Atzinums

Vēršam uzmanību, ka par tiesību akta projektu 23-TA-3313: Par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND īstenošanas gaitu Finanšu ministrija savā 2025.gada 13.marta atzinumā izteica iebildumu, ka: “Šobrīd saskaņošanas procesā esošā likumprojekta “Par atkrastes vēja parku Latvijas jūras ūdeņos un Latvijas – Igaunijas ceturto starpsavienojumu” (23-TA-1030) (turpmāk – ELWIND likumprojekts) ietvaros tā izstrādātājs ir skaidrojis, ka konkrētā atkrastes vēja parka attīstīšana ir plānota bez komercdarbības atbalsta (skat., piemēram, ELWIND likumprojekta aktuālās izziņas 97.punktu, kurā Ekonomikas ministrija ir norādījusi, ka “Skaidrojam, ka attīstītājs atkrastes vēja parka būvniecību, ekspuatāciju un demontāžu īstenos no saviem privātiem līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta.”). Tomēr no informatīvā ziņojuma projekta ir secināms, ka ELWIND atkrastes vēja parka projekta īstenošanai potenciāli varētu tikt apsvērta kādu komercdarbības atbalsta mehānismu ieviešana (skat., piemēram, informatīvā ziņojuma projekta 5. un 6.lpp. veiktos konsultanta secinājumus, ka “[..] Ernest and Young ieskatā ir izsverams divvirzienu līgums par cenu starpību, kas nodrošinātu zemākas finansējuma izmaksas, nosakot ierobežojumus valsts atbalsta apjomam konkrētam periodam [..]” un “[..] Lai palielinātu ELWIND projekta ekonomiskos ieguvumus, nepieciešams [..] padarīt ELWIND projekta izsoli pievilcīgāku, atbalstot pieslēguma izbūvi un izvērtējot atbilstošākā valsts atbalsta instrumenta ieviešanu.”). Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam informatīvā ziņojuma projektu tam piemērotā vietā papildināt ar informāciju, ka gadījumā, ja ELWIND projekta īstenošanai tiks plānoti kādi komercdarbības atbalsta mehānismi, tie tiks izstrādāti un ieviesti atbilstoši komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam, nepieciešamības gadījumā pirms to ieviešanas tos saskaņojot ar Eiropas Komisiju, kā arī informatīvā ziņojuma projektā norādīt, ka atbilstoši papildinājumi tiks veikti arī ELWIND likumprojektā.”
Ievērojot iepriekš minēto, kā arī ņemot vērā, ka informatīvajā ziņojumā (6.lpp.) ir minēts, ka “Informatīvais ziņojums Par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND īstenošanas gaitu paredz, ka pie šī brīža atkrastes vēja enerģijas attīstībai nelabvēlīgās situācijas un ieviesta valsts atbalsta mehānisma, Ekonomiskais ieguvums Latvijai no ELWIND projekta būvniecības un ekspluatācijas posma pārsniegtu aplēsto nepieciešamo valsts atbalsta apjomu, ja palielinātu lokālās komponentes apjomu, attīstot vismaz vienu atkrastes vēja enerģijas parkus apkalpojošo ostu Latvijā vai piesaistot atkrastes vēja parku komponenšu ražotājus, kā arī attīsta ūdeņraža un no tā atvasināto produktu ražošanu Latvijā”, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju, ka, ieviešot šādus atbalsta pasākumus, tie tiks izstrādāti un īstenoti atbilstoši komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam, nepieciešamības gadījumā pirms to ieviešanas tos saskaņojot ar Eiropas Komisiju.

-

Ņemot vērā, ka Līguma par Eiropas savienības darbību 107.panta nosacījumi, t.sk. par atbalsta pasākumu paziņošanu Eiropas Komisijai, ja vien atbalsta pasākums netiek ieviests, saskaņā ar kādu no vispārējā grupu atbrīvojuma no paziņošanas prasībām regulām, ir jāievēro attiecībā uz jebkādu publisko finansējumu, t.sk. arī uz dalībvalstu nacionālajām subsīdijām, lūdzam precizēt informāciju, kas norādīta pie ūdeņraža izsoļu mehānisma informatīvā ziņojuma 39. un 40.lpp., svītrojot informāciju: “Izmantojams dalībvalstu nacionālajām subsīdijām, nepakļaujoties sarežģītai valsts atbalsta saskaņošanai ar Eiropas Komisiju” un “Latvijai šī pieeja var nodrošināt iespēju atbalstīt ūdeņraža ražošanas projektus bez ilgstošām administratīvām procedūrām, kas parasti nepieciešamas valsts atbalsta programmu apstiprināšanai ES līmenī.”

-

Ņemot vērā, ka, ieviešot plānotos pasākumus, tiek plānoti dažādu valsts atbalsta pasākumu, t.sk. jaunu atbalsta programmu izstrāde, lūdzam informatīvo ziņojumu papildināt ar atrunu, ka atbildīgās ministrijas, plānojot atbalsta pasākumus, tos izvērtēs komercdarbības atbalsta kontekstā un nepieciešamības gadījumā piemēros atbilstošu komercdarbības atbalsta regulējumu.
 

-

Ievērojot informatīvajā ziņojuma sniegto informāciju par nepieciešamību piesaistīt ES fondu un privātā sektora finansējumu, aicinām attiecīgi papildināt informatīvā ziņojuma sadaļu “Ieviešana un tālākās rīcības” ar informāciju par nepieciešamo/plānoto tālāko rīcību attiecībā uz finansējuma piesaisti ziņojumā minētajiem mērķiem, norādot, ka finansējums ziņojumā paredzēto Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības rīcības virzienu un prioritāro pasākumu īstenošanai netiks pieprasīts no valsts budžeta, bet tiks vērtētas iespējas tos īstenot ES fondu un tam paredzētā nacionālā līdzfinansējuma ietvaros.
Vienlaikus attiecībā uz Kohēzijas politikas (turpmāk – KP) fondiem, vēršam uzmanību, ka bez atsevišķiem šobrīd jau plānotajiem pasākumiem,  kas minēti informatīvajā ziņojumā, šobrīd ES fondu finansējums nav garantējams esošās KP fondu programmas 2021.-2027. gadam ietvaros, tāpat nav garantējams konkrēts finansējums apjoms vai sadalījums nākamā plānošanas perioda ietvaros.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 14. un 49.lpp. lietotos jēdzienus "publiskā vai privātās publiskās partnerības iepirkumam" un "publiskā un privātā-publiskā iepirkuma". Šobrīd nav skaidrs, kas ar tiem tiek apzīmēts - privātais iepirkums (ko veic privātpersonas), publiskais iepirkums (ko veic publiskie pasūtītāji) un/vai publiskā un privātā partnerība (kas ir atsevišķi regulēta procedūra un ko veic publiskie pasūtītāji). 

-

Lūdzam precizēt, cik regulāri Ekonomikas ministrija informēs par progresu Nacionālās enerģētikas un klimata padomes Rūpniecības darba grupu (informatīvā ziņojuma 52.lpp. 2 punkts).

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 31.lpp. tekstu "Investīcijas: Energoefektivitātes un AER projektos investēto līdzekļu apjoms sasniedz vismaz 500 miljonus euro līdz 2030. gadam.". Šobrīd nav skaidrs vai ir plānots sasniegt  500 miljonu euro gadā līdz 2030.gadam, vai arī plānots sasniegt kumulatīvo investīciju apjomu 500 miljoni euro laika periodā no X.gada līdz 2030.gadam.

 

-

Informatīvā ziņojuma 14.lpp. pie Mērķis 2 ir norādīts "Izveidot CCS infrastruktūru, līdz 2027. gadam pieņemt lēmumu par CO₂ transportēšanas un uzglabāšanas risinājumu, lai uzsāktu darbību 2032. gadā".
Savukārt informatīvā ziņojuma 18.lpp. ir norādīts "Infrastruktūras izveide līdz 2027. gadam, īpaši attiecībā uz CO₂ transportēšanas un noglabāšanas sistēmām, ir kritiska, lai izpildītu 2030. gada mērķus un novērstu kavēšanos rūpniecības dekarbonizācijā."
Lūdzam pārbaudīt vai nav nepieciešami precizējumi informatīvā ziņojuma tekstā, jo vienā teikumā paredz tikai lēmuma pieņemšanu par infrastruktūras izbūvi līdz 2027.gadam, bet otrā teikumā jau paredz, ka infrastruktūra 2027.gadā jau būs izveidota.

-

Lūdzam pārbaudīt, vai informatīvā ziņojuma 15.lpp. norādītā informācija ir korekta, jo tiek prognozēts, ka plānotās darbības veicinās iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas nešķiet loģiski: "Veicināt reģionālo inovāciju atbalsta programmu un centru attīstību un specializāciju kādā no neto nulles emisiju tehnoloģiju attīstības jomām, izejot no vietējām kompetencēm (izglītības un pētniecības iestādes, rūpniecības uzņēmumi, akseleratori, utt.) un resursu potenciāla, piemēram, Latgalē vai Zemgalē bioekenomikas (biodegvielu) jomā, Kurzemē vēja enerģijas un ūdeņraža tehnoloģiju jomā, lai tādējādi veicinātu iedzīvotāju skaita samazināšanos reģionos un radītu jaunu tautsaimniecības sektoru attīstību un līdz ar to ienākumu bāzes pieaugumu."

-

Lūdzam pārskatīt informatīvo ziņojumu un izlabot gramatiskās kļūdas, piemēram, 11.,18., 22., 35., 41. un 50.lpp.

-