valstij.
 

-