Projekta ID
25-TA-587Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
19.03.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
3. LDDK iebilst pret projekta Pirmā pielikuma sadaļas 1.1.1. pozīcijā Nr.7 (Nodokļa atvieglojuma būtība) ietverto tekstu “Lai turpinātu mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā, ar 2016. gada 1. janvāri pakāpeniski tika ieviests diferencētais NM , kas tiek piemērots atkarībā no gūto ienākumu apmēra. (..)”.
Pamatojums
Iedzīvotāju ienākumu līmeni vērtē pēc ienākumiem uz mājsaimniecības locekli pēc nodokļiem un sociālajiem transfēriem. Savukārt šis lielums ir atkarīgs ne tikai no nodarbināto personu atalgojuma lieluma, bet, galvenokārt, no mājsaimniecības darba intensitātes, kas, piemēram, mājsaimniecībās ar bērniem ir objektīvi zemākā līmenī, nekā vienas vai vairāku darbspējas vecumā esošu personu mājsaimniecībās. No tā izriet, ka ar diferencēto neapliekamo minimumu, ja tas nav sasaistīts ar ienākumu līmeni uz mājsaimniecības locekli, nemaz nevar mazināt ienākumu nevienlīdzību. Gluži pretēji – tas palielina nevienlīdzību starp mājsaimniecībām ar un bez apgādībā esošām personām.
4. LDDK iebilst pret projekta Pirmā pielikuma sadaļas 1.1.1. pozīcijā Nr.9 ietverto tekstu “Tas ļauj dalībvalstīm nodrošināt stimulus zemu algu saņēmējiem sākt darbu un uzņēmumiem radīt darbavietas arī zemu algu saņēmējiem, vienlaikus mazinot nabadzību un nodrošinot, ka valsts ienākumi no darbaspēka nodokļiem paliek pietiekamā līmenī (..)”.
Pamatojums
Var piekrist FM, ka augsts NM ļauj radīt darbavietas arī zemu algu saņēmējiem (no fiskālās un ietekmes uz tautsaimniecību skatpunkta augsts NM ir šķērssubsīdija zemas pievienotās vērtības un zema atalgojuma darba vietu uzturēšanai), bet nevar piekrist, ka šis instruments ir labs risinājums nabadzības mazināšanai (nav mērķēts uz īpaši aizsargājamām sociālajām grupām), kā arī tam, ka šis instruments ir labs risinājums, lai nodrošinātu, ka valsts ienākumi no darbaspēka nodokļiem paliek pietiekamā līmenī. Pirmkārt jānorāda, ka tas ir ļoti dārgs instruments. Otrkārt, lai aizpildītu šī instrumenta masīvo ietekmi uz fiskālo telpu (gan tiešā ietekme, kas izpaužas, kā tiešais atrāvums budžetam, gan netiešā ietekme, kas izpaužas, kā zemas pievienotās vērtības segmenta īpatsvara saglabāšanās vai pieaugums tautsaimniecībā) ir būtiski jāpaaugstina nodokļa likme, kam savukārt ir negatīva ietekme uz tautsaimniecības virzību uz augstākas pievienotās vērtības un augstāka atalgojuma segmentiem. Savukārt tas nozīmē, ka ar šādiem risinājumiem Latvija arī turpmāk paliks relatīvi zemu ienākumu slazdā.
5. LDDK iebilst pret projekta Pirmā pielikuma sadaļu 1.1.2.; 1.1.3.; 1.1.4. pozīcijā Nr.9 ietverto tekstu “Palielinot PNM, palielinās pensijas saņēmēju ienākumi, ko tie var tērēt patēriņam, līdz ar to valsts budžeta negūtie ienākumi atgriežas budžetā pievienotās vērtības nodokļa veidā.”
Pamatojums
Šāds teksts var radīt nepamatotu priekštatu, ka visi atvieglojuma rezultātā valsts budžeta negūtie ienākumi atgriežas budžetā pievienotās vērtības nodokļa veidā. Jānorāda, ka pievienotās vērtības nodokļa veidā budžetā atgriežas ne vairāk, kā 17,2% no negūtajiem ienākumiem.
6. LDDK iebilst pret projekta Pirmā pielikuma sadaļas 1.1.3. pozīcijā Nr.10 ietverto tekstu “Kā liecina Finanšu ministrijas aprēķini, 2021. gadā par 34,5% (2020. gadā par 38,7% ) apgādībā esošām nepilngadīgām personām NM jeb apgādnieki nevarēja pilnā apmērā izmantot atvieglojumu par apgādībā esošu personu, jo viņu darba alga bija mazāka par kopējo IIN atvieglojum u summu”.
Pamatojums
Projektā nav pamatojuma, kādēļ FM šādu informāciju sniedz tikai par šo grupu, bet nesniedz par lielākajām atvieglojumu grupām (piemēram, 1.1.1. un 1.1.2.). Līdz šim novērots, ka šis arguments tiek izmantots, lai vienlaikus ar NM un PNM nepaaugstinātu AAP, kā rezultātā arvien vairāk pieaug jau tā lielā nevienlīdzības plaisa starp nodarbināto personu mājsaimniecībām ar un bez apgādājamajiem. Tā, piemēram, 2019.gadā NM un AAP bija vienādi, 2020.gadā AAP bija 83% no NM. Bet šogad AAP ir vairs tikai 49% no NM, un, ja nekas nemainās, tad AAP un NM neatbilstības plaisa kļūs vēl plašāka un nevienlīdzības plaisa starp nodarbināto personu mājsaimniecībām ar un bez apgādājamajiem turpinās pieaugt. Jānorāda, ka tieši AAP un citi uz īpaši aizsargājamām sociālajām grupām mērķētie IIN atvieglojumi ir efektīvākie no nodokļu instrumentiem nevienlīdzības mazināšanai.
7. LDDK iebilst pret projekta Pirmā pielikuma sadaļas 1.1.4. pozīcijā Nr.4 ietverto tekstu “Ņemot vērā, ka personām ar I un II invaliditātes grupu veselības stāvoklis īpaši neļauj iesaistīties darba tirgū, nodokļa atvieglojums nav pārāk efektīvs, jo personas nevar to izmantot”.
Pamatojums
Jebkuri nodokļa atvieglojumi ir iespēja, nevis garantēts ieguvums. Tādēļ arī gadījumā, ja izmantojamības koeficients ir relatīvi zems, tad tām personām ar invaliditāti, kurām ir iespēja iesaistīties darba tirgū un gūt darba ienākumus, šis atvieglojums ir ļoti būtisks. Papildus jānorāda, ka šajā punktā minētie atvieglojumi ļoti ilgstoši nav aktualizēti.
8. LDDK iebilst pret projekta Pirmā pielikuma sadaļas 1.1.4. pozīcijā Nr.10 ietverto tekstu “Nodokļa atvieglojuma apmēru nosaka: - maksimālās valsts fiskālās iespējas un saistība ar citiem pasākumiem minētās personu grupas atbalstam”.
Pamatojums
Personas ar invaliditāti ir viena no īpaši aizsargājamajām sociālajām grupām, pret kuru valstij vajadzētu izturēties ar īpašu gādību. Pēdējo reizi šī atvieglojuma apmērs tika paaugstināts 2009.gadā, kad Pasaulē valdīja finanšu krīze. Kopš tā laika budžeta apjoms faktiskajā izteiksmē ir trīskāršojies, bet atvieglojums ir palicis nemainīgs. Vērtējot pret NM, ko, galvenokārt piemēro personām ar pilnu darbspēju bez apgādībā esošām personām, un kas ir tik tiešām fiskāli ietilpīgs pasākums, dinamikas atšķirība ir vēl dramatiskāka: NM kopš 2009.gada ir pieaudzis vairāk, nekā 10 reizes, savukārt papildus atvieglojums personām ar invaliditāti un politiski represētajām personām ir palicis nemainīgs. No tā izriet, ka šajā gadījumā nav runa par maksimālajām valsts fiskālajām iespējām, bet par politisko izvēli, kas IIN atvieglojumu jomā ir orientēta uz personām ar pilnu darbspēju bez apgādībā esošām personām, nevis uz tām sociālajām grupām, par kurām valstij būtu jāuzņemas lielāka atbildība.
Pamatojums
Iedzīvotāju ienākumu līmeni vērtē pēc ienākumiem uz mājsaimniecības locekli pēc nodokļiem un sociālajiem transfēriem. Savukārt šis lielums ir atkarīgs ne tikai no nodarbināto personu atalgojuma lieluma, bet, galvenokārt, no mājsaimniecības darba intensitātes, kas, piemēram, mājsaimniecībās ar bērniem ir objektīvi zemākā līmenī, nekā vienas vai vairāku darbspējas vecumā esošu personu mājsaimniecībās. No tā izriet, ka ar diferencēto neapliekamo minimumu, ja tas nav sasaistīts ar ienākumu līmeni uz mājsaimniecības locekli, nemaz nevar mazināt ienākumu nevienlīdzību. Gluži pretēji – tas palielina nevienlīdzību starp mājsaimniecībām ar un bez apgādībā esošām personām.
4. LDDK iebilst pret projekta Pirmā pielikuma sadaļas 1.1.1. pozīcijā Nr.9 ietverto tekstu “Tas ļauj dalībvalstīm nodrošināt stimulus zemu algu saņēmējiem sākt darbu un uzņēmumiem radīt darbavietas arī zemu algu saņēmējiem, vienlaikus mazinot nabadzību un nodrošinot, ka valsts ienākumi no darbaspēka nodokļiem paliek pietiekamā līmenī (..)”.
Pamatojums
Var piekrist FM, ka augsts NM ļauj radīt darbavietas arī zemu algu saņēmējiem (no fiskālās un ietekmes uz tautsaimniecību skatpunkta augsts NM ir šķērssubsīdija zemas pievienotās vērtības un zema atalgojuma darba vietu uzturēšanai), bet nevar piekrist, ka šis instruments ir labs risinājums nabadzības mazināšanai (nav mērķēts uz īpaši aizsargājamām sociālajām grupām), kā arī tam, ka šis instruments ir labs risinājums, lai nodrošinātu, ka valsts ienākumi no darbaspēka nodokļiem paliek pietiekamā līmenī. Pirmkārt jānorāda, ka tas ir ļoti dārgs instruments. Otrkārt, lai aizpildītu šī instrumenta masīvo ietekmi uz fiskālo telpu (gan tiešā ietekme, kas izpaužas, kā tiešais atrāvums budžetam, gan netiešā ietekme, kas izpaužas, kā zemas pievienotās vērtības segmenta īpatsvara saglabāšanās vai pieaugums tautsaimniecībā) ir būtiski jāpaaugstina nodokļa likme, kam savukārt ir negatīva ietekme uz tautsaimniecības virzību uz augstākas pievienotās vērtības un augstāka atalgojuma segmentiem. Savukārt tas nozīmē, ka ar šādiem risinājumiem Latvija arī turpmāk paliks relatīvi zemu ienākumu slazdā.
5. LDDK iebilst pret projekta Pirmā pielikuma sadaļu 1.1.2.; 1.1.3.; 1.1.4. pozīcijā Nr.9 ietverto tekstu “Palielinot PNM, palielinās pensijas saņēmēju ienākumi, ko tie var tērēt patēriņam, līdz ar to valsts budžeta negūtie ienākumi atgriežas budžetā pievienotās vērtības nodokļa veidā.”
Pamatojums
Šāds teksts var radīt nepamatotu priekštatu, ka visi atvieglojuma rezultātā valsts budžeta negūtie ienākumi atgriežas budžetā pievienotās vērtības nodokļa veidā. Jānorāda, ka pievienotās vērtības nodokļa veidā budžetā atgriežas ne vairāk, kā 17,2% no negūtajiem ienākumiem.
6. LDDK iebilst pret projekta Pirmā pielikuma sadaļas 1.1.3. pozīcijā Nr.10 ietverto tekstu “Kā liecina Finanšu ministrijas aprēķini, 2021. gadā par 34,5% (2020. gadā par 38,7% ) apgādībā esošām nepilngadīgām personām NM jeb apgādnieki nevarēja pilnā apmērā izmantot atvieglojumu par apgādībā esošu personu, jo viņu darba alga bija mazāka par kopējo IIN atvieglojum u summu”.
Pamatojums
Projektā nav pamatojuma, kādēļ FM šādu informāciju sniedz tikai par šo grupu, bet nesniedz par lielākajām atvieglojumu grupām (piemēram, 1.1.1. un 1.1.2.). Līdz šim novērots, ka šis arguments tiek izmantots, lai vienlaikus ar NM un PNM nepaaugstinātu AAP, kā rezultātā arvien vairāk pieaug jau tā lielā nevienlīdzības plaisa starp nodarbināto personu mājsaimniecībām ar un bez apgādājamajiem. Tā, piemēram, 2019.gadā NM un AAP bija vienādi, 2020.gadā AAP bija 83% no NM. Bet šogad AAP ir vairs tikai 49% no NM, un, ja nekas nemainās, tad AAP un NM neatbilstības plaisa kļūs vēl plašāka un nevienlīdzības plaisa starp nodarbināto personu mājsaimniecībām ar un bez apgādājamajiem turpinās pieaugt. Jānorāda, ka tieši AAP un citi uz īpaši aizsargājamām sociālajām grupām mērķētie IIN atvieglojumi ir efektīvākie no nodokļu instrumentiem nevienlīdzības mazināšanai.
7. LDDK iebilst pret projekta Pirmā pielikuma sadaļas 1.1.4. pozīcijā Nr.4 ietverto tekstu “Ņemot vērā, ka personām ar I un II invaliditātes grupu veselības stāvoklis īpaši neļauj iesaistīties darba tirgū, nodokļa atvieglojums nav pārāk efektīvs, jo personas nevar to izmantot”.
Pamatojums
Jebkuri nodokļa atvieglojumi ir iespēja, nevis garantēts ieguvums. Tādēļ arī gadījumā, ja izmantojamības koeficients ir relatīvi zems, tad tām personām ar invaliditāti, kurām ir iespēja iesaistīties darba tirgū un gūt darba ienākumus, šis atvieglojums ir ļoti būtisks. Papildus jānorāda, ka šajā punktā minētie atvieglojumi ļoti ilgstoši nav aktualizēti.
8. LDDK iebilst pret projekta Pirmā pielikuma sadaļas 1.1.4. pozīcijā Nr.10 ietverto tekstu “Nodokļa atvieglojuma apmēru nosaka: - maksimālās valsts fiskālās iespējas un saistība ar citiem pasākumiem minētās personu grupas atbalstam”.
Pamatojums
Personas ar invaliditāti ir viena no īpaši aizsargājamajām sociālajām grupām, pret kuru valstij vajadzētu izturēties ar īpašu gādību. Pēdējo reizi šī atvieglojuma apmērs tika paaugstināts 2009.gadā, kad Pasaulē valdīja finanšu krīze. Kopš tā laika budžeta apjoms faktiskajā izteiksmē ir trīskāršojies, bet atvieglojums ir palicis nemainīgs. Vērtējot pret NM, ko, galvenokārt piemēro personām ar pilnu darbspēju bez apgādībā esošām personām, un kas ir tik tiešām fiskāli ietilpīgs pasākums, dinamikas atšķirība ir vēl dramatiskāka: NM kopš 2009.gada ir pieaudzis vairāk, nekā 10 reizes, savukārt papildus atvieglojums personām ar invaliditāti un politiski represētajām personām ir palicis nemainīgs. No tā izriet, ka šajā gadījumā nav runa par maksimālajām valsts fiskālajām iespējām, bet par politisko izvēli, kas IIN atvieglojumu jomā ir orientēta uz personām ar pilnu darbspēju bez apgādībā esošām personām, nevis uz tām sociālajām grupām, par kurām valstij būtu jāuzņemas lielāka atbildība.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto projektu “Informatīvais ziņojums “Spēkā esošo nodokļu atvieglojumu mērķi un sasnieguma rādītāji” (turpmāk Projekts) un izsaka šādu viedokli:
1. LDDK iebilst pret Projekta 1.sadaļā “Plānā iekļauto spēkā esošo nodokļu atvieglojumu mērķu un sasnieguma rādītāju definēšanas process” un tālākajās sadaļās ietverto dalījumu divās kategorijās:
1. kategorijā “Nodokļu atvieglojumi, kuriem mērķis un sasnieguma rādītāji ir definējami” (iekļauti 117 nodokļu atvieglojumi);
2. kategorijā “Nodokļu atvieglojumi, kuriem mērķis un sasnieguma rādītāji nav definējami” (iekļauts 191 nodokļu “atvieglojums”).
Pamatojums
Šāds dalījums nesniedz skaidru priekštatu par esošo situāciju. LDDK ieskatā būtu nepieciešamas vēl vismaz trīs kategorijas:
1) Nodokļu piemērošanas izņēmumi, kas tiesiskās noteiktības nodrošināšanai ir jāatspoguļo normatīvajā aktā, bet pēc būtības nav nodokļu atvieglojumi, jo to objekts nesakrīt ar nodokļa mērķi (piemēram, ražošanā vai medicīnā izmantots etilspirts, vai lauksaimniecībā izmantota tabaka);
2) fiktīvie nodokļu atvieglojumi, kuru samaksai būtu par identisku summu jāpalielina valsts budžeta izdevumu daļa (piemēram, no valsts budžeta maksājamie pabalsti);
3) nodokļu atvieglojumi par izdevumu pozīcijām, kuras pēc būtības būtu jāfinansē no valsts budžeta (piemēram, veselības aprūpes pakalpojums bērnam, ko vecāki ir spiesti pirkt maksas pakalpojumu sektorā valsts veselības aprūpes sistēmas īpatnību dēļ) vai, piemēram, nosacījums, ka ar nodokli neapliek summu, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodota budžeta iestādei.
2. LDDK iebilst pret pozīcijas 1.1. definīciju Projekta sadaļā “Sociāla un ekonomiska rakstura nodokļu atvieglojumi iedzīvotājiem FM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Pozīcija 1.1. Nodokļu atvieglojumi iedzīvotājiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Pirmajā pielikumā šajā grupā kā pirmais un fiskāli ietilpīgākais ir minēts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums. Šis nodokļu atvieglojums nav attiecināms iedzīvotājiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, jo iedzīvotāju ienākumu līmeni vērtē pēc ienākumiem uz mājsaimniecības locekli pēc nodokļiem un sociālajiem transfēriem. Savukārt šis lielums ir atkarīgs ne tikai no nodarbināto personu atalgojuma lieluma, bet, galvenokārt, no mājsaimniecības darba intensitātes, kas, piemēram, mājsaimniecībās ar bērniem ir objektīvi zemākā līmenī, nekā vienas vai vairāku darbspējas vecumā esošu personu mājsaimniecībās.
Priekšlikums
Pārskatīt šīs pozīcijas definīciju
1. LDDK iebilst pret Projekta 1.sadaļā “Plānā iekļauto spēkā esošo nodokļu atvieglojumu mērķu un sasnieguma rādītāju definēšanas process” un tālākajās sadaļās ietverto dalījumu divās kategorijās:
1. kategorijā “Nodokļu atvieglojumi, kuriem mērķis un sasnieguma rādītāji ir definējami” (iekļauti 117 nodokļu atvieglojumi);
2. kategorijā “Nodokļu atvieglojumi, kuriem mērķis un sasnieguma rādītāji nav definējami” (iekļauts 191 nodokļu “atvieglojums”).
Pamatojums
Šāds dalījums nesniedz skaidru priekštatu par esošo situāciju. LDDK ieskatā būtu nepieciešamas vēl vismaz trīs kategorijas:
1) Nodokļu piemērošanas izņēmumi, kas tiesiskās noteiktības nodrošināšanai ir jāatspoguļo normatīvajā aktā, bet pēc būtības nav nodokļu atvieglojumi, jo to objekts nesakrīt ar nodokļa mērķi (piemēram, ražošanā vai medicīnā izmantots etilspirts, vai lauksaimniecībā izmantota tabaka);
2) fiktīvie nodokļu atvieglojumi, kuru samaksai būtu par identisku summu jāpalielina valsts budžeta izdevumu daļa (piemēram, no valsts budžeta maksājamie pabalsti);
3) nodokļu atvieglojumi par izdevumu pozīcijām, kuras pēc būtības būtu jāfinansē no valsts budžeta (piemēram, veselības aprūpes pakalpojums bērnam, ko vecāki ir spiesti pirkt maksas pakalpojumu sektorā valsts veselības aprūpes sistēmas īpatnību dēļ) vai, piemēram, nosacījums, ka ar nodokli neapliek summu, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodota budžeta iestādei.
2. LDDK iebilst pret pozīcijas 1.1. definīciju Projekta sadaļā “Sociāla un ekonomiska rakstura nodokļu atvieglojumi iedzīvotājiem FM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Pozīcija 1.1. Nodokļu atvieglojumi iedzīvotājiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Pirmajā pielikumā šajā grupā kā pirmais un fiskāli ietilpīgākais ir minēts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums. Šis nodokļu atvieglojums nav attiecināms iedzīvotājiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, jo iedzīvotāju ienākumu līmeni vērtē pēc ienākumiem uz mājsaimniecības locekli pēc nodokļiem un sociālajiem transfēriem. Savukārt šis lielums ir atkarīgs ne tikai no nodarbināto personu atalgojuma lieluma, bet, galvenokārt, no mājsaimniecības darba intensitātes, kas, piemēram, mājsaimniecībās ar bērniem ir objektīvi zemākā līmenī, nekā vienas vai vairāku darbspējas vecumā esošu personu mājsaimniecībās.
Priekšlikums
Pārskatīt šīs pozīcijas definīciju
Piedāvātā redakcija
-