Atzinums

Informējam, ka noteikumu projektā iekļautās izmaiņas ietekmēs Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas un to ieviešanai nepieciešams finansējums. Tādējādi anotācijas 3.sadaļas 2.ailes 1., 1.1., 2. un 2.1. rindas būtu jāpapildina ar skaitli 13 068.
Vienlaikus lūdzam papildināt sadaļu “Cita informācija” ar šādu informāciju :”Nepieciešamais finansējums izmaiņu ieviešanai Valsts ieņēmumu dienesta informāciju sistēmās tiks nodrošināts Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” piešķirto līdzekļu ietvaros (13 068 euro)”.
 

-

Saskaņā ar likumā "Par nodokļiem un nodevām" 15.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto, nodokļu maksātāju vispārīgais pienākums ir iesniegt nodokļu administrācijai elektroniska dokumenta veidā šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos. Nodokļu maksātāji, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas elektroniska dokumenta veidā, izmanto Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.  
Likumā "Par nodokļiem un nodevām" nav paredzēti izņēmumi, kad nodokļa maksātāji varētu iesniegt nodokļu vai informatīvās deklarācijas papīrā formā, arī praksē Valsts ieņēmumu dienests šobrīd gandrīz nesaņem papīrā formā iesniegtos dokumentus no darba devējiem ar ziņām par darba ņēmēju pieņemšanu.
Arī Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" 2.punktā noteikts, ka ziņas par darba ņēmējiem un šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētos ziņojumus par obligātajām iemaksām Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
Līdz ar to Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.1.apakšpunktā nav nepieciešams dublēt minēto noteikumu 2.punktā noteikto regulējumu un atkārtoti noteikt, ka ziņas par darba ņēmējiem ir iesniedzamas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā. 
Mūsu ieskatā Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.1. apakšpunkta redakcijā attiecībā par ziņu par personās darba uzsākšanu sniegšanas termiņu, ja ziņas tiek sniegtas papīra formā, ir novecojusi un būtu precizējama.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt noteikumu projekta 8.1.apakšpunkta redakciju.
 

“8.1. par personām, kuras uzsāk darbu, – ne vēlāk kā vienu stundu, pirms persona uzsāk darbu, bet ne ātrāk kā mēnesi pirms persona uzsāk darbu;”.

Saskaņā ar Fizisko personu reģistra likumu ir izveidota un uzturēta vienota fizisko personu reģistrācijas un uzskaites sistēma – Fizisko personu reģistrs, kuras pārzinis un turētājs ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Atbilstoši minētā likuma 11.panta pirmās daļas 24.punktam Fizisko personu reģistrā par personu iekļauj ziņas par personas miršanu.
Savukārt atbilstoši Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 7.pantam šīs ziņas minētajā reģistrā iekļauj jeb aktualizē dzimtsarakstu iestāde, kas saskaņā ar minētā likuma 3.panta otro daļu ir pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa un Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība ārvalstī.

Ievērojot minēto, aicinām izvērtēt iespēju pilnveidot tiesību normas redakciju.

Ja Fizisko personu reģistrā aktualizētās ziņas migrē uz Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu, un ir izstrādāts tehniskais risinājums, kas ļautu bez manuālas datu apstrādes iegūt informāciju par personas/darba ņēmēja miršanas faktu, tad tiesību norma būtu precizējama, piemēram, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz Fizisko personu reģistrā iekļautajām ziņām par personas miršanu, reģistrē darba ņēmēja statusa zaudēšanu (ziņu kods – 29) ar darba ņēmēja miršanas datumu.

Savukārt, ja Valsts ieņēmumu dienests iegūst informāciju par personas miršanas faktu no citas iestādes nevis no Fizisko personu reģistra un/vai nav izstrādāts tehniskais risinājums, kas ļautu bez manuālas datu apstrādes iegūt informāciju par darba ņēmēja miršanas faktu, tad lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par to, kā iecerēta informācijas apmaiņa starp Valsts ieņēmumu dienestu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kā arī citām valsts iestādēm. Papildus lūdzam skaidrot, kas ir šīs “citas valsts iestādes”, ņemot vērā, ka atbilstoši Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 3.panta trešajai daļai miršanas faktu reģistrē dzimtsarakstu nodaļas, kuras ir pašvaldību nevis valsts iestādes.
 

-

Fizisko personu reģistra likuma pārejas noteikumu 1.¹ punktā ir noteikts, ka līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos Latvijas Republikas normatīvajos aktos terminam "Iedzīvotāju reģistrs" atbilst termins "Fizisko personu reģistrs".
Ievērojot minēto, aicinām pārskatīt, vai nebūtu veicami grozījumi noteikumu 10.punktā, aizstājot tajā ietverto terminu “Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrs” ar terminu “Fizisko personu reģistrs”.

Papildus jānorāda, ka saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 2.panta otrās daļas 7.punktu atbilstoši kompetencei ziņas Fizisko personu reģistrā iekļauj un aktualizē arī Valsts ieņēmumu dienests.
Atbilstoši minētā likuma 8.panta septītajai daļai Valsts ieņēmumu dienests iekļauj un aktualizē Fizisko personu reģistrā ziņas par šā likuma 4.panta pirmās daļas 2.punkta "d" apakšpunktā minēto personu, t.i., ārzemnieku, kuram ir tiesiska saikne ar Latviju, uz kuras pamata veidojas vai ir izveidojušās savstarpējas tiesības un pienākumi nekustamā īpašuma, komercdarbības, veselības, nodokļu, pabalstu un izglītības jomā.
Atbilstoši konceptuālajam ziņojumam par fizisko personu reģistru (kas atbalstīts ar Ministru kabineta 2016.gada 11.augusta rīkojumu Nr.439) šāds risinājums, kas paredz, ka Fizisko personu reģistrā datus iekļaus gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, gan citas iestādes, kas sniedz pakalpojumus ārvalstniekiem (tostarp, Valsts ieņēmumu dienests), tika izvēlēts, lai:
- izveidotu vienotu fizisko personu uzskaiti, kas nodrošina vienkopus pieejamu aktuālo informāciju par personām;
- nodrošinātu, ka visas ziņas ir pieejamas vienā informācijas sistēmā, kura ir pieejama visām iestādēm;
- nodrošinātu pilnīgu aktuālo informāciju par personām;
- nodrošinātu iespēju iestādēm izmantot visu Fizisko personu reģistra informāciju savu funkciju nodrošināšanai, samazinot administratīvo slogu informācijas iegūšanai no pašas personas un citām iestādēm, tādējādi uzlabojot darba produktivitāti;
- uzkrātu vienu un to pašu informāciju vairākās valsts informācijas sistēmās.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 6.panta pirmo daļu, iekļaujot Fizisko personu reģistrā ziņas par personu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde tai piešķir automātiski ģenerētu individuālu personas kodu, aicinām pārskatīt normā ietverto regulējumu, proti, vai, ievērojot ar Fizisko personu reģistra likumu veiktās izmaiņas fizisko personu vienotajā reģistrēšanas kārtībā, ir iespējamas situācijas, ka darba ņēmējam tiek piešķirts tikai Valsts ieņēmumu dienesta unikāls reģistrācijas numurs, un informācija par šādu darba ņēmēju no Valsts ieņēmumu dienesta puses netiek reģistrēta Fizisko personu reģistrā.
Ja ziņas par darba ņēmēju no Valsts ieņēmumu dienesta puses tomēr tiek iekļautas Fizisko personu reģistrā, aicinām izvērtēt, vai šajā gadījumā nebūtu normatīvajā regulējumā jāatrunā, ka turpmāk darba devējs izmanto Fizisko personu reģistrā darba ņēmējam piešķirto personas kodu.

-

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 5.punktu nodokļu administrācija ir Valsts ieņēmumu dienests un tā izveidotas institūcijas, pašvaldības domes ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, ja tās paredzētas konkrētajos likumos.
Tā kā attiecībā uz valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu pārbaudi nodokļu kontroli veiks konkrēta nodokļu administrācija, t.i., Valsts ieņēmumu dienests, tad attiecīgi aicinām izvērtēt iespēju 30.7.apakšpunktā terminu “nodokļu administrācijā” aizstāt ar terminu “Valsts ieņēmumu dienests”. Jo pretējā gadījumā, gramatiski normu tulkojot, no tās izriet, ka Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumā par nodokļu kontroles uzsākšanu var tikt norādītas arī pašvaldības kā nodokļu administrācijas konstatētās neatbilstības.

Vienlaikus jānorāda, ka, izstrādājot nodokļu kontroles regulējumu, tika plānots, ka tā būs līdzīga nodokļu revīzijai (auditam). Proti, abos nodokļu administrācijas pārbaudes gadījumos nodokļu maksātājam sākotnēji tiek dota iespēja labprātīgi nodokļu administrācijas konstatētās neatbilstības novērst.
Proti, saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.panta piekto daļu nodokļu maksātājs, attiecībā uz kuru ir uzsākta nodokļu kontrole, tiek aicināts 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas novērst nodokļu administrācijas konstatētās neatbilstības. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 18.panta pirmās daļas 10.punktu un 33.² panta otro daļu Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas rakstveidā informē nodokļu maksātāju par tās veikšanu, un nodokļu maksātājs, saņemot nodokļu administrācijas paziņojumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu ir tiesīgs līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai iesniegt nodokļu deklarācijas.
Ja nodokļu maksātājs līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai precizē iesniegtās nodokļu deklarācijas, novēršot konstatēto nodokļu nenomaksas risku, nodokļu revīziju (auditu) neuzsāk un uzsākto administratīvo lietu izbeidz (sk. Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē https://www.vid.gov.lv/lv/nodoklu-parbaudes-veidi ietverto skaidrojumu).
Tādējādi aicinām izvērtēt, vai nav nepieciešams 30.punktā ietvert arī gadījumu, kad darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem pārskata mēnešiem var precizēt, saņemot nodokļu administrācijas paziņojumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu.
Ja šīs gadījums, piemēram, izriet no noteikumu 3.punkta, tad būtu izvērtējams, vai nav nepieciešams vieglākas uztveramības nolūkos vienkopus noteikumos uzskaitīt tos gadījumus, kad precizējama Valsts ieņēmumu dienestā sniegtā nepilnīgā vai kļūdainā informācija, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumu par nodokļu kontroles uzsākšanu vai paziņojumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu.

-