Atzinums

Esam iepazinušies ar precizēto tiesību aktu un precizēto anotācijas pielikumu. Novērtējam acīmredzami apjomīgo ekspertu darbu, kas ieguldīts uzlabojot to, īpaši attiecībā uz izmaksu un ieguvumu izvērtējumu. Vienlaikus, iepazīstoties ar anotācijā ietverto izmaksu un ieguvumu analīzi, vēlamies vērst uzmanību uz vairākiem būtiskiem aspektiem.
Pozitīvi vērtējam, ka aktualizētais mākoņpakalpojumu cenu salīdzinājums jau daudz tuvāk kā iepriekšējais atspoguļo reālo tirgus situāciju, un no tajā ietvertajiem datiem skaidri redzams, ka bez subsīdiju vai ES fondu ietekmes LVRTC piedāvājums ir dārgākais no salīdzinātajiem risinājumiem. No izmaksu un ieguvumu analīzes redzams šāds izmaksu salīdzinājums gadā:
Amazon – 172 754 EUR
Azure – 143 956 EUR
LVRTC – 195 480 EUR
LVRTC ar ES fonda subsīdiju izmaksu samazinājumu  – 42 777 EUR
Tet – 99 321 EUR
Files.fm – 57 739 EUR

No šiem datiem ir secināms, ka bez publiskā atbalsta LVRTC izmaksu ziņā nav konkurētspējīgs, un salīdzinājumā ar citu pretendentu piedāvājumu tas ir vairākas reizes dārgāks. Šis ir būtisks secinājums, kas, mūsu ieskatā, būtu atklāti jāņem vērā, izvērtējot turpmāko valsts investīciju un atbalsta politiku IKT infrastruktūrā, kā arī godīgas konkurences aspektus. Ņemot vērā minēto, aicinām izvērtēt sekojošos jautājumus:

Pirmkārt, ja analīze acīmredzami parāda, ka bez valsts atbalsta LVRTC ir būtiski dārgāks risinājums, rodas pamatots jautājums, vai no publisko līdzekļu efektīvas izmantošanas viedokļa nebūtu lietderīgāk investēt valsts vajadzībām izmantojamā infrastruktūrā pie komersanta, kurš jau pašlaik sniedz Mākoņu skaitļošanas pakalpojumus EIS iepirkumu sistēmā, kura izmaksu bāze jau šobrīd ir zemāka. Proti, vai, ņemot vērā salīdzinājumā redzamo cenu līmeni, ieguldījumi komersanta infrastruktūrā valsts vajadzībām, ja tā pakalpojumi atbilst kiberdrošības prasībām atbilstoši normatīvo aktu regulējumam, ilgtermiņā nenodrošinātu lielāku ietaupījumu un labāku izmaksu efektivitāti nekā līdzvērtīgs atbalsts infrastruktūrai, kuras pakalpojumi bez subsīdijām tirgū ir visdārgākie?

Otrkārt, no analīzes redzams, ka aprēķini ir veidoti pēc salīdzinoši statiska pieņēmuma – it kā viena un tā pati resursu konfigurācija tiktu izmantota nemainīgi piecu gadu periodā. Praktiskā mākoņskaitļošanas lietojumā šāda pieeja neatspoguļo realitāti. Mākoņplatformu galvenā priekšrocība ir tieši elastība – iespēja:
- mainīt procesoru veiktspējas klases atkarībā no slodzes;
- izvēlēties atšķirīgus disku tipus un veiktspējas līmeņus;
- īslaicīgi palielināt vai samazināt resursus;
- optimizēt izmaksas atbilstoši faktiskajam patēriņam un sistēmu dzīves cikla vajadzībām.
Pašreizējā analīzē šie ieguvumi faktiski nav novērtēti, tādēļ rodas iespaids, ka ir salīdzināta tikai “statiska izvietošana 1:1”, nevis pilnvērtīga mākoņpakalpojumu izmantošana ar visām to ekonomiskajām un tehnoloģiskajām priekšrocībām;

Treškārt, izmaksu un ieguvumu izvērtējumā joprojām nav atrodams pilnvērtīgs dažādu mākoņplatformu funkcionalitātes salīdzinājums. Izmaksu salīdzināšana pati par sevi nav pietiekama, ja netiek salīdzināts arī pakalpojuma sniegšanas modelis, izpildes ātrums un pašapkalpošanās iespējas. Piemēram, praksē ir zināms, ka atsevišķos gadījumos pie LVRTC nepieciešamo resursu izveide notiek manuāli, pēc iesnieguma iesniegšanas, un var aizņemt 1–2 nedēļas. Vienlaikus resursu samazināšana vai izmaiņu veikšana nav automātiska, jo nav pieejama šāda funkcionalitāte. Tādēļ būtu svarīgi saprast, kā šādas atšķirības ir ņemtas vērā kopējā izmaksu, efektivitātes un funkcionalitātes izvērtējumā.

Ceturtkārt, dokumentā nav skaidri novērtēts jautājums par pakalpojumu pieejamību un ģeogrāfisko rezervācijas līmeni. Ja infrastruktūras rezervācija tiek nodrošināta vienā ģeogrāfiskā lokācijā vai ierobežotā lokācijā, rodas jautājums, vai tas ir uzskatāms par pilnvērtīgu augstas pieejamības un darbības nepārtrauktības risinājumu. Tas ir īpaši aktuāli, ņemot vērā 2025.–2026. gadā pieredzētās avārijas valsts nozīmes sistēmās, kas radījušas ne tikai tiešus ekonomiskos zaudējumus, bet arī reputācijas riskus. Līdz ar to būtu nepieciešams skaidrojums, kā ir vērtēta ģeogrāfiskā noturība, avārijas atjaunošanas spēja un pakalpojumu pieejamības līmeņi starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem.

Piektkārt, attiecībā uz projektā paredzēto Datu vēstniecības koncepta pilotēšanu, vēlamies norādīt, ka, piemēram, SIA Tet jau šobrīd var nodrošināt šāda koncepta praktisku testēšanu, izmantojot infrastruktūru, kas izvietota Vācijā. Šādu pilotu būtu iespējams uzsākt ļoti īsā termiņā,aptuveni nedēļas laikā, kas dotu iespēju ātri un izmaksu ziņā efektīvi pārbaudīt konceptā paredzēto funkcionalitāti, drošības prasības un darbības nepārtrauktības scenārijus. Mūsu ieskatā šāda pieeja ļautu samazināt gan ieviešanas laiku, gan izmaksas, vienlaikus balstoties uz jau pieejamu un praktiski izmantojamu infrastruktūru.

Noslēgumā vēlamies uzsvērt, ka aktualizētā analīze jau ir nozīmīgs solis pārskatāmākai izmaksu salīdzināšanai, jo tā daudz skaidrāk nekā iepriekš parāda tirgus realitāti. Tieši tādēļ ir jo svarīgāk, lai secinājumi no šīs analīzes tiktu konsekventi piemēroti arī lēmumu pieņemšanā – īpaši jautājumos par publisko investīciju lietderību, konkurences neitralitāti, pakalpojumu funkcionalitātes salīdzināmību un tehnoloģisko noturību.
Būsim pateicīgi par skaidrojumu par iepriekš minētajiem jautājumiem un atbilstoši veiktiem precizējumiem. Esam gatavi kopā ar nozares pārstāvjiem iesaistīties turpmākā diskusijā, lai kopīgi rastu valsts interesēm ekonomiski efektīvākos un tehnoloģiski piemērotākos risinājumus.
 

VARAM pateicas par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pozitīvo vērtējumu par aktualizēto izmaksu un ieguvumu analīzi un sniedz skaidrojumu par sniegtajiem iebildumiem, skaidrojot vairākus būtiskus aspektus, kas ietekmē izmaksu salīdzinājuma interpretāciju:1) Saskaņā ar MK 2025. gada 14. oktobra noteikumiem Nr. 606 "Valsts datu apstrādes mākoņa noteikumi" (turpmāk – VDM noteikumi), VDAA kā valsts mākoņdatošanas pakalpojumu platformas pārzinis veic brokera funkciju – centralizēti konsultē un koordinē valsts iestādēm nepieciešamā mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēja izvēles un piegādes pārvaldības procesu (VDM noteikumu 3.5. apakšpunkts).Informējam, ka investīcijas komersanta risinājumā nav un arī netiks veiktas. Investīcijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk – LVRTC) infrastruktūrā tika veiktas, pamatojoties uz deleģējuma līgumu* kā ieguldījums valsts datu centrā un turpinājās  tikai kā valsts datu apstrādes mākoņa dalībnieka statusā esošam pakalpojuma sniedzējam.______________________________*līgums noslēgts saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 5.panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, un pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, 40.panta pirmo daļu, 45.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2019.gada 9.jūlija rīkojumu Nr.344 ”Par ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanas un par valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveidošanu, uzturēšanas un darbības nodrošināšanas deleģēšanu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.Brokera funkcijas ietvaros iestāde, kurai nepieciešams mākoņdatošanas pakalpojums, tiks novirzīta izmantot saimnieciski izdevīgākā mākoņdatošanas pakalpojuma sniedzēja pakalpojumus, tostarp, ja saimnieciski izdevīgākais risinājums būs komersanta sniegtais pakalpojums, vienlaikus ievērojot, ja drošības institūcijas nenosaka ierobežojums par attiecīgās sistēmas izvietošanas prasībām, kas ierobežotu to atrašanos komersantu risinājumos. Turklāt VDM noteikumu 2. punkts skaidri nosaka, ka noteikumi neierobežo valsts mākoņdatošanas platformas lietotāja tiesības izmantot privātpersonu nodrošinātus mākoņdatošanas pakalpojumus, ja tie atbilst normatīvajiem aktiem kiberdrošības jomā. Līdz ar to nav nepieciešams "aizstāvēt" vienu pakalpojumu sniedzēju – izmaksu salīdzinājums anotācijā kalpo kā pamatojums mākoņmigrācijas atbalstam kopumā, bet konkrēto pakalpojuma sniedzēju katrai iestādei noteiks Brokeris, iestāde, kurai nepieciešami šie mākoņdatošanas pakalpojumi un kompetentās drošības iestādes, ņemot vērā visus lietderīguma un drošības kritērijus.Attiecībā uz LVRTC pakalpojuma cenu ar ES fonda subsīdiju samazinājumu (42 777 EUR/gadā) – lūdzam pievērst uzmanību tam, ka Projekta anotācijas pielikumā “Izmaksu un ieguvumu analīze”, ir norādīts šāds paskaidrojums: “Valsts datu apstrādes mākoņa dalībnieks – ar ES fonda finansējumu IKT infrastruktūrā, līdz ar to pakalpojuma cenā, sniedzot to citām valsts iestādēm, nevar tikt iekļautas izmaksas par ieguldījumiem IKT infrastruktūrā, kas iegādātas ar minēto ES finansējumu”. Līdz ar to šī zemākā pakalpojuma cena ir ekonomiski un juridiski pamatota, nevis mākslīga subsīdija, attiecīgi valsts var izmantot savu IKT infrastruktūru sistēmu izmitināšanai.2) Izmaksu un ieguvumu analīzē izmantotais Tīmekļvietņu vienotās platformas (TVP)  piemērs ir indikatīvs references gadījums, kas nodrošina salīdzināmību starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem vienlīdzīgos apstākļos. Mākoņplatformu elastīguma priekšrocību novērtēšana atsevišķai iestādei ir tieši VDAA Brokera uzdevums – konkrēti izvērtēt, kurš pakalpojuma sniedzējs konkrētās iestādes patēriņa profilam nodrošina vislabāko izmaksu optimizāciju. Projekta pasē paredzētais migrācijas atbalsts iestādēm tieši ietver šādu individualizētu pieeju ar Brokera starpniecību.3) Skatīt šo atbildi kopsakarā ar atbildi uz 2. jautājumu. Izmaksu un ieguvumu analīze anotācijā atbilst izmantotajam vienkāršotajam modelim, kas paredzēts tiesību akta pamatojumam, nevis pilnvērtīgam tirgus salīdzinājumam, izmantojot standartizējamus un salīdzināmus parametrus starp salīdzinātajiem pakalpojumu sniedzējiem. Pakalpojumu funkcionalitātes, izpildes ātruma un pašapkalpošanās iespēju izvērtēšana ir daļa no Brokera procesa, ko VDAA veiks, vērtējot katras iestādes vajadzības. Ja SIA TET uzskata, ka to funkcionalitāte ir būtiski augstāka nekā LVRTC, tam ir iespēja to pierādīt Brokera procesā, vēršoties pie VDAA ar konkrētu piedāvājumu. Anotācijā atspoguļotais salīdzinājums pamatojas uz piedāvājumu sniedzēju datiem, kas iesniegti par vienādiem parametriem salīdzināmības nolūkos.4) Skatīt šo atbildi kopsakarā ar atbildēm uz 2. un 3. jautājumu. Izmaksu un ieguvumu analīzē izmantotais TVP piemērs ir indikatīvs references gadījums, kas nodrošina salīdzināmību starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem vienlīdzīgos apstākļos.  IS pieejamību nosaka MK 25.06 2025. noteikumi Nr. 397 “Minimālās kiberdrošības prasības” un salīdzinātie mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji ir vienlīdzīgi spējīgi nodrošināt nepieciešamo pieejamības līmeni. 5) VARAM novērtē SIA TET ieinteresētību Datu vēstniecības risinājuma izstrādē un vienlaikus informē, ka šī projekta darbības ietvaros Datu vēstniecības risinājuma 1. kārtas mērķis ir noteikt izmitināšanas vietu un veidu, tai skaitā drošības un izmaksu aspektus, izstrādāt dokumentāciju un veikt testa sistēmas pārbaudi. Konkrēta pakalpojumu sniedzēja un izmitināšanas atrašanās vietas izvēle tiks veikta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un pamatojoties uz Projekta gaitā izstrādāto dokumentāciju un atziņām. Tas nozīmē, ka SIA TET dalība šajā procesā nav izslēgta – to noteiks izvērtēšanas procedūra, nevis projekta pase.Vienlaikus VARAM skaidro, ka saskaņā ar Publisko iepirkuma likuma vispārīgo mērķi jebkurš publisks pakalpojuma līgums par atlīdzību būtu slēdzams, piemērojot atklātu konkurenci. Tomēr attiecībās starp divām valsts pārvaldes iestādēm pastāv dažādi izņēmumi, kas pieļauj iepirkuma procedūras nepiemērošanu.Šajā gadījumā mākoņdatošanas pakalpojumu lietotājs ir iestāde, kura izmanto citas iestādes (mākoņdatošanas pakalpojuma pārzinis), kas ir valsts datu apstrādes mākoņa pakalpojumu sniedzējs, pakalpojumus, tāpēc šajā gadījumā Publisko iepirkumu likums nav piemērojams, jo saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54. panta pirmo daļu iestādes sadarbojas, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus.