Atzinums

Likumprojekta 2. pants paredz veikt grozījumus Likuma 28.¹ panta pirmās daļas 2. punkta “d“ apakšpunktā, aizstājot vārdus "var norādīt patiesos labuma guvējus un apliecināt" ar vārdiem "ir norādījusi visus patiesos labuma guvējus un apliecina". Ievērojot to, ka jau ar Likumprojekta 1. pantu ir noteikts, ka turpmāk zemes varēs iegūt, ja tiks norādīti arī patiesā labuma guvēji un Likuma 28.¹ panta pirmajā daļā jau ir noteikts, ka zemi var iegūt Likuma 28. panta pirmajā daļā norādītie subjekti, no Likuma būtu svītrojams 28.¹ panta pirmās daļas 2. punkta “d“ apakšpunkts.

Izslēgt no Likumprojekta 2. panta otro daļu “aizstāt pirmās daļas 2. punkta "d" apakšpunktā vārdus "var norādīt patiesos labuma guvējus un apliecināt" ar vārdiem "ir norādījusi visus patiesos labuma guvējus un apliecina".

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (22-TA-3386) (turpmāk – Likumprojekts) 1. pants nosaka, ka likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (turpmāk – Likums) 28. panta pirmās daļas 3. punkta “a” apakšpunkts papildināms pēc vārda “dalībnieki” ar vārdiem “un patiesie labuma guvēji”, kā arī tā paša panta pirmās daļas 3. punkta “b” apakšpunktā vārdus “fiziskās vai juridiskās personas ir no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus” jāaizstāj ar vārdiem “un patiesie labuma guvēji ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Šveices Konfederācijas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Kapitāla plūsmu liberalizācijas kodeksa valsts vai tādas valsts rezidenti, ar kuru Latvijas Republika ir noslēgusi starptautisku līgumu”.
Ja Likumprojekts tiek pieņemts piedāvātajā redakcijā, zemi var iegūt īpašumā tikai tāda Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība, kā arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī, Šveices Konfederācijā vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrēta kapitālsabiedrība, ja izpildās nosacījumi – ir zināmi visi dalībnieki un visi patiesā labuma guvēji, kuriem turklāt visiem ir jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem, citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu, Šveices Konfederācijas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu pilsoņiem.
No minētā izriet, ja Latvijā reģistrētai kapitālsabiedrībai nav iespējams noskaidrot patiesā labuma guvēju, tad šāda kapitālsabiedrība saskaņā ar Likumu var iegūt īpašumā zemi tikai ievērojot šā Likuma 29. pantā noteiktos ierobežojumus un 30. pantā noteiktajā kārtībā. Kā viens no Likuma 29. pantā noteiktajiem ierobežojumiem ir liegums iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, izņemot nogabalus, kuros paredzēta apbūve atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam.
Pieņemot Likumprojektu esošajā redakcijā, tas var radīt Conexus Baltic Grid nākotnē apgrūtinājumu iegūt īpašumā zemes, kas nepieciešamas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Conexus Baltic Grid akcionāru struktūra ir pārāk sadrumstalota, kas ir veidojusies vēsturiski [1], proti:
1) 68,46% pieder AS “Augstsprieguma tīkls”;
2) 29,06% pieder “MM Infrastructure Investments Europe Limited”;
3) 2,48% kopā pieder vairāk kā 4800 mazākumakcionāriem (fiziskām un juridiskām personām).
            Akcionāru rezidences valstis ir dažādas, tostarp, piemēram, pastāv iespēja, ka kāds no mazākumakcionāriem sev piederošas nebūtiska skaita akcijas atsavina par labu kādai fiziskai personai, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Šveices Konfederācijas un Ekonomiskās sadarbības vai attīstības organizācijas dalībvalsts pilsonis. Normatīvie akti neliedz personām savstarpēji noslēgt šādus darījumus un Conexus Baltic Grid nav likumiskas iespējas ietekmēt šādu darījumu īstenošanu.
            Jau šobrīd Komercreģistrā ir izdarīta atzīme, ka Conexus Baltic Grid patiesā labuma guvējus noskaidrot nav iespējams. Conexus Baltic Grid ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un tai liela daļa no piederošiem infrastruktūras objektiem šķērso lauksaimniecības un meža teritorijas. Līdz ar to, ja Conexus Baltic Grid būs nepieciešams iegūt īpašumā zemes iepriekš minētajās teritorijās, var pastāvēt situācija, ka tā nevarēs tās iegūt, jo neizpildās prasība par patiesā labuma guvējiem.
              Ņemot vērā, ka Conexus Baltic Grid ir valsts kapitālsabiedrības meitas sabiedrība Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē un Conexus Baltic Grid ir nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība saskaņā ar Nacionālās drošības likumu, Likuma 28. panta pirmā daļa būtu papildināma ar jaunu punktu, kas noteiktu, ka zemi var iegūt īpašumā Latvijā reģistrēta kapitālsabiedrība, kurā vairāk kā puse no visām kapitāldaļām pieder publiskas personas kapitālsabiedrībai vai valsts kapitālsabiedrībai.


[1] Conexus Baltic Grid ir izveidota 2017. gadā akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” (turpmāk – Latvijas Gāze) reorganizācijas ceļā. Savukārt Latvijas Gāze, kura līdz 1997. gadam bija valsts uzņēmums, tika privatizēta un privatizācijas procesa rezultātā akcionāru struktūra tika sadrumstalota, kuru veido daudzi mazākumakcionāri. Reorganizējot Latvijas Gāzi, par Conexus Baltic Grid akcionāriem kļuva arī visi Latvijas Gāzes akcionāri.

 

Papildināt Likumprojekta 1. pantu ar Likuma 28. panta pirmās daļas 8. punktu šādā redakcijā:
“8) Latvijā reģistrēta kapitālsabiedrība, kurā vairāk kā puse no visām kapitāldaļām pieder publiskas personas kapitālsabiedrībai vai valsts kapitālsabiedrībai.”