Atzinums

Projekta ID
24-TA-1244
Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
23.08.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Iebildums
Lūdzam izvērtēt un precizēt anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija) (turpmāk – Direktīva 2023/1791) prasību pārņemšanu, ņemot vērā turpmāk minēto:
1) lūdzam tabulā norādīt, kur ir pārņemts Direktīvas 2023/1791 14. panta 2. punkts, kā arī 18. panta 2. un 3. punkts. Ja attiecīgās prasības nav pārņemtas projektā, aicinām norādīt, kur prasības ir pārņemtas vai arī kur un kādā termiņā prasības tiks pārņemtas;
2) lūdzam tabulā ietvert informāciju par to, kur un kā pārņemtas Direktīvas 2023/1791 14.-16., kā arī 18. panta prasības attiecībā uz aukstumapgādi, ņemot vērā, ka tās, šķiet, nav pārņemtas projektā;
3) lūdzam izvērtēt un precizēt vai papildināt tabulā norādītās projekta vienības, kur pārņemtas attiecīgas Direktīvas 2023/1791 vienības, vai arī sniegt pamatotu skaidrojumu. Piemēram, Direktīvas 2023/1791 14. panta 1. punkts un 15. panta 1. punkts varētu būt pārņemts arī citviet projektā (piemēram, projekta 1. punktā ietvertajā noteikumu 5.1. apakšpunktā);
4) lūdzam tabulā vai anotācijas 1.3. sadaļā ietvert skaidrojumu, kā tieši Direktīvas 2023/1791 15. panta 3. punkts ir pārņemts tabulā minētajās noteikumu vienībās, it īpaši ņemot vērā, ka attiecīgajās vienībās ir pārņemts 15. panta 1. punkts;
5) lūdzam Direktīvas 2023/1791 vienības un korespondējošās projekta (noteikumu) vienības izdalīt detalizētāk, lai pēc iespējas precīzāk varētu izsekot, kur ir pārņemta katra direktīvas prasība. Piemēram, aicinām tabulā atsevišķi izdalīt Direktīvas 2023/1791 16. panta 1. punkta un 2. punkta pārņemšanu. Papildus norādām, ka 16. panta 1. punkts, šķiet, varētu būt pārņemts arī projekta 1. punktā izteiktajā noteikumu 5. punktā;
6) lūdzam izvērtēt un par Direktīvā 2023/1791 ietvertajām dalībvalsts rīcības brīvības normām (sk., piemēram, 18. panta 1. un 2. punktu) papildināt tabulas aili par rīcības brīvības izmantošanu, sniedzot skaidrojumu, kā un kādēļ rīcības brīvība izmantota;
7) Direktīvas 2023/1791 15. panta 1. punkts tajā ietverto prasību (sk. arī 14. panta 1. punktu) attiecina tieši uz daudzdzīvokļu ēkām un daudzfunkcionālās ēkām, kuru siltumapgāde vai aukstumapgāde tiek nodrošināta no centrāla avota vai no centralizētas siltumapgādes vai centralizētas aukstumapgādes sistēmas. Aicinām skaidrot, kā minētā prasība ir pārņemta projektā. Ja nepieciešams, aicinām precizēt projektu;
8) aicinām skaidrot, kā projekta 1. punktā izteiktajā noteikumu 5. punktā pārņemta Direktīvas 2023/1791 15. panta 1. punktā ietvertā norāde uz individuālu skaitītāju izmantošanu katrā ēkas vienībā (sal. sk. projekta 1. punktā izteikto noteikumu 5.1. apakšpunktu). Proti, aicinām skaidrot, vai noteikumu 5. punktā izmantotais formulējums "atsevišķi katrai dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupai" atbilst minētajam direktīvas termina tvērumam un attiecīgi ir atbilstošs, lai sasniegtu attiecīgās direktīvas prasības mērķi;
9) aicinām tabulā sniegt skaidrojumu, kur ir pārņemtas vai plānots pārņemt citas Direktīvas 2023/1791 prasības, kas netiek pārņemtas projektā, lai sniegtu pēc iespējas pilnīgāku informāciju par Direktīvas 2023/1791 prasību pārņemšanu;
10) ņemot vērā, ka tabulā nepieciešams norādīt projekta vienību, kurā pārņemta attiecīgā Direktīvas vienība, aicinām B aili aizpildīt, izmantojot šādu pierakstu: "projekta 1. punkts (noteikumu 5. punkts)".
 
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
5. Daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā patērēto siltumenerģiju uzskaita atsevišķi katrai dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupai. Patērētās siltumenerģijas uzskaitē izmanto attālināti nolasāmus individuālus siltumenerģijas patēriņa skaitītājus, individuālus siltuma maksas sadalītājus katram sildelementam vai siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu, izmantojot tiešsaistē periodiski fiksētus siltumnesēja caurplūdes un apkures cauruļvadu virsmu temperatūras datus (turpmāk – siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma),  izņemot,  ja minēto ierīču uzstādīšana nav tehniski iespējama vai nav ekonomiski pamatota. Individuālie siltumenerģijas patēriņa skaitītāji un siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma, izmantojot tiešsaistē periodiski fiksētus siltumnesēja caurplūdes un apkures cauruļvadu virsmu temperatūras datus, atbilst metroloģiskajām prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par mērījumu vienotību, bet individuālie siltuma maksas sadalītāji atbilst prasībām, kas noteiktas standartā LVS EN 834+AC:2021 "Siltumenerģijas patēriņa noteicēji dzīvokļa apsildes radiatoriem. Ierīces ar elektroenerģijas avotu". 
Iebildums
Direktīvas 2023/1791 15. panta 1. punkts paredz:
"Daudzdzīvokļu ēkās un daudzfunkcionālās ēkās, kuru siltumapgāde vai aukstumapgāde tiek nodrošināta no centrāla avota vai no centralizētas siltumapgādes vai centralizētas aukstumapgādes sistēmas, uzstāda individuālos skaitītājus, kas mēra siltumenerģijas vai aukstumapgādes enerģijas vai mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, ja tas ir tehniski iespējami un izmaksu ziņā lietderīgi tādā nozīmē, ka tas ir samērīgi attiecībā pret potenciālo enerģijas ietaupījumu. 
Ja individuālu skaitītāju izmantošana katrā ēkas vienībā nav tehniski iespējama vai nav izmaksu ziņā lietderīga, siltumenerģijas patēriņa mērīšanai izmanto individuālus siltummaksas sadalītājus, ar kuriem mēra siltumenerģijas patēriņu katrā radiatorā, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav pierādījusi, ka šādu siltummaksas sadalītāju uzstādīšana nebūtu izmaksu ziņā lietderīga. Tādos gadījumos var apsvērt alternatīvas izmaksu ziņā lietderīgas metodes siltumenerģijas patēriņa uzskaitei. Katra dalībvalsts skaidri nosaka un publicē vispārējos kritērijus, metodes un procedūras, lai noteiktu, pie kādiem to uzskata par tehniski neiespējamu vai izmaksu nelietderīgu."

Lūdzam izvērtēt un precizēt projektu vai sniegt pamatotu skaidrojumu par to, kā projekta 1. punktā izteiktais noteikumu 5. punkts atbilst minētajai direktīvas prasībai, īpaši 15. panta 1. punkta otrajai daļai, tostarp skaidrojot, kas noteikumu 5. punktā domāts ar "minētajām ierīcēm". Proti, no direktīvas normas, šķiet, izriet, ka siltummaksas sadalītājus var izmantot tikai tad, ja individuālu skaitītāju izmantošana nav tehniski iespējama vai nav izmaksu ziņā lietderīga, savukārt citas alternatīvas izmaksu ziņā lietderīgas metodes siltumenerģijas patēriņa uzskaitei var apsvērt tad, ja dalībvalsts ir pierādījusi, ka šādu siltummaksas sadalītāju uzstādīšana nebūtu izmaksu ziņā lietderīga. No noteikumu 5. punkta, šķiet, attiecīgā siltumenerģijas patēriņa uzskaites veidu piemērojamā secība neizriet, bet gan visi varianti paredzēti kā vienlīdz izmantojamas alternatīvas. Turklāt, ja ar "minētajām ierīcēm" domāti visi trīs varianti, tad no normas varētu arī secināt, ka var neuzstādīt nevienu no variantiem, ja minēto ierīču uzstādīšana nav tehniski iespējama vai nav ekonomiski pamatota.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu konsolidētā versija
5. Daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā patērēto siltumenerģiju uzskaita atsevišķi katrai dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupai. Patērētās siltumenerģijas uzskaitē izmanto attālināti nolasāmus individuālus siltumenerģijas patēriņa skaitītājus, individuālus siltuma maksas sadalītājus katram sildelementam vai siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu, izmantojot tiešsaistē periodiski fiksētus siltumnesēja caurplūdes un apkures cauruļvadu virsmu temperatūras datus (turpmāk – siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma),  izņemot,  ja minēto ierīču uzstādīšana nav tehniski iespējama vai nav ekonomiski pamatota. Individuālie siltumenerģijas patēriņa skaitītāji un siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma, izmantojot tiešsaistē periodiski fiksētus siltumnesēja caurplūdes un apkures cauruļvadu virsmu temperatūras datus, atbilst metroloģiskajām prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par mērījumu vienotību, bet individuālie siltuma maksas sadalītāji atbilst prasībām, kas noteiktas standartā LVS EN 834+AC:2021 "Siltumenerģijas patēriņa noteicēji dzīvokļa apsildes radiatoriem. Ierīces ar elektroenerģijas avotu". 
Iebildums
Lūdzam anotācijā pamatot, kādēļ projektā nepieciešams norādīt obligāti piemērojamo Latvijas nacionālo standartu, kā arī lūdzam norādīt, vai standarts ir latviski tulkots. Aicinām arī izvērtēt, vai norādīts korekts standarta nosaukums (sal. sk. https://www.lvs.lv/lv/products/149656). Ja nepieciešams, aicinām to precizēt.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu konsolidētā versija
14. Individuālajiem siltuma maksas sadalītājiem un individuālajiem siltumenerģijas patēriņa skaitītājiem, kas uzstādīti pirms 2021. gada 1. janvāra un nav attālināti nolasāmi, līdz 2027. gada 1. janvārim nodrošina attālinātu nolasāmību vai aizstāj tos ar attālināti nolasāmiem individuāliem siltuma maksas sadalītājiem, individuāliem siltumenerģijas patēriņa skaitītājiem vai siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu.
Iebildums
Direktīvas 2023/1791 16. pants paredz: "1.   Direktīvas 14. un 15. panta nolūkā jaunuzstādīti skaitītāji un siltummaksas sadalītāji ir attālināti nolasāmas ierīces. Piemēro tehniskās iespējamības un izmaksu lietderības nosacījumus, kas izklāstīti 15. panta 1. punktā. 2. Līdz 2027. gada 1. janvārim skaitītājus un siltummaksas sadalītājus, kas nav attālināti nolasāmi, bet ir jau uzstādīti, dara attālināti nolasāmus vai aizstāj ar attālināti nolasāmām ierīcēm, izņemot gadījumus, ja attiecīgā dalībvalsts ir pierādījusi, ka tas nav izmaksu ziņā lietderīgi."
Lūdzam izvērtēt un anotācijā skaidrot:
1) vai un kā korekti un pilnībā projektā pārņemts Direktīvas 2023/1791 16. panta 2. punkts (kontekstā ar 1. punktu), ņemot vērā, ka tajā ietverta norāde tieši un tikai uz skaitītājiem un siltummaksas sadalītājiem, savukārt projekta 4. punktā izteiktajā noteikumu 14. punktā beigās ietverta norāde arī uz siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu. Proti, lūdzam skaidrot, vai minētās direktīvas prasības tvērumā ietilpst arī projektā minētā siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma;
2) Direktīvas 2023/1791 16. panta 1. punkta 2. teikuma, kā arī 16. panta 2. teikuma beigu daļas "izņemot gadījumus, ja attiecīgā dalībvalsts ir pierādījusi, ka tas nav izmaksu ziņā lietderīgi" pārņemšanu. Saistībā ar minēto aicinām skaidrot, vai projektā ietvertais regulējums nav stingrāks, nekā paredz attiecīgā direktīvas prasība.

Attiecīgi lūdzam sniegt skaidrojumus anotācijā. Ja nepieciešams, lūdzam precizēt projektu.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu konsolidētā versija
17. Šo noteikumu 15. punkts stājas spēkā 2025. gada 12. oktobrī.
Iebildums
Direktīvas 2023/1791 39. panta otrā daļa paredz, ka konkrētas direktīvas vienības, tostarp 14.-16. pantu, kā arī 18. pantu piemēro no 2025. gada 12. oktobra. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un skaidrot, kādēļ atlikta spēkā stāšanās (proti, 2025. gada 12. oktobrī) paredzēta tikai noteikumu 15. punktā ietvertajai prasībai. Lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt projektu, nosakot arī citu vienību vai visa projekta atliktu spēkā stāšanos vai piemērošanu, un vai nu precizēt projektu vai sniegt pamatotu skaidrojumu, īpaši kontekstā ar anotācijā ietverto skaidrojumu, ka "jaunuzstādītiem skaitītājiem jābūt attālināti nolasāmiem atbilstoši 2012. gada 25. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK [turpmāk - Direktīva 2012/27/ES] 9.c panta pirmajai daļai no 2020. gada 25. oktobra".

Citastarp vēršam uzmanību, ka, ja projektā faktiski ir pārņemtas Direktīvas 2012/27/ES prasības, nepieciešams papildināt anotācijas 5.1. sadaļu un 5.4. sadaļas 1. tabulu ar informāciju par Direktīvas 2012/27/ES prasību pārņemšanu projekta konkrētās vienībās.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Anotācija (ex-ante)
1.1. Pamatojums
Priekšlikums
Aicinām anotācijā skaidrot, kuru Ēku energoefektivitātes likuma 4. panta otrajā daļā ietverto pilnvarojuma punktu un kā tieši izpilda projekta 1. punktā izteiktais noteikumu 5.1. apakšpunkts un ar to saistītais regulējums attiecībā uz pienākumu daudzdzīvokļu mājā uzstādīt individuālos skaitītājus, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, izņemot, ja tas nav tehniski iespējams vai ekonomiski pamatoti.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Anotācija (ex-ante)
1.1. Pamatojums
Priekšlikums
Aicinām tehniski precizēt anotācijā ietverto skaidrojumu atbilstoši piedāvātajai redakcijai vai citādi korekti precizēt skaidrojumu. 
Piedāvātā redakcija
Direktīvas 2023/1791 16. pantā noteikta prasība, ka līdz 2027. gada 1. janvārim skaitītājus, kas nav attālināti  nolasāmi, bet ir jau uzstādīti, dara attālināti nolasāmus vai aizstāj ar attālināti nolasāmām ierīcēm. Visiem jaunuzstādītiem skaitītājiem jābūt attālināti nolasāmiem atbilstoši 2012. gada 25. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK 9.c panta pirmajai daļai no 2020. gada 25. oktobra.
8.
Anotācija (ex-ante)
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
Priekšlikums
Ņemot vērā, ka anotācijas 4.1. sadaļā ietverta informācija nevis par saistīto tiesību akta projektu, bet gan šī projekta izstrādes pamatojumu un jau ir ietverta anotācijas 1.1. sadaļā, aicinām to svītrot.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Noteikumu konsolidētā versija
5.1. Daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā uzstāda individuālos skaitītājus, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, izņemot, ja to uzstādīšana nav tehniski iespējama vai nav ekonomiski pamatota attiecībā pret potenciālo enerģijas ietaupījumu. Individuālo skaitītāju, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, uzstādīšanas tehnisko un ekonomisko pamatojumu izvērtē dzīvojamās mājas pārvaldītājs.
Priekšlikums
Projekta 1. punktā izteiktajā noteikumu 5.1. apakšpunktā paredzēts, ka individuālo skaitītāju, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, uzstādīšanas tehnisko un ekonomisko pamatojumu izvērtē dzīvojamās mājas pārvaldītājs. Atšķirībā no noteikumu 7. punkta, nav paredzēta un noteikumu pielikumā ietverta metodika, kas pārvaldītājam jāizmanto, lai izvērtētu individuālo skaitītāju uzstādīšanas tehnisko un ekonomisko pamatojumu. Aicinām izvērtēt un skaidrot, vai nav nepieciešams veidot līdzīgu regulējumu kā noteikumu 7. punktā un 1.-3. pielikumā, citastarp skaidrojot, vai Direktīvas 2023/1791 15. panta 1. punkta pēdējais teikums ("Katra dalībvalsts skaidri nosaka un publicē vispārējos kritērijus, metodes un procedūras, lai noteiktu, pie kādiem to uzskata par tehniski neiespējamu vai izmaksu nelietderīgu.") nav piemērojams attiecībā arī uz karstā ūdens patēriņa individuālo skaitītāju uzstādīšanu. Ja nepieciešams, lūdzam precizēt projektu.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Noteikumu konsolidētā versija
5.1. Daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā uzstāda individuālos skaitītājus, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, izņemot, ja to uzstādīšana nav tehniski iespējama vai nav ekonomiski pamatota attiecībā pret potenciālo enerģijas ietaupījumu. Individuālo skaitītāju, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, uzstādīšanas tehnisko un ekonomisko pamatojumu izvērtē dzīvojamās mājas pārvaldītājs.
Priekšlikums
Lūdzam izteikt 5.1. apakšpunktu kā atsevišķu noteikumu punktu. Papildus lūdzam pārdomāt tā novietojumu, jo šobrīd tas sistēmiski un saturiski neiederas starp noteikumu 5. un 6. punktu.
Piedāvātā redakcija
-
11.
Noteikumu konsolidētā versija
7. Individuālu siltuma maksas sadalītāju un individuālu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzstādīšanas ekonomisko pamatojumu izvērtē dzīvojamās mājas pārvaldītājs atbilstoši individuālu siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas ekonomiskā pamatojuma aprēķināšanas metodikai (1. pielikums), individuālu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzstādīšanas ekonomiskā pamatojuma aprēķināšanas metodikai (2. pielikums), un  siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas uzstādīšanas ekonomiskā pamatojuma aprēķināšanas metodikai (3. pielikums). Individuālu siltuma maksas sadalītāju, individuālu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju vai siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas uzstādīšana ir ekonomiski pamatota, ja, piemērojot Valsts kases tīmekļvietnē publicēto pēdējā pieejamā ceturkšņa attiecīgo diskonta likmi ilgtermiņa ieguldījumu patiesās vērtības noteikšanai saimnieciskās darbības veidam "Nekustamais īpašums (vispārīgi)", neto tagadnes vērtība 10 gadu atmaksāšanās periodam ir pozitīva. 
Priekšlikums
Vēršam uzmanību, ka projekta 2. punktā izteiktajā noteikumu 7. punkta sākumā iztrūkst norādes uz siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu.
Piedāvātā redakcija
-