Atzinums

Atbildot uz Finanšu ministrijas iepriekš izteikto iebildumu par to, ka Ministru kabineta 2006.gada 9.maija rīkojumā Nr.319 “Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju” (turpmāk - Koncepcija) noteiktais virziens turpinās un ir spēkā līdz brīdim, kad tiks noteiktas tālākā plānošanas perioda nostādnes, Zemkopības ministrija ir sniegusi skaidrojumu (izziņas 9.punkts), ka atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumiem Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" un politikas plānošanas dokumentu datubāzē http://polsis.mk.gov.lv/documents/1949 pieejamajai informācijai Koncepcija ir zaudējusi spēku un tāpēc turpmākā rīcība ar Zemkopības ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu nodošanu citam pārvaldītājam iespējama tikai pēc atbildīgās institūcijas - Finanšu ministrijas izstrādāta aktuāla politikas plānošanas dokumenta.
Uzturam iepriekš izteikto iebildumu, ka Koncepcijā ir ietverta izšķiršanās/risinājums par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas virzienu, proti, vienotu pieeju valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā un valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pakāpenisku centralizāciju, un tādējādi Koncepcijā noteiktais virziens ir aktuāls līdz jauna politikas plānošanas dokumenta apstiprināšanas, neskatoties uz to, ka Koncepcija ir zaudējusi spēku.
Ņemot vērā minēto, atkārtoti lūdzam precizēt anotācijā norādīto un lūdzam no izziņas svītrot informāciju par to, ka Zemkopības ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu nodošanu citam pārvaldītājam iespējama tikai pēc aktuāla politikas plānošanas dokumenta izstrādes.

-

Anotācijas 1.3.apakšsadaļā "Pašreizējā situācija" (9.lpp.) norādīta informācija par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (turpmāk - Sabiedrība) izveidoto valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas komisiju; par normām (bija spēkā no 2017.līdz 2022.gadam), ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu var organizēt tā ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgais valsts nekustamais īpašums; par minētajā periodā Sabiedrības atsavinātajiem nekustamajiem īpašumiem un atsavināšanas rezultātā iegūto līdzekļu ieskaitīšanu valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontos; kā arī norādīta informācija, ka likums "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024.un 2025.gadam" vairs neparedz iespēju ministrijai pašai organizēt valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu, tādējādi liedzot ministrijai un Sabiedrībai iegūt līdzekļus ministrijas valdījumā un Sabiedrības pārvaldīšanā esošo nekustamo īpašumu uzturēšanai, tehniskā stāvokļa uzlabošanai un attīstīšanai.
Vēršam uzmanību, ka speciālais regulējums par valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas rezultātā iegūto līdzekļu daļēju novirzīšanu (apropriācijas palielināšanu) kapitālieguldījumiem vai neatliekamiem pasākumiem ar pozitīvu sociālekonomisku efektu tai ministrijai vai valsts iestādei, kas organizē attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu, bija konkrētam periodam noteikts regulējums, kas šobrīd vairs nav spēkā. Tādējādi rīkojuma projekta anotācijā uz to nav pamata atsaukties.
Vienlaikus uzskatām, ka anotācijā norādītā informācija par spēkā vairs neesošām normām un izdarītais secinājums, ka Sabiedrībai ir liegts iegūt līdzekļus ministrijas valdījumā un Sabiedrības pārvaldīšanā esošo nekustamo īpašumu uzturēšanai, tehniskā stāvokļa uzlabošanai un attīstīšanai, neietekmē izvērtējumu par valsts līdzdalības saglabāšanu Sabiedrībā un tās vispārējo stratēģisko mērķi.
Ņemot vērā minēto lūdzam minēto informāciju no anotācijas 9.lpp. svītrot.

-

Uzturam Finanšu ministrijas iepriekš izteikto iebildumu (izziņas 10.punkts), kurā norādīts, ka valstij piederošām kapitālsabiedrībām, kuru pamatdarbības veids ir valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšana, katrai ir  sava specializācija, t.i., tās pārvalda pēc lietošana mērķa atšķirīgus nekustamos īpašumus, šādi nodrošinot konkrētam lietošanas mērķim paredzētu nekustamo īpašumu vienveidīgu pārvaldīšanu, kā arī nedublē pārvaldīšanas pakalpojumus. Atkārtoti norādām, ka pienākums nodrošināt valsts pārvaldes iestādes ar to funkcijām vajadzīgu nekustamo īpašumu ir valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) uzdevums atbilstoši tās stratēģiskajam mērķim. Līdz ar to, lai tiktu nodrošināts, ka valsts funkcijas netiek dublētas, nākotnē pārvaldāmo nekustamā īpašuma portfeli veidot atbilstoši VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi  (turpmāk – ZMNĪ) darbības specifikai (t.i, stratēģisku meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju, un zemes vienību uz kurām tās atrodas, meliorācijas kadastra uzturēšana, nodrošinot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju resursu ekonomiski izdevīgu, videi saudzīgu un sociāli atbildīgu ilgtspēju), savukārt,  biroju un administratīvo ēku nekustamie īpašumi ar piekrītošajām palīgēkām un zemi, nododami Finanšu ministrijas valdījumā, VNĪ pārvaldīšanā. Ievērojot minēto, attiecīgi precizējama anotācija un MK sēdes protokollēmuma projekts.
VNĪ ieskatā izziņas 10.punktā sniegtais skaidrojums anotācijā norādītajam secinājumam, ka nav gūta pārliecība par VNĪ kapacitāti un finanšu mērķiem, lai virzītu valsts nekustamo īpašumu centralizētu pārvaldīšanas modeli, pārņemot visus valsts nekustamos īpašumus, tai skaitā ZMNĪ pārvaldībā esošos nekustamos īpašumus, ir nepamatots ar ZMNĪ veiktu salīdzinājumu, tādēļ ir arī tendenciozs un nekorekts. Neveicot savstarpēju salīdzinājumu anotācijā – kādēļ NĪ pārvaldīšana būtu izdevīgāka, ja to veiktu ZMNĪ nevis VNĪ, Zemkopības ministrija izziņā norādījusi, ka  minētais secinājums izdarīts, ņemot vērā 20.02.2023. Valsts kontroles lietderības revīzijas “Vai Finanšu ministrija un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” plāno un īsteno mērķtiecīgu un efektīvu valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu”  ziņojumā minētos secinājumus, kā arī likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” minēto. Vēršam uzmanību uz Valsts kontroles minētajā revīzijas ziņojumā norādīto problēmu, ka jau Ministru kabineta 2006.gadā apstiprinātās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas, kas nosaka virzību uz valsts nekustamo īpašumu centralizētas (nozaru ietvaros) pārvaldīšanas modeli un vienota, efektīva un pārskatāma valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas mehānisma izveidi, izstrādes gaitā, negūstot atbalstu no dažādu institūciju puses, tika pieļautas atkāpes no pamatidejas un pieļauti dažādi izņēmumi. Rezultātā izveidotā nekustamo īpašumu pārvaldīšanas sistēma, kas nepieciešama valsts funkciju īstenošanai, ir sadrumstalota, tā ietver gan dažādus nekustamo īpašumu pārvaldītājus, gan dažādus principus nomas un apsaimniekošanas maksas noteikšanai.
Tostarp vēršam uzmanību uz Valsts kontroles ziņojumā 19.10.2021.  Apvienotā (atbilstības/lietderības) revīzija “Vai VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” veiktā nekustamā īpašuma Republikas laukumā 2, Rīgā, pārvaldīšana atbilst tiesību aktiem un šī nekustamā īpašuma pārvaldīšana atbilst valsts kā īpašnieces interesēm?” norādītajiem secinājumiem, ka nekustamā īpašuma Republikas laukumā 2, Rīgā, pārvaldīšana netiek veikta pietiekami ekonomiski un produktīvi. Nav iezīmētas ne tā attīstības perspektīvas, ne prioritāri veicamās, pašas nepieciešamākās, darbības nepietiekamu līdzekļu apstākļos. Līdz ar to šī nekustamā īpašuma pārvaldīšanā netiek īstenotas valsts kā īpašnieces intereses. Valsts kontrole ieteikusi Zemkopības ministrijai izvērtēt ZMNĪ attīstības iespējamās perspektīvas: “stiprināt nekustamo īpašumu portfeli, vienlaikus uzlabojot kontroli pār kapitālsabiedrības saimniecisko darbību, vai arī izskatīt iespēju NĪ pārvaldīšanu nodot citam pārvaldītājam ar lielāku kapacitāti. Otrais risinājums ļautu pārvērtēt, vai VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, veicot savu pamatdarbību – deleģētos uzdevumus meliorācijas jomā, būtu jāturpina darbība kapitālsabiedrības statusā, tādējādi risinot iepriekšējā Valsts kontroles revīzijā identificētās problēmas”.
 

-