Projekta ID
25-TA-3014Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Pro-Police Latvia"
Atzinums iesniegts
26.01.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Biedrība “Pro police” ir izskatījusi Finanšu ministrijas (turpmāk - FM) atkārtoto ziņojumu 25-TA-3014 un izziņu. Biedrība nesaskaņo piedāvāto risinājumu un uztur spēkā iepriekš paustos iebildumus.
Iepazīstoties ar FM sagatavoto izziņu, esam konstatējuši, ka atsevišķi argumenti ir pretrunīgi un maldinoši.
FM izziņā apgalvo, ka reformas rezultātā paredzētā sūdzību un strīdu izskatīšana vienā iestādē nodrošinās gan vienotu praksi, gan ērtāku procesu patērētājiem. Tas mazinās birokrātiju, paātrinās lietu izskatīšanu un stiprina sabiedrības uzticēšanos finanšu sistēmas pārraudzībai kopumā. Apvienojot uzraudzības funkcijas vienā institūcijā, tiek nodrošināta valsts pārvaldes racionalizācija, samazinot funkciju pārklāšanos un administratīvās kapacitātes sadrumstalotību.
Informatīvajā ziņojumā ir norādīts, ka patērētāju sūdzību izskatīšana ir PTAC ekskluzīvā kompetencē. Tātad šobrīd jau ir viena institūcija, kas šo funkciju nodrošina. Līdz ar to nav saprotams, kāds tieši ieguvums no reformas šajā aspektā ir sagaidāms. Faktiski viena un tā pati funkcija tiek pārcelta no vienas iestādes uz citu. Lūgums FM skaidrot, kas tiek saprasts ar sūdzību un strīdu izskatīšanu vienā iestādē, ja tas jau šobrīd tiek nodrošināts, it sevišķi ņemot vērā, ka strīdi ir skatāmi atsevišķā kārtībā.
Tāpat kā iepriekš vēršam uzmanību, ka pastāv sekojoši būtiski riski: vieni un tie paši faktiskie pārkāpumi līdzīgos apstākļos var tikt kvalificēti atšķirīgi; sodu apmērs un veids var atšķirties atkarībā no institūcijas interpretācijas; tirgus dalībniekiem nebūs iespējams prognozēt savas rīcības tiesiskās sekas.
Tas ir pretrunā tiesiskās noteiktības principam, kas izriet no Satversmes 1. panta un Eiropas Savienības tiesību vispārējiem principiem.
Ziņojumā nav pietiekami analizēts, vai Latvijas Bankai tiks piešķirtas identiskas, plašākas vai šaurākas sodīšanas pilnvaras nekā PTAC, kā tiks noregulēta administratīvā atbildība gadījumos, kad pārkāpums aptver vairākas jomas (patērētāju tiesības, negodīga komercprakse, NILLTPFN).
Papildus tam pārejas perioda regulējums nav juridiski pietiekami precizēts, kas var novest pie procesuāliem strīdiem un administratīvo sodu atcelšanas tiesvedībā.
Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka informatīvais ziņojums pašreizējā redakcijā nav atbalstāms no sodīšanas un sankciju piemērošanas viedokļa, un pirms turpmākas virzības nepieciešams detalizēti pārstrādāt administratīvās atbildības un sankciju piemērošanas regulējumu.
Iepazīstoties ar FM sagatavoto izziņu, esam konstatējuši, ka atsevišķi argumenti ir pretrunīgi un maldinoši.
FM izziņā apgalvo, ka reformas rezultātā paredzētā sūdzību un strīdu izskatīšana vienā iestādē nodrošinās gan vienotu praksi, gan ērtāku procesu patērētājiem. Tas mazinās birokrātiju, paātrinās lietu izskatīšanu un stiprina sabiedrības uzticēšanos finanšu sistēmas pārraudzībai kopumā. Apvienojot uzraudzības funkcijas vienā institūcijā, tiek nodrošināta valsts pārvaldes racionalizācija, samazinot funkciju pārklāšanos un administratīvās kapacitātes sadrumstalotību.
Informatīvajā ziņojumā ir norādīts, ka patērētāju sūdzību izskatīšana ir PTAC ekskluzīvā kompetencē. Tātad šobrīd jau ir viena institūcija, kas šo funkciju nodrošina. Līdz ar to nav saprotams, kāds tieši ieguvums no reformas šajā aspektā ir sagaidāms. Faktiski viena un tā pati funkcija tiek pārcelta no vienas iestādes uz citu. Lūgums FM skaidrot, kas tiek saprasts ar sūdzību un strīdu izskatīšanu vienā iestādē, ja tas jau šobrīd tiek nodrošināts, it sevišķi ņemot vērā, ka strīdi ir skatāmi atsevišķā kārtībā.
Tāpat kā iepriekš vēršam uzmanību, ka pastāv sekojoši būtiski riski: vieni un tie paši faktiskie pārkāpumi līdzīgos apstākļos var tikt kvalificēti atšķirīgi; sodu apmērs un veids var atšķirties atkarībā no institūcijas interpretācijas; tirgus dalībniekiem nebūs iespējams prognozēt savas rīcības tiesiskās sekas.
Tas ir pretrunā tiesiskās noteiktības principam, kas izriet no Satversmes 1. panta un Eiropas Savienības tiesību vispārējiem principiem.
Ziņojumā nav pietiekami analizēts, vai Latvijas Bankai tiks piešķirtas identiskas, plašākas vai šaurākas sodīšanas pilnvaras nekā PTAC, kā tiks noregulēta administratīvā atbildība gadījumos, kad pārkāpums aptver vairākas jomas (patērētāju tiesības, negodīga komercprakse, NILLTPFN).
Papildus tam pārejas perioda regulējums nav juridiski pietiekami precizēts, kas var novest pie procesuāliem strīdiem un administratīvo sodu atcelšanas tiesvedībā.
Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka informatīvais ziņojums pašreizējā redakcijā nav atbalstāms no sodīšanas un sankciju piemērošanas viedokļa, un pirms turpmākas virzības nepieciešams detalizēti pārstrādāt administratīvās atbildības un sankciju piemērošanas regulējumu.
Piedāvātā redakcija
-
